Vepsän kel'

Vepsän abekirj (ezmäižen periodan kirjkel').

Vepsän kel' om suomalaiž-ugrilaine kel', vähäluguižen vepsän rahvahan kel'. Se mülüb suomalaiž-ugrilaižen kel’kanzan baltianmeren suomalaižehe oksaha. Kaikid lähembad keled oma karjalan, suomen, ižoran da vodin keled.

Vepsän kelel pagištas Karjalas, Vologdan da Piterin agjas Venämal.

Vepsän kelen udessündutamine zavodihe 1989-voziden lopus, oli tehtud vepsän kirjkel’. Nügüd’ vepsän kel’t opetas nelläs Karjalan školas (Šoutjärven, Kalagen, Šokšun školoiš Änižröunas da Suomalaiž-ugrilaižes školas Petroskoiš), mugažo Vologdan agjas Kujan školas urokoiden aigan.

Kaikiš toižiš školoiš Piterin da Vologdan agjoiš vepsän kel’t opetas ližaurokoiden aigan: Vidlan, Pöudon, Al’ohovščinan, Arskahtin, Timošinan da Borisovo-Sudskijan školoiš.

Vepsän kel’t opetas Petroskoin valdkundaližes universitetas.

Vepsän kelel lähttas eloho radiorpaginad Karjalan radios, teleozutesed Karjalan televidenijas. Kerdan kus lähteb Kodima-lehtez, kerdan koumes kus Kipinä-kulehtez, kerdan vodes Verez tullei-al’manah vepsän kelel. Vepsän kelel paindas taidehliteratur, openduzkirjad, abupaginkirjad, vajehnikad, ližaopenduzkirjad. Kaik kirjad mäneba Valdkundaližen termino-orfografižen komissijan kal’t, mitte om tehtud Karjalan Pämehen käskön mödhe.

Vepsän kel’ om kadomižen varus, sikš ku kelen tundijad päazjas oma vanhad ristitud. Vepsän kel’ om pandud Venäman rahvahiden keliden Rusttaha kirjaha. Vepsän kelel om katkaitud kirjkelen tradicii.

Vepsän kel’ om Baltianmeren suomalaižiden keliden gruppas. Siš om ičeze erigoičusid. Vepsän keles oma muga sanutud ezivokalid ä,ö,ü (hüvä, änik, öduda). Paineg om kaiken aigan ezmäižel tavul. Vepsän keles om 18 kändod. Ned abutaba ozutada sel’ktemba sanoiden znamoičendad. Siš abutaba mugažo tagasanad da ezisanad. Vepsän keles ei ole grammatikališt rodud. Vepsän kelen verboiden sistem om nel’l’pordhaine: üks’ nügüdläine aig (prezens) da koume männu aigad (imperfekt, perfekt, pluskvamperfekt). Nece andab surid mahtoid nägištada kut azjtego mäni aigan sirttes.

Vepsän kel’ om kaičenu sanoid, miččed mülüba suomalaiž-ugrilaižehe da baltianmeren suomalaižehe ühthižehe aigaha (hul’, jäniš, pehmed) da velgsanoid, miččed tuliba aigan sirttes toižiš susedrahvahiden kelišpäi (baltialaižed: hein, vago, kirvez; germanialaižed: humal, kagr, lambaz; slavilaižed: rist, luzik, lävä). Vepsän kelel om sündunu äi uzid velgsanoid (übuz, čigičaine, čuta, tacta), om tulnu mugažo uzid sanoid (saamen kelespäi: čapta, čoga, ližm; venälaižiš pohjoižpaginoišpäi: keža, bul’k, puru).

Etimologii

Название языка (vepsän kel') происходит от самоназвания вепсов. До появления вепсской письменности как самоназвание фиксировалась только форма vepsläine. Форма veps (мн. ч. vepsad) фактически является заимствованием из русского языка.

Происхождение слова «вепс» до конца не ясно; возможно, оно восходит ещё к довепсскому населению Межозёрья (территории между Онежским, Белым и Ладожским озёрами). В Древней Руси слово весь «вепсы» было употреблено ещё в «Повести временных лет» Нестором при описании событий IX века. Д. В. Бубрих считал, что славянское название племени весь было перенято от скандинавов, которые называли его, судя по западноевропейским источникам, vizzi. По мнению Н. И. Богданова, связь между этнонимами «вепс» и «весь» является очевидной: он обосновал это наличием у вепсов возможного самоназвания вепсь с мягким согласным на конце. Так же утверждает и З. П. Малиновская, занимавшаяся исследованиями использования этнонима вепс у приоятских вепсов.

