Moskvan agj

Рувики-späi
Venän Federacijan subjekt
Moskvan agj
Stele at the entrance to the Moscow region.jpg
Флаг[d] Герб[d]
Флаг[d] Герб[d]
55°37′41″ с. ш. 37°44′17″ в. д.GЯO
Valdkund  Venäma
Päkeskuz Krasnogorsk[2]
Губернатор Andrey Vorobyov[d]
Istorii i geografii
Pind
  • 45 800
Aigvö MSD[d] da Europe/Moscow[d][1]
Eläjad
Eläjad
  • 8 651 260 чел. (2024)[3]
Lugun identifikatorad
Kod ISO 3166-2 RU-MOS
Код ОКАТО 46
Telefonan kod 496, 498 da 495

Oficialine sait(ven.)
Moskvan agj на карте
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Moskvan agj (ven.: Московская область) om Venälaižen Federacijan subjekt.

Se mülüb Federaližhe keskuzümbrikho.

Agjan Dum sijadase toižes federacijan subjektas — Moskvas. Agjan Ohjastusen pert' sijadase Krasnogorskas.

Keled

Valdkundkel' om üks'jäine — venäkel'.

Istorii

Moskvan agj om olmas vs 1929 vilukun 14. päiväspäi.

Moskvan agjan Päkäskuz[4] om vahvištadud vn 1996 4. päiväl tal'vkud Agjan Duman ezitajil, sen-žo voden 11. päiväl tal'vkud gubernatoral da om väges nügüd' äiluguižidenke vajehtusidenke.

Geografijan andmused

Moskvan agjan reljefan kart.

Agj röunatab 8 regionanke: Vladimiran agjanke pohjoižpäivnouzmas da päivnouzmas, Räzanin agjanke suvipäivnouzmas, Tulan agjanke suves, Kalugan agjanke suvipäivlaskmas, Smolenskan agjanke päivlaskmas, Tverin agjanke lodehes da pohjoižes, Jaroslavlin agjanke pohjoižes, Moskvanke keskuses. Moskvan agj om mererandatoi.

Pind om 44 379 km². Mec otab läz kaht videndest territorijad. Kaik joged mülüdas Volgan basseinha. Znamasižed joged oma Kläz'm, Ruz, Moskv da Okanjogi.

Kukhikahad ülüded seištas agjan päivlaskmas, alangištod ottas agjan päivnouzmpol't. Kaikiš korktemb čokkoim om Zamri-mägi Možaiskan rajonas agjan suvipäivlaskmas (310 m).

Londuseližed varad oma turbaz, fosforitad, sauvondmaterialad (mouckivi, saved, letked).

Tobmuz

Agjan Ohjastusen pert' Krasnogorskas.

Agjan pämez' om gubernator, hän-žo om agjan ohjastusen ezimez'. Kaik rahvaz valičeb händast videks vodeks. Andrei Vorob'jov radab gubernatoran vs 2012 kül'mkun 8. päiväspäi. Gubernator märičeb Ohjastusen strukturad da paneb sen ühtnijoid radnikusile. Kaks' varagubernatorad, üks' ezmäine Ohjastusen varaezimez', kahesa Ohjastusen muite varaezimest, mugažo Gubernatoran Administracii oma hänele abhu.

Käskusenandai tobmuz om Agjan Dum. Kaik rahvaz valičeb sen 50 ezitajad videks vodeks. Igor' Brincalov radab sen ezimeheks vs 2011 tal'vkun 15. päiväspäi kahtenden strokun.

Radonoigendai tobmuz om Moskvan agjan Ohjastuz. Agjan ministrused da laudkundad alištudas Ohjastusele.

Gubernatoran järgenduseližed valičendad oliba vn 2013 8. päiväl sügüz'kud, nügüdläine gubernator sai vägestust ezmäižel tural (78,94%). Agjan Duman ühtnijoiden järgenduseližed valičendad oliba vn 2016 18. päiväl sügüz'kud.

Eläjad

Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 7 095 120 ristitud[5], sidä kesken 16 vepsläšt[6]. Kaikutte kahesanz' ristit kümnespäi om lidnalaine. Moskvan ezilidnan zon levigandeb 50..70 km matkoil ümbärtespäi agjan territorijas.

Kaik om seičemekümne koume lidnad agjas da 72 lidnanvuittušt žilod (radnikžilod i kezažilod). Niišpäi kaikiš järedambad oma (enamba 150 tuh. ristituid, surembaspäi penembha): Balaših, Podol'sk, Korolöv, Himki, Lüberci, Mitišči, Elektrostal'.

Rahvahad (enamba 0,5% vl 2010): venälaižed — 87,4%, ukrainalaižed — 1,7%, armenijalaižed — 0,9%, totarlaižed — 0,8%, vaugedvenälaižed — 0,5%, toižed rahvahad — 2,8%, rahvahuden ozutandata — 5,9%.

Homaičendad

Irdkosketused


Moskvan agjan lidnad
Aprelevk | Balaših | Beloozörskii | Bronnici | Čehov | Černogolovk | Dedovsk | Dmitrov | Dolgoprudnii | Domodedovo | Drezn | Dzeržinskii | Dubn | Elektrogorsk | Elektrostal' | Elektrougli | Fräzino | Golicino | Himki | Hot'kovo | Istr | Ivantejevk | Jahrom | Jegor'jevsk | Kašir | Klin | Kolomn | Korolöv | Kotel'niki | Krasnoarmeisk | Krasnogorsk | Krasnozavodsk | Krasnoznamensk | Kubink | Kurovskoje | Likino-Dulövo | Litkarino | Lobn' | Losino-Petrovskii | Luhovici | Lüberci | Mitišči | Možaisk | Naro-Fominsk | Noginsk | Odincovo | Orehovo-Zujevo | Ozöri | Pavlovskii Posad | Peresvet | Podol'sk | Protvino | Puščino | Puškino | Ramenskoje | Reutov | Rošal' | Ruz | Sergijev Posad | Serpuhov | Solnečnogorsk | Stupino | Šatur | Ščolkovo | Zaraisk | Zvenigorod | Žukovskii | Taldom | Vanh Kupavn | Verei | Vidnoje | Visokovsk | Volokolamsk | Voskresensk