Kantele (ansambl')

Рувики-späi
Karjalan rahvahaline pajon
da kargun "Kantele"-ansambl'
Kantele
Здание гимназия.jpg
Pätedod
Voded 1936
Tegendsija Petroskoi
Pauklahjad da premijad

«Arvostusen znam» orden  — 1986

kantele.ru
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

"Kantele" (ven.: Ка́нтеле) — rahvahaline ansambl', mitte pajatab da kargaidab Karjalan rahvahiden — venälaižiden, karjalaižiden, vepsläižiden, suomalaižiden, inkerilaižiden — pajoid da karguid. Se om sätud vodel 1936.

Istorii

"Kantelen" sündund

Kollektivan istorii zavodihe vodel 1932, konz fol'kloran tundii da muzikant Viktor Gudkov kerazi vändajid kantelel i tegi sebran Rahvahan sädandpertiš Petroskoiš, sihe ühtniba Suomalaiž-ugrilaižen školan vanhembiden klassoiden openikad da Karjalan pedagogižen institutan (ven.) (vep. üläopenikad.

Ezmäižen kerdan kantelel vändajad eziniba kevädel vodel 1934. 8. kezakud vodel 1935 Karjalan ASSRan Keskuztegendkomitetan prezidiuman ištundal pättihe säda "Kantelen orkestran", miččehe mülüiba kut sebran ühtnikad, mugažo professionaližed muzikantad. Keväz'kus vodel 1936 ansambl' ühtni ezmäižehe Kaiken Sovetskijan Sojuzan radiofestivalihe, kus sai ezmäižen sijan[1]. Kezakus sil-žo vodel KPSSan sijaližen komitetan b'uro hüväksi pätusen ansambl'an tegemižes, ansambl'an sündund oli vahvištoittud azjbumagal. Oficialine "Kantele"-ansambl'an sündundpäiv om voden 1936 1. kezakud.

Ansambl' vägesti radiofestivalil i sai matkan Moskvaha, kus mäni rahvahaližiden kollektivoiden eht[2]. Moskvas orkestr andoi seičeme koncertad.

Ičeze kehitoitusen ezmäižel etapal "Kantele" oli taidehetnografine sebr, mitte kerazi, kaiči i popul'arizoiti pajo- da kargfol'klorad. Erasidenke rahvahan karguidenke da pajoidenke ansaml' eziti scenal vajehtusita. Ansambl'an repertuarad kaiken täutiba karjalan, vepsän da suomen fol'kloral muzikantegijad V. Gudkov, N. Levi, L. Teplickii, K. Rautio, R. Pergament, L. Jousinen, A. Vasiljev. Orkestr radoi ühtes toižidenke taidehkollektivoidenke[3].

Ansambl' ühtni karjalaižen taidehen dekadaha, mitte mäni Leningradas vodel 1937. Ansaml' sai arvokahid lahjoid, a Leningradan muzikantad da arvostelijad sanuiba, miše pidab sureta ansambl'ad i udištada sen repertuarad. Leningradan koncertoil "Kantele" vändi "Karjalašt melodijad" (ven.: «Карельская мелодия») L. Jousižen tegemižes, suomalašt rahvahan Sepäd"-melodijad (ven.: «Кузнецы») A. Vasiljevan tegemižes, Leopol'd Teplickijan "Karjalašt prel'udijad" (ven.: «Карельская прелюдия»), karjalaižen muziktegijan Doil'an "Čel'uskincan maman kättepajod" (ven.: «Колыбельная матери челюскинца»). Ansambl'an ühtnikad vändiba mugažo klassikradoid, ozutesikš, E. Grigan "Norvegialašt pajod" (ven.: «Норвежская песня») i V. A. Mocartan "Menuet" (ven.: «Менуэт»), päsijal oliba karjalaine karg "Kruuga", karjalaine kadril', suomalaine rahvahan karg "Muga kudotas vatet" da pomoroiden karg "Ombliba neiččed hurstin" (ven.: «Шили девушки ковёр»)[4].

Suren panendan "Kantele"-kargsebran kehitoitusehe, karjalaižiden da vepsläižiden karguiden kehitoitusehe da paremboitusehe tegi horeograf Vasilii Kononov (1905—1983). Hän oli vepsläine, sündui Karjalan Šoutjärven agjan Toižeges. Laps'aigas hänele oliba mel'he sijaližed rahvahan kargud. Norudes hän tegihe aktivižeks sebran ühtnikaks, möhemba tegihe Vepsän rahvahan hor ohjandajaks. Voden 1937 lopus Vasilii Kononovad kuctihe "Kantele"-ansambl'aha horeografan.

Ezmäižiš päivišpäi "Kantele"-ansambl' radoi ühtes karjalaižidenke muzikantegijoidenke. "Kantelen" täht melodijoid da originaližid muziktegoid tegiba ansambl'an ohjandai Viktor Gudkov, muzikantegijad Leopol'd Teplickii, Ruvim Pergament, Karl Rautio, Lauri Jousinen, Natalja Levi, Leonid Viškar'ov, möhemba Gel'mer Sinisalo i Abram Golland[5].