Этноним «вепсы» прослеживается в топонимах Бабаевского района, где традиционно проживали вепсы.

До советского времени в русских источниках вепсы именовались чудью.

Geografii

Vepsän kelel pagištas Venämal: Karjalan Valdkundas (Änižröunas), Piterin agjas – Podporožjen, Tihvinan, Pöudon, Boksitogorskan rajonoiš da Vologdan agjas – Vitegran da Babajevon rajonoiš.

Vepsläižiden lugumär Venäman rahvahan kirjutamižen mödhe vodel 2021 v. om 4534 ristitud. (5936 vepsläšt vodel 2010, 8240 vepsläšt vodel 2002, 12142 vepsläšt vodel 1989).

Karjalas eläb 2525 vepsläšt (vodel 2010 – 3423, vodel 2002 - 4870), nece om enambišt kaikes vepsän rahvahan luguspäi. XX-voz’sadan keskehesai enamba kaikid vepsläižid eli Karjalan öbokas, päazjas Änižjärven päivlaskman randal suven da öbokan pol’he Šokš-küläspäi. Vodhesai 1957 Šoutjärven rajonas vepsläižid oli 95% kaikiš eläjišpäi (vodel 1926). Möhemba vepsläižid tegihe enamba Karjalan pälidnas Petroskoiš. Ku vodel 1926 Petroskoiš eli 1,2% karjalaišt vepsläšt, ka vodel 1939 heid oli jo 25,2%, vodel 1970 - 44,1%, vodel 1989 - 51,7%, 2002 – 55,7%.

Vodel 1994 oli tehtud Vepsläine rahvahaline volost’ Änižröunas Karjalas. Sen eläjad eliba 14 küläs, miččed oli ühtenzoittud koumehe rahvahaližehe vepsläižehe sel’sovetaha. Vepsläižen rahvahaližen volostin keskusen oli Šoutjärv’-külä, mitte seižub 8š kilometras Petroskoi-lidnaspäi. Vodel 2006 vilukun 1.päiväl municipaližen reforman mödhe Vepsläine rahvahaline volost’ oli heittud. Nügüdläižel aigal Karjalas om koume vepsläšt külälašt poselenijad: Šoutjärvelaine, Kalagelaine da Šokšlaine.

Venäman rahvahan kirjutamižen mödhe Piterin agjas eläb 951 vepsläšt koumes administrativižes rajonas – Podporožjen, Tihvinan da Boksitogorskan rajonoiš. Vodel 2010 sigä eli 1380 vepsläšt, vodel 2002 - 2019 vepsläšt, vodel 1989 – 4273 vepsläšt. Piterin agjan vepsläižed eläba Ojat’-joden randal, Vepsän ülüsel, Paša-, Kurb-, Kolp’- da Lid’-jogiden randoil.

Vologdan agjas Babajevon rajonas eläb 513 vepsläšt (vodel 2021). Kujan külälaine poselenijal om vepsläine rahvahaline külä. Mugažo 291 vepsläšt eläb Piteriš da 254 vepsläšt eläb Venäman 30 agjas, enamba kaiked 59 vepsläšt eläb Murmanskan agjas, 25 – Kemerovan agjas, 18 Irkutskan agjas.

Vodel 2009 JUNESKO pani vepsän kel’t Mail’man kadomižiden keliden atlasaha kut om “suren kadomižen varus”.

Vepsän kelen alapaginad

Vepsän keles om koume alapaginad: pohjoižvepsän pagin, keskvepsän pagin da suvivepsän pagin. Pohjoižvepsän alapaginal pagištas Karjalan Valdkundas; suvuvepsän alapaginal pagištas Piterin agjas, keskvepsän paginal — Piterin da Vologdan agjoiš.

Pohjoižvepsläine libo Änižjärven vepsän pagin. Necil paginal pagižeba Änižen ehtbokan randan eläjad Šokšuspäi Kaskezahasai.

