Sur' Kodiman voin

Рувики-späi

Prezidentan kirjišton B.N. Jel'cinan nimel materialad

Library.png
Neciš kirjuteses om kävutoitud materialad Prezidentan B.N. Jel'cinan nimen kirjišton fondaspäi
К материалам
Sur' Kodiman voin
Päkonflikt: Toine mail'man voin
Hur pachaine ülähänpäi alahaks: 1. Nemcoiden pehota astub siriči palajad küläd Pskov-lidnanno (kezaku-heinku vodel 1941). 2. Rusttan Armijan azegerišt ambud vihanikoid. Stalingrad. sügüz' 1942 voz'. 3. Sovetskijad artilleristad Berlinanno. Sulaku 1945 voz'. Oiged pachaine ülähänpäi alahaks: 1. Moskvan saldatad sadas vintovkad (keza 1941 voz'). 2. Saninstruktor abutab rand'ud mehele Kerčin vointoran aigan. Kriman päzutand, 1944 voz'. 3. Moskvalaižed Vägestuzpäivän praznuičenad aigan Rusttal avoirdal. 9. semendkud 1945 voz'
Hur pachaine ülähänpäi alahaks:
1. Nemcoiden pehota astub siriči palajad küläd Pskov-lidnanno (kezaku-heinku vodel 1941). 2. Rusttan Armijan azegerišt ambud vihanikoid. Stalingrad. sügüz' 1942 voz'. 3. Sovetskijad artilleristad Berlinanno. Sulaku 1945 voz'.
Oiged pachaine ülähänpäi alahaks:
1. Moskvan saldatad sadas vintovkad (keza 1941 voz'). 2. Saninstruktor abutab rand'ud mehele Kerčin vointoran aigan. Kriman päzutand, 1944 voz'. 3. Moskvalaižed Vägestuzpäivän praznuičenad aigan Rusttal avoirdal. 9. semendkud 1945 voz'
Päiv 22. kezakud 1941 — 9. semendkud 1945
(3 vot, 10 kud, 2 nedalid da 3 päiväd)
Sü
  • Agressivine ekspansionistine nacistižen Germanijan ideologii tahtoi anastada "Päivnouzman polen elotahod"
  • Gitleran naprind mureta sovetskijad valdkundad kut kommunistižen ideologijan ühtištust
  • Voin-strategine jouk: jäl'ge ozakahatoman tacindad Velikobritanijan anostandas, nemcoiden ohjanduzkund päti kärauta agressijad päivnouzman polhe, miše Sovetskijan Sojuzan varoiden abul jatkta voinan, miše sada mail'man ižandoičendad
Satused SSSRan vägestuz, vastustamatoi Germanijan kapitul'acii]]
Vajehtused
  • nacistižen Germanijan heitänd
  • Okupacii da Germanijan jagamine päivnouzman da öbokan paloile
  • Tulend valdha prosovetskijoid valdmehištoid Päivnouzman- da Keskuzjevropan erasiš valdkundoiš
  • Ühthižrahvazkundan tegend
  • Kahten suren valdkundoiden tegend
Vastustajad
  • Ruminii Ruminii (vodehesai 1944)
  • Suomen ma Suomi (vodehesai 1944)

Valdkundad, miččed tugettihe «os'»:

Voinpoliden väged

Kaiked mobilizuidud Rusttaha Armijaha vozil 1941—1945: 34 476 700 mest[6][7]

Kaiked mobilizuidud Päivnouzman frontale vozil 1941—1945: läz 19 000 000 mest[7]

Kadotused

26 600 000[lower-alpha 2][8] da 8 668 400 voinmehid
Pördmatomad kadotused — 11 444 100 mest[7]

11 900 000[lower-alpha 3], sen lugus 5 076 700 voinmehid[7][9]
Pördmatomad kadotused — 8 649 200 mest (lugemata 1,6 mln, kudambad oliba ottud anastusehe jäl'ges 9. semendkud vodel 1945. Fol'ksšturman , policijan, kollaboracionistoiden tedmatomad kadotused da toižed)[7]

Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Sur' Kodiman voin (ven.: Вели́кая Оте́чественная война́, 22. kezakud vodel 1941 — 9. semendkud[10] 1945) nece om Sovetskijan Sojuzan päzutandvoin nacistižen Germanijan da sen jevropan sojuznikoiden vasthapäi (fašistine Italii, Vengrii, Ruminii, Slovakii, Suomi da Horvatii). Nece om Toižen mail'man voinan (vozil 1939—1945) tärged da znamasine päpala [11][12]. Suruden mödhe om kaikid suremb da verenvalamine voinrida mail'man istorijas[11][13][14][15].

Nacistižen Germanijan ohjandaikund zavodi vaumita voinan Sovetskijan Sojuzan vasthapäi kerdalaz jäl'ges Francijan kapitul'acijad vodel 1940. Nemcoiden ohjanaikundal vaumitadud plan tunktas Sovetskijan Sojuzan territorijale sai Barbarossa-kodnimen. Sen pohjal oli kodvdud Päivlaskman Jevropas blickrig-strategii («pigavoin») da miččen päsatuz oli mureta Rusttan Armijan pävoinväged «ühten lühüdan kampanijan» aigas. Sidä aigan vaumičihe «Generaline Ost-plan», miččen pidi tehta kerdalaz jäl'ges Sovetskijan Sojuzan päl vägestust. Ost-planan mödhe pidi heitta kaiken sovetskijan valdkundan, anastuz da vedänd sen varoid da bohatust päivlaskmpolhe, «germanizacii» valdkundan territorijad Uralаhasai koletand da sijaližen ejäjiden enambišton väges sirdändan[16].

Germanii keskusti kožmusen, miččen mödhe ei pidi tehta vointacmust, da 22. kezakud vodel 1941 nacistižen Germanian da sen sojuznikoiden voiskväged loihe Sovetskijan Sojuzan territirijale[17][15].

Voinan ezmäižel etapal (22. kezakud 1941 — 18. kül'mkud vodel 1942) Sovetskijal Sojuzal oliba sured mehiden, valdkundan päivlaskmpolen territorijan da varoiden kadotused. No Rusttan Armijan geroivastustusen päliči, nemcoiden «pigavoinan» plan oli muretud, Moskvan vointoras vermahtan tacmuz oli azotadud. Sadud vointegoiden mahtišt da ekonomikan vajehtuz voinladule abutiba sirtta Rusttan Armijan polestusen tabaduztegoišpäi tacmuztabaduztegoiho.

Toižel etapal (kül'mku vodel 1942 — tal'vku vodel 1943) sovetskii armii sirdihe strategižehe tacmusehe, sai Stalingradan[ru] da Kurskan[ru] vointoroiš pävägestust da päzuti sured SSSRan territorijan anastusespäi, se znamoiči voinan pävajehtust da Germanian heitändad strategižen vointahoduses.

Voinan koumandel etapal (viluku vodel 1944 — semendku vodel 1945), jäl'ges kogonašt SSSRan territorijan päzutandad, Rusked Armii tegi ozakahad tacmused Päivnouzm-Jevropas da Balkanoil, murenzi vermahtan pävoiskväged. Kevädel vodel 1945 sovetskijad voiskväged ottihe Berlinan, sen tagut Germaniale pidi allekirjutada vastustamatoman aktan kapitul'acijas.

Voinan aigan Sovetskii Sojuz Getleranvasthapäižen ühtištusen joukus tegi kaikid surembad kadotused Germanian da sen sojuznikoiden voinvägiš, mi tegihe päazjaks niiden heitändas Jevropas [18][19][20][21][22][23]. Koumen voden igan (1941—1944) SSSRan vasthapäi oli kävutaitud läz 90 % kaiked Germanian voinväged. Jäl'ges Getleranvasthapäižen ühtištusen sojuzižiden voiskvägiden ištutest Normandiaha kezakus vodel 1944 Päivnouzmfrontal oli jänu ⅔ kaiked nemcoiden voiskad[24].

Sovetskii Sojuz maiden vägestajiden lugus eziti värituzpolen N'urnbergan tribunalal, mitte andoi oiktuz'arvostelusen Germanian agressivižes voinas, voinan pahoiš tegoiš da gumanizman vasthapäi pahoiš tegoiš, miččid tehtihe voinan aigan nacistad, da völ andoi sudanmäričust nacistižile päpahantegijoile.

Sovetskijan rahvahan Suren Kodiman voinan vägestusen muštoks SSSRan Ülembaižen Nevondišton Prezidiuman käskon mödhe 9. semendkud tegihe ühthižrahvahaližeks praznikaks — Vägestusen päiväks [25].

Jevropan voin-politižed olod kanman voinad

Jäl'ges Rapallon kožmusen allekirjutandad Sovetskijal Sojuzal oliba sebrmeližed kosketused Veimaran Germanijanke. No konz valdha tuliba nacistad А. Gitleranke vodel 1933 sovetsko-germanižed kosketused viluganziba: nacional-socialistine ideologii edelpäi jo oli kommunistoiden vasthapäi. Vodel 1936 Germanii da Japonii allekirjutiba Antikominternan pakt, mitte kel'di kommunizman levenzoitust mail'mas.

Neniš oloiš SSSR zavodi kehitoita kozmusid Päivlaskmpolen maidenke. Verhan man azjoiden narkom М. М. Litvinov radoi kollektivižen Jevropan varjoičuzsisteman tegendas, miččen pohjal oliba ühtenarvoižed kožmused. Kacmata sihe, miše anglian da germanian diplomatii vastustusti sidä, vodel 1935 SSSR allekirjuti kožmused kesknäižen abun täht Francianke da Čehoslovakianke.

«Os'»-mad Jevropas kezakun aigal vodel 1941

Vodel 1938 Germanii eziti tahtpakičused Čehoslovakian Sudetskan agjas. Miše kaitas voinaspäi Francii da Anglii ühtniba agressoran tüništusen politikaha: M'unhenan kožmusen mödhe Germanii voi anneksiruida Sudetad pakičusenke ei levenzoitta ičein territorijad edemba. Kuni Čehoslovakii oli välletud, Pol'ša anneksirui Tešinskian agjan. Jo vodel 1939 muretes kožmusen Germanii okkupirui kaiken Čehoslovakian.

Jevropan kazvatanu krisisan oloiš SSSR jätksi naprindoid sada kožmusid kesknäižen abun täht Velikobritanianke da Francianke. Vodel 1939 Moskvas oliba zavodidud koumepoližed paginad kesknezoi. SSSR tariči ühthižtegoiden plan Germanijan agressian vasthapäi, no Pol'ša pučihe pästta sovetskian voisväged päliči ičeze territorijad, ku zavodiše ühthižjevropine voin. Velikobritanii mugažo ei tahtoind allekirjutada nimiččid kožmusid Sovetskijan Sojuzanke. Päivlaskman maiden rohkmatomuden täht paginad kesknezoi azotihe. Enzne Francian premjer-ministr P. Reino möhemba avaiži, miše oloiš, miččed oliba kanman voinad, kožmuz kesknäižen abun täht, miččen tariči SSSR, oli üksjäine maht, miše azotada Germanian ekspansijad. No Päivlaskman mad hödhüvin jätiba sidä voimust.

Lopuks, varaiduses jada üksin Germanian agressian vasthapäi, SSSR 23. elokud vodel 1939 allekirjuti kožmusen tacmusen vasthapäi Germanianke, miččes oli völ peitprotokol Päivnouzman Jevropan jagamižes. Kut ozutadas edeližed tegod, nece kožmuz tegihe znamasižeks azjaks SSSRan Vägestuses Sures Kodiman voinas, sikš ku andoi kaks' vot vaumičust agressian vasthapäi[26].

Jäl'ges Toižen mailman voinan augotišt

1. sügüz'kud vodel 1939 nacistine Germanii loihe Pol'šaha, zavodihe Toine mail'man voin. Pol'šan valdkundan heitändan oloiš SSSR oigenzi ičein voiskväged Pol'šan päivnouzmpolen territoriale, kus eliba etnižed ukrainalaižed da belorusad. Päivlaskman Ukrain mülüi USSRaha, Päivlaskman Belorussii mülüi BSSRaha. 28. sügüz'kud oli allekirjutadud kožmuz maröunoiš Germanianke.

Toižiden kahten voden aigan SSSR ladihe sirta voinadGermanianke da varjoita ičein valdkundan röunad. Vodel 1939 oliba paginad kesknezoi Suomenke territorijoiden vajehtuses, miše sirta valdkundaližen röunan Piterišpäi. Jäl'ges sidä, kut Suomi pučihe kaikiš paginoišpäi zavodihe sovetsko-suomalaine voin (1939—1940).

