Räzan'

	Räzan'
Флаг[d]	Герб
	54°37′48″ с. ш. 39°44′33″ в. д.GЯO
Valdkund	Venäma;
Глава	Oleg Bulekov[d]
Istorii da geografii
Tegemižen päiv	1095
Pind	224;
Высота	130
Aigvö	UTC+3[d]
Ekonomik
Eläjad
Eläjad	▼520 509 чел. (2024);
Lugud
Telefonan kod	4912
Počtan indeksad	390000–390048
-
	Официальный сайт
	lugeda • diskussii • redaktiruida

Lidnan nell' rajonad

Räzan' (Räzanin agjan administrativine keskuz da kaikiš suremb lidn. Om ümbärtud Räzanin rajonan territorijal i om sen administrativižeks keskuseks mugažo.

Istorii

Eländpunktan aluz om pandud vl 1095 kuti lidn-sodakeskuz järedoiden eländpunktoiden keskhe^{Suren Räzanin ruhtinazkundan pälidnaks.}

Möhemba edel 1778. vot lidnan nimituz oli Räzanin Perejaslavl' (ven.: Переясла́вль-Ряза́нский)^[4].

Räzan' šingotase mašinansauvomižel i ladimensauvomižel, sömtegimištol, kivivoinümbriradajal tegimel.

Geografijan andmused

Lidn sijadase agjan lodehes. Sen istorine keskuz da tobj pala seištas Okanjogen oiktal korktal randal 130 metrad valdmeren pindan päl keskmäižel korktusel. Matkad Moskvhasai om 180 km lodeheze orhal. Lähembaine lidn om Ribnoje 10 km lodeheze.

Klimat om ven kontinentaline. Paneb sadegid 560 mm vodes.

Räzan' jagase nelläks administrativižeks rajonaks: Nevondkundaline (Советский), Raudteiden (Железнодорожный), Moskvan (Московский) i Oktäbrin (Октябрьский). Rajonad ei olgoi municipaližikš ühtnikoikš.

Eläjad

Vl 1939 lidnan ristitišt oli 95 357 eläjad. Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 524 927 ristitud. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 535 tuhad eläjid vl 1997 i 539 789 eläjad vl 2019.

Rahvahad (enamba 0,4% vl 2010, ozutadud rahvahudenke): venälaižed — 95,8%, ukrainalaižed — 0,8%, armenijalaižed — 0,5%, toižed rahvahad — 2,9%.

Kuz' üläopendusen aluzkundad ratas lidnas.

Lidnan Administracijan pämez' (mer) om Jelena Sorokina vn 2019 kezakuspäi.

Transport

Avtobusad, trolleibusad, ezilidnelektrojonused i taksid oma kundaližeks transportaks lidnas. Velotehuziden verk om sauvomas lidnan keskuzpalas. Kaks' päraudtestancijad, kaks' avtostancijad, Borkovskoi- i Trubežnii-jogiportad. Räzan' I-päraudtestancii radab lidnan keskuses. Raudte i «Ural»-avtote (M5 / E30-maršrut) ümbärtas lidnan keskuzpalad pol'renghaks suvipäivlaskmaspäi.

Civiline Turlatovo-lendimport (RZN / РЯТ / UUBR) sijadase lidnan suvipäivnouzmas, kävutase nügüd' penel aviacijal i openduzkeskuseks. Toine om Protasovo-lendimport lidnanno, se om konservacijas, varastab rekonstrukcijad. Koumanz' om Dägilevo-sodalendimport lidnan pohjoižes. Kodvindaviabaz Gagarinan nimed radab Dubroviči-sodapoligonal lidnanno.

Galerei

Ryazan.The city administration.jpg

Lidnan Administracijan sauvuz (2015)
Solotčan Jumalanmaman Sündundan naižjumalankodi (ortodoksine hristanuskond), vn 2015 nägu
Jumalanmaman Emäganpäivän kafedraline päjumalanpert' Räzanin Kremliš (ezimal, ortodoksine hristanuskond), vn 2016 nägu
Храм Ильи-пророка (Рязанское училище ВДВ).jpg

Illä-endustajan pühäpert' Räzanin il'mdesantvägiden sodaškolas, vn 2019 nägu
Räzanin kivivoinümbriradai tegim vl 2020
Räzanin valdkundaline universitet S.A. Jeseninan nimed, päkorpus (nomer 1, 2011)
Räzanin agjan valdkundaline dramteatr (2014)
A-Ryazan circus.JPG

Räzanin valdkundaline cirk (2014)
Ryazan Mall Victoria Plaza.jpg

«Viktorija Plaza»-moll (2010)
Räzan' I-päraudtestancijan sauvuz vl 2010
Räzan' II-päraudtestancijan sauvuz vl 2010

Homaičendad

Irdkosketused

Räzan' Vikiaitas

	Räzanin agjan lidnad
	Kasimov \| Korablino \| Mihailov \| Novomičurinsk \| Ribnoje \| Räzan' \| Räzanin Spassk \| Räžsk \| Sasovo \| Skopin \| Spas-Klepiki \| Šack

	Venäman Federacijan subjektoiden pälidnad
	Alauz'lidn \| Anadir' \| Arhangel'sk \| Astrahan' \| Barnaul \| Belgorod \| Birobidžan \| Blagoveščensk \| Bränsk \| Čeboksarad \| Čeläbinsk \| Čerkessk \| Čit \| Elist \| Gatčin \| Gorno-Altaisk \| Groznii \| Habarovsk \| Hanti-Mansiisk \| Irkutsk \| Iževsk \| Ivanovo \| Jakutsk \| Jaroslavl' \| Jekaterinburg \| Joškar-Ola \| Kaliningrad \| Kalug \| Kazan' \| Kemerovo \| Kirov \| Kizil \| Kostrom \| Krasnodar \| Krasnojarsk \| Kurgan \| Kursk \| Lipeck \| Magadan \| Magas \| Mahačkal \| Maikop \| Moskva \| Murmansk \| Nal'čik \| Nar'jan Mar \| Novosibirsk \| Omsk \| Orel \| Orenburg \| Penz \| Perm' \| Petropavlovsk Kamčatkal \| Petroskoi \| Piter \| Pskov \| Rostov Donal \| Räzan' \| Salehard \| Samar \| Saransk \| Saratov \| Siktivkar \| Simferopol' \| Sevastopol' \| Smolensk \| Stavropol' \| Sur' Novgorod \| Suvisahalinsk \| Tambov \| Tomsk \| Tul \| Tver' \| Tümen' \| Ufa \| Ulan Ude \| Uljanovsk \| Vladikavkaz \| Vladimir \| Vladivostok \| Volgograd \| Vologd \| Voronež

[_695638b8e443c7e3-1] ttp://admrzn.ru/vlasti-goroda/struktura-administratsii/bulekov-oleg-evgenevich

[_25df692052573b23-2] ¹ ² https://rosstat.gov.ru/storage/mediabank/Сhisl_MO_01-01-2024.xlsx

[3] Празднование 800-летия (1095-1895 гг) г. Рязани 20-22 сентября 1895 года (Räzan'-lidnan 800-voččen (1095−1895) jubilejan praznikoičend vl 1895 sügüz'kun 20.-22. päivil). — Рязань: Издание Рязанской учёной архивной комиссии, 1896. (ven.)

[4] Указом Екатерины II в 1778 году Переяславль-Рязанский был переименован в город Рязань (Vl 1778 Räzanin Perejaslavl' om udesnimitadud Räzan'-lidnaks Ekaterinan Toižen käskön mödhe) // Рязань. Путеводитель. 1973. (ven.)

[1]

[2]

[4]