Keskvepsläine libo Ojatin vepsläižel paginal pagižeba Süvärin taga Ojat’-, Kapš- da Paš-jogiden Piterin da Vologdan agjoiš.

Suvivepsläine paginal pagižeba vepsläižed, kudambad eläba Piterin agjas Boksitogorskan rajonas.

Paginoiden erod ei olgoi sured. Ned ei telustagoi vepsläižile el’geta toine tošt.

Vepsläižid voib panda mugoižihe rahvahize, kudambil kirjkelen tradicii oli muretud. Vepsläižen kirjkelen tradicii, mitte tehtihe latinalaižen kirjamišton pohjal 1930-voziden augotišes, saubatihe 1937 voden lopus. Vodel 1989 vepsläine kirjamišt udessündutadihe Karjalas kahtel pohjal – latinical da kirillical. Sidä vahvištoittihe Karjalan pämehen pätusel. No lühüdan aigan mändes latinalaižed kirjamed tuliba päsijale, kut mugomad, kudambiden abul I pohjal om kebnemb ozutada vepsän kelen erigoičusid.

Vepsläižiden ezmäine kirjkelen aigkeskust oli 1930 vozil. Siloi kirjutadihe latinical. Nece oli tärged aig vepsläižiden istorijas. Vodel 1998 Petroskoiš oli tehtud Termišt-orfografine komissii Karjalan pämehen tugel. Kaik uded sanad mäneba necen komissijan kal’t, a sid’ kävutadas openduzkirjoiš, taidehliteraturas, runoiš, starinoiš, radios da televidenijas, lehteses, kulehteses, al’manahas, internetportaloiš.

Pohjoižvepsläižen alapaginan erigoičused rindataden kirjkelenke:

Jäniš – däniš, jo – d’o, joda – d’oda, jogi – d’ogi, järv’ – därv’. Tegeb – teggob, mäneb – mänob, tuleb – tulob. Tegeba – tehtaze, mäneba – mändaze, tegiba – tehtihe.

Kesk’vepsläižen alapaginan erigoičused rindataden kirjkelenke:

Jäniš – gäniš, jo – g’o, joda – g’oda, jogi – g’ogi, järv’ – gärv’. Tegem – tegemei, mänem – mänemei, tulem – tulemei.

Suvivepsläižen alapaginan erigoičused rindataden kirjkelenke:

Hö ei tulgoi. – Hö eba tulgoi. Haug – hag, pičuine – pičune, muloi – mulo. Meil – meja, edel – edu.

Erased paginad, kudambid oli fiksiruinuded kel'tedomehed ende, koliba. Ozutesikš, ei ole jo Isajevon volostin vepsläižid, kudambiš oli kirjutanu suomalaine kel'tedomez' J. Basil'jer XIX-voz'sadas «Vepsäläiset Isajevan Voolostissa»-rados ("Vepsläižed Isajevon volostiš", 1890).

Vepsän kirjamišt

Nügüd' kävutadas vepsän kelen latinan kirjamišt:

A a	B b	C c	Č č	D d	E e
F f	G g	H h	I i	J j	K k
L l	M m	N n	O o	P p	R r
S s	Š š	Z z	Ž ž	T t	U u
V v	Ü ü	Ä ä	Ö ö	' [pehmenduzznam]

Fonetik

Sanan augotišes voib olda vokal', konsonant vai konsonantklaster. Konsonantklasterid om vaiše onomatopoetižiden sanoiden da möhäižiden velgsanoiden augotišes. Sanan südäimes tavun augotišes voib olda vaiše üks' konsonant. Tavunlopus voib olda konsonantklasterid.

Vokalizm

Vepsän keles om kahesa vokal't. Nened vokalid jagasoiš taga- da ezivokalihe. Ezivokalid oma: e, i, ü, ä da ö. Tagavokalid oma: a, o, u.

	ezirivi	tagarivi
ülälibund	i, ü	u
kesklibund	e, ö	o
alalibund	ä	a

Vepsän kelen sanoiš om vaiše laskmiždiftongid:

1. u-diftongid, ozutesikš, ou, öu, üu;
2. i-diftongid, ozutesikš, oi, ui, äi, üi.

