Toižeg

Рувики-späi
Kodvdud kirjutez
Külä
Toižeg
veps.: Toižeg, karj.: Toinejogi
Прионежский р-н, Другая Река, ул.Сосновая 22.jpg
61°15′32″ с. ш. 35°32′36″ в. д.GЯO
Valdkund  Venäma
Venäman subjekt Karjalan Valdkund
Municipaline rajon Änižröun
Külä (posad) Vepsläine Toižeg-külä
Istorii da geografii
Ezmäine johtutez XV voz'sada
Eläjad
Eläjad ↘89[1] ristitud (2013)
Lugu-identifikatorad
Počtan indeks 185516
Kod ОКАТО 86236000008
Kod ОКТМО 86636443106
Показать/скрыть карты
Toižeg (Россия)
Точка
Toižeg
Точка
Toižeg (Karjalan Valdkund)
Точка
Точка
Toižeg
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Toižeg (ven.: Друга́я Река́, karj.: Toinejogi, suom.: Toinejoki) — om amuine vepsän Kaleigen posadan külä Karjalan Valdkundan Änižröunan rajonas, istorijan kompleksine muštpacaz.[2].

Üleižed tedod

Külä sijadase Änižen ehtbokan randal. Petroskoišpäi Toižeg-külähäsai tedme om 102 kilometrad, kohtha om 85 kilometrad. Venäman Moskva-pälidnaspäi kohtha om 625 kilometrad. Külän olendtahon korktuz' meren pindal päl om läz 39 metrad[3]. Külä seižub krežal - pertid oma ülähän, a alahan jokseb Toižeg-jogi. Nece jogi andoi nimen küläle.

Toižeg om vanh vepsläine külä. Istorijan tedoid Toižeges om kaičenus vähä. Om tetab, miše vanhoiš kirjutesiš ezmäižen kerdan sidä johtudadihe voz'sadal XV.

Nügüd' Toižeges om lauk. Külännevondišt, feršalpunkt, kirjišt, škol da kul'turpert' oma Kaleig-susedküläs, kut oli ende-ki.

Melentartuisijad

Küläs om kaitud istorian muštpacaz — Sur' kaum, kus oma pandud maha 368 divizijan Karjalan frontan seičemenden armijan 14 sovetskijad saldatad[4], miččed om riktud vointoras vai om kolnuded čapatesišpäi kezakus vodel 1944[5]. Kezakun 21. päiväl vodel 1944 ujudes päliči Süvärid 368 divizijan voiskmehed, sabustades vastustajid, zavodiba Anižen öbokan randal voinmatkan, mitte oli oigetud Petroskoin polhe. Kezakun 24—25. päivil vodel 1944 vointoras hö vägestiba suomalaižid voinmehid da pästiba Kaskesoja-küläd, Ropojad, Toižeged suomalaižiden voinmehiden anastusespäi da azotihe läz Šoutjärved.

Sur' kaum Toižeges om tehtud vozil 1960, konz oma löutud necen vointoran saldatoiden luid mas.

Kaum om ramkitud mramoral. Sil om 4 stellad gabro-diabazaspäi, kus ähtel om kirjutadud: «Seižutade, kumarte heiden muštho». Stellano om kovertud mramoran kivi, miččel oma vestud voinmehiden nimed, miččed oma pandud maha kaumha da igästoitud voinan gerojiden da kodiröunan eläjiden nimed. Kauman olendtaho om aidoitud raudaižel aidal.

Eläjad

Eläjiden lugumär
2002[6]2009[7]20102020[8]
133↘128↘98→98
25
50
75
100
125
150
2002
2009
2010
2020

Vodel 1905 külän eläjiden lugumär oli 678 mest. Vodel 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe külän eläjiden lugumär om 98 ristitud. Vanhoiš kirjoiš om sanutud, miše vodel 1873 Toižeges oli 71 pertid da eliba vepsläižed: 224 mužikad da 245 akad. Vodel 1905 pertid jo oli enamba - 98, küläs elitihe 343 mužikad da 335 akad.[9]. Toižeges oliba sured, bohatad pertid da pidetihe 76 hebod, 201 lehmäd, 170 tošt živatad[10].

Vodel 2024 Toižegen eläjiden lugumär om 83 mest[11].

Irdad

Ende Toižeg kerazi ühthe mugomid penid külid, kut Mägoc, Mišuk, Vanik, Zinik (nimed oma tulnuded ezmäižišpäi eläjišpäi), Telaorg, Rusked mägi. Nügüd' küläs om kaks' nimitadud irdad:

  • Zarečnaja ird
  • Sosnovaja ird.

Tetabad sündujad

Toižeg om znamasine sija. Sid' oma sündunuded mugomad tetabad mehed:

  • Vasilii Ivanovič Kononov (1904−1983) — RSFSRan arvostadud taidehradnik, Karjalan ASSRan rahvahaline artist.
  • Safonii Dmitrijevič Jeršov (1888—1946) — vepsläine pirdai, Piterin Taidehakademijan pästnik, om ezmäine Karjalan taidehškolan pirdajišpäi[12].
  • Dmitrii Moisejevič Puškin — vepsläine etnograf da kodiröunan tundii.

Homaičendad

  1. ↑ Численность населения в разрезе сельских населённых пунктов Республики Карелия по состоянию на 1 января 2013 года. Дата обращения: 3 uhokud 2026.
  2. ↑ Объекты культурного наследия на территории Рыборецкого вепсского сельского поселения. Дата обращения: 8 tal'vkud 2013. Архивировано 12 tal'vkud 2013 года.
  3. ↑ Другая Река на онлайн картах.
  4. ↑ Братская могила советских воинов. Дата обращения: 1 keväz'kud 2016. Архивировано 6 kül'mkud 2016 года.
  5. ↑ Великая Отечественная война в Карелии: памятники и памятные места. — Петрозаводск, 2015. — 334 с.: ил.
  6. ↑ http://www.perepis2002.ru/content.html?id=11&docid=10715289081460.
  7. ↑ Рекомендуемая нормативная сеть и формы библиотечного обслуживания с указанием численности населения на 1 января 2009 года по данным Карелиястата.
  8. ↑ https://rosstat.gov.ru/vpn/2020/Tom1_Chislennost_i_razmeshchenie_naseleniya.
  9. ↑ Шелтозерско-Бережная волость Петрозаводского уезда. Дата обращения: 19 kezakud 2016. Архивировано 15 elokud 2016 года.
  10. ↑ №210. Деревня Другая река.
  11. ↑ Население деревни Другая Река Прионежского района Республики Карелии.
  12. ↑ Л. В. Соловьева, Художник из вепсского края. С. Д. Ершов 1888–1946.

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Toižeg&oldid=455519"