Rostov-na-Donu
| Rostov-na-Donu | |||||
|---|---|---|---|---|---|
 | |||||
|
|||||
| 47°14′00″ с. ш. 39°43′00″ в. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Глава | Zinaida Neyarokhina[d] | ||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv | 1749 | ||||
| Pind |
|
||||
| Высота | 70 | ||||
| Aigvö | UTC+3[d] | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod | 863 | ||||
| Počtan indeksad | 344000–344999 | ||||
|
|
|||||
| Официальный сайт(ven.) (angl.) | |||||
 |
|||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Rostov-na-Donu_flag.svg)
![Герб[d]](/wiki/Fail:Coat_of_Arms_of_Rostov-on-Don.svg)
Rostov Donal (ven.: Ростов-на-Дону, paksus muite Rostov paginas) om millionerlidn, kaikiš järedamb Venäman suves. Se om Rostovan agjan da Federativižen Suviümbrikon administrativine keskuz da kaikiš suremb lidn.
Tetab muštatiž sanub: «Odess om mamam, Rostov om tatam».
Istorii
Eländpunktan aluz om pandud vl 1749 Jelizaveta Petrovna-imperatornaižen kirjeižen mödhe. Se sai lidnan statusad vl 1807.
Geografijan andmused
Lidn sijadase Päivnouzmaižen Evropan alangišton suvipäivlaskmas, seižub Don-jogen oiktal randal tobjimalaz, 50 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Matkad Rostovan keskusespäi jogensuhusai da Azovmerhesai om 46 km, matkad Moskvhasai om 1092 km. Ezilidnad oma Aksai päivnouzmas, Bataisk suves i Azov suvipäivlaskmaižes poles.
Rostov Donal om lidnümbrikon üks'jäine eländpunkt.
Administrativine jagand
Vorošilovan rajon Pervomaiskii-rajon Proletarskii-rajon Oktäbrskii-rajon Kirovan rajon Leninan rajon Nevondkundaline rajon Raudterajon
| № | Rajon | Pind, km² |
Ristitišt, rist.[3] |
|---|---|---|---|
| 1 | Kirovan rajon | 18,6 | 65322 |
| 2 | Leninan rajon | 13,0 | 80240 |
| 3 | Nevondkundaline rajon | 85,4 | 175725 |
| 4 | Oktäbrskii-rajon | 49,5 | 165874 |
| 5 | Pervomaiskii-rajon | 44,1 | 180061 |
| 6 | Proletarskii-rajon | 37,1 | 120665 |
| 7 | Raudterajon | 69,0 | 102044 |
| 8 | Vorošilovan rajon | 38,0 | 213802 |
Nügüd' oma sauvomas lidnas:
- ühesanz' rajon — Levencovan, sijadase Nevondkundaližen rajonan röunoiš. Sen üks' päižiš prospektoišpäi nimitase Aleksandr Solženicinan oiktastuseks[4].
- kümnenz' rajon — Suvorovan, Venäman Vastustuzministerstvan pensiimehiden da sodamehiden elämha tobjimalaz, tähäsai mülüb Oktäbrskii-rajonha.
Eläjad
Rostov Donal om millionerlidnaks vspäi 1987. Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 1 089 261 ristitud. Kaik eläb enamba 2,16 mln ristituid Rostovan aglomeracijan röunoiš. Läz 2,7 mln eläjid om Rostovan i Šahtin policentrižes aglomeracijas (koumanz' surtte valdkundas).
Tobmuden struktur
2.jpg)
Kaik om 40 valitud deputatad Rostov-lidnan Dumas. Peitol'ne änestuz tegese koumemandatižiš valičendümbrikoiš mažoritarižen valičemižsisteman pohjal. Deputatad pandas eloho ičeze valdatusid aigotel'di, niiden valdatusiden strok om 5 vot. Duman ezimez' radab lidnan pämeheks.
Vll 1996−2014 Mihail Černišov radoi lidnan pämehen (meran), sid' tühjitihe meran radsijad. Vitalii Kušnaröv radab lidnan administracijan pämehen vn 2016 kül'mkuspäi.
Lidnan praznikad
Lidnan päiv praznikoičese sügüz'kun koumandel pühäpäiväl.[5]
Tetabad ristitud
- Sündnuded
- Irina Allegrova (sünd. 1952) — Nevondkundaližen Ühtištusen i Venäman estradan pajatai naine, aktris.
- Aleksandr Kaidanovskii (1946−1995) — oli Nevondkundaližen Ühtištusen i Venäman akt'or, režissör da scenarist.
- Viktorija Lopiröva (sünd. 1983) — Venäman model' da TV-vedai.
- Eva Rivas (Valerija Rešetnikova-Caturän) (sünd. 1987) — Venäman da Armenijan popmuzikan armenijankel'ne (päpaloin) pajatai naine.
- Sergei Žigunov (sünd. 1963) — Nevondkundaližen Ühtištusen i Venäman akt'or, kinon prodüser da TV-vedai.
- Elänuded
- Tat'jana Kotova (sünd. 1985) — Venäman model', Venäman da Ukrainan estradan pajatai naine.
Homaičendad
- ↑ https://rostov-gorod.ru/ourcity/aboutrostov/aboutcity/
- ↑ https://rosstat.gov.ru/storage/mediabank/Сhisl_MO_01-01-2024.xlsx
- ↑ Rostovan agjan ristitišton lugumär vn 2014 1. päiväl vilukud. — Rosstat (rostov.gks.ru). (ven.)
- ↑ Писатель останется в городе (Kirjutai jäb lidnas). — Российская газета (rg.ru). — 2008. — 8. reduku. (ven.)
- ↑ Rostovan Donal-lidnan päkäskuz. — Lidnadministracijan sait (rostov-gorod.ru). (ven.)
Irdkosketused
- Lidnan Duman da lidnan Administracijan oficialine sait (rostov-gorod.ru). (ven.)
- Rostov Donal agjan turizman oficialižel saital (dontourism.ru). (ven.)
| Rostovan agjan lidnad | ||
| Aksai | Azov | Bataisk | Cimlänsk | Doneck | Gukovo | Kamensk Šahtil | Konstantinovsk | Millerovo | Morozovsk | Novočerkassk | Novošahtinsk | Proletarsk | Rostov Donal | Rusked Sulin | Sal'sk | Semikarakorsk | Šahti | Zernograd | Zverevo | Taganrog | Vauged Kalitv | Volgodonsk | ||
| Venäman Federacijan subjektoiden pälidnad | ||
| Abakan | Alauz'lidn | Anadir' | Arhangel'sk | Astrahan' | Barnaul | Belgorod | Birobidžan | Blagoveščensk | Bränsk | Čeboksarad | Čeläbinsk | Čerkessk | Čit | Elist | Gatčin | Gorno-Altaisk | Groznii | Habarovsk | Hanti-Mansiisk | Irkutsk | Iževsk | Ivanovo | Jakutsk | Jaroslavl' | Jekaterinburg | Joškar-Ola | Kaliningrad | Kalug | Kazan' | Kemerovo | Kirov | Kizil | Kostrom | Krasnodar | Krasnojarsk | Kurgan | Kursk | Lipeck | Magadan | Magas | Mahačkal | Maikop | Moskva | Murmansk | Nal'čik | Nar'jan Mar | Novosibirsk | Omsk | Orel | Orenburg | Penz | Perm' | Petropavlovsk Kamčatkal | Petroskoi | Piter | Pskov | Rostov Donal | Räzan' | Salehard | Samar | Saransk | Saratov | Siktivkar | Simferopol' | Sevastopol' | Smolensk | Stavropol' | Sur' Novgorod | Suvisahalinsk | Tambov | Tomsk | Tul | Tver' | Tümen' | Ufa | Ulan Ude | Uljanovsk | Vladikavkaz | Vladimir | Vladivostok | Volgograd | Vologd | Voronež | ||