Maröunanvarjoičijan päiv

Рувики-späi
Maröunanvarjoičijan päiv
Kaikiden pol'viden maröunanvarjoičijan muštpacaz Dmitrovgradas
Kaikiden pol'viden maröunanvarjoičijan muštpacaz Dmitrovgradas
Praznuitas  Venäma
 Belorussii
 Kirgizii
 Tadžikistan
Päiv 28. semendkud
Praznuičend joga voden
Tradicijad praznikambuslekend
änikoiden panend
Om sidotud Venäman federaližen varutomuden služban maröunanslužb
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Maröunanvarjoičijan päiv (ven.: День пограни́чника) om Venäman FSBn manröunanvarjoičiivoiskiden radnikoiden da veteranoiden professionaline praznik. Praznuitas joga voden 28. semendkud. Päiv om ühtenzoitud RSFSRan maröunanvarjoičiislužban tegemiženke 28. semendkud vodel 1918. Sovetskijas Sojuzas praznik sai oficialižen statusan vodel 1958, kaičihe Venämal voden 1994 prezidentan käskon mödhe указом.

Istorii

Maröunan voiskiden istorii Venämal zavodiše Zasečnaja jonospäi (ven.) (vep..

Vodl 1571 tuli eloho ven.: "Уложение о станичной службе", mitte märiči manröuniden kaičendan jär'gendust.

Vodel 1782 imperatrica Jekaterina II allekirjuti käskon, miččen mödhe oli tehtud "manröunčapiden da kaičendan"-institut, miše kaita valdkundan röunid da kävutada manröuntarkištelust[1].

5. elokud vodel 1827 imperator Nikolai I vahvištoiti käskon sädandas Venämal märöunvarjoičuzjoukud voinpohjal. Sen ezmäine pätego oli voibištelend kontrabandanke man päivlaskman röunal. Voziden 1830 lopuks varjoičuzjouk kaiči valdkundaližed maröunad, polesti man territorialižed, voin-, ekonomikan da politikmelentartused, da völ kävutoiti karantintarkištelust, tabazi pagenikoid da dizertiroid[2].

Vodehesai 1893 Venäman imperijas valdkundaližid manröunid kaiči Rahaministerstvan maröunmaksuiden departamentan maröunvarjoičuzjouk. Aleksandr III käskol 15. redukud vodel 1893 departamentan pohjal oli tehtud eriline maröunvarjoičuzjouk, mitte oli rahaministran valdas. Tulendan da lähtendan tarkištelendan voden 1857 Maröunkäskkirjan mödhe om vahvištoitud Maröunžandarmerijan taga[2].

Sovetskii aigkeskuz

Jäl'ghe Redukun valdankumaidust, 28. semendkud vodel 1918, RSFSRan rahvahiden komissaroiden nevondišt sädi RSFSRan maröunan varjoičuzjoukun. Sen radoho mülüi "RSFSRan maröun melentartusiden kaičend, a maröunan irdpoles — rahvanikoiden personad da elomištod kaičend"[3]. Sidä jäl'ghe necile päiväle om omištadud Maröunanvarjoičijan päiv-prazikan praznuičemine[1].

Konz zavodihe Sur' Kodiman voin, maröunanvarjoičijad ezmäižed vastsiba nemecko-fašistižen voiskiden iškendad. Heiden vastustuz abuti azotada vastustajan sirdändad da andoi voimusen peregruppiruida sovetskijan armijan paloid. kerata. Voinan aigan maröunslužban radnikad, paiči valdkundan maröunan kaičendad, kaičiba frontoiden da armijoiden tagamad, ohjanziba istrebiteliden batal'jonoid, sädiba vastustuzradod okupiruidud mal. Suren Kodiman voinan aigan koli enamba 60 tuhad maröunvarjoičijad, enamba 100 tuhad mest om pauklahjoituz ordenoil, 158 tegihe Sovetskijan Sojuzan Gerojikš, 36 maröunan polkad saiba ordanad, a 25 polkale anttihe arvnimed[4][5].

Vodelpäi 1946 maröun voiskiš oliba vajehtused: ned oliba Südäinazjoiden ministerstvan valdan al (1946 da 1953) da Valdkundaližen varutomuden ministerstvan valdas (1949). Vodelpäi 1957 maröunvoiskad oliba Valdkundaližen varutomuden komitetan valdan al[6].