Diftongid ei sa jagada, kaikutte diftong mülüb ühthe tavuhu.

Libumiždiftongid om vaiše velgsanoiš, ozutesikš, špionaž-sanas.

Vokaliden garmonijad, kudambad voib nägištada, ozutesikš, suomen keles, vepsän keles tämbei ei ole jo. Sen jändused jädas kaikihe paginoihe, no niiden parahim kaičendmär om suvivepsän paginas.

Paineg om ezmäižehe tavuhu. Sanas voib olda pol'paineged (vällemb paineg) — koumandes vai videndes tavus.

Vepsän kelen paineg om kvalitativine (venän keles se om kvantitativine).

Konsonantizm

Vepsän keles om koumekümne konsonantad.

Sanan ezmäižes tavus kaik konsonantad palatalizuišoi ezivokaliden edes; erind — konsonantad č, š da ž, kudambad ei palataližuide neciš pozicijas. Konsonantad voidas erasti palatalizuidas mugažo tagavokaliden edes, ozutesikš, n'ok- vai šoll'od-sanoiš. Neciš statjoiš i mugažo toižiš ningoi palatalizacii ozutadas pehmituzznamal. Pehmituzznam pandas tobjimalaz palataližen konsonantan jäl'ghe toižen konsonantan edehe vai sanan palataližen lopkonsonantan jäl'ghe.

Vepsän keles ei ole konsonantiden pordhiden vajehtelendad. Mugoi vajehtelend om heimolaižiš keliš, ozutesikš, suomen vai estin keliš.

Grammatik

Sanan grammatižen vai semantižen rolin mödhe se mülütadas sanangruppihe:

1. substantivad
2. adjektivad
3. pronominad
4. numeralid
5. verbad (sihe-žo gruppha mülütadas erazvuiččed inifinitivad da participad)
6. adverbad
7. tagasanad da ezisanad
8. sidosanad
9. interjektad
10. tartsanad

Sanantüvi

Sanantüvihe tarttas formanozutajad. Vepsän keles om vokal'tüvid da könsonanttüvid. Vokal'tüvien lopus om vokal', a konsonanttüven lopus — konsonant. Sanad voidas olda üks'tüvižin vai kaks'tüvižin. Vokal'tüved jagadas täuzihe da lühüdoihe. Lühüdoid vokal'tüvid om verboil.

Lugun kategorii

Üks'lugul ei ole nimittušt ozutajad. Äilugul om kaks' ozutajad: -d da -i-.

-d-ozutai om vaiše äilugun nominativas. Se ozutai tartub vaiše täudhe vokal'tüvehe, i siloi iče tüvi ei toižetade.

Kaikiš toižiš kändoiš om -i- -ozutai. Nece ozutai tartub mugažo täudhe vokal'tüvehe, no tüven lopvokal' (tematine vokal') erasti toižetase.

Vepsän keles om sanoid, kudambad oma vaiše äilugus, ozutesikš, rahtod, valdmad, rahad, adenoidad, raudad, Raštvad.

Nominad (nimed)

Nimed (nominad) toižetase luguidme da kändoidme. Adjektivil oma völ komparativan, superlativan da ekvativan kategorijad. Erasil nimil voib olda possesivižid suffiksoid.

→ Vepsän kändod

Vepsän kelen kändod

Vepsän keles om 23 vai 24 kändod (ku lugeda kändoks m.n. vanh prolativ -iči-ozutajanke).

1. nominativ
2. genitiv
3. akkuzativ
4. partitiv
5. essiv-instruktiv
6. inessiv
7. elativ
8. illativ
9. adessiv
10. ablativ
11. allativ
12. komitativ
13. abessiv
14. prolativ 1 da 2
15. translativ
16. approksimativ 1
17. approksimativ 2
18. egressiv
19. terminativ 1
20. terminativ 2
21. terminativ 3
22. aditiv 1
23. aditiv 2

Substantivad

Substantivad jagadas semantižen znamoičendan mödhe kahthe palaha: nimisubstantivad da appelativsubstantivad. Nimisubstantivihe mülütadas ristituiden da tahoiden nimed (Nastoi, Moskv). Kaiked toižed substantivad oma appelativsubstantivad.