Kezal vodel 1937 "Kantele" ajeli Karjaladme da eziti, nece adivajeluz oli satusekaz ansambl'an täht. Ezitusiden ližaks Karjalan rajonoiš ansambl' zavodi ezitada koncertoidenke radios. Ühtes tetabanke kantelil vändajanke Ivan Lebedevanke ansambl' kirjuti diskan, miččen ühtel polel oma "Kruuga"- da "Ristu kondra"-melodijad, miččid vändi Lebedev, a toižel polel om "Karjalaine rahvahan melodii", mittušt vändi kantele-orkestr Gudkovan ohjandusel. Voden 1937 kül'mkus orkestr ühtni toižhe Kaiken Sovetskijan Sojuzan radiofestivalihe, kus sidä korktas arvostadihe, se sai toižen sijan. Vodel 1938 ansambl' ajoi Belorussiaha. Vodes päliči ansambl' möst oli Moskvas. Sigä "Kantele" ezini man elomišton ozutelusen karjalaižen pavoljonan avaidusel, Moskvan radios da erazvuiččil pälidnan tandrehil. 15 päiväs ansambl' ezini pälidnas da Moskvan agjas enamaba 30 kerdad[6].

Sovetskijan-suomaližen voinan (ven.) (vep. aigan ansambl' sai nimen Valdkundaline KFSSRan pajon da kargun ansambl' "Kantele". Necen aigan ansambl' ezini Rusttan armijan voingarnizonoiš da frontpirdal. Tal'vel 40 gradusan pakaižen aigan artistad paksus oleskeliba adivoiš tank-, jäl'gvoinvägidenno da toižidenno, miččed murziba Mannergeiman polestuzpirdad Karjalan kaglusel". Ansambl'an artistad ühten aigan eziniba i abutiba tehta polestuzsauvotusid. Pgai ansambl' ajoi Kesk-Azijaha, ezini koncertoidenke Gor'kii-lidnas, avtozavodal Molotovan nimel, Sormovos, Čkalovas, Taškentas, Frunze-lidnas. Kantele ezini gospitališ, zavodcehoiš, radkluboiš, vokzaloil. Tobjimalaz ansambl'al oli kaks'-koume i enamba koncertad päiväs. No erašti artistoile pida ezitada kuz'-kahesa kerdad päiväs. Voden 1940 sulakus demobilizacijan jäl'ghe ansambl' pördihe Petroskoihe, zavodi opetas i vaumištada uzid programmoid[7].

Suren Kodiman voinan aigan

Voden 1941 elokun lopus ansambl' oli evakuiruitud man süvüdehe.

Pit'kän aigan evakuacijan aigan ansambl' eli i ajoi vagonas 3053, mitte tegihe heiden täht kodikš. Artistad äjak-se kerdad päiväs eziniba gospitališ, voinopištoiš, tegeližiš radištoiš, raudtevokzaloil, parččomiš vai mecdel'ankoil[8].

Viktor Gudkov koli Frunze-lidnas 17. vilukud vodel 1942. Ansambl'an ohjandajaks tegihe pädirižor Jakov Genšaft.

Voden 1942 sulakus ansambl' sai käskön valdmehištolpäi pörttas Karajalaiž-Suomalaižen ASSRaha, Belomorskаha. 8. kezakud vodel 1942 "Kantele"-ansambl' vajehtadihe Valdkundaližeks rahvahaližeks karjalaiž-suomalaižen pajon da kargun "Kantele"-ansabl'aks. Ansambl'aha mülüi anamba 50 mest. Erased artistad tuliba "Kantelehe" Karjalan frontan pajon da kargun ansambl'aspäi. Ohjandajaks tegihe Sergei Ozerov[9].

Belomorskaspäi ansambl' ajeli kaikedme pohjoižagjadme — oli Arhangel'skan, Vologdan, Murmanskan agjoiš. Ezmäižed koncertad mäniba läz frontpirdad. Voinan voziš artistad andoiba enamba 600 maksutont koncertad[10].

Kaikiden voinan voziden aigan ansambl'an repertuar täuttihe. Vodel 1943 ansambl' vaumišti ut teatrprogrammad "Karjalaiž-suomalaine taideh — frontale". Programm oli tehtud Rusttan armijan 25-voččeks jubilejaksi sihe mülüi kaks' sur't palad: "Rahvahan praznik" i "Koncert — frontale". Ezmäižen koncertan jäl'ghe läksi Karjalaiž-Suomalaižen SSRan Ülembaižen nevondišton prezidiuman käsk "Taidehradnikoiden pauklahjoičendas" voden 1943 uhokun 13. päiväspäi. "Arvostadud taidehradnik"-arvnimi anttihe Sergei Ozerovale da Karl Rautiole, "KFSSAan arvostadud artist"-arvnimi anttihe dirižorale Jakov Genfaftale i pajanikale Sirkka Rikkale. Karjalaiž-Suomalaižen SSRan Ülembaižen nevondišton kitändkirjeižen sai 25 mest.

