Kosinskii Lev Afanasjevič
| Lev Kosinskii | |
|---|---|
 1951 voz' | |
| Üleižed tedod | |
| Täuz' nimi | Lev Afanasjevič Kosinskii |
| Sündundpäiv | 24. vilukud 1909 |
| Sündundsija |
|
| Kolendpäiv | 1984 |
| Ma |
 Venäman imperii→ SSSR |
| Professijad | dirižor |
| Pauklahjad |
 |
Lev Afanasjevič Kosinskii (ven.: Лев Афанасьевич Косинский, 24. vilukud 1909, Vladimir[d], Volinskan gubernii[d] — 1984) om sovetskii dirižor, muzikan opendai, Karjalan ASSRan arvostadud taidehradnik (1959).
Elostarin
Om sündunu 24. vilukud vodel 1909 Vladimir-Volinskii-lidnas (nügüd' Volinskan agjan Vladimir-lidn, Ukraina)[1].
Vodel 1935 lopi Kijevan konservatorijan dirižoroiden tedokundan.
Jäl'ghe opendust, vozil 1935—1937 služi armijas.
Radoi Moskvan filarmonijan simfonižen orkestra artistan, simfonižen orkestran pädirižoran Iževskas, filarmonijan taidehohjandajan da rahvahaližiden muzikvändimiden orkestran pädirižoran (ende — orkestr Je. M. Stompelevan nimel) Jaroslavliš[2], Arhangel'skan filarmonijan päpajatajan.
Vozil 1943—1946 — Karjalaiž-Suomalaižen SSRan Muzikkomedijan teatran pädirižor.
Vozil 1946—1948 — Karjalan filarmonijan taidehohjandai.
Vozil 1948—1953 — Petroskoin muzikopišton pämez'.
Keväz'kun 25. päiväspäi vodelpäi 1953 heinkuhusai vodehesai 1954 oli Karjalan pajon da kargun Kantele-ansamblin pämehen da dirižoran.
Vodel 1959 pörzihe ansamblihe, udes tegihe dirižoraks. Vozil 1960 ühtes taidehohjandajanke Sem'on Karpanke tegi ansamblin orkestran udištusen, sidä jäl'ghe tuli eloho udištadud rahvahaližiden muzikvändimiden orkestran jouk.
Arvostelend
Kosinskii kirjuti kuverz'-se partiturad, miččed Sem'on Karpan sanoiden mödhe, oma korktas arostadud. Karp sanui:
"Kundeltes nenid pjesoid koncertoil minä en voind päzuda rižaspäi, miše Kosinskijan partiturad oma taidehen personaližed. Nece voib olda sikš, ku avtor mahtab süveneda muziktöho da rata sen jüven mödhe. Ei muite jäl'ghe meiden koncertad Moskvas, rahvahižiden pajoiden pajanik Irma Jauzem sanui, miše tegese tundmuz, ani kuti Grig kirjuti ičeze pjesad kantelen orkestran täht, sikš ku ned muga todesižeks heleitas."
— S. M. Karp, "Muzikaline tedokirj"[4]
Pauklahjad da arvnimed
- Orden "Arvostusen znam" (1951);
- Karjalan ASSRan arvostadud taidehradnik (1959)[1].
Homaičendad
- ↑ 1 2 3 История ансамбля. Период 1953–1984. kantele.ru. Дата обращения: 1 sulakud 2026.
- ↑ Ярославский календарь. Март. demetra.yar.ru. Дата обращения: 1 sulakud 2026.
- ↑ Сегодня отмечается юбилей знаменитого музыканта Льва Косинского. Дата обращения: 1 sulakud 2026.
- ↑ Косинский Лев (1909-1984) «Музыкальная энциклопедия». Дата обращения: 1 sulakud 2026.
Literatur
- Л. А. Косинский. Петрозаводское музыкальное училище имени К. Э. Раутио. — Петрозаводск, 1988. — 4 с.
- Лев Косинский. Кантеле. Ритмы судьбы. — Петрозаводск, 2004. — 38 с.
- Л. А. Косинский. Ленинская правда.29 янв. — 1984.