Vodel 1940 SSSR kovas pakiči Ruminijaspäi pördutada Bessarabijad da Pohjoižen Bukovinad, miččed oliba annereksiruidud ruminian voiskvägil völ Venäman rahvahaližen voinan aigan. Ruminii hökkähtui pördutada nene territorijad da ned mülüiba Moldavian SSRan da Ukrainan SSran joukuihe. Völ vodel 1940 SSSRaha mülüiba Litva, Latvia da Estonii.

Germanian vaumičuz voinha Sovetskijan Sojuzan vasthapäi

Lopuližen pätandan voinas SSSran vasthapäi А. Gitler tegi 31. heinkud vodel 1940 jäl'ges sidä, kut Germanii vägesti Franciad[27].

18. tal'vkud vodel 1940 Gitler allekirjuti direktivan № 21, mitte sai Barbarossa-plan-nimen. Se tegihe päazjbumagaks Germanian voinas SSSRan vasthapäi. Barbarossa-planan päsatuz oli «mureta SSSRan lühüdan kampanian aigan», ei antta Rusttan Armijan voiskale tagetas valdkundan südäimehe. Loičendan täht kävuttihe kaik Germanian mavoiskad, paiči voiskid, miččed tegiba okkupacioništ funkcijad Jevropas da vol läz kaht koumant Il'mvoinväged (L'uftvaffe) da pen' pala Merilaivišton voiskad (Krigsmarine). Nemcoiden voiskvägele pidi tulda Arhangel'sk — Astrahan' linijahasai da tehta sigä germanijan Il'mvoinvägiden täht olod «painastada sovetskijoiden tegeližiden keskusiden päle Uralal»[28].

Päiškendan täht Belorussijan päliči Moskvaha oli tehtud Keskuz-armijoiden jouk (48 divizijad 500 kilometrad frontan levette). Suvi-armijoiden joukule (40 germaništ divizijad sojuznikoiden abul frontal 1250 km) pidi anastada Kijev-lidnad. Pohjoiž-armijoiden joukule (29 divizijad 290 kilometrad frontan levette) oli käsktud varjoites Keskuz-joukun flangad anastada Pribaltikad da tehta kožmusid suomen voiskvägidenke. Ezmäižen strategižen ešelonan ühthine divizijoiden lugumär oli 157 divizijad da 18 brigadad, sen lugus oliba suomen, vengrian da ruminian voiskväged [29].

Loičendan kahesandeks päiväks nemcad planiruiba lähtta Kaunas — Baranoviči — L'vov — Mogil'ov-Podol'skii röunale. Voinan kaks'kümnendeks päiväks planiruiba sadas Dnepr röunahasai (suvemna rajoonad Kijev) — Mozir' — Rogačev — Orša — Vitebsk — Velikije Luki — suvemba Pskovаd  — suvemba [P'arnu]d.

Sidä jäl'ghe pidi tehta kaks'kümne päiväd aigkeskust, miše keskitada da uzištada voiskvägid. Nel'l'kümnendeks voinan päiväks pidi avaita toižen tacindan palan, miččen aigan tariž oli anastada Moskvan, Leningradan da Donbassan[30].

Planan vaumičendan aigan erihomaičusel oli äkkiline tačind. Germanii vedi dezinformatižen kampanijan, ozutades pidändad tacindaspäi SSSRan vasthapäi. Germanian valdmehišt napri uskotada sovetskijad valdmehištod, miše hänel ei ole tahtod sada Soveiskijan Sojuzan territorijad. Germanian tomotusen mödhe oliba tehtud sovetsko-germanižed kožmused ülembaižel korktudel erazvuččiden rahvahidenkeskeižiden küzundoiden pätandas, nece tegihe sivetskijoiden diplomatoiden keskes sovetsko-germanian kožmusiden hüväks znamaks[31].

Sidä aigan azegen, vointehnikan da toižiden vointavaroiden tegendan ližaduses da mobilizacian ližaazjoiš Germanii sel'genzoiti kaikile kut, voinan jatktand Velikobritanijan vasthapäi. Tacindan vaumičusen peittego sai erasid satusid, se abuti vermahtale tactas akkid da otta strategišt tomotust voinan augotišes[32].

Nacistižed planad Sovetskijan Sojuzan vasthapäi

Paiči voinplanoid, völ vozilpäi 1930 Germanii vaumiči generaližen Ost-planan, miččen mödhe SSSRan okkupiruidud territorijan 75-85 % eläjid pidi heittä poiš da panda elämaha sinna nemcoid. Erihomaičusel oli venälaižen rahvahan ičekesken erigoitand sijaližen da administrativižen jagandan abul.

Ol'denburg-planan mödhe, mitte oli vahvištoitud sulakus vodel 1941, anastadud territoriad pidi kävutada ekonomikan radatoitandan täht da Sovetskijan Sojuzan pidi tehta reihan agrarno-varoiden ližaerištoks. Germanižiden voiskiden varadand sömtavaroil vaiše SSSRan varoiden abul oli näl'gan planan pohjal, se edišti rahvahaližen eläjiden jouksurmad.

Jo voinan augotišes, 16. heinkud vodel 1941, ištundan aigal, miččel pätiba küzundoid okkupiruidud agjoiden vajehtusiš Gitler sanui: «Mö tedotam, miše nece om käskmaline okkupacii, ohjanduz, tüništoituz rahvahan hüvüden täht… Nikele ei pida tärda, miše mö vaumičem lopiližen tegendan, no nece ei telusta meile tarbhaižiš azjoiš — küksta, rikta, — da kaik nene tegod mö tegeškandem. Mö radaškandem muga, kuti mö olem sid' vaiše keskaigašti. No mö se hüvin tedam, miše nikonz em jätkoi necidä mad.

Voinväged, miččed vojuiba Germanian polel

Kezakuks vodel 1941 Germanian polel oliba fačistine Italii, Ruminii, Vengrii, Suomi, Slovakii, Horvatii. Italii oigenzi tedištuzmatkkorpusan (jäl'ges se om toižetud armijaha, miččen lugumär oli läz 200 tuhad mest)[33]. Ruminii, mitte tahtoi sada Prečernomorjan da Kriman[34] — 200 tuhad saldatad, aviacijan da laivišton[35]. Vengrii oigenzi tedištuzmatkkorpusan, miččen lugumär oli enamba 500 tuhad mest[36]. Suomi ühtni kahtenke armijanke, Il'm-voinvägenke da Laivišt-voinvägenke ( läz 450 tuhad mest)[37].

Slovakii oigenzi voiskvägen, miččen lugumär oli 42,5 tuhad mest. Ispanii oigenzi ičetahtoižen «Sinivauvhan divizijan» da aviaeskadriljan. Horvatii andoi koume ičetahtošt legionad[38].

Germanian polel oliba i kollaboracionižed erištod: generalan A. Vlasovan Venälaine päzutandarmii[ru], ukrainalaižiden nacionalistoiden Nahtigal'- da Roland-bataljonad. Voinan aigan ukrainalaižispäi oli tehtud 201. varjoičuzpolicijan bataljon, mitte tegi äjän pahategoid kožmuseližiden eläjiden vasthapäi[39]. Nacistižen Germanian polel mugažo vojuiba voinerištod, miččed oliba tehtud Pohjoiž-Kavkazan da Zakavkazjan sündujišpäi — Bataljon Bergman, Gruzian legion, Azerbaidžanan legion, Pohjoiž-Kavkazan legion da toižed.

Germanian polel oli Venälaine korpus da toižed erištod, miččed oliba tehtud vauktoišpäi emigrantoišpäi[ru][40].

SSSRan vaumičend polestuseks

Heredoitai industrializacii voinan edeližiden p'atiletkoiden aigan lendi Sovetskijan Sojuzan toižele sijale mail'mas tegeližen vaumištandan märan mödhe (jäl'ges Amerikad). Polestusen rahapidon mär sai 32,5 % valdkundališt b'udžetad[41]. Sidä kesken valdkundan päivlaskman polel tegtihe läz 80 % kaiked tegeližid tavaroid. Panda kaiken ekonomikan voinrel'soile Sovetskijale Sojuzale udaihes vaiše vodel 1942, jäl'ges sidä, kut zavodiba rata evakuiruidud päivnouzman polhe 2593 radištod[42].

Vozil 1927—1937 päivlaskman röunal oli saudud 13 vahvištoitud agjad (muga sanuda Stalinan rivi), vozil 1938—1939 zavodihe sauvond völ 8 vahvištoituzagjad. Vozil 1940—1941, jäl'ges Päivlaskman Ukrainan da Päivlaskman Belorussian mülütandad, udel maröunal zavottihe sauvoda völ 20 vahvištoituzagjad (muga sanuda Molotovan rivi]). Lopta sauvondan udel maröunal pidi heinkun 1. päiväks vodel 1941, vanhal maröunal — redukun 1. päiväks vodel 1941. Muga, konz Germanii zavodi voinan vahvištoituzsijoiden enambišt ei olend kogonaz vaumiž polestusehe[43].

22. kezakuks vodel 1941 Russtas Armijas oli 303 divizijad, ühthine voiskiden lugumär oli 5,3 milljonad mest. Vermaht kezakuks vodel 1941 oli kogonaz mobiliziruidud (7,3 milljonad mest).

Sügüz'kus vodel 1940 Päštab tedoti ezitusen SSSRan voiskvägiden strategižen levenzoituses vozil 1940—1941, oikti tedoti Germanian päväged pohjoižemba Sanad. No 5. redukud oli pättud kerata voiskan päpalan süvemba Brest-lidnad L'ublin — Breslau iškendan täht, ku Germanii zavodib tacindan, ka erigoita sidä Balkanan maišpäi niiden varoidenke. Planan mödhe pidi abutada Päivlaskman frontan 4. armijale edeližen pävägen tacindanke Päivnouzman Prussijaha.

Heinkuspäi vodel 1940 semendkuhusai vodel 1941 strategižed planad vajentihe ei vähemba viž kerdad. Päštaban lühünikas 15. semendkud vodel 1941 oli sanutud, miše Germanian armii om kogonaz mobiliziruidud da nece tegeb varun ezilevituses Germanian polespäi tacindan azjas. Varastamatoman tungendan täht Germanian polespäi oliba ottud homaičusehe kaks’ voiniškendad: ezmäine, päiškend — Krakovan da Katavicen polhe i toine — Varšavale, Dembšinale, miččiden mödhe vointegon 30 päiväs pidi lähtta Lodz’ennoks, Oppel’nnoks[44].

Olendtaho 22. kezakud vodel 1941

Nacistine Germanii

Voinan augotišeks Sovetskijan Sojuzan manröunanno oli levitoitud 3 armijan joukud, ühthine lugumär oli 5,5 milljonad mest, 3712 tankad, 47 260 orudijad da minom’otad, 4950 voinlendandmašinad.

  • Armijoiden jouk «Pohjoine» (29 divizijad, ohjandai V. Leeb radoi Gol'dapalpäi Memel'ahasai. Sihe mülüi 16 da 18 armijad, 4. tankoiden grupp. Pätego — lopta Rusttan Armijan voisväged Pribaltikas, anastada valdimoid, sen lugus Piter da Kronštadt.
  • Armijoiden jouk «Keskuz» (50 divizijad, ohjandai F. Bok oli Goldapalpäi Vlodavahasai. Sihe mülüi 9. da 4. armijad, 2. da 3. tankoiden grupp. P'tego — ümbärta da lopta sovetskian voiskan Belorussias, lähtta Smolenskannoks, ühtenzoittas Pohjoine-gruppanke.
  • Armijoiden jouk «Suvi» (44 nemcoiden, 13 ruminian divizijad da 13 brigadad, ohjandai G. Rundštedt) oli Polesjalpäi Mustan merehesai. Sihe mülüi 1. tankoiden grupp, 6., 11., 17. armijad, ruminian da vengrian palad. Päiškend oli Kijevaha da jäl'ges sirdändanke Dnepran polhe da longibakan polhe.

Pohjoiž-Suomes radoi Norvegii-armii (ohjandai N. Fal'kenhorst), miččen pätego oli Murmansk, Pol'arnii lidnoiden da Kirovskan raudten otand (anastand).

Sovetskii Sojuz

22. kezakud vodel 1941 Rusttas Armijas oli 303 divizijad, märöunan lähembaižis ünbruzkundoiš — 172 divizijad (sen lugus 40 tankoiden), 3,3 millionad mest, 59 787 orudijad da minom'otad, 12 782 tankad (sen lugus 1475 uzid Т-34 da КВ), 10 743 lendandmašinad (läz 20 % — uzid modelid). Laivištos — 220 tuhad mest, 182 laivad, sen lugus 3 linkorad, 7 kreiserad, 45 esmincad da 127 vedenalušt veneht.

Maröunan voiskan da NKVD erišton lugumär oli läz 100 tuhad mest. Maröunan varjoičiba Leningradan, Pribaltikan, Päivlaskman, Kijevan da Odessan ümbruzkundad Pohjoižen, Baltian da Černomorskian laivištoiden abul.