Voehesai 1958 sovetskijad maröunvarjoičijad lugetihe ičein professionaližeks praznikaks 15. uhokud, sikš ku necil päiväl vodel 1921 Ühtižvenälaine äkkiližen komissijan ohjandai Feliks Dzeržinskii vahvištoiti ven.: "Инструкцию внеочередным комиссарам по охране границ"-azjbumagan[7]. 15. semendkud vodel 1958 Sovetskijan Sojuzan ministroidn nevondišt vahvištoiti käskon jogavoččen Maröunanvarjoičijan päivän praznuičemižes 28. semendkud. Praznik om omištadud päiväle, konz Vladimir Lenin vodel 1918 allekirjuti Dekretan maröunvarjoičuzjoukun tegemižes Rahvahan komissaran rahoiden azjoidme azjerištos[6][8].

Nügüd'aigaine Venäma

3. tal'vkud vodel 1991 Maröunan voiskiden päohjanduzkund oli heittud da erased sen funkcijad oliba anttud SSSRan valdkundaližen maröunan kaičendan komitetale[9].

12. kezakud vodel 1992 Venäman prezident allekirjuti käskon "Venäman maröunan voiskiden sädandas". 30. tal'vkud vodel 1993 oli tehtud Federaline maröunan služb (ven.) (vep.[5].

23. semendkud vodel 1994 Venäman prezident Boris Jel'cin allekirjuti "Maröunanvarjoičijan päivän sädandas"-käskon, kaites praznikan praznuičemižen päiväd 28. semendkud[10].

11. keväz'kud vodel 2003 Venäman prezident Vladimir Putin allekirjuti federaližen zakonan "Azjtegoiš valdkundaližen ohjandusen parfembzoituses Venäman varutomuden oblastiš", miččen mödhe lopi radon Federaline maröunanslužb heinkun 1. päiväspäi vodelpäi 2003. Sil aigalpäi se mülüškanzi Venäman federaližehe varumatomuden službaha[11].

7. keväz'kud vodel 2005 oma heittud maröunan voiskad, а kaik Venäman FSB-maröunslužban voinpalad saiba maröunan azjmehišt-nimen[12].

Vodelpäi 2008 maröunanvarjoičijoiden erištoihe ottihe vaiše kontraktnikoid. Tal'vkus vodel 2023 Venäman prezident Vladimir Putin käski kucnikoile vedäda službad FSB-služban manröunan voinpaloiš[13]. Paiči niid, ken om tedotadud varazmažeks agentaks, kävutoitab narkotikoid, kudambal om varazmaine rahvahuz' vai om sudidud[14].

Toižed mad

Maröunanvarjoičijan päivän praznuitas 28. semendkud völ Belorussijas, Kirgizijas da Tadžikistanas[15].

Oiktuden status

Maröunanvarjoičijan päiv om oficialine professionaline praznik Venämal, mitte om vahvištoitud valdkundaližel korktudel Venäman prezidentan käskol[16]. Ei ole praznikpühäpäiv[17].

Nece om Venäman FSB-maröunslužban todesižiden voinmehiden, maröunan azjmehištoiden kundaližiden radnikoiden, profil'opištoiden kursantoiden da professorsko-opendajiden joukun da maröunan voiskiden veteranoiden praznik[18].

Tradicijad

Maröunanvarjoičijan päiväl Venäman, Polestusen ministerstvan, Federaližen varutomuden služban ohjanduzkund oigendab azjmehišton radnikoile da veteranoile oficialižed ozatelendad[7].

Zastavoil da azjmehištoiš mänetadas praznikseižundad, flagoiden lendandad, pauklahjoičendad, voinnimiden andandad. Tehtas änikoid da venkoiden praznikpanendan voinmuštpachidennoks, maröunanvarjoičijoiden muštpachidennoks da Tundmatoman soldatan kaumannoks Moskvas, miččed om omištadud kolnuzile maröunan kaičijoile[19]. Mänetadas praznikambuskelendan Moskvas, lidnoiš-geroiš da lidnoiš, miččiš oma maröunan ümbruzkundoiden azjmehištod da maröunanvoiskiden gruppad[16].

Tradicionine praznikan sädo om vihand furažk da tel'n'ašk vihandoil šoiduil[7]. Praznikan simvol om rusked-vihand maröunan pacaz.