Voz' 1943 ansambl'an täht lopihe völ ühtel satusekahal azjal — ühtes Röunanvarjoičuzvägiden pajon da kargun ansambl'anke oli tehtud sur' programm Čaikovskii-nimel, se oli omištadud 50-voččele jubilejale muzikantegijan surmpäiväspäi. Programman ezmäine ezituz oli Belomorskas 29.-30. kül'mkud i 2.-3. tal'vkud vodel 1943[11].

Vodel 1944 ansambl' ajoi matkaha valdkundan pohjoižehe Murmanskan agjaha, Arhangel'skaha, Soloveckijoiden sarile i ezini sigä uden programmanke. Arhangel'skas "Kantelen" artistad tedištiba Petroskoin päzutandan polhe. "Pravda"-lehteses vodel 1944 18. sügüz'kud tedotadihe: "Päzutadud germanialaiž-suomaližišpäi vihanikoižpäi Petroskoiš ezmäižin zavodiba rata Valdkundaline muzikkomedijan teatr i karjalaine "Kantele"-ansaml'[12].

5. heinkud vodel 2005 Karjalan rahvahaližen teatran laval ezmäižen kerdan ozutadihe "Pajata, Kantele, Vägestust! Adivajelused voinan pitte…" (ven.: «Пой, Кантеле, Победу! Гастроли длиной в войну…»)-programm, mitte oli vaumištadud todesižiden materialoiden pohjal: päivkiroiden, Karjalan arhivoiden azjbumagoiden, voinan veteranoiden johtutesiden abul. Vodes päliči premjeran jäl'ghe semendkus vodel 2006 "Kantele" tošti ičeze 1940.-voziden istoriližen matkan. "Venälaižed raudted"-organizacii da Petroskoin raudteajamiden opišt abutiba "Vagon 3053. Vägestusen pajod"-projektan tegendas. Belomorsk, Segeža, Zaoz'orsk, Gadžijevo, Murmansk, Polärnije Zori, Kandalakš i Petroskoi — projektaha ühtni kahesa Karjalan da Murmanskan agjan lidnad[13].

Voded 1940—1950

Voinan jäl'ghe "Kantele"-ansambl'al oli uz' repertuar da uzid adivmatkoid — Budapeštaha, Berlinha, Varšavaha, Suomehe.

Vodelpäi 1947 vodehesai 1950 "Kantele"-ansambl'an dirižoran da ohjandjan oli Abram Golland.

Necil aigal ansambl' ajeli Uraladme da Sibiridme (1952), Pohjoižen Kavkazadme da Kavkazan ümbrištoidme (1956), "Kantele" ühtni konkursoihe da festivalihe, karjalaižen taidehen nedalihe da dekadoihe, miččed mäniba Moskvas.

Hüvän mahtišton "Kantele"-ansambl' sai Moskvas vodel 1946, konz ühtni Karjalan muzikan da kargun nedalihe. Ezmäižen kerdan kollektiv ezini P. I. Čaikovskijan zalan laval. Ansambl' ühtni Karjalaiž-Suomalaižen muzikan da kargun nedalihe, mitte mäni Moskvas vodel 1951. Ezitusiden ližaks kollektival oliba sädandvastusid Sovetskijan Sojuzan rahvahan kargun artistoidenke I. Mojesejevan ohjandusel da P'atnickijan horanke[14].

Sofja Pavlovna Os'kina sädi "Kantele"-ansambl'as "Aino"-vokal'gruppan.

25. keväz'kud vodel 1953 ansambl'an dirižoran da pämehen oli Lev Kosinskii.

Voded 1960—1970

Vodel 1959 ansambl'an ohjandajaks tegihe Sem'on Karp (nechesai hän radoi horanohjandajan da dirižoran), a dirižoraks — Lev Kosinskii.

Sem'on Karpan tradicijoid jatksi Boris Konstantinovskii, kudamb radoi "Kanteles" taidehohjandajan vodelpäi 1971 vodehesai 1976.

"Kantele"-hor om ezmäine professionaline hor Karjalas, se zavodi ezineda vodelpäi 1942 voinaigan Belomorskas. Se ezini kut akademine hor, muga rahvahan-ki hor, oliba kut pened, muga sured-ki koncertad. 1960.-voziden augotišespäi "Kantele"-horad, ičeze joukudme se oli kamernii (läz 30 mest), zavottihe nimitada "Kantele"-ansambl'an horan kapellaks. Suren panendan noriden artistoiden kazvatusehe tegi opendai Leonid Fedosejevič Privalov. Ezmäižil vozil jäl'ges voinad horanke radoi Grigorii Sergejevič Maksimov. Televidenii Ostankinos kuvazi "Kantele"-horad "Venäman kuldaižed äned"-fondan kollekcijan täht[15].

Necen aigkeskustan päerigoičuz oli siš, miše "Kantelen" joukus sündui äjak-se ičenašt taidehkollektivad, miččed eziniba erazvuiččiš žanroiš:

"Vanhad prihad" (ven.: «Старые холостяки») Jäl'ges sidä, konz kactuhe, kut ezineba Petroskoin Suomaližen dramateatran artistad, "Kantele"-ansambl'as pättihe tehta grupp, mitte pajataškandeb suomaližid rahvahan pajoid. Täs Roine Rautio, vanhemb sädai da ezmäne kollektivan ohjandai, ozuti ičeze lahjavut. Jouk ezini ičeze žanras i oli kut pajo-vändaine suomalaine ansambl'. Gruppas zavodiba rata Maksim Gavrilov, Erik Rautio, P'otr Titov, Ensio Vento, Leonid Kargulev. Hö oliba pajanikad da pajotekstoiden avtorad[16].

"Paratoi lugu" (ven.: «Нечётное число») "Kantele"-ansambl'an koncertoil ezmäižen kerdan ezini völ üks' kollektiv — venälaine ilokaz "Paratoi lugu"-trio. Sen repertuaraha mülüiba vanhad da nügüdläižed ilokahad pajoižed, častuškad, tuskpajod[17].

"Leivo" (ven.: «Лейво») "Leivo"-kvartetas oliba Irina Žitkova, Lidia Jegorova, Lidia Skačkova i Vasilii Aksentii. Hö pajatiba suomalaižid pajoid nügüdläižes stil'as ilma vändimita[18].

"Aino" (ven.: «Айно») Vodel 1965 "Aino"-gruppas vajehtihe ohjandai: "Kantelehe" tuli Klara Stas'uk. Oldes horanohjandajan hän voi kaita pajotradicijoid, miččid toi enzne "Ainon" ohjandai Sofja Pavlovna Os'kina. Vozil 1970 "Ainoho" tuliba uded pajanikad, kudambad radoiba täs äi vozid i tegiba "Kanteled" tetabaks. Üks' niišpäi oli Nadežda Vadrina, kudamb tuli ansambl'aha vodel 1970. Hän om karjalaine, hänel om čoma unikaline da hüvin tutab än'.

Voded 1970—1980

Viola Mal'mi, Hel'mi Mal'min tütär da jäl'genik, tegi suren panendan "Kantelen" karguiden keradamištoho. Hänen kargud ven.: «Заонежская шестера», ven.: «Ланцы», ven.: «Кеккер», ven.: «Пастушьи заклинания» oma melentartuižed, originaližed, ičeladuižed, niiš om peittud süväd fol'kloran tradicijad .

Vozil 1977—1979 ansambl'an pämehen oli RSFSRan arvostadud artist Dmitrii Utikejev.

Necil aigal "Kantele" ezini uden "Kalevalan runod"-programmanke. Se oli kahtes palaspäi: ezmäine pala oli omištadud karjalaiž-suomalaižen "Kalevala"-eposan 150-voččele jubilejale ("Kalevalan runod"), toine pala oli omištadud Suren Vägestusen 40-voččele jubilejale ("Uz' Sampo"). Necen programmanke "Kantele" ühtni II Ühthižvenälaižehe pajon da kargun ansambliden kacundaha, mitte mäni Moskvas koncertzalas P. I. Čaikovskijan nimel vodel 1986[19].

Vodel 1986 "Kantele"-ansambl'ad pauklahjoitihe "Arvostusen znam"-ordenal.

Voded 1980—1990

V'ačeslav Sergejevič Seidov tegihe "Kantelen" ohjandajaks vilukus vodel 1987.

Taidehohjandajan radsijale kuctihe Genrih Tiurovskijad, möhemba hänen sijale tuli Sergei Stangrit.

90.-voziden augotižeks orkestr oli tehtud udes. Sihe ližatihe rahvahaližid vändimid: 5-jändekantele, jouhikko, virsikannel', rahvahan soitoižid, mänküri.

Männuden voz'sadan lopus "Kantelen" taidehohjandajad oliba V'ačeslav Košelev i Gennadii Mironov. Vodel 2000 "Kantele"-ansambl' ühtni karjalan päivihe Moskvas, kus kogonaižel joukul ezini "Venäma"-koncertzalas. Sil-žo vodel se ezibi Literaturan da taidehen päivil Belorussias Minskas, kus "Kantele" ezini koncertanke kahtes palas[20].

Voded 2000

Sügüz'kus vodel 2002 "Kantele"-ansambl' ühtni Ühthižvenälaižehe rahvahaližiden kul'turiden festivalihe, mitte mäni Moskvas.

28. elokud vodel 2006 "Kantele"-ansambl'ale anttihe rahvahaližen organizacijan status[21].

18. tal'vkud vodel 2009 ansambl' tegi Karjalan muzikantegijoiden tegoiden kogomusen ezmäižen pästandan prezentacijan.

Kantelen pert'

Kantelen pert' avaitihe endištamižen jäl'ghe voden 2010 kezakus, konz praznuitihe Karjalan 90-vottušt jubilejad. Pertin kohendusen abul sen pind sureni pol'hetošt kerdad. Sureta pertid abutiba ližasauvotuz ezitanhal, koumanden mansardžirun sauvond da alažirun levinzoitand. Kantelen pertiš tehtihe zal 100 kacujan täht. Sigä om pandud nügüd'aigaline än'-, lämoi- da video-ozutandkaludišt. Udes ezizalas transliruidas ansambl'an tulijoiden programmoiden anonsoid, om ezitadud ozutelused, miččed oma pertin taidehčomitesen palan: voib kacta kuvid da Venäman arvostadud taidehpirdajan da Karjalan arvostadud taidehradnikan Alla Vlasenkon[22] sädoiden eskizoid, a mugažo "Kantele"-ansambl'ale omištadud kompozicijad.

Sädaikollektiv

  • Ansambl'an pämez' — Natalja L'vova;
  • päbaletmeister — Karjalan arvostadud artist Oksana Smirnova;
  • orkestran ohjandai — Karjalan arvostadud artist Pavel Šamatura;
  • kantelel vändajiden ansambl'an ohjandai — rahvahidenkeskeižiden konkursoiden laureat Anastasia Krasil'nikova;
  • "Aino"-vokal'gruppan ohjandai — Karjalan arvostadud artist Irina Popova.

"Aino"-vokal'kollektiv

Tämbei "Aino" om Karjalan arvostadud kollektiv, Ühthižvenälaižen estradan artistoiden konkursan diploman omištai. Kollektivas om 8 mest. Kollektivan repertuaras oma erazvuiččen žanran tegod. "Aino" pajatab venälaižid, suomalaižid, karjalaižid da vepsläižid pajoid[23].

Kargkollektiv

Tämbei jo ei voi kuvitelda "Kantele"-ansambl'ad kargkollektivata! Karguiden keskes oma karjalaine val's, vessel suomalaine "Letka-Jen'ka"-pol'k suksil, lirine ven.: «Как по морю»-horovod, ritmikaine Zaonežjen ven.: «По мосту»-kadril', Kalevalan karg säresidenke da vepsläine karg luzikoidenke, karjalaižiden, suomalaižiden, inkerilaižiden, saamelaižiden karguiden avtoroiden ezitused. Kaikuččen kerdan artistad oma laval ičeladuižiš sädoiš, hö ozutaba professionaližid kargmahtoid. Ku ezmäi oliba lahjakahad ičeopenus kargnikad, hö voiba kargaita miččen taht žanran kargud, vändiba vändimil, pajatiba, ka tämbei azj zavodihe vajehtadas. Kollektivaha tuleba vaumhed tundijad: horeografad-ohjandajad, artistad-kargnikad, kudambil om korged vai eriline openduz. Nügüdläižed kargun tradicijoiden mastarid kaičeba parahimad, mi oli horeografijas, no sil-žo aigal voiba toda karguhu ičeze kacundad, aigan erigoičusid.

Vändandjouk (orkestr)

"Kantele"-orkestr om pävägi teatrlaval. Se satab muzikal baletad da solistoid, čomin vändab muzikpjesoid. Orkestraha mülüba kantelil vändajiden ansambl' i muga nimitud "suomalaine" muzikjouk: skripk, kontrabas, akkordeon i klarnet. Hö ezineba kut eriži, muga ühtenzoitasoi surehe orkestraha (orkestran ohjandai om Pavel Šamatura)[24].

Kantelil vändajiden ansambl' Kantelil vändajiden ansambl' om kollektivan ülenduz. Se jatkab tradicijad, miččen pani ansambl'an pohjaze sen tegii V. P. Gudkov, kudamb mahtokahašti vändi necil unikaližel muzikvändamel. Ansambl'as om kuz' artistad, kudambad vändaba muziktegoid mugoižil kantelen rodul, kut: prima, al't, pikkolo da bas. Kollektivan repertuaras oma karjalan muzikkul'turan klassikoiden tegod (Karl Rautio, Ruvim Pergament, Gel'mer Sinisalo, Leopol'd Teplickii, Abram Golland) i nügüdläižiden muzikantegijoiden tegod (Irina Šiškanova, Sergei Stangrit, V'ačeslav Ivanov, Kirill Gurejev, Anna Afanasjeva, Jevgenia Safikanova), a mugažo verazmaižiden muzikantegijoiden tegod.