  • Baltianmeren ümbruzkund (F. I. Kuznecov): 8. da 11. armijad, tegihe 27. armiii. Olendtaho — Baltikaspäi Litvan suvimaröunahasai (300 km).
  • Päivlaskman ümbruzkund (D. G. Pavlov): 3., 4., 10. armijad, tegihe 13. armii. 44 divizijad (12 tankoiden), olendtaho — Litvan suvimaröunaspöi Prip'atihesai (470 km).
  • Kijevan ümbruzkund (М. P. Kirponos): 58 divizijad (16 tankoiden), 4,8 tuhad tankad, 5., 6., 12., 26. armijad. Olendtaho — Ptip'atišpäi Lipkanahasai (860 km).
  • Odessan ümbruzkund (Ja. T. Čerevičenko): 9. armii (22 divizijad, 4 tankoiden), varjoiči maröunad Lipkan polespäi Dunajahasai (480 km).
  • Leningradan ümbruzkund (М. М. Popov): 7., 14., 23. armijad, Pohjoine laivišt. Olendtaho — 1300 km maröunad da 380 km meriröunad.

Toine strategine Rusttan Armijan ešelonaha mülüiba 7 armijad (77 divizijad). 32. divizijaspäi, miččile pidi sirttas päivlaskman ümbruzkundoihe, 16 tuliba 22. kezakuks.

Voiskvägiden rindatuz

Armijoiden jouk «Keskuz» oli Päivlaskman ftontad kahthe kerdha enamb lugumäradme, no pemnemb tankoiš da aviacijas. Ehtbokan front oli suremb Suvi-joukud tehnikan polespäi: 7 kerdha tankoiš, 2,6 — lendandmašinoiš da 1,7 — по artillerias.

Kacmata sihe, miše Sovetskijal Sojuzal oliba edused tehnikan lugumäras, päiškendoiden poliš Germanijal oli päeduz eläbas väges da radon ühtmudes. Läz 70 % l'uftvaffed oli oigetud Sovetskijan Sojuzan vasthapäi. Germanian lendajiden kezaližen lendandvaumičendan keskmäine lugumär oli 450 časud, SSSR — 30-180 časud, nece azj andoi nemcoile vägienambut il'mas.

Voiskvägiden rindatuz Päivlaskman voinolendtahol 22. kezakud vodel 1941
Vermaht Rusked Armii Соотношение
Divizijad 166 190
1 : 1,1
Mehiden jouk 4 329 500 3 262 851
1,3 : 1
Orudijad da minom'otad 42 601 59 787
1 : 1,4
Tankad da tacindazeg 4364 15 687
1 : 3,6
Lendandmašinad 4795 10 743
1 : 2,2
Sovetskijan Sojuzan Voinvägiden azegvaumištuz da mehiden jouk Suren Kodiman voinan aigan (1941 voz')[45].
Mehiden jouk Ambundazeg Art. azeg Tankad Lendandmašinad Voinlaivad Meh. ajamed
Kaiked 5 434 729 7 983 119 117 581 23 106 24 488 910 528 571
Hüväšti 18 691 21 030

Suren Kodiman voinan päaigkeskustad

Istorian kirjutesiš tobjimalaz erigoitas Suren Kodiman voinan koume aigkeskustad:

  • Ezmäine aigkeskust (22. kezakud vodel 1941 — 18. kül'mkud vodel 1942). Germanian tacind Sovetskijan Sojuzan vasthapäi. Voinan augotiž. Brickrigan murendand. Vointora Moskvas. Voden 1942 tagaiškud da satatused.
  • Toine aigkeskust (19. kül'mkud vodel 1942 — tal'vku vodel 1943). Voinan pävajehtuz. Rusttan Armijan vägestuz Stalingradan, Kurskan vointoroiš, Dnepran vointoras.
  • Koumanz' aigkeskust (viluku vodel 1944 — 9. semendkud vodel 1945). Vihanikoiden küksend Sovetskijan Sojuzan territorijan taga. Jevropan pästand okkupacijaspäi. Fašistižen blokan murendand. Berlinan azjtego. Vastastamatoi Germanian kapitul'acii.

Sovetsko-japonine voin om kut Suren Kodiman voinan logiline jatktand.

Ezmäine voinan aigkeskust (22. kezakud vodel 1941 — 18. kül'mkud vodel 1942)

8. kezakud vodel 1941 erased SSSRan maröunan voinpalad oliba pandud voinvaumštusehe. 13—15 kezakud päivlaskman ümbruzkundoihe oliba oigetud Sovetskijan Sojuzan rahvahaližen polestuzkomissariatan da Päštaban direktivad («Voinvaumištusen parembzoitusen täht…»), miččiden mödhe ezmäižen da toižen ešelonoiden paloile pidi sirttas maröunan polhe «opendusen» täht. Ezmäižele ešelonan ümbruzkundoiden ambundpaloile direktivan mödhe pidi sada polestust 5—10 km maröunaspäi; toižen ešelonan palal ambundan- da mehanikkorpusolie pidi sada polestust 30—40 km maröunaspäi[46].

Sovetskijad mavoiskan saldatad mändas frontale, 23. kezakud vodel 1941, Toine voinan päiv.

Ehtal 21. kezakud vodel 1941 nemcad paniba Suomen lahtes minpöudod, miše röunotada sovetskian Baltmeren laivišton azjtegoid[47].

22. kezakud vodel 1941 3:06 časul Černomorskian laivišton štaban ohjandai kontr-admiral Ivan Jelisejev käski avaita ambundan germanižihe lendandmašinoihe, miččed tuliba Sovetskijan Sojuzan il'mavarudehe: nece oli ezmäine Suren Kodiman voinan voinkäsk, miččen mödhe pidi antta vastust nemcoiden vasthapäi[48].

3:07 časud 22. kezakud vodel 1941 maršal G. K. Žukov sai ezmäižen tedotusen vointegoiden augotišes. Pigai artillerižen da aviavaumištusen jäl'ges läz 4 časud homendest germanižed voiskväged tungihe Sovetskijaha Sojuzaha.

5:30 časud Sovetskijas Sojuzas Germanian posol V. Šulenburg andoi V. M. Molotovale notan, miččes oli todištadud, miše SSSR «mänetab politikad, mitte om Germanian vasthapäi», da kerazi maröunanno vaumištadud voiskväged. Sidä päivän tedotiba Sovetskijan Sijuzan vasthapäi voinas Italii da Ruminii, Slovakii — 23. kezakud.

Ezmäižel voinan päiväl nemecko-ruminoiden voiskad ehtatihe päliči Prut-joges da tahtoiba ehtatadas Dunai-joges, vaiše sovetskijad voiskad vähäaigaks azotiba heid.

22. kezakud kekspäivän V. M. Molotov radios pidi sanad Sovetskija Sojuzan rahvahan edes, hän sanui, miše Germanii loihe Sovetskijan Sojuzan territorijale. Sovetskijan Sojuzan Ülembaižen Nevondišton Prezidiuman käskon mödhe 22. kezakud, 23. kezakuspäi zavodihe mobilizacii voinvelgunikoid 14 igän täht (sündnuzid vozil 1905—1918) 14 voinkundoiš[49].

23. kezakud oli tehtud Päohjandusen Stavka (8. elokuspäi — Ülembaižen Päohjandusen Stavka), a 30. kezakud — Valdkundaline polestusen komitet (GKO), miččen ohjandajaks tegihe I. V. Stalin. Kezakuspäi zavodiba kerata rahvahaližen opolčenijan. 26. kezakud ezmäižen kerdan el'mestui pajo ven.: «Священная война», mitte tegihe Suren KOdiman voinan gimnaks.

Voden 1941 lopus oli mobiliziruidud enamba 14 millionad mest[50].

Sidä aigan nemcoiden voiskad saiba strategišt edust da ižandoičendad il'mas da maröunaižiden vointoroiš toiba suren löndan sovetskijoile voiskile, enamba päivlaskman poles (Pribaltik da Belorussii). Ehtbokan poles (Ukraina) da homendezbokan poles (Piter) blickrigad ei voitet sada[51].

Voden 1941 keza-sügüzline kampanii

Voinan augotišes SSSRan maröunaižiš agjoiš Litvan territorial, Latvian suvipolel, Belorussijas da Päivlaskm-Ukrainal kezakun 22—29. päivil vodel 1941 (maröunaižiden vointoroiden lopaig om läheline) oliba kaičendvoiskiden da maröunvoiskiden torad[52]. Ned tegihe koumen strategižen operacijoiden palaks: Baltianmeren (22. kezakud — 9. heinkud), Belorussian (22. kezakud — 9. heinkud) da L'vovsko-Černigovan] (22. kezakud — 6. heinkud).

  • Germanian voiskad tungtasoiš Sovetskijan Sojuzan territoriale

    Germanian voiskad tungtasoiš Sovetskijan Sojuzan territoriale

  • ven.: Родина-мать зовёт! — počtmark Suren Kodiman voinan ezmäižiden päividen plakatan kuvanke (tegii — Iraklii Toidze)

    ven.: Родина-мать зовёт! — počtmark Suren Kodiman voinan ezmäižiden päividen plakatan kuvanke (tegii — Iraklii Toidze)

  • Voinan augotišen tedotuz Baku-lidnas. 22. kezakud vodel 1941

    Voinan augotišen tedotuz Baku-lidnas. 22. kezakud vodel 1941

Vermahtan sugüz'tacind vodel 1941

Voinan augotišes Rusked Armii kävutoiti edel voinaižid kaičuzplanoid, miččiden mödhe pidi azotada vihanikoid maröunal da zavodida vointacindad vihanikoiden territoriale. Nene planad jo ezmäižil voinan päivil tegihe aktualižetomikš, konz vermaht murenzi sovetskiad polestust. Pätegendoikš tacindan vasthapäi tegihe erasiden röuniden polestuz da erilaižed kontriškendad. Rohktuden da geroizman simvolaks tegihe Brestan krepostin[ru] garnizon, mitte pidi polestust kun aigan (22. kezakud — 23 heinkud)[53].

Jügedad heinkun 9-10. päividen vointorad Luganno, Smolenskanno, Kijevanno da Kišenevanno tegihe maröunaižen voinan palan lopuks. Sidä aigaspäi tuliba uded polestusen tegod, miččihe tegendaha ühtniba toižen stratigižen ešelonan ühtenzoitused. Pit'kembaks tegihe Karjalan da Zapol'arižen polestuzazjtego (29. kezakud — 10. redukud), miččehe mülüiba murmanskan, kandalakšskan da petroskoin poliden vointorad.

Vointoroiden koumes nedališ nemcoiden voiskad okkupiruiba Pribaltikan, Belorussijan, suremban palan Ukrainad da Moldavian, sirdihe süvemba 600 km. Tacindan kaeskmär oli 15-30 km päiväs. Kaičendvoiskiden da maröunvoiskiden toroiš oliba heittud Rusttan Armijan 28 divizijad, enamba 70 — saiba kadotused 50 % da enamba. Rusttan Armijan kadotused heinkun 30. päiväle oliba 651 065 mest (447 015 kolijad, 204 050 ranituded). Oli kadotadud läz 6 tuhad tankad, 9,5 tuhad orudijad, 12 tuhad minom'otad, 3468 lendandmašinad. Suren tehnikan palan kadotuz' da zavodoiden sirdändan (evakuacii) ozutiba surt tankoiden vajagust. [54][55][56].

Heinkuspäi Stavka zavodi tehta frontoiden joukuiden polestuzoperacijad, miččehe ühtniba kuverz'-se frontoiden ühtenzoitust, aviacii, PVO, a Prumorskan polel i laivišt. Pävoinoperacijad oliba: Piterin (10. heinkud — 30. sügüz'kud), Smolenskan (10. henkud — 10. sügüz'kud), Kijevan (7. heinkud — 26. sügüz'kud), Donbassko-Rostovan (29. sügüz'kud — 16. kül'mkud), Moskvan (30. sügüz'kud — 5. tal'vkud) da Tulan (24. redukud — 5. tal'vkud) polestuzoperacijad.

Keskuz-armijoiden tacind Moskvan vasthapäi zavodihe (Taifun-operacii) 30. sügüz'kud. Jügedoiš vointoroiš nemcad anastiba Väz'man, Bränskan, Orlan, Rževan, Možaiskan da toižed lidnad. 10. redukud Päivlaskman- da Varafrontad ühtenzoittihe G. K. Žukonan ohjandusel, kudamb rogos zavodi Možaiskan polestuzlinijan vahvištoitusen da varavoiskiden sirdändan frontale. Redukun 30. päiväks vihanikoiden tacind Moskvanno oli azotadud.