Openduz

Oficeroiden da azjtundijoiden vaumičend Venäman Federaližen varutomuden maröunan služban täht om erilaižiš ülävoinopištoiš "Maröunan rad" da "Oiktuzkaičendan rad" special'nostiden mödhe[20][21]:

  • Venäman FSB-služban akademijad (Moskva)
  • Venäman FSB-služban maröunan akademii (Moskva)
  • Venäman FSB-služban Moskvan maröunan institut
  • Venäman FSB-služban Moskvan uziden tedotehnologijoiden institut
  • Venäman FSB-služban Golicinan maröunan institut (Moskvan agj)
  • Venäman FSB-služban institut (Piter)
  • Venäman FSB-služban institut (Nižnii Novgorod)
  • Venäman FSB-služban institut (Novosibirsk)
  • Venäman FSB-služban institut (Jekaterinburg)
  • Venäman FSB-služban Kaliningradan maröunan institut
  • Venäman FSB-služban Kurganskan maröunan institut
  • Venäman FSB-služban Habarovskan maröunan institut
  • Venäman FSB-služban randan kaičendan institut (Anapa)

Kandidatoile, kudambil om taht rata maröunan azjmehištos, tariž pidäda psihofiziologižed oppindod, tervhuz'tarkištelendad, likundvaumičendan korktuden tarkištelendad da sada azjbumagad, miččed käsktas teta valdkundaližen peitusen tedoid[22].

Tetabad mehed, kudambad služiba maröunan voiskiš

  • Belorussijan prezident Aleksandr Lukašenko
  • KPSSan Keskuzkomitetan päsekretar' Konstantin Černenko[23]
  • Sovetskijan Sojuzan Geroi Nikita Karacupa[24]
  • Kirjutai-satirik Mihail Zoščenko[23]
  • Olimpikčempion Aleksandr Mal'cev
  • Pajanik Leonid Agutin
  • Pajanik Nikolai Trubač
  • Pajanik da akt'or Mihail Grebenščikov
  • Аkt'or Boris Galkin[22]

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 Когда в России появилась пограничная служба. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  2. ↑ 1 2 Текст статей :: Пограничная служба ФСБ России. ps.fsb.ru. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  3. ↑ День пограничника, Президентская библиотека имени Б.Н. Ельцина (28 мая 1994). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  4. ↑ Виктор Сокирко. До последнего патрона. osfsb.ru. ФСБ: За и против. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  5. ↑ 1 2 День пограничника в России, РИА Новости (14 sulakud 2025). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  6. ↑ 1 2 Охрана границ Советского государства (1917–1991 гг.). ps.fsb.ru (В источнике не указана). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  7. ↑ 1 2 3 Кирилл Каллиников. День пограничника в России: история и традиции праздника. Российская газета (27 semendkud 2024). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  8. ↑ День пограничника в 2026 году. Lenta.ru (12 kül'mkud 2025). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  9. ↑ День пограничника в России: история и традиции праздника, РИА Новости (28 semendkud 2013). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  10. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 23.05.1994 г. № 1011, Президент России. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  11. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 11.03.2003 г. № 308, Президент России (11 марта 2003). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  12. ↑ Федеральный закон от 07.03.2005 г. № 15-ФЗ, Президент России. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  13. ↑ Путин разрешил призыв в погранслужбу ФСБ, РБК (25 декабря 2023). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  14. ↑ Федеральный закон от 25.12.2023 № 639-ФЗ ∙ Официальное опубликование правовых актов. publication.pravo.gov.ru. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  15. ↑ 28 мая - День пограничника. paodkb.org (28 semendkud 2023). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  16. ↑ 1 2 Указ Президента РФ от 23 мая 1994 г. N 1011 "Об установлении Дня пограничника". Система ГАРАНТ. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  17. ↑ ТК РФ Статья 112. Нерабочие праздничные дни. КонсультантПлюс. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  18. ↑ День пограничника в России, Московский Дом ветеранов войн и Вооруженных Сил. Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  19. ↑ День пограничника 2026: какого числа, история и традиции праздника, kp.ru (В источнике не указана). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  20. ↑ Перечень образовательных организаций. Порядок приема :: Федеральная Служба Безопасности. fsb.ru (В источнике не указана). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  21. ↑ Военные училища Российской Федерации (PDF). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  22. ