Karjalan valdkundaline filarmonii

Рувики-späi
Karjalan valdkundaline filarmonii
Петрозаводск.Филармония..jpg
Olendsija Karjalan, Petroskoi, Kirovan ird, 12
Om augonpandud 15. vilukud vodel 1939
Pämez' Irina Ustinova
Taidehohjandai Tatjana Talickaja
Sait kgfptz.ru
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Karjalan valdkundaline filarmonii (ven.: Каре́льская государственная филармония) — Karjalan koncertorganizacii Petroskoiš. Filarmonii om üks' regionan muzikelon päkeskusišpäi, se ühtenzoitab professionaližid kollektivoid, solistoid, sigä pidetas klassižen, rahvahan da nügüdläižen muzikan koncertoid.

Üleižed tedod

Nügüdläine Karjalan valdkundaližen filarmonijan pert' oli saudud vodel 1984, se sijadase Petroskoin keskusen Kirovan irdal. Filarmonijas om üks' koncertzal — Sur' koncertzal, miččes om 481 sija, niišpäi 103 sijad om gardelejal.

Isorii

Muziktradicijad Karjalas zavodihe sünduda völ sovetskijan valdmehišton ezmäižil vozil. Filarmonijan augonpanendan oficialine päivmär om 15. vilukud vodel 1939, konz Karjalan ASSRan rahvahan komissaroiden nevondišton käskön mödhe oli sätud Karjalaiž-Suomalaine valdkundaline filarmonii. Ezmäi se oli Petroskoiš Karl Marksan prospektal, 15.

Filarmonijaha mülüba:

  • simfonine radiokomitetan orkestr;
  • valdkundaline rahvahaline pajon da kargun Kantele-ansambl';
  • valdkundaline hor (läz 40 mest);
  • vokalin-estradan kollektiv.

Vodeks 1940 organizacijas radoi läz 300 mest. Filarmonijan ezmäižed koncertad oliba 5.-6. redukud vodel 1939 i oli omištadud venälaižele klassižele muzikale. Teravas simfonižed koncertad zavottihe tehta kaiken aigan, repertuaras oliba karjalaižiden muzikantegijoiden muziktegod, a mugažo venälaine da verazmaine klassika.

Konz zavodihe Sur' Kodiman voin, filarmonijan rad oli azotadud. Artistoiden pala oli anttud muzikteatroihe, Kantele (ansambl') oli evakoitud Belomorskaha. Voinan ezmäižil kuil filarmonijas tehtihe nel'l' koncertjoukud, miččed eziniba azjtegoil, mobilizaciisijoil da polestuztegenden sijoil. Kaiked mäni 500 koncertad.

Filarmonijan rad udes zavodihe Karjalaiž-Suomalaižen SSRan rahvahan komissaroiden nevondišton käskön mödhe uhokus vodel 1944. Voinan jäl'ghe sen pätedote oli muziktedotuzrad: vedetihe simfonižid koncertoid, tehtihe adivajelusid valdkundadme i toižiden man agjoidme.

Vodel 1945 filarmonijan pohjal oli avaitud muziklektorii, miččen pätegend oli popul'arizoitta akademišt muzikad norišton keskes. Sil-žo vodel filarmonijan kollektivad ühtniba kaikensojuzoiden konkursoihe da koncertprogrammoihe.

Vozil 1950—1960 ozutihe erazvuiččed sädaikollektivad da ansambl'ad, miččiden keskes oliba kameran vokaližed da instrumentaližed gruppad, estradan ansambl'ad i kodvuzprojektad. Necil aigal tegihe enamba koncertmatkoid Sovetskijan Sojuzadme.