Sidä aigan frontan suvipolel Rusked Armii pidi polestuzoperacijad Moldavijas, Odessas (5. elokud — 16. redukud), Krimas (redukun 18. päiväspäi), zavodihe Sevastopolin polestuz (redukun 30. päiväspäi).

Voden 1941 keza-sügüz'ližen kampanian aigan, hot' vermahtal oliba sured satused läz Kijevad, se ei voind sada Barbaross-planan strategižid pätegoid. Germanian general H. Guderian homaiči, miše aig, mitte tariž oli Moskvaha tacindan täht, oli kadotadud. Tal'vkuks germanian voiskad sirdihe 850—1200 km, no saiba sur'kulud vermahtan täht kadotused 740 tuhad mest (230 tuhad riktud)[57]. Pördmatomad Rusttan Armijan kadotused oliba enamba 3,1 millionad mest[58].

Sovetskii Sojuz kadoti tärktad tegeližed agjad da lidnad — Minsk, Kijev, Har'kov, Smolensk, Odessa, Dnepropetrovs. Piter putui saubatusehe. Oliba okkupiruidud sured territorijad, miččil oliba millionad ristituid, sadad tuhad kudambišpäi koliba vai oliba oigetud Germaniaha.

Voziden 1941—1942 tal'vkampanii

15-16. kül'mkud vodel 1941 germanian voiskad zavodiba toižen tacindpalan Moskvaha, tahtoides ümbärta lidnan öbokan da ehtbokan polišpäi. Dmitrovan polel hö saihe Moskva-Volga-kanalahasai, anastiba Klin-lidnan, Solnečnogorsk da Krasnajan Pol'anan; ehtbokan polel 2. tankarmii läksi Kaširannoks. No kül'mkun lopus tacind oli azotadud kaikil polil.

5. tal'vkud vodel 1941 Päivlaskman (G. К. Žukov), Kalininskan (I. S. Konev) da Ehtbokan (S. К. Timošenko) frontoiden abul zavodihe sovetskii kontrtacind Moskvanno. Vilukun 7. päiväks vodel 1942 vastustai oli sirttud 80-250 km. Oliba pästtud Moskvan da Tulan agjad, da völ Kalininskan da Smolenskan agjoiden sur' pala. Varu pälidnan vastha oli heittud.

Sidä aigan Moskvan operacijanke ühtes kül'mkun 10. päiväspäi tal'vkun 30. päivähasai oli Tihvinan strategine tacindoperacii. Rusked Armii sirdi germanian voiskad, päzutiba Tihvinan da ladiba raudten sidomusen Piterinke. Vastustai kadoti tomotusen öbokan polel.

Suvipolel 17. kül'mkud zavodihe germanian tacind Rostov-na-Donu-lidnaha. Lidn oli anastadud 21. kül'mkud, no 29. kül'mkud sovetskijad voiskad päzutiba sidä. Vastustai oli sirttud 60-80 kilometrale, front stabiliziruihe läz Miusad.

Muga voden 1941 lopuks tegihe sel'ged, miše Barbarossa-planan strategižed pätegod ei oldut tehttud. Vermaht ei voind anastada ni Moskvad, ni Piterid, ni Kavkazad. Germanian istorik K. Reingardt kirjuti, miše Moskvanno Gitleran strategii sai roimahtusen, da jo tal'vel vodel 1941—1942 germanian ülembaižes käskiikundas el'genziba, miše voin linneb pit'k.

Командующий 16. armijan pämez' general-leitenant К. К. Rokossovskii (toine huralpäi), Voinnevondišton ühtnik A. A. Lobačov da kirjutai V. P. Stavskii kactas sovetskijan voiskal anastadud vastustajan tehnikan, A. Kapust'anskovan fotokuva, 10. tal'vkud vodel 1941

5. vilukud vodel 1942 oli Stavkan ištund, miččel vahvištoitihe suren tacindplanan kaikil frontoil. Sidä tugeziba L. P. Beria da G. M. Malenkov. Vastha oliba G. K. Žukov da N. A. Voznesenskii, kudambad sanuiba, miše om vähä tehnikad, ajamid da opetud voiskvaroid. No Stalin vahvištoiti planan, da tedoti tarbhudes pigemba mureta vastustajad kevädehesai[59][60].

Vilukuspäi sulakuhusai vodel 1942 Rusked Armii pidi Rževsko-Väzemskan strategižen tacindoperacijan da Kerčensko-Feodosian desantoperacijan. Kacmata Rusttan Armijan erasile satusile, germanian voiskad voiba pidäda ičeze tahodusen. Lujas sured kadotused sovetskijad voiskad saiba Rževanno, kus tegihe vistup, mitte oli voden 1943 keväz'kuhusai. 20. sulakud Rusked Armii zavodi polestusen.

18. vilukud zavodihe Barvenkovo-Lozovskaja operacii. Suriš jügedoiš vointoroiš sovetskijad voiskad murenziba germanian polestust frontal levedusel läz 100 kilometrad, sirttas edemba 90-100 kilometrale da sada suren tahodusen oiktal Severskovan Donca-jogenrandal, mitte tegihe pohjaks keväden tacindan Har'kovan polhe.

Voden 1942 keza — sügüz'

Sovetskijan käskiikundan planoiden mödhe voden 1942 kezakampanian aigan pidi heitta vastustajad da päzutada kaiken SSSRan territorijan. No vermahtan vägen alenzoitusen täht oliba sured kadotused. Semendkus oliba muretud sovetskijad voiskad Har'kovan operacijas da Kriman front mugažo sai iškendan.

Germanian kaskiikund Blau-planan mödhe pani pätegod anastada Kavkazan, Donbassan, Kubanin, Stalingradan, da lähtta Volga-jogennoks. Suvi-armijoiden joukun jagattihe A-armijoiden joukuhu (päiškend Kavkazan polhe) da B-armijoiden joukuhu (abuiškend Stalingradan polhe). 28. kezakud zavodihe Voronežsko-Vorošilovgradan polestuzoperacii.

Sovetskijad saldatad vointoras Stalingradanno. Keza vodel 1942

Germanian voiskad sirdihe 500—650 kilometrale da läksiba Volgannoks. Vastha 28. heinkud vodel 1942 oli tehtud käsk № 227 ven.: «Ни шагу назад», miččen mödhe pidi vahvištoitta järgendust, da tehta štrafjoukuid da zagradjoukuid.

17. heinkud zavodihe Stalingradan strategine polestuzoperacii[ru]. Kun aigan 62. (V. I. Čuikov) da 64. (М. S. Šumilov) armijad Seižuiba polestuses Don-jogen koverudes. 23. elokud Paul'usan 6. armii läksi Volgannoks. Sidä päivän oli sur' Stalingradan bombituz. 13. sügüz'kus zavodihe irdvointorad, miččed oliba kül'mkuhusai.

Kavkazal germanian voiskad anastiba Kavkazan Päsel'gan kuverz'-se perevalad, no ei voidut lähtta mavoisijoidennoks.

Keskuz- da öbokpolil mugažo mäniba sured operacijad. Rževsko-Sičovskan operacii (30. heinkud — 23. elokud) da operacijad läz Suhiničid da Kozel'skad (22-29. elokud), miččiden aigan koli 228 tuhad mest. L'ubanskan operacijas (viluku — heinku) da 2. iškendarmijan ümbärdusespäi päzutandan operacijas oli riktud — 403 tuhad mest[61].

Germanian olod sügüzeks tegihe jügedambikš.Kacmata sihe, miše sen kadotused oliba penembad, ku rindatada niid Rusttan Armijanke, germanian tegeližuz' ei ehtind tehta tagaze kadotadud tehnikad. Vermahtan voinrotoiš Stalingradanno paksus oli vähemba 30 mest štatnijoiš 180. Päivnouzman front levenzihe, polestusen tiheduz' penenzihe.

Vastustajiden olod sügüzel vodel 1942

Frontan üläznamasižile tahole tuliba Germanian sojuzižed armijad — ruminian, vengrian, italian, miččed oliba hubin vaumištadud da tirpi vajagust tehnikas.

Aigkeskustan lopuks kazvoi rahvahidenkeskeine ühthižtö nacistoiden agressijan vasthapäi: voziden 1941—1942 kožmusiden mödhe il'mestui Gitleranvasthine koalician südäin — SSSR, Velikobritanii da Amerik.

Ekonomine vastustuz

Voinan ezmäižiš päivišpäi SSSRas mäni sur' eläjiden, radištoiden, varoiden pagovend. Voden 1941 lopuks man päivnouzman polhe oli evakoittud läz 2600 radištod da 2,3 millionad zivatoiden päid. Vodel 1942 Sovetskii Sojuz tegi 5,91 millionad ühtenikad ambundoružjad (pistoletoita da revol'veroita), 287 tuhad orudijad da minom'otad, 24,5 tuhad tankad da SAU, 25,4 tuhad landandmašinad (sen lugus 21,7 tuhad voinmašinad). Tehnikan pästand toižes voz'poliškos lujas kazvoi. Kezaks vodel 1942 lopihe SSSRan ekonomikan sirdänd voinrel'soile[62][63].

Voden 1941 sovetskii plakat

Varadand lend-lizan mödhe oli 4 % sovetskijas tegendas, no tankoiden da lendandmašinoiden mödhe — 10 % da 12 %; lujas sur' oli verazmaižiden mašinoiden tegendan pala, äikerdaha kazvoi korktemba, mi kodimaine tegend. Sidä aigan pävaratang leng-lizan mödhe zavodi tulda valdkundaha jäl'ges voinan päkatkoimust[64].

Sovetskijal ekonomikal oli korged militarizacian mär. Muga vodel 1943, kacmata Germanian 4-kerdaižehe jäl'ghe jätandad teravan raudan sulatuses, Sovetskii Sojuz tegi 2,5 kerdha enamba tankoid[65].

Okkupacii da sen vastastuz

Voinan ai gan nemcoiden okkupacijas oliba Belorussii, Ukraina, Estonii, Latvii, Litva, koumetoštkümne RSFSRan agjad.

Moldavian SSRan da erased Ukrainan SSRan suvipolen rajonad (Transnistria) oliba Ruminian ohjandusel, Karjalaiž-Suomalaižen SSRan palan okkupiruiba suomen voiskad.

Okkupacian aigan oli joukterrortego. Voden 1941 semendkun 13. päivän käskon mödhe gitleran ohjandaikund päzuti vermahtan vastusenpidändaspäi pahategoiš kožmuzeläjiden vasthapäi. Tacind oli tehtud ei vaiše Sovetskijan Sojuzan voinvägen vasthapäi, no i sen rahvahiden vasthapäi, ezmäi kaiked — jevreiden da slav'anoiden vasthapäi, kudambid lugeškatihe «alahaižekas ristitroduks». Okkupiruidud tahoil oliba tehtud uded administrativižed ohjandused, sijaližen valdelimed da policii. Kaikjal oli propaganda, mäni rahvahan ideologine openduz, oli kel'ttud istorian openduz, rebitadud kirjad.

Okkupantad paniba radvelguden 18-45-voččiden ristituiden täht (evreile — 60-voččeks igäks), radpäiv oli 16 časud. Joga vigas oliba kovad repressijad. Kožmuzeläjiden joukkoletandad tegihe jopapäiveližeks azjaks. Vaiše ühtes Babii Jar-tahos oli riktud enamba 100 tuhad mest. Voinan aigan Belorussias koli joga nellänz' mez'. Kaiken okkupiruidud territorijal koli enamba 7,4 millionad kožmuzeläjid[66].

Sovetskijoiden partizanoiden koletand. Sügüz'ku vodel 1941

Enamba 5,2 millionad sovetskijoid eläjid oli kükstud Germanijaha käskradoiden täht. Jäl'ges voinad pördutiba tagaze läz 2,65 millionad mest; 451 tuhad jaiba verhal mal, enamba 2,1 millionad koliba anastuses.

Voinan ezmäižišpäi päivišpäi Sovetskijan Sojuzan ohjandaikund zavodi vaumita vihanikoiden tagamal sovetskijad peitsebrad. No nemcoiden pigatacind ei andand lopta vastustusen verkon levenzoitust. Äjad peitsebrad oliba tehtud ohjanduseta. Znamasižeks ozuteseks tegihe fašistoidenvasthaine norišton Molodaja gvardija-organizacii, mitte oli tehtud Krasnodonas. Peitsebroiden ühtnikad tegiba tedištelusen, levenzoitiba tedoid da agitacijad, tegiba diversijad, koletiba kollaboratistoid.