Substantividen kändluz

Känd	Üks'lugu	Äilugu
Nominativ	nado	nadod
Genitiv	nadon	nadoiden
Akkuzativ	nadon	nadod
Partitiv	nadod	nadoid
Translativ	nadoks	nadoikš
Abessiv	nadota	nadoita
Komitativ	nadonke	nadoidenke
Inessiv	nados	nadoiš
Elativ	nadospäi	nadoišpäi
Illativ	nadoho	nadoihe
Adessiv	nadol	nadoil
Ablativ	nadolpäi	nadoilpäi
Allativ	nadole	nadoile
Essiv-instruktiv	nadon	nadoin
Prolativ	nadodme	nadoidme
Approksimativ I	nadonno	nadoidenno
Approksimativ II	nadonnoks	nadoidennoks
Egressiv	nadonnopäi	nadoidennopäi
Terminativ I	mechasai	mecoihesai
Terminativ II	nadolesai	nadoilesai
Aditiv I	mechapäi	mecoihepäi
Aditiv II	nadolepäi	nadoilepäi

Substantividen tegend

Vepsän keles om substantivid, kudambad ei ole südäiformad. Nened sanan oma amuižed, i niiš ei voi löuta suffiksoid. Erasiš amuižiš sanoiš voib löuta suffiksoid, no nügüd'aigaižes keles ned suffiksad ei olgoi aktivižed jo — kut, ozutesikš, sanoiš sel'ged, maged, pimed, laged i m.e.

Toižed sanad tehtas suffiksacijan abul vai sanoidenühtištoitmižen abul.

Om nimgomid-ki sanoid, kudambad tehtas semantižen mahtusen turbiš, ozutesikš, hebonkel' (kazmusen nimi) < hebon kel' (živatan elim).

Substantividen possessivižed suffiksad

Substantivine suffiks ozutab, kenen mitte-ni kalu, näguz, živat vai ristit om.

Nügüd'aigaižes keles possessivižid suffiksoid ottas paginaha vaiše siloi, konz pagištas kanznikoiš, no paginozutesiš, kudambad om kirjutadud edel Tošt mail'man sodad, voib löuta mugažo toižid appelativsubstantivid possessivižiden suffiksoidenke.

	üks'lugu	äilugu
1 p.	-m, -in	-moi
2 p.	-iž	-toi
3 p.	-ze, -z	-ze

Adjektivad

Adjektividen kändluz

Känd	Üks'lugu	Äilugu
Nominativ	nor'	nored
Genitiv	noren	noriden
Akkuzativ	noren	nored
Partitiv	nort	norid
Translativ	noreks	norikš
Abessiv	noreta	norita
Komitativ	norenke	noridenke
Inessiv	nores	noriš
Elativ	norespäi	norišpäi
Illativ	norhe	norihe
Adessiv	norel	noril
Ablativ	norelpäi	norilpäi
Allativ	norele	norile
Essiv-instruktiv	noren	norin
Prolativ	noredme	noridme
Approksimativ I	norenno	noridenno
Approksimativ II	norennoks	noridennoks
Egressiv	norennopäi	noridennopäi
Terminativ I	norhesai	norihesai
Terminativ II	norelesai	norilesai
Terminativ III	noressai
Aditiv I	norhepäi	norihepäi
Aditiv II	norelepäi	norilepäi

Pronominad

Pronominad jagasoiš ningoižihe gruppihe:

1. personpronominad (personaližed pronominad)
2. kollektivižed pronominad
3. demonstrativižed
4. interrogativižed
5. relätivižed
6. refleksivižed
7. indifferentižed
8. negativižed
9. reciprokižed

Verbad

Verbad toižetasoiš luguidme, personidme da modusidme.

Modused

Vepsän keles om nell' modust: indikativ, kondicional, imperativ da potencial.

• Indikativ ozutab realižen, konkretižen tegendan vai olendan. Indikatival ei ole nimittušt ozutajad.
• Kondicional ozutab tegendan, kudamb voiži vai voinuiži olda. Kondicionalal om ozutai -iži-.
• Imperativ ozutab käsktud tegend. Imperatival om ozutai -ga- / -ka-.
• Potencial ozutab tegendan, kudamb voiži vai voinuiži olda potencialižikš. Potencialal om ozutai -ne-.