Rahvahaližiden vändimiden paja

Kantelen pertiš om sija, kus "sündub" kantele. Nece om paja, mitte om tehtud vodel 1989, a vodel 2004 se oli tugetud Venäman Prezidentan grantal. Tämbei sigä oma nügüdläižed Germanias tehtud stankad, miččiden abul voib tehta korgedladuižid vändimid. Enamba kümned vot sigä radab kantelen mastar' — Karjalan arvostadud kul'turradnik Aleksandr Frolov. Kaik "Kantele"-ansambl'an vändimed oli tehtud vai udištadud hänen käzil. Pajas tehtas ei vaiše kantele-vändimid, mugažo toižid karjalaižid muzikvändimid — jouhikko, virsikannal', talharpa, stribunikoid… Sigä endištadas da kohetas "Kantele"-ansambl'an vändimid, a mugažo ottas pakičusid erazvuiččil organizacijoilpäi da ristituilpäi, tehtas da endištadas toižid vändimid[25].

Rahvahan kost'umoiden omblemišt

Omblemištos ombeltas kost'umoid "Kantele"-ansambl'an da "Noriden studijan" kaikiden koncertprogrammoiden täht. Kost'umoiden tegemižes ansambl' radab ühtes tetabidenke karjalaižidenke taidehpirdajidenke, scenografidenke, dizaineroidenke. Päazjas kost'umoid ombeltas Alla Vlasenko eskizoiden mödhe. ven.: «Отзвуки Заонежских ярмарок»-pragrammas "Kantele"-ansambl' om Irina Proninan kost'umoiš[26].

Noriden studii

Ansambl'an noriden studijale vodel 2021 täudui 20 vot. Kaikid penembile ühtnikoile om koume vot. Kaikuččen voden studijas pajatab, kargaidab, vändab erazvuiččil vändimil, opendab kelid, miše pajatada suomalaižid, karjalaižid da vepsläižid pajoid, enamab 100 last 15 vodehesai[27].

Ansambl'an programmad

ven.: «Кантеле на все времена»

ven.: «Кантеле на все времена»-programm täudes kožub ičeze nimehe. Programmaha mülüba ezitused erazvuiččiš voziš kuni om kollektiv: Vasilii Kononovan "Luzikad"-karguspäi, mitte oli sätud männuden voz'sadan keskes, jäl'gmäižiden ven.: «Отзвуки Заонежских ярмарок»- i ven.: «Карсикко»- koncertprogrammoiden paloihesai.

ven.: «Отзвуки Заонежских ярмарок»

Nece muzik-teatraline ozuteluz andab voimusen čukloutas bohatan Šun'ga-külän praznikjarmarkan ičeladuižehe mirhu. Jarmarkal vasttasoiš ei vaiše ristitud — vasttasoiš lidnad da küläd, erazvuiččed kul'turad. Karjalaižed, suomalaižed, vepsläižed da Venäman Pohjoižen eläjad tuleskeliba jarmarkoile, miše ozutada ičeze mahtoid.

  • Idejan avtor — ansambl'an pämez', Venäman da Karjalan arvostadud kul'turradnik Lilija Stepanova;
  • taidehohjandai da ohjandai-teatrozutelusen panii Vadim Kučin;
  • ozuteluztarinan avtor — Karjalan arvostadud kul'turradnik Svetlana Nikolajeva, Vadim Kučin;
  • baletmeister — Karjalan arvostadud artist Raisa Kalinkina;
  • scenografii, kost'umad — Irina Pronina;
  • baletmeister — Karjalan arvostadud taidehradnik Irina Zotočkina;
  • horanohjandai — Karjalan arvostadud kul'turradnik Svetlana Nikolajeva.
  • dirižor — Aleksei Kisel'ov.

Programmad konsultoiba Valdkundaližen istorijan-arhitekturižen i etnografižen "Kiži"-muzejan-kaičuztahon radnikad: Karjalan arvostadud kul'turradnikad B. A. Guščin, R. B. Kalašnikova, L. V. Trifonova, Zaonežjen istorijan tundii V. A. Agapitov; Petroskoin valdkundaližen konservatorijan suomalaiž-ugrilaižen muzikan kafedran docent, etnomuzikan tundii S. J. Nikolajeva[28].

"Karsikko — muzikan pu"

Nece om nügüdläine kaceg karjalaižiden da saamelaižiden endevahaze kul'turaha muzikan kal't. Programmas kuluba venälaižiden, suomalaižiden, karjalaižiden rahvahan melodijoiden originaližed aranžirovkad: balladad, saipajod, častuškad. Sur' znamoičend anttas vanhoiden suomalaiž-ugrilaižiden vändimiden ansambl'ale (vargan, jouhikko, sigudek, virsikannel', p'are, talharpa, šamanoiden bubnad). Ezitusen idejaha om ottud endevanhad verod, sikš siš om mugavumine živatoiden da kazvmusiden mirhu[29].

Karjalan da Suomen eläjiden veroiš oli sur' znamoičed Karsikkole (ven.) (vep.. Karsikko om pu, miččen oksid čaptihe erižel mahtol, miše kirjutada sen vai toižen azjtegon polhe. Kuni eli pu — kaičihe mušt ristitus da hänen heimos.

ven.: «Пой, Кантеле, Победу! Гастроли длиной в войну…»

Teatrprogramm starinoičeb ansambl'an artistoiš i kollektivan elo-ozas Suren Kodiman voinan aigan. Ezmäižen kerdan se ozutadihe Karjalan rahvahaližes teatras 5. i 6. heinkud vodel 2005.

  • Scenarijan avtorad — Karjalan arvostadud kul'turradnik Alla Amelina i Larisa Šicel';
  • ohjandai — Karjalan arvostadud kul'turradnik Alla Amelina;
  • scenografad — Karjalan arvostadud kul'turradnikad Galina i Jurii Atramentovad;
  • päbaletmeister — Karjalan arvostadud taidehradnik Irina Zotočkina;
  • pähoranohjandai — Karjalan arvostadud kul'turradnik Marina Ustinova;
  • taidehohjandai — Karjalan arvostadud taidehradnik V'ačeslav Ivanov.

"Vepsanman noiduz" (ven.: «Вепсские фантазии»)

Muzik-teatraline "Vepsanman noiduz"-ozuteluz — nece om Karjalas da Suomes eläjan rahvahan endevanhan kul'turan nügüdläine kulund. Spektakl'an viž palad — nece om viž legendad, miččed om sidotud vepsän rahvahan veroidenke da elonke. Vepsläižiden elo kaiken rippui ičeladuižiš mel'kuvišpäi mirun rižoiš, kus om londusen olijoid, kudambile kumartihe, kudambihe usktihe, erašti heid varaitihe, heiden polhe kirjutadihe pajoid da sarnoid.

  • Scenarijan avtor — Karjalan arvostadud kul'turradnikad Alla Amelina i Larisa Šicel';
  • ohjandai — Karjalan arvostadud kul'turradnik Alla Amelina;
  • scenograf i kost'umoiden dizainer — Venäman arvostadud taidehpirdai, Karjalan arvostadud taidehradnik Alla Vlasenko;
  • taidehohjandai i orkestran dirižor — Karjalan arvostadud taidehradnik V'ačeslav Ivanov;
  • päbaletmeister — Karjalan arvostadud taidehradnik Irina Zotočkina;
  • pähoranohjandai, vokal'tegendoiden avtor — Karjalan arvostadud kul'turradnik Marina Ustinova[30].

ven.: «Скала двух лебедей». Etnobalet

Balet om tehtud karjalan legendan mödhe, miččes om armastuz da endevanhoid veroid, karjalaižiden elo da noidvägid. Originaližen libretton kirjuti "Kantele"-ansambl'an päbaletmeister Irina Zotočkina. Muzikan kirjuti tetab muzikantegii Aleksandr Beloborodov. ven.: «Скала двух лебедей» — nece om "Kantele"-ansambl'an da Petroskoin valdkundaližen filarmonijan Simfonižen orkestran ühthine sädandrad Rahvahidenkeskeižen baletan festivalin aigan Savonlinna-lidnas (Suomi), kus ezmäižen kerdan Olavinlinna-lidnoitusen laval ozutadihe balet vodel 2008.

  • Baletmeister, libretton avtor — Karjalan arvostadud taidehradnik Irina Zotočkina;
  • Muzikantegii — Venäman da Karjalan arvostadud taidehradnik Aleksandr Beloborodov;
  • Kost'umoiden taidehpirdai, scenograf — Venäman arvostadud taidehpirdai, Karjalan arvostadud taidehradnik Alla Vlasenko[31].

ven.: «Брусничный дождь». Kantelil vändajiden programm

Kantelil vändajiden ansambl'an muzikprogrammaha mülüba erazvuiččiden maiden da aigoiden melodijad: karjalaižed, suomalaižed, japonialaižed rahvahan motivad nügüd'aigaližes aranžirovkas i meiden aigan muzikantegijoiden originaližed muziktegod. Erazvuiččed taidehkuvad, kantelen da erazvuiččiden Karjalan da Suomen kul'turiden rahvahaližiden muzikvändimiden kulundan kožund andab programmale erižen il'mišton, andab voimusen čukloutas vanhan i sen-žo aigan nügüdläižen kantelen äipoližen kulundan čudokahaze miruhu. Necen polhe sanuba muzikpjesoiden nimed kantelen täht: ven.: «Солнцесны», ven.: «Небесные росинки», ven.: «Первый снег», ven.: «Наваждение», ven.: «Шкатульная страна»[32].

"Aino"-pajod

"Aino"-pajon koncertprogramm oli tehtud "Kantele"-ansambl'an vokal'gruppan jubilejaks. 60 vot "Aino"-jouk ezitab Karjalan tradicionališt pajotaideht i om üksjäine professionaline naižiden vokal'kollektiv neciš alovehes. Se ühtneb kaikihe "Kantelen" ezitusihe i tundištoitab Karjalan adivoid meiden agjan rahvahaližiden ühthižvaroidenke — venälaižen, karjalaižen, vepsläižen pajoidenke da jäl'gmäižiden voz'kümniden muzikantegijoiden muziktegoidenke.

  • Ohjandai — Larisa Hačeva;
  • scenarijan avtorad — Larisa Hačeva, Karjalan arvostadud kul'turradnik Marina Ustinova;
  • kost'umoiden taidehpirdajad — Irina Porošina, Venäman arvostadud taidehpirdai i Karjalan arvostadud taidehradnik Alla Vlasenko;
  • taidehohjandai — Karjalan arvostadud taidehradnik V'ačeslav Ivanov;
  • pähoranohjandai — Karjalan arvostadud kul'turradnik Marina Ustinova;
  • päbaletmeister — Karjalan arvostadud taidehradnik Irina Zotočkina;
  • horanohjandai — Karjalan arvostadud kul'turradnik Arkadii Ustinov;
  • orkestran ohjandai — Ühthižvenälaižen da Rahvahidenkeskeižiden konkursoiden laureat Pavel Šamatura.

ven.: «Кантеле. Восход»

ven.: «Кантеле. Восход»-teatrprogramm avaidab muzikvändimen tegemižen uden versijan: kantele rindatadas päiväiženke. Programm praznikaližesti lopi Karjalan 100-voččen jubilejan. ven.: «Кантеле. Восход» — nece om "Kantele"-ansambl'an da kuctud mastariden (ven.: «Истоки»- da Kanteletar-ansambl'ad, Igor' Solovjev i Aleksandr Dobrinin, Sergei Stangrit i Tatjana Umn'akova) satusekahan ühthižradon hüvä ozutez. Enamba 50 artistad ühtni 19 vokal'-, muzik- da kargnomeroiden tegemižehe[33].

  • Ohjandai — Aleksei Šalajev;
  • kost'umoiden dizainer — Irina Pronina i Ol'ga Stepan'an;
  • taidehohjandai — Jelena Magnickaja.

Homaičendad

  1. ↑ Радиофестиваль 1936 года. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  2. ↑ Первая поездка в Москву 1936 год. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  3. ↑ Народные танцы и песни на сцене. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  4. ↑ Дебют в Ленинграде 1937 год. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  5. ↑ Композиторы Карелии. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  6. ↑ Первые гастроли. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  7. ↑ «Кантеле» на Финской войне. Дата обращения: 1 kül'mkud 2025.
  8. ↑ Роковые 40-е. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  9. ↑ Вагон 3053. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  10. ↑ Дорога и концерты. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  11. ↑ Программы военных лет. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  12. ↑ Освобождение Петрозаводска. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  13. ↑ Конец главы. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  14. ↑ На смотрах национальных культур. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  15. ↑ Хор. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  16. ↑ Старые холостяки. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  17. ↑ Нечетное число. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  18. ↑ Лейво. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  19. ↑ Руны Калевалы. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  20. ↑ Народный праздник. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  21. ↑ Ансамбль «Кантеле» получил национальный статус. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  22. ↑ Алла Власенко. gazeta-licey.ru. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  23. ↑ Вокальная группа «Айно». Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  24. ↑ Оркестр. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  25. ↑ Мастерская национальных инструментов Ансамбля «Кантеле». Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  26. ↑ Мастерская костюма. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  27. ↑ «Кантеле» объявляет набор. gazeta-licey.ru. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  28. ↑ «Отзвуки Заонежских ярмарок». Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  29. ↑ Древо музыки. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  30. ↑ Вепсские фантазии. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  31. ↑ Скала двух лебедей. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  32. ↑ Брусничный дождь. Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.
  33. ↑ Песни «Айно». Дата обращения: 4 kül'mkud 2025.

Literatur

  • Воронина А.Г., Кошелев В.К., Орлова В.Н. Кантеле // Карелия. Энциклопедия. Том 2 / Гл. ред. А.Ф. Титов. — Петрозаводск: ПетроПресс, 2009. — С. 17.
  • Гаврилов М. И. «Кантеле». Гос. ансамбль песни и танца КАССР. — Петрозаводск: Госиздат КАССР, 1959. — 48 с.
  • Карп С. М. «Кантеле». — Петрозаводск, 1970.
  • Гаврилов М. И. Под музыку северных рун. — Петрозаводск, 1982.
  • Степанова Л. . — Петрозаводск: Издательский Дом «ПетроПресс», 2004. — 112 с.
  • Шишканова И. В. Кантеле. Ступени к совершенству. — Петрозаводск, 2008.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Kantele_(ansambl%27)&oldid=528928"