Kaiked vozil 1941—1944 okkupiruidud territorial radoi läz 6,2 tuhad partizanoiden joukud da ühtenzoitust, miččiden lugumär oli läz 1 millionad mest. Vodel 1942 oli tehtud Partizanoiden sirdändan keskuzštab (ohjandai P. К. Ponomarenko). Partizanad keskustiba ičeze vasthapäi läz 10 % vastustajan voinväged. Kaikid peremba mäniba Rel'soiden voin- da Koncert-operacijad, miččed oliba tehtud vodel 1943. Partizanoiden da peitsebroiden ühtnikoiden rad tegihe znamasižeks azjaks sovetskijan man päzutandas okkupantoišpäi.

Toine voinan aigkeskust (päkatkaiduz)

Voziden 1942—1943 tal’vkampanii

19. kül’mkud vodel 1942 zavodihe sovetskijoiden voiskiden Uran-operacijan kontrtacind , 23. kül’mkud Stalingradan (ohjandai — A. I. Jer’omenko) da Ehtbokan (ohjandai — N. F. Vatutin) frontoiden palad ühtniba läz Kalač-na-Donu-lidnad da ümbärziba 22 vihanikan divizijad. 16. tal’vkud Malii Saturn-operacijan aigan suren iškendan sai Don-armijoiden jouk, miččen ohjandajan oli Manštein, se ei voind mureta ümbärtud germanian voiskan palad Stalingradas.

Kol’co-operacijan aigan (10. vilukud — 2. uhokud vodel 1943) Donan frontan (ohjandai K. К. Rokossovskii) zavodihe koletand ümbärtud 6. armijad. 31. vilukud vodel 1943 germanian voiskiden ohjandai ümbärtud Stalingradas general-fel’dmaršal F. Paul’us mäni plenha 38. Motoambundan brigadan vahnembale leitenantale F. Il’čenko. Nece oli ezmäine kerd kaikes Toižes mail’man voinas, konz plenha oli putnu mugoman orktan rangan germanian officer. Uhokun 2. päiväl kapitulirui 6. armijan jänuded voiskad. Plenha putui läz 90 tuhad germanian saldatoid da oficeroid.

Rusttan Armijan tacind kül’mkus vodel 1942 — keväz’kud vodel 1943

Hot’ tacindoperacijad, miččed oliba tehtud sovetsko-germanižen frontan kesktahol (Mars-operacii) oliba ozatomad, no kaiken satused suvipolel abutiba sada sovetskijoiden voiskiden tal’vkampanijan satust — üks’ germanian da nel’l’ Germanian sojuznikoiden armijad oliba muretud.

Toine tärged azj tal’vkampanijan aigan tegihe Pohjoiž-Kavkazine tacindoperacii (todeks sanuda nemcoiden sabutand, kudambad sirdiba ičeze voiskväged Kavkazalpäi miše ei putta plenha) da Leningradan blokadan murendand (18. vilukud vodel 1943).

Vilukun 13. päiväspäi keväz’kun 3. Päivähasai vodel 1943 sovetskijad voiskad tegiba Voronežo-Har’kovan strategižen tacindoperacijan. Operacijan aigan anttud iškend germanian B-joukule, oliba kogonaz heittud necen joukun 8. Italian armii da 2. vengrian armii, päzutadud Voronež, Kursk, Belgorod, Har'kov.

19. uhokud vodel 1943 Suvu-armijoiden jouk Manšteinan ohjandusel zavodiba kontrtacindan suvipolel da möst otiba Har'kov-lidnad, nece lühüdaks aigaks abuti otta tomotust sovetskijoilpäi voiskilpäi da sirtta heid päivnouzmpolhe (erasil tahoil 150—200 km). ei sur’ pala sovetskijoiden voiskid oli ümbärtud. No sovetskijan ohjanduzkundan pätandad, miččed oliba tehtud keväz’kun lopus azitegod azotiba getmanian voiskiden sirdändad da stabiliziruida front.

Tal’vel vodel 1943 germanian Val’ter Model’an 9. armii jäti Rževsko-V’azemskan vistupan . Kalininan (Maksim Purkajev) da Päivlaskman ( Vasilii Sokolovskii ) frontoiden voiskad sabutiba vastustajad. Rževsko-V’azemskan operacijan aigan (2 — 31 keväz’kud vodel 1943) sovetskijad voiskad sirdiba Moskvaspäi frontan röunan völ 130—160 km da päzutiba Ržev-lidnan da Väz’ma-lidnan.

Uhokus — sulakus vodel 1943 Öbokan frontan general-polkovnikan M. S. Hozinan erijoukun, Leningradan da Volhovan frondoiden voiskad tehtihe Pol’arnaja Zvezda-operacijan, miččen pätego oli ümbärtada da mureta germanian Pohjoiž-armijoiden joukud, päzutand Piterin agjad da tehta hüväd olod edeližeks ozakahaks tacindad Pribaltikaha. No nece operacii tegihe ozatomaks — ni üks’ pätegend ei olend tehtud.

Voden 1943 keza-sügüzline kampanii

Strategine pauz, mitte oli voden 1942—1943 tal’veližen kampanijan lopus, abuti vaumita kezaližid voitoroid. 12. sulakud Stavka kacui frontoiden voinnevondištoiden taričusid da Päštaban mel’pidon; lopuks oli tehtud tegoplan voden 1943 kezan da sügüzen aigaks. Planan pätegoiden mödhe pidi tehta Kurskan strategižen platsdarman rajonaspäi (kurskan vistup) tehta flangoiden iškendad vastustajiden Orlovskan da Belgorod-Har’kovskan joukuihe. Kurskan iškend voi avaita ten Kijevan polhe, mureta germanian Suvi-armijoiden joukun da päzutada Leboberežnijad Ukrainad.

Sovetskijan armijan ühthižstrategine tacind kezal da sügüzel vodel 1943

Keza-sügüz’ližen kampanijan aigan vodel 1943 pätegod oliba Kurskan vointora da Dnepran tora. Kurskan vointoran aigan vermaht tegi jäl’gmäižen strategižen tacindoperacijan Päivnouzman frontal (kodnimi «Citadel’») miše sada iniciativad. No rohkaiduz erigoitta Kurskan bemblen[ru] da ümbärta sovetskijoid voiskid tegihe ozatomaks, sovetskijan voiskan kontrtacindan aigan murenziba germanian voiskad. Kurskan vointoran aigan 12. heinkud vodel 1943 oli kaikid suremb mail’man istorijas üks’päiväine Prohorovkan tanktora[ru].

5. elokud Rusked Armii Kutuzov- da Polkovodec Rum’ancev-operacijoiden aigan päzuti Orel- da Belgorod-lidnad, 23. elokud oli päzutadud Har'kov.

Vodel 1943 elokun 7. päiväspäi redukun 2. päivähasai sovetskijad voiskad tegiba Smolenskan strategišt tacindad (Suvorov-operacii ) da результате которой 25, sügüz’kud päzutiba Smolenskan, sovetskijad voiskad sirdihe Päivlaskman polhe 200—250 kilometrale.

Vodel 1943 elokun 13. päiväspäi sügüz’kun 22. päivähasai sovetskijad voiskad tegiba Donbassan operacijan da kogonaz päzutiba Doneckan hil’basseinan. Edeližen Rusttan Armijan tacindan aigan germanian voiskad saiba iškendan, a territorijad Päivnouzman polhe Dnepr-jogespäi päzutada da jäl’ges murdandad päivlaskman Dnepran randale 6. kül’mkud vodel 1943 päzutada Kijevan.

Šturmovikad ven.: Ил-2 atakuidas vastustajan kolonnan, Voronežan front, 1. heinkud vodel 1943

Sügüz’kun 9. Päiväspäi redukun 9. päivahasai vodel 1943 oli mänetadud Novorossijsko-Tamanskan operacii, miččen aigan päzutiba Tamanskan nemen, sovetskijad voiskad mäniba päzutamha Kriman nemen. Melitopolin operacijan(26. sügüz’kud — 5. kül’mkud vodel 1943) da Kerč-El’tigenskijan desantoperacijan (31. redukud — 11. kül’mkud vodel 1943) sovetskije voiskad mäniba Turcian valan päliči Perekopskan kaglusele, saiba placdarmad Sivaš-jogen suvipolel Kerčenskijal nemel, no päzutada kerdalaz Krim ei olend väged. Kampanijan satuseks tegihe Rusttan Armijan sirdänd Päivlaskman polhe 500 — 1300 km, päzutadud läz 2/3 okkupiruidud tahod, sen lugus tärktad ekonomikan (Donbass, Har’kov) da külän elomišton täht (Černizemje, Kuban’, Ukrainan päivnouzm) rajonad.

Germanian da Sovetskijan Sojuzan väged keza-sügüz’ližen kampanijan lopuks vodel 1943 jaiba sel-žo märal, sidä aigan tankoiden da SAU-oružjan lugudme Rusked Armii kadoti enambuden, mitte oli edel Kurskan torad (10,1 tuhad vasthapäi 5,8 tuhad nemcoil). Voden 1943 toižes poles Rusked Armii kadoti enamba 18 000 tankad da SAU vasthapä vermahtan 3 000 tankad da šturmorudijad, no lendandmašinoiden kadotused sovetskijad kadotused ezmäižen kerdan voinan aigan oliba vähemba, mi vastustajal — läz 6 500 sovetskijad vastha 10 000 germanian lendandmašinad.

28. kül’mkud — 1. tal’vkud oli männu I. Stalinan, U. Čerčil’an da F. D. Ruzvel’tan Tegeranan konferencii. Konferencijan päküzund oli toižen frontan avaiduz.

Koumanz’ voinan aigkeskust

Voinan koumanden aigkeskustan (1944 — 1945 augotiž) aigan lujas kazvoi Germanian voiskvägiden lugumär, ezmäi kaiked tehnikan poles. Muga, vermahtan tankoiden da artilleriioružjan lugu 1. vilukud vodel 1945 oli 12 990 kalud, a voden aigemba 9149 kalud. Nece oli Germanian tegeližuden mobilizaciinaprindan satuz. No kadotusiden Päivnouzman frontal da poltandtavaroiden vajaguden tagut voiskiden ladunmär alenzoittihe. Sidä aigan Rusked Armii sai suren voinmahtišton.

Voden 1944 tal’v-keväz’line kampanii

Kampanii zavodihe vointacindal Oigedrandaižel Ukrainal (24. tal’vkud vodel 1943 — 17. sulakud vodel 1944), sidä aigan oliba Žitomir-Berdičevan, Kirovogradan, Korsun’-Ševčenkovan, Lucko-Rovnenskan, Nikopil’sko-Krivorožskan, Proskurovsk-Černovickan,Umansko-Botošanskan, Bereznegovato-Snigir’ovskan da Odessan operacijad. Muretud Suvi- da A-armijoiden joukud, päzutadud Oigedrandaine Ukraina, voiskad tuliba Karpat-mägenno da Ruminijanno. Ühtniba 1-4. Ukrainan frontoiden voiskad, 2. Belorusskii front, Černomorskan laivišt, Azovan flotilii da Partizanad. Vastustai oli sirttud 250—450 kilometrale. Rusttan armijan kadotused oliba läz 1,1 millionad mest, niišpäi pördmatomad — enamba 270 tuhad mest.

Sidä aigan pidettihe Piter-Novgorodan (14. vilukud — 1. keväz’kud). Sihe ühtni Piterin, Volhovan frontad, 2. Baltianmeren frontan pala, Baltian laivišt, edahaižen painastusen aviacii da partizanad. Operacijan aigan oli muretud Piterin blokada (27. vilukud vodel 1944), päzutadud ani kaik Piterin da Novgorodan agjad, sur’ pala Kalininan agjad, Estonijan pala. Sovetskijad voiskad 220—280 kilometrale. Kadotused — enamba 300 tuhad mst, sen lugus pördmatomad — enamba 75 tuhad[67].

Sulakus — semendkus mäni Kriman tacindoperacii (8. sulakud — 12. semendkud ). Perekopsko-Sevastopolin da Kerčensko-Sevastopilin operacijoiden aigan päzutadihe kaiken Kriman, heittihe 17. Germanian armijan. Mustanmeren laivišt pörzihe Sevastopolihe. Ühtniba 4. Ukrainan flot, Erilaine Baltianmeren armii, Mustmeren laivišt da Azovan flotilii. Kadotused — vähemba 85 tuhad mest, pördmatomad — läz 17 tuhad mest.

Sügüz’kuspäi vodel 1943 voden 1944 kevädehesai keskpolel sovetskijad voiskad tahtoiba otta Vitebr’skan da Oštan, no kaik oli muite. Oršanan da Vitebskan operacijad ei todud satusid — nemcad kovas pidiba Belorussijan.

Voden 1944 keza-sügüz’line kampanii

Kezakus vodel 1944 sojuznikad avaižiba toižen frontan Jevropas, nece toi Germaniale jügedusid. Sovetskii Sojuz mäneti sured tacindoperacijad: Belorusskijan, Viborgo-Petroskoin, l’vov-Sandomiran, Jassko-Kišen’ovan, Baltiameren. Oliba päzutadud Belorussii, Ukraina, suremb Baltiameren pala, Čehoslovakian pala, pohjoine Zapol’arje da Norvegian pohjoine. Kapituliruiba Ruminii da Bolgarii. 5. sügüz’kud Sovetskii Sojuz tedoti voinas Bolgarijan vasthapäi da tuli sen territoriale, vastustust ei olend.

Sovetskijad voiskad tuliba Pol’šan territoriale. Päivlaskman Ukrainal, Belorussijas da Litvas ned vasttihe Kraiovan Armijanke (AK), mitte oli Pol’šan emigrantvaldmehišton valdas. Kraiovan Armii tahtoi sada valdad päzutadud territorial edel Rusttan Armijan tulendad. Ezmäi se ühtni Rusttan Armijan operacijoihe, no pigai sovetskii valdmehišt zavodi tehta pol’šan oficeroiden arestoid da otta heiden joukuil oruzjan. 21. Heinkud oli tehtud Pol’šan rahvahaline päzutandkomitet.

1. elokud Kraiovan Armii tegi Varšavan rahvahanlibundan. Rahvahanlibundan ühtnikad kaks’ kud vojuiba germanian voiskanke, no 2. redukud kaputuliruiba. 1. Belorussijan front ei voind abutada, ku vastsi suren vastustusen da zavodi polestadas Varšavanno.

30. elokud zavodihe Slovakian rahvahanlibund. 8. sügüz’kud sovetskijad voiskad zavodiba Karpato-Dukel’skan operacijan, no kül’mkuhusai rahvahanlibundan heittihe. 25. redukud oli tedotadud jäl’gmäine armijahaotand — 1,16 millionad mest 1927 sündundan vot.

Redukus mänetadud Debrecenskan operacii, sidä jjäl’ges Budapeštan operacii. 28. tal’vkud vodel 1944 oli tehtud Vengrian aigsijaline valdmehišt, 20. vilukud vodel 1945 allekirjutadud kožmuzaig. Budapešt oli ottud vaiše 13. uhokud vodel 1945.

Voden 1945 tal’v-keväz’line kampanii

Vilukus vodel 1945 Rusked armii zavodi vointacindan. 12. vilukud zavodihe Vislo-Oderan operacii Висло-Одерская операция]]. 1. Belorussian (G. К. Žukov) da 1. Ukrainan (I. S. Konev) frontoiden voiskad päzutiba Pol’šan päivlaskman polel Vislaspäi da 3. uhokud läksiba Oderale, anastiba Küstrinskan placdarman, mitte jäl’ges kävuttihe Berlinan otandas.

13. vilukud zavodihe Paivnouzm-Prussian operacii. Pidi heitta mlavskan voinjoukud da erigata Keskuz-armijoiden joukun toižes nemcoiden polestusespäi. 3. Belorussian frontan (I. D. Čern’ahovskii, uhokun 18. päiväspäi — A. М. Vasilevskii) voiskad sirdihe 130 kilometrale, murenzi vastustajan päväged da tegiba hüväd olod ühthižen 2. Belorussian frontanke (K. K. Rokossovskii) operacijan täht. Oliba päzutadud Pohjoine Pol’ša, da Päivnouzm-Prussijan pala, saubatadud sur’ vastustajan jouk (Insterburgsko-Königsbergskan operacii).

Uhokun 10. päiväspäi sulakun 4. päivähasai mänetadud Päivnouzm-Pomerankan operacii Visla-armijoiden joukun vasthapäi (G. Gimmler). Flangan iškendan varu sovetskijoiden voiskiden vast K’ustrinan rajonas oli heittud. Päivnouzm-Prussijas mäniba vointorad Königsbergan otandas. Lidn oli ottud, a Pohjoiž-armijoiden jouk saubatud Kurl’andijas, kus vojuiba kapitul’acijahasai.

Suvi Pol’šas da Čehoslovakijas 4. Ukrainan frontan voiskad vägestiba Päivlaskman Karpatad da läksiba Vislan keskrajonaha. 10. keväz’kud zavodihe Moravsko-Ostravan operacii. Vointorad Ostravas lopihe vaiše 30. sulakud. Keväz’kus Vengrijas sovetskijad voiskad vastustiba nemcoiden tacindan Balaton-järven rajonas. 16. keväz’kud zavodihe Venskan operacii. 13. sulakud oli ottud Vena. 15. Sulakud zavodihe Gracsko-Amštettenskan operacii, mitte lopihe 8. semendkud vastusel sojuznikoidenke.

Кesk sulakud 1. Belorussian da 1. Ukrainan frontad läksiba Oderan da Heisen randoile. K’ustrinaspäi Berlinahasai oli jänu 60 kilometrad. Sojuznikoiden voiskad lopiba Rurskan joukun murendusen da läksiba El’bannoks. Germanii kadoti varoiden rajonad, sel ei olend ristituiden da materialižiden varoid, no kaiken jätksi vastustusen. Tedištelusen tedoiden mödhe vermahtan joukus oli jänu 223 divizijad da brigadad.

16. sulakud zavodihe Berlinan tacindoperacii. Sulakun 25. päiväks Berlin oli ümbärtud. Sidä päivän El’bale Torgaunno vastsihe sovetskijad da amerikan voiskad. 30. sulakud bunkeras kolenzoitti ičtaiž A. Gitler. 2. semendkud Berlinan garnizon kapitulirui. Берлина капитулировал. Öl 1. semendkud rehstagan päl oli letud Vägestusen Znam.

  • 8. Gvardian tankkorpusan ohjanduzkund Reihstgan seinänno

    8. Gvardian tankkorpusan ohjanduzkund Reihstgan seinänno

  • Sovetskijad lehtmehed Reihstgan seinänno. Berlin, Germanii

    Sovetskijad lehtmehed Reihstgan seinänno. Berlin, Germanii

  • Reihstg kun päliči jäl’ges lopotandad

    Reihstg kun päliči jäl’ges lopotandad

6-11. semendkud Rusked armii mäneti Pragan operacijan — jäl’gmäižen strategižen voinoperacijan. Murettihe Keskuz-armijoiden joukun, plenha ottihe läz 800 tuhad germanian saldatad da oficerad. 9. semendkud sovetskii desant anasti datskian Bornhol’m-saren, 10. semendkud kapitulirui Kurl’andian jouk.

4-11. uhokud vodel 1945 Jaltas oli I. V. Stalinan, U. Čerčil’an da F. Ruzvel’tan konferencii. Diskutiruiba voinan jäl’geližen Jevropan elos, Germanian ozas, Pol’šan maröuniš, Keskmäižen da Päivnouzman Prussian ičenaižuden udištamižes, Ühthižrahvazkundad tegendas, Sovetskijan Sojuzan ühtnendas voinaha Japonijanke.

Voinan lop

General-fel'maršal Vil'gel'm Keitel' allekirjutab aktan Germanian vermahtan vastustamatomas kapitul'acijas 5. iškendarmijan štabas Karlshorstas, Berlin

Voin Jevropas lopihe Germanian voisvägiden vastustamatomal kapitulacijal 8. semendkud 22 časud 43 minutad keskuz-jevropan aigan mödhe (9. semendkud 0 časud 43 minutad Moskvan aigan mödhe).

24. kezakud Moskvas oli Vägestusen parad. Männudel heinkus — elokus vodel 1945 Potsdaman konferencijal Sovetskijan Sojuzan, Velikobritanian da Amerikan pämehed allekirjutiba kožmusen Jevropan voinanjäl'geližes elos.

Suren Kodiman voinan satused

Kacmata venäman da päivlaskman istorikoiden erazvuiččen arvostelusen Sovetskijan Sojuzan znamoičendas Toižes mail'man voinas, kaik hö el'getas sidä, miše Sur' Kodiman voin lopihe kogonaižel Sovetskijan Sojuzan voin-politižel, ekonomižel, da ideologižel vägestusel, edustades Toižen mail'man voinan lopud. Voinan päsatused tegihe nacistižen Germanian murenduz da päzutand okkupiruidud sijoid da Jevropan maid nacizmaspäi[68][69][70][71][72].

Sovetskijan Sojuzan, Päivnouzm-Jevropan da Germanian päzutadud nemcoišpäi sijoil SSSR tegi sured azjtegod, miše tehta kožmuližen elon: udištamine eläjiden sömtavoroiden varatandad, udištamine tegiližuden väged, tegi voibištelendan nemcoiden da nacistoiden peitsebroidenke, marod'orstvanke, erazvuičidenke pahategendoidenke sijaližen rahvahan da sovetskijoiden voinmehiden keskes [73][74][75].

Sovetskijan Sojuzan sijaližed vajehtused

Redukus vodel 1944 referenduman satusiden mödhe, mitte oli Tuvan rahvahaližes valdkundas, se ičetahtnikan mülüui RSFSRaha kut Tuvan avtonimine agj (vodel 1961 tegihe Tuvan ASSR).

Sügüz'kus vodel 1944 oli allekirjutadud kožmuzaig Suomenke, miččen mödhe SSSRaha mülüi Petsamon rajon (Murmanskan agjan Pečengan rajon), sen tagut Sovetskijanl Sojuzal il'mestui ühthine maröun Norvegijanke.

Kožmused sojuznikoidenke vahvištoitiba SSSRan oiktuded Pribaltikas, Päivlaskm-Ukrainal da Päivlaskm-Belorussijas, Bessarabias, Pohjoižes Bukovinas, miččed oliba ühtenzoitud Suren Kodiman voinan kanman.

Potsdaman konferencijan pätandan mödhe vodel 1945 germanian Päivnouzman Prussian pohjoine pala, ühtes Köningsberg-pälidnanke, oli anttud Sovetskijaha Sojuzaha (tegihe RSFSRan Kaliningradan agjaks). Litvan SSRanke ühtenzoitihe Klaipeda.

В. kezakud vodel 1945 oli allekirjtadud kožmuz Čehoslovakianke, miččen mödhe Sovetskijaha Souzaha mülüi Podkarpatskian Ven'an sija (tegihe Ukrainan SSRan Zakarpatjan agj).

Rahvahan kadotused

Oficialižen versijan mödhe, miččen tedotiba vodel 1993, Sovetskijan Sojuzan agjatomad voinkadotused oma 11 444 100 mest: koli voinmehid — 8 668 400 mest (6 818 300 saldatoid om riktud vointoroiš, gospitališ da toižiš azjtegoiš, а 1 850 100 mest ei olgoi tulnuded anastusespäi), okkupiruidud sijoiden kožmuzeläjiden kadotused oma 13 684 700 mest (heišpäi: riktud — 7 420 400 mest, koli Germanias käskradoil — 2 164 300 mest, koli näl'gha, läžundoihe tervhuz'abuta — 4 100 000 mest)[76].

Neche lugetišehe ei olgoi pandud sured jügedad lugendan täht eläjiden kadotused, miččed oliba vastustajiden poliden vointoroiden täht frontan rajonoiš, saubatud da ümbärtadud lidnoiš. Piterin saubatusen aigan koli 658 tuhad mest. Stalingradan bombitusen aigan — enamba 40 tihad mest. Kümned tuhad mest om riktud Sevastopolin, Odessan, Kerčin, Novorossiiskаn, Smolenskаn, Tulan, Har'kovаn, Minskаn da Murmanskаn bombitisen aigan. Gitleran näl'g-planan mödhe pidi jätta sömäta 30 millionad mest SSSRan okkupiruidud sijoil, ezmäi kaiked suriš lidnoiš [77].

Vodel 2015 Venäman Polestuzministerstv tedoti nene tedod: agjatomad voinkadotused — laz 12 millionad mest, Sovetskijan Sojuzan ühthižed rahvahan kadotused — voinmehid da rahvahališt eläjid — 26,6 millionad mest. Sovetskijan Sojuzan eläjiden lugumär (sen lugus sündundan alenzoitusen täht) voinan voziš väheni 42 milliomale mest[78].

Venäman voinvägiden komissian arvostelusen mödhe agjatomad vermahtan kadotused oma 7 181 100 mest[79]. Germanian sojuznikoiden agjatomad kadotused oma 1 468 145 mest. Riktud voinmehiden lugu om 4 270 700 da 806 000 mest[80]. Germanian, Vengrian, Italian, Ruminian, Suomen da Slovakian ühthižed demografižed kadotused oma 11,9 millionad mest[81].

SSSRan da Os'-maiden agjatomad kadotused päivnouzman frontal oma 11 444 100 da 8 649 200 mest. Agjatomiden kadotusiden rindatuz om läz 1,3:1[82]. Agjatomihe kadotusihe oma pandud saldatad, kudambad ei olgoi tulnuded anastusespäi: voinan aigas läz ühthižen voiplenan ühtnikoiden märanke (4 559 000 sovetskijoid saldatoid da 4 376 300 germanian saldatoid) sovetskijaspäi plenaspäi pördihe kodimale 90,4 % vai 3 956 300 saldatad, germanian — 45,2 % vai 2 059 000 saldatad[83].

Rahavaran kadotused

Sovetskijan Sojuzan rahankadotused oliba läz koumandest kaiked rahvahališt bohatust[84]. Voinan aigan oli muretud 1710 sovetskijad lidnad, enamba 70 tuhad külad, 32 tuhad zavodad da fabrikad, 84 tuhad školad, radmahttehnižid da kortoid školid, raudten 65 tuhad kilometrad, lüz 16 tuhad parovazad, 428 tuhad raudten vagonad; oli kadotadud 36,8 millionad ga semendusen täht, 267 tuhad kalud külänelomišton tehkikad, kümned millionad sogoid, lambhid, kozoid, kodilinduid, surid živatoid.

Sidä paiči sur'kulud kadotused oliba kul'turan muštpachiden keskes, miččed oliba okkupiruidud. Oli mretud vai vedud Germaniaha 1 million 177 tuhad kul'turan muštpachid, sen lugus: vargastadud 427 muzejad; muretud 1670 jumalankodid, 44 tuhad kul'turdvorcad da kirjištod; kadotadud enamba 564 tuhad taidehkirjutest. Kaikid tetab nacistoiden taidehen vargastuz oli meripihkan honuz, mitte redukus vodel 1941 oli vedud Jekaterinan dvorcaspäi Carskoje Selo-muzejaspäi.

Voinan päzutandtaba

Suren Kodiman voinan päzutandtaba oli mugoi:

  • Sovetskii rahvahaz oli päsijal germanian nacizman heitändas, mitte oli kaiken mehišton globaline varu;
  • Sovetskii rahvahaz kaiči ičeze oiktut ripmatoman da ičenaižen kehitoitusen täht;
  • Rusttan Armijan vointegod SSSRan sijoiden taga päzutiba Jevropan mad fašizmaspäi da abutiba millionoiden ristituiden elon kaičendas;
  • Vägestusen satused — Jaltan-Potsdaman sistem da Ühthižrahvazkundad znamoičiba mehišton päzutandan voinan absol'utizacijaspäi kut rahhvahidenkeskeižiden kožmusiden universališt painastuz manerad.

Voinan augotišespäi pätegend oli rahvahid päzutand fašizmaspäi. Edemba nece pätego oli konkretuziruidud Valdkundaližen polestusenkomitetan da Ülembaižen Päohjandajan käskoiš.

N'urbergan tribunal väriti 19 mest voinpahategoiš (kudambišpäi 12 mest koletada, а — 3 mest panda igähižehe t'urmha), sen lugus propagandistoile, da mail'man korktudel sudida nacizmad da fašizmad. Mail'man päzutand nacizman varuspäi tegihe voz'sadan XX voin-politižeks pätegoks.

Abu Sovetskijale Sojuzale sojuznikoiden polespäi

Jo 22. kezakud vodel 1941 Velikobritinian premjer-ministr U. Čerčill' tedoti abus Sovetskijale Sojuzale ühthižen vihanikoiden vasthapäi. 12. heinkud allekirjutiba sovetsko-britanine kožmuz ühthižiš azjtegoiš Germanian vasthapäi. Heinkus-elokus vodel 1941 oliba allekirjutadud mugomad-žo kožmused Čhoslovakian da Pol'šan emigrantoiden valdmehištoidenke. Pol'šan valdmehištonke oli pättud tehta Sovetskijas Sojuzas pol'šan rahvahan armijan mehišpäi, kudambad oliba puttud plenaha jäl'ges 1939 vot.

24. sügüz'kud vodel 1941 Sovetskii Sojuz ühtni Atlantikan hartijaha, tedoti mel'pidon erasiš küzundoiš. Sügüz'kun 29. päiväspäi redukun 1. päivähasai vodel 1941 Moskvas oli Sovetskijan Sojuzan, Amerikan da Velikobritanian ezmäine koumepoline ištund, miččen lopus allekirjutadihe kožmusen tehnikan, voinazegen da toižiden tavaroiden andandas.

«Venälaine. Nece mez' om sinun sebranik. Hän vojuib valdas» ven.: «Русский. Этот человек — твой друг. Он сражается за свободу», Amrikan plakat, 1942 voz'

Sojuznikoiden abu oli lend-lizan programman mödhe. Amerik da Velikobritanii andoiba Sovetskijale Sojuzale voinazegen, tehnikan, sömtavaran, zel'jad da ajamed. Amerikan tedoiden mödhe sügüz'kuks vodel 1945 Sovetskijaha Sojazaha oli oigetud 14 795 lendandmašinad, 7056 tankad, 8218 zenitazeged, 131 600 pulem'otad, da sadad tuhad avtomašinad, lokomotivad, vagonad, sömtavarad da rahvahan küvutamižen täht tavarad. Velikobritanii oigenzi 3384 lendandmašinad da 4292 tankad, Kanada — 1188 tankad. Erased konvojad oliba muretud germanian vedenaluižil venehil[85].

Lend-lizan varatandan mär oli kaikid vähemb vodel 1941 (0,5 % ühthižespäi), kazvoi vodel 1942 ( 7 %-hasai) sai maksimumad vozil 1944—1945. Sidä aigan sovetskijan polespäi ei üht kerdad oli jonoštadud, miše voinan päjügedused Päivnouzman frontal oliba Sovetskijal Sojazal. Amerikan ezitai G. Gopkins homaiči, miše sovetskii vägestuz oli sadud «rusttan armijan geroizman da veren abul»[86], а госсекретарь Э. Стеттиниус подчёркивал, что СССР заплатил «цену, не поддающуюся измерению в долларах»[87]..

Suren abun Sovetskijale Sojuzale andoi Mongolii: oigenzi läz 500 tuhad hebod (20 % kaikišpäi, kudambid kävutoiti Rusked armii), enamba 500 тtuhad tonn lihad, äi villad, pövuid da toižid tavaroid. Vaiše 30 tuhad hebod Mongolijan eläjad ostiba ičeze rahoile da lahjoičiba Sovetskijale Sojuzale[88].

Mušt

Vodelpäi 2019 Moskvas pidetas rahvahidenkeskeine Vägestusen aig - festival'-konkurs, mitte om omištadud sovetskian rahvahan urohontegon Sures Kodimaižes voinas muštoks[89].

Vodelpäi 2019 pidetas Vägestusen diktant-akcijan.

Homaičendad

Kommentarijad

  1. ↑ Включая формирования иностранных добровольцев из стран, официально не [объявлявших войну СССР:
    • Ispanii Sinivauvaz divizii, Sinivauvaz legion (Ispanii 1941–1944)
    • Francii Francian legion, brigada SS «Šarleman'»]] (Francii 1941–1945)
    • Horvatii Horvatian legion (Horvatii 1941–1943)
    • Danii Korpus SS «Danmark»]] (Danii 1941–1943)
    • Norvegii Norvegian legion SS (Norvegii 1941–1943)
    • Bel'gii Flamandskan legion SS, brigada SS «Langemark», divizii SS «Langemark», brigada SS «Vallonia», divizii SS «Vallonia»]] (Bel'gii 1941–1945)
    • Niderlandad Legion SS «Niderlandad», brigada SS «Nederland», divizii SS «Nederland» (Niderlandad 1942–1945)
    da toižed
  2. ↑ Sen lugus (26,6 mln) SSSRan pördmatomiden mehiden surmiden keskhe oma mülütadud kollaboracionistad.
  3. ↑ Общие демографические потери Германии и её союзников в Европе за всю Вторую мировую войну

Lähtked

  1. ↑ Марина В. В. Словакия в войне против СССР. 1941—1945 годы // Новая и новейшая история, 2011, № 4 (июль-август) — С. 35—53.
  2. ↑ Мировые войны XX века: в 4 кн. Кн. 3. Вторая мировая война: исторический очерк / Институт всеобщей истории РАН; сост. А. П. Жилин; отв. ред. В. К. Шацилло. — М.: Наука, 2005. — С. 261. — ISBN 5-02-034955-0
  3. ↑ Чернышёва О. В. Швеция в годы Второй мировой войны. — М., 1980. — С. 94.
  4. ↑ Dahlberg, Hans. I Sverige under 2:a världskriget (швед.). — Stockholm: Bonnier fakta, 1983. — ISBN 91-34-50308-0.
  5. ↑ Oleg Beyda. ‘Wehrmacht Eastern Tours’: Bulgarian Officers on the German-Soviet Front, 1941–1942 // The Journal of Slavic Military Studies. — 2020-01-02. — Т. 33, вып. 1. — С. 136–161. — ISSN 1351-8046. — doi:10.1080/13518046.2020.1723237.
  6. ↑ Великая Отечественная война 1941–1945 годов. — М.: Кучково поле, 2012. — Т. 2. — 1008 с. — ISBN 978-5-9950-0236-9.
  7. ↑ 1 2 3 4 5 Кривошеев, Россия и СССР в войнах XX века
  8. ↑ Кривошеев и др., 2010, с. 376—377.
  9. ↑ Арнтц Г. Людские потери во Второй мировой войне. — М., 1957.
  10. ↑ Venämal federaližen zakonkogomusižen korktudel om pandud homaičuz, miččen mödhe voin jatksihe 11. semendkuhusai Pragan operacijan ühtnikoiden täht.
  11. ↑ 1 2 The Oxford Companion to World War II, 1995, p. 434.
  12. ↑ Великая Отечественная война 1941–1945, Большая российская энциклопедия. Дата обращения: 2 sulakud 2025.
  13. ↑ Collins et al., 1990, p. 149.
  14. ↑ Stahel, 2009, p. 1.
  15. ↑ 1 2 Kirchubel, 2013, p. 13.
  16. ↑ Военный энциклопедический словарь. — М.: Научное издательство «Большая российская энциклопедия», издательство «Рипол классик», 2002.
  17. ↑ Bergström, 2007, pp. 11.
  18. ↑ История Второй мировой войны 1939—1945 / редколл., гл. ред. А. А. Гречко. — в 12 т. — М.: Воениздат, 1982. — Т. 12. — С. 33—34.
  19. ↑ Макс Хейстингс. Вторая мировая война: Ад на земле = All Hell. Let Loose The World At War 1939—1945. — М.: Альпина нон-фикшн, 2015. — P. 433. — ISBN 978-5-91671-352-7. — «поскольку англо-американские войска не сумели уничтожить армии Гитлера, а только потеснили их с оккупированной территории, Красная армия вплоть до 1945 г. оставалась, как и была с 1941 г., главным инструментом уничтожения нацизма»
  20. ↑ Bellamy, Chris. Absolute War: Soviet Russia in the Second World War. — Macmillan, 2007. — С. xix. — ISBN 978-0-375-41086-4. — «That conflict, which ended sixty years before this book’s completion, was a decisive component — arguably the single most decisive component — of the Second World War. It was on the eastern front, between 1941 and 1945, that the greater part of the land and associated air forces of Nazi Germany and its allies were ultimately destroyed by the Soviet Union in what, from 1944, its people — and those of the fifteen successor states — called, and still call, the Great Patriotic War»
  21. ↑ Bourke, 2001, p. 162.
  22. ↑ Dobbs, Tucker, 2005, pp. 407.
  23. ↑ Kirchubel, 2013, p. 15.
  24. ↑ Barber, Harrison, 2006, pp. 224—225.
  25. ↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 08.05.1945 "Об объявлении 9 мая Праздником Победы" (с изменениями и дополнениями) | ГАРАНТ. base.garant.ru. Дата обращения: 9 sulakud 2025.
  26. ↑ А. И. Вдовин. СССР. История великой державы. История великой державы. 1922—1991: Москва : Проспект, 2018.
  27. ↑ Подробности разработки плана «Барбаросса» / Великая отечественная война 1941—1945. М. 1999. т.1. Дата обращения: 23 semendkud 2016. Архивировано из оригинала 23 semendkud 2016 года.
  28. ↑ Подробности разработки плана «Барбаросса» / Великая отечественная война 1941—1945. М. 1999. т.1. Дата обращения: 23 semendkud 2016. Архивировано из оригинала 23 semendkud 2016 года.
  29. ↑ Р. А. Исмаилов. Операция «Барбаросса» — кризис мировой войны. Дата обращения: 23 semendkud 2016. Архивировано 17 sügüz'kud 2016 года.
  30. ↑ Р. А. Исмаилов. Операция «Барбаросса» — кризис мировой войны. Дата обращения: 23 semendkud 2016. Архивировано 17 sügüz'kud 2016 года.
  31. ↑ Лота В. И. Статья «Операция прикрытия „Барбароссы“» на сайте МО РФ. Дата обращения: 24 semendkud 2016. Архивировано 29 sügüz'kud 2020 года.
  32. ↑ Лота В. И. Статья «Операция прикрытия „Барбароссы“» на сайте МО РФ. Дата обращения: 24 semendkud 2016. Архивировано 29 sügüz'kud 2020 года.
  33. ↑ Messe,1947. Italian Ministry of Defence, 1977a
  34. ↑ Системная история международных отношений, 1918—2000: В 4 т. Т. 2. / Под ред. А. Д. Богатурова. — М.: Московский рабочий, 2000. — 516 с. — ISBN 5-89554-138-0
  35. ↑ Third Axis Fourth Ally, p. 214
  36. ↑ Hungary. Archives. USC Shoah Foundation. The Institute for Visual History and Education (2011). (angl.) Дата обращения 15 декабря 2016.
  37. ↑ Маннергейм К. Г. Мемуары / Пер с финского П. Куйиала (часть 1), Б. Злобин (часть II). — М.: Вагриус, 1999. — 500 с. — ISBN 5-264-00049-2
  38. ↑ Марина В. В. Словакия в войне против СССР. 1941—1945 годы // Новая и новейшая история, 2011, № 4 (июль-август) — С. 35—53.
  39. ↑ Дробязко С. И. Под знамёнами врага. Антисоветские формирования в составе германских вооружённых сил. 1941—1945. — М.: ЭКСМО, 2004. — 608 с. — (Энциклопедия военной истории). — 5100 экз. — ISBN 5-699-07992-0.
  40. ↑ История СССР. Дата обращения: 22 sulakud 2012. Архивировано 31 keväz'kud 2017 года.
  41. ↑ Борисов Н. С., Левандовский А. А., Щетинов Ю. А. Ключ к истории Отечества: Пособие для абитуриентов. — изд. 2-е, дополненное. — М.: Изд-во Моск. ун-та, 1995. — ISBN 5-211-03338-8.
  42. ↑ Черненко Е. Ф. Экономическая политика СССР в годы второй мировой войны: внутренние и внешние аспекты // Вестник РУДН. Серия: Международные отношения. — 2005. — № 1. — С. 54—64.
  43. ↑ Коллектив авторов. Глава 2. Подготовка вооруженных сил СССР к отражению агрессии // 1941 год — уроки и выводы. — М.: Воениздат, 1992.
  44. ↑ Citiruindan petuz: Vigane <ref>-silt. Viide nimega A2 on ilma tekstita.
  45. ↑ Статистический сборник № 1 (22 июня 1941 года) Института военной истории Министерства обороны Российской Федерации. 1994
  46. ↑ Данные Директивы опубликованы в сборнике документов под общим руководством А. Яковлева «Россия. XX век. 1941 г. Документы» кн. 2.
  47. ↑ Finland Cooperation with Germany Архивная копия от 27 tal'vkud 2007 на Wayback Machine Encyclopædia Britannica Premium, Finland, 2006
  48. ↑ Архив РГА ВМФ.— Ф. 10, д. 39324, л. 2—4.
  49. ↑ 1941 год — уроки и выводы. Глава третья. Ход военных действий на советско-германском фронте. Дата обращения: 15 keväz'kud 2009. Архивировано из оригинала 19 keväz'kud 2009 года.
  50. ↑ 1941 год — уроки и выводы. Глава третья. Ход военных действий на советско-германском фронте. Дата обращения: 15 keväz'kud 2009. Архивировано из оригинала 19 keväz'kud 2009 года.
  51. ↑ Ищенко Р. В., Спицын Е. Ю. Мифы о Великой Отечественной. Диалоги с именитыми гостями. Канал МПГУ (26 elokud 2019). Дата обращения: 27 kül'mkud 2020. Архивировано 7 tal'vkud 2020 года.
  52. ↑ Козлов М. М. (под ред.) Великая Отечественная война 1941—1945: энциклопедия. — М.: Советская энциклопедия, 1985.
  53. ↑ Гринёв А. В. Оценка боевых качеств Рабоче-крестьянской Красной армии в 1941—1945 гг. в немецких мемуарах и аналитических материалах. Россия в глобальном мире: альманах. — СПб.: Санкт-Петербургский политехнический университет Петра Великого, 2016 — № 8 (31). — Стб. 
    .
  54. ↑ М. Моргунов. Стальные армады. Дата обращения: 5 uhokud 2022. Архивировано из оригинала 15 tal'vkud 2013 года.
  55. ↑ Производство танков в СССР накануне и в начале войны. Дата обращения: 5 uhokud 2022. Архивировано 12 tal'vkud 2013 года.
  56. ↑ Ермолов А. Ю. Эвакуация предприятий советской танковой промышленности в 1941 г.: уникальное историческое явление или масштабная неудача? // Вестник Российского университета дружбы народов. Серия: История России. — М.: Изд-во РУДН, 2010. — № 2. — С. 22—35. — ISSN 2312-8674. Архивировано 20 vilukud 2022 года.
  57. ↑ Буркхарт Мюллер-Гиллебранд. Сухопутная армия Германии, 1939—1945 гг. — М.: Изографус; Эксмо, 2002. — 800 с. — 5000 экз. — ISBN 5-94661-041-4.
  58. ↑ Кривошеев Г. Ф. и др. Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооружённых сил: Статистическое исследование / Под общ. ред. Г. Ф. Кривошеева. — М.: Олма-Пресс, 2001. — ISBN 5-224-01515-4. — С. 236—239.
  59. ↑ Эндрю Нагорски. 1941 — великая битва под Москвой. — М.: Эксмо, 2009. — С. 252—253.
  60. ↑ Мазуркевич Р. В. Планы и реальность (К 50-летию начала общего наступления Красной Армии зимой 1941/42 г.) // Военно-исторический журнал. — 1992. — № 2. — С.22-30.
  61. ↑ Россия и СССР в войнах XX века — Потери вооружённых сил. Дата обращения: 16 semendkud 2007. Архивировано из оригинала 5 semendkud 2008 года.
  62. ↑ Черненко Е. Ф. Экономическая политика СССР в годы второй мировой войны: внутренние и внешние аспекты // Вестник РУДН. Серия: Международные отношения. — 2005. — № 1. — С. 54—64.
  63. ↑ Бутаков П. В. Промышленная политика СССР в годы Великой Отечественной войны // Контуры глобальных трансформаций: политика, экономика, право. — 2013. — № 4 (30). — С. 61—72.
  64. ↑ Мягков М. Ю. и др. История России. Т. 3, 2022, с. 336—337.
  65. ↑ «История Второй мировой войны 1939—1945»: в 12 томах, т. 7, стр. 512:

    В Советском Союзе в 1943 г. при производстве 32,3 млрд квт-ч электроэнергии, 5,6 млн тонн чугуна, 8,5 млн тонн стали было выпущено 24,1 тыс. танков и самоходно-артиллерийских установок, 34,9 тыс. самолётов, тогда как в Германии при производстве 44,1 млрд квт-ч электроэнергии, 27,0 млн тонн чугуна и 34,6 млн тонн стали было произведено 10,7 тыс. танков и штурмовых орудий, 25,2 тыс. самолётов.
  66. ↑ А. С. Барсенков, А. И. Вдовин. История России
  67. ↑ [1] Архивная копия от 5 semendkud 2008 на Wayback Machine ч.5 10_1
  68. ↑ Дружба О. Великая Отечественная война в историческом сознании советского и постсоветского обществ, Автореферат диссертации, Ростов на Дону, 2000. Дата обращения: 5 uhokud 2019. Архивировано 20 semendkud 2018 года.
  69. ↑ Самсоненко Г. Отечественная и немецкая историография о роли СССР в победе над Германией в годы Второй Мировой войны 1941—1945 гг., Автореферат диссертации, Санкт-Петербург, 2002. Дата обращения: 7 uhokud 2019. Архивировано 3 sulakud 2019 года.
  70. ↑ Самосват Д. Куршев А. Уроки Второй Мировой войны и основные направления её фальсификации, научно-популярный журнал «Ориентир», № 6, 2011. Дата обращения: 5 uhokud 2019. Архивировано 7 uhokud 2019 года.
  71. ↑ Правдюк Д. Роль США во Второй Мировой войне, История США: материалы к курсу. Дата обращения: 5 uhokud 2019. Архивировано 12 vilukud 2020 года.
  72. ↑ Воробьёва Л. Фальсификация истории Второй мировой и Великой Отечественной войн: современные процессы и тенденции// международная научно-практическая конференция «Великая Победа и современность», Тирасполь, 23-25 апреля, 2010 г. Дата обращения: 5 uhokud 2019. Архивировано 7 uhokud 2019 года.
  73. ↑ Бордюгов Г. Война всё спишет? Вермахт и Красная Армия: К вопросу о природе преступлений против гражданского населения / Доклад на Международной научной конференции «Опыт мировых войн в истории России», 11 сентября 2005 г., Челябинск. Архивная копия от 17 uhokud 2009 на Wayback Machine — Челябинск, 2005.
  74. ↑ Кохановский, Дмитрий Иосифович Архивная копия от 3 heinkud 2019 на Wayback Machine // Исторический портал «Герои страны»
  75. ↑ Сенявский А. С., Сенявская Е. С., Сдвижков О. В. Освободительная миссия Красной Армии в 1944—1945 гг.: Гуманитарные и социально-психологические аспекты. Исторические очерки и документы / Отв. ред. Е. С. Сенявская; Институт российской истории РАН. — М.; СПб.: Центр гуманитарных инициатив, 2015. — 460 с. — ISBN 978-5-98712-528-1.
  76. ↑ Минобороны уточнило потери СССР в Великой Отечественной войне. Интерфакс. Дата обращения: 20 vilukud 2018. Архивировано 21 semendkud 2018 года.
  77. ↑ Cormac Ó Gráda. The famines of WWII (англ.). CEPR (2 sügüz'kud 2019). Дата обращения: 27 tal'vkud 2022.
  78. ↑ Минобороны уточнило потери СССР в Великой Отечественной войне. Интерфакс. Дата обращения: 20 vilukud 2018. Архивировано 21 semendkud 2018 года.
  79. ↑ Группой Кривошеева на основе анализа статистических данных штаба Германии за период с 22 июня 1941 по 31 января 1945 года, а также учётных документов Генерального штаба Красной Армии о числе военнопленных, захваченных советскими войсками за этот период
  80. ↑ Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооружённых сил: Статистическое исследование Om pandud arhivaha 22 heinkud 2010 vodel.
  81. ↑ Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооружённых сил: Статистическое исследование Om pandud arhivaha 22 heinkud 2010 vodel.
  82. ↑ Lugemata 1,6 millionad germanian saldatoid, kudambad oliba anastadud jäl'ges 9. semendkud vodel 1945, Fol'ksšturman, Gitler'ugengan, Todta-organizacian, Imperian sidomuzmatkoiden služban, polician, kollaboracionistižid voinerištoiden tedmatomad kadotused.
  83. ↑ Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооружённых сил: Статистическое исследование Om pandud arhivaha 22 heinkud 2010 vodel.
  84. ↑ Борисов Н. С., Левандовский А. А., Щетинов Ю. А. Глава 28. СССР в годы Великой Отечественной войны: боевые действия, советский тыл, внешняя политика // Ключ к истории Отечества: Пособие для абитуриентов. — М.: Изд-во Моск. ун-та, 1993. — С. 156. — 192 с. — 40 000 экз. — ISBN 5211026829. — ISBN 9785211026827. Архивная копия от 20 kezakud 2022 на Wayback Machine
  85. ↑ Ленд-лиз / Н. Ф. Азясский // Лас-Тунас — Ломонос. — М. : Большая российская энциклопедия, 2010. — С. 227—228. — (Большая российская энциклопедия : [в 35 т.] / гл. ред. Ю. С. Осипов ; 2004—2017, т. 17). — ISBN 978-5-85270-350-7.
  86. ↑ Военно-экономическое сотрудничество союзников по антигитлеровской коалиции, Энциклопедия Великой Отечественной войны Архивная копия от 23 kül'mkud 2018 на Wayback Machine, Том 19, & 8, с. 600.
  87. ↑ Stettinius E. Lend-Lease: Weapon for Victory. N. Y., 1944. P. 228—229.
  88. ↑ Бурт В. Монгольский «ленд-лиз»: Верным и надёжным союзником СССР во Второй мировой войне была Монголия Архивная копия от 9 uhokud 2019 на Wayback Machine // «Столетие»: информационно-аналитическое издание. — 2018. — 22 июня.
  89. ↑ Официальный сайт фестиваля «Время победы». Дата обращения: 10 tal'vkud 2025.

Literatur

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Sur%27_Kodiman_voin&oldid=528313"