Vepsän keles om üks' abuverb olda. Se om mugažo üks'jäine värformine verb keles.

"Olda"-verban kändluz prezensas

Pozitivižed formad

Üks'lugu

1. Minä olen
2. Sinä oled
3. Hän om

Äilugu

1. Mö olem
2. Tö olet
3. Hö oma

Negativižed formad

Üks'lugu

1. Minä en ole
2. Sinä ed ole
3. Hän ei ole (eile)

Äilugu

1. Mö em olgoi
2. Tö et olgoi
3. Hö ei olgoi

Vepsän kirjkel' da literatur

Oficialižen kirjkelen vepsläižed saiba ezmäižen kerdan vaiše 1930-nziden voziden augotišes. Siloi pästtihe openduzkirjoid i toižid kirjoid (ozutesikš, abugrammatik opendajile, vepsläiž-venälaine vajehnik, üks' kätud kirj lapsile).

Nügüdläine kirjkel' om sündnu 1990-l vozil i šingotase latinižel kirjamištol.

Vepsän kirjankelel pästtas erazvuiččid kirjoid (openduzliteratur, čomamahtoine literatur).

Kaikiš järedambad nügüd'aigaižed vepsän kelel kirjutajad avtorad — Nikolai Abramov, Igor' Brodskii, Aleksei Ščennikov. Nikolai Abramov om lujas tutab runokirjutai, vepsän čomamahtoižen literaturan alusenpanii.

Vspäi 2015 PetrVU:n internet-kursad ratas vepsän kel't opendamha testiden kal't Petroskoin kirjkelen variantal.

Kacu mugažo

• Vepsän grammatik

Homaičendad

Tarkendused

• Vepsän kelen polhe Ethnologue.com-saital.
• Rusttan kirjan ristitud: vepsläižed (eki.ee).
• VEPS.ORG-sait.
• Piterin Vepsän sebran oficialine sait (kodima.500mb.net).
• Piterin Vepsän sebran forum (meidenkodima.borda.ru).
• Piterin Vepsän sebran grupp VKontakte.ru-saital.
• Vepsän kelen kursad testiden kal't venäkel'židen täht (Petroskoin kirjkelen variantal) / Webct.ru.
• «Vepsän kel' jogahižel päiväl»-lehtpol' VKontakte-saital (vk.com).

Literatur

Vajehnikad

• Hämäläinen M., Andrejev F. Vepsä-venähine vajehnik. Moskv — Leningrad, Uçpedgiz, 1936; Elektronine kopii fulr.karelia.ru-saital.
• Бродский И. В. Вепсско-русский, русско-вепсский словарь. СПб., «Просвещение», 2005. 256 lp. ISBN 5-09-005212-3
• Зайцева М. И., Муллонен М. И. Словарь вепсского языка. ИЯЛИ Карельск. филиала АН СССР. — Л. «Наука», 1972. — 747 lp.
• Успенский П. Русско-чудский словарь. СПб., 1913. 46 lp.; Elektronine kopii fulr.karelia.ru-saital.

Kirjad danijan kelel

• Thomsen W. Berøringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog. København, 1890.

Kirjad estin kelel

• Kettunen L. Lõunavepsa häälik-ajalugu. Tartu, 1922. — 1 — 2 — (Acta et Commentationes. Ser. B; T. 3, № 4.) 1. Konsonandid. 2. Vokalid.
• Vepsa Vanasõnad. — I—II — Tallinn, 1992. 683 lp. (lehtpoliden läbinumeracii)

Kirjad francijan kelel

• Ch. Ujfalvi. Essai de grammaire Vêpse ou Tchude du Nord. P., E. Leroux, 1875.

Kirjad ročin kelel

• Ahlqvist A. E. Anteckningar i nord-tschudiskan. — Acta Soc. Scient. Fenn. — 1861. — 6. Lpp. 49−113

Kirjad saksan kelel

• Kalima J. Die slavischen Lehnwörter im Ostseefinnischen. B., 1956.
• Lakó Gy. Syrjänisch-wepsische Leinbeziehungen. UAJb. XV, Wiesbaden, 1935.
• Thomsen W. Über den Einfluss der germanischen Sprachen auf die Finnisch-lappischen. Halle, 1870.

Kirjad suomen kelel

• Airola M., Turunen A., Rainio J. Vepsän opas. OY Suomen Kirja, Helsinki, 1945
• Basilier H. Vepsäläiset Isajevan voolostissa. — JSFOu. — 1890. — 8. Lpp. 43−84.
• Kalima J. Vepsän sanastoa. 1. sihlane «nokkonen», 2. parh «lumikerros», 3. rud «kuiva havupuu». — Virittäjä — 1927. — № 1 — 3. Lpp. 53−56.
• Kalima J. Itämerensuomalaisten kielten balttilaiset lainasanat. Helsinki, 1961.
• Kalima J. Slaavilaisperäinen sanastomme. Tutkimus itämerensuomalaisten kielten slaavilaisperäisistä lainasanastoa. SKST 243. Helsinki, 1952.
• Kettunen L. Näytteitä etelävepsästä. I. Helsinki 1920.
• Kettunen L. Näytteitä etelävepsästä. II. Helsinki 1925.
• Kettunen L., Siro P. Näytteitä vepsän murteista. SUSA LXXXVI. Helsinki, 1935.
• Kettunen L. Onko vepsässä ollut astevaihtelua? Helsinki, „Virittäjä“, 1938. № 3. Lpp. 373−388.
• Näytteitä vepsän murteista. Keränneet ja julkaisseet L. Kettunen ja P. Siro. MSFOu LXX. Helsinki, 1935.
• Näytteitä äänis- ja keskivepsän murteista. Keränneet E. N. Setälä ja J. H. Kala, julkaissut E. A. Tunkelo. MSFOu C. Helsinki, 1951.
• Rainio J. Vanhaa äänisvepsäläistä lääkintietoa. — Eripainos Kalevala seuran vuosikirjasta, 1973, № 53. Lpp. 289−312.
• Setälä E. N., Kala J. H. Näytteitä äänis- ja keskivepsän murteista. SUSA C. Helsinki, 1951.
• Sovijärvi A., Peltola R. Äänisvepsän näytteitä. SUSA CLXXI. Helsinki, 1982.
• Tunkelo E. A. Vepsän kielen äännehistoria. — Suomalaisen Kirjallisuuden Seuran Toimituksia. — 228. — Helsinki, 1946.
• Zaitseva Maria. Vepsän kielen lauseoppia. SUST 241. Helsinki, 2001. 152 lp. ISBN 952-5150-61-5