Filarmonijas radoiba vokalistad — M. I. Vorobjova, M. I. Gavrilov, V. A. Gladčenko, I. S. Gridčina, L. S. Žukova, J. V. Ziborov, E. E. Zondereger, V. S. Kalikin, M. N. Kubli, Z. F. Petčenko, S. A. Rikka, N. V. Rogozina, M. S. Rusakov, V. G. Tatarinov, L. I. Tepponen, V. P. Širkin, instrumentalistad — N. P. Vil'činskaja, T. M. Voskresenskaja, V. M. Gaikov, G. I. David'an, S. I. Kontuašvili, M. J. Tockii, A. D. Tugai, taidehsanan mastarid — G. S. Vvedenskii, G. M. Kagan, Z. V. Kozlova, S. R. Kulle, M. N. Rogatovskaja, A. V. Stavrogin, N. J. Cimbalova, koncertmeisterad — J. P. Sokolov, G. I. Cvibel', E. B. Šnejerson, ohjandai-tegii D. S. Utikejev i toižed.

Filarmonijan taidehohjandajad — R. S. Pergament (ven.) (vep., L. A. Kosinskii, G. I. Lapčinskii, A. I. Golland, V. S. Seidov, O. P. Sedova[1].

Nügüdläine rad

Nügüd' Karjalan valdkundaline filarmonii om Petroskoin päkoncerttandreh i üks' Venäman Öbokan päkul'turkeskusišpäi. Scenal ezineba venälaižed da verazmaižed muzikantad, mäneba simfonižed koncertad, kamerehtad, džazprogrammad, openduzlekcijad da muzikspektaklid[2].

Filarmonijas mäneb adivajeluz- da tedotuzrad, tehtas rahvahidenkeskeižid da regionaližid muzikfestivalid, a mugažo tehtas projektoid lapsiden da noriden täht[3].

4. sulakud vodel 2022 filarmonijan pert'he pandihe "Z"-kirjam — eriližen voinoperacijan simvol[4].

Koncertzal

Filarmonijan päsija om Sur' koncertzal, miččehe mülüb läz 480 kacujad. Sigä mäneba simfonižed da kamerkoncertad, festival'programmad da tetabiden artistoiden adivajeluzezitused[1].

Festivalid da konkursad

Filarmonijan koncertafišas päsija anttas muzikfestivalile. Niiden keskes tetabambad oma:

ven.: «Осенняя лира» — kamermuzikan festival', mitte tehtas vodelpäi 1989;

ven.: «Онего-Классик» — rahvahidenkeskeine akademižen muzikan festival';

ven.: «Концертино для мастеров и юных артистов» — projekt, mitte ühtenzoitab professionaližid muzikantoid da muzikškoliden openikoid.

Vodel 2001 Karjalan valdkundaline filarmonii tegihe ühthižvenälaižen ven.: «Окно в Россию»-konkursan laureataks "Voden filarmonii"-nominacijas. Ühten aigan filarmonii sai eriližen Dmitrii Lihačovan premijan, mitte oli vahvištoittud Venälaižen intelligencijan kongressal[1].

Kollektivad

Karjalan valdkundaližes filarmonijas kaiken aigan radab äjak-se sädaikollektivad. Filarmonijas om kaks' orkestrad, venälaižiden rahvahan vändimiden kvartet i hor:

Nened kollektivad ezitaba akademišt muziktaideht da Karjalan tradicionališt rahvahan muzikad[1].

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 3 4 История (неопр.). kgfptz.ru. Дата обращения: 15 keväz'kud 2026.
  2. ↑ 1 2 Карельская государственная филармония. karelia.gold. Дата обращения: 15 keväz'kud 2026.
  3. ↑ Карельская государственная филармония, Туристер.ру. Дата обращения: 15 keväz'kud 2026.
  4. ↑ Знак Z появился на здании Карельской государственной филармонии. Дата обращения: 15 keväz'kud 2026.

Literatur

  • Колосёнок С., Моносов И. Культура Советской Карелии. — Петрозаводск, 1967.
  • Лапчинский Г. И. Музыка Советской Карелии. — Петрозаводск, 1972.
  • гл. ред. А. Ф. Титов. Карелия: энциклопедия: в 3 т.. — Петрозаводск: ИД «ПетроПресс», 2011. — С. 208—384. — ISBN 978-5-8430-0127-8.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Karjalan_valdkundaline_filarmonii&oldid=526314"