Kirjad venän kelel

• Баранцев А. П. О рукописном русско-вепсском словаре середины прошлого века. // Вопросы советского финно-угроведения. Языкознание. (Тезисы докладов и сообщений на XIV Всесоюзной конференции по финно-угроведению, посвящённому 50-летию образования СССР) — Саранск, 1972. Lpp. 3−4.
• Баранцев А. П. О рукописном русско-вепсском словаре середины прошлого века. — Tartu ülikooli toimetised. 1975. Vih. 344. Lpp. 43−55.
• Бродский И. В. Русские заимствования в вепсской фитонимии. // Лексический атлас русских народных говоров. Материалы и исследования 2003. ИЛИ РАН. СПб.: «Наука», 2003. Lpp. 195−202.
• Бродский И. В. Варианты названий некоторых дикорастущих растений в вепсском языке (лингвогеографический аспект). // Лексический атлас русских народных говоров. Материалы и исследования 2004. ИЛИ РАН. СПб.: «Наука», 2005. Lpp. 192−195.
• Бродский И. В. Об одном исчезнувшем вепсском говоре (по материалам экспедиции к иркутским вепсам). // Материалы XXXVI международной конференции 2007 г. (СПбГУ) «Уралистика»-pästand. Lpp. 49−54.
• Бродский И. В. К типологии лексико-семантических микросистем (на материале вепсской фитонимии). // Лексический атлас русских народных говоров. Материалы и исследования 2008. ИЛИ РАН. СПб., «Наука», 2008. Lpp. 479−489.
• Бродский И. В. О складывающихся нормах вепсской орфоэпии. // Вопросы уралистики. СПб.: «Наука», 2009. ISBN 978-5-02-025585-2. Lpp. 205−209.
• Бродский И. В. Некоторые современные проблемы становления вепсского письменного языка. // Вопросы уралистики. СПб.: «Наука», 2009. ISBN 978-5-02-025585-2. Lpp. 210−219.
• Бродский И. В. Картографирование вепсских диалектов. // Этноконфессиональная карта Ленинградской области и сопредельных территорий 2. Третьи Шегреновские чтения. СПб., 2009. Lpp. 101−106.
• Бродский И. В. Некоторые особенности вепсских говоров (по материалам изданных образцов вепсской речи). I. Näytteitä vepsän murteista, Helsinki, 1935 (1). // Вепсские ареальные исследования. Сборник статей. Петрозаводск, КНЦ РАН, 2013. 193 lp. ISBN 978-5-9274-0584-8. Lpp. 71−91.
• Глебова О. В. Отрицательные формы претерита в вепсском языке. // Вопросы уралистики. СПб.: «Наука», 2009. ISBN 978-5-02-025585-2. Lpp. 224−227.
• Зайцева М. И. Суффиксальное глагольное словообразование в вепсском языке. Л.: «Наука», 1978. 176 lp.
• Зайцева М. И. Грамматика вепсского языка. Фонетика и морфология. Л.: «Наука», 1981.
• Зайцева Н. Г. Именное словоизменение в вепсском языке. Петрозаводск, 1981. 218 lp.
• Зайцева Н. Г. Вепсский глагол. Петрозаводск, 2002. 288 lp.
• Игушев Е. А. К вопросу о карело-вепсском элементе в коми языке. — Вопросы финно-угроведения. 1. Языкознание. (Dokladan tezisad suomalaiž-ugrilaižiden tedoidajiden Nevondkundaližen XVI. konferencijan aigan). — Сыктывкар, 1979. Lp. 115.
• Игушев Е. А. Вепсский элемент в коми языке. — Congr. Quintus Intern. Fenno-Ugristarum, Turku 20 — 27 aug. 1980. — Turku, 1981. — Pt. 7. Lpp. 192−197.
• Йоалайд М. Этническая территория вепсов в прошлом. // Проблемы истории и культуры вепсской народности. — Петрозаводск, 1989. Lpp. 76−83.
• Лыткин В. И. Вепсско-карельские заимствования в коми-зырянских диалектах. // Академику В. В. Виноградову к его шестидесятилетию. М., 1956. Lpp. 179−189.
• Лыткин В. И. Карельско-вепсские заимствования в коми языке. // Всесоюзное совещание по вопросам финно-угорской филологии, 26 — 30 июня 1961 г.: Dokladan tezisad. — Петрозаводск., 1961. Lpp. 13−14.
• Лыткин В. И. К вопросу о прибалтийско-финских заимствованиях в коми-зырянских диалектах. // Прибалтийско-финское языкознание, вып. 39, М.—Л., 1969.
• Макаров Г. Н. К вопросу о прибалтийско-финских и коми-зырянских языковых контактах. СФУ III, 1967.
• Макарьев С. Вепсы. Л., 1932.
• Муллонен И. Очерки вепсской топонимии. — СПб.: «Наука», 1994. 155 lp.
• Пименов В. В. Вепсы. Очерк этнической истории и генезиса культуры. М.—Л., 1965.
• Пименов В. В., Строгальщикова З. И. Вепсы: расселение, история, проблемы этнического развития. // Проблемы истории и культуры вепсской народности. — Петрозаводск, 1989. Lpp. 24−26.
• Подвысоцкий Н. Кайваны. // Естествознание и география. Москва, 1899. № 1. Lpp. 51−62.
• Туркин А. И. К вепсско-карельским заимствованиям в коми-зырянских диалектах. // Вопросы финно-угроведения. 5. pästand — Йошкар-Ола, 1970. — Lpp. 156−159.
• Туркин А. И. О прибалтийско-финских и коми-зырянских контактах. // СФУ. — 1974. — № 1. Lpp. 7−9.
• Хямяляйнен М. М. Вепсский язык. // Языки народов СССР. T. III. М., 1966. — Lpp. 81−100.

Kirjad vepsän kelel

• Zaiceva N. Vepsän kelen grammatik. I — Petroskoi, 1995, II — Petroskoi, 2000.
• Зайцева М. И., Муллонен М. И. Образцы вепсской речи. Л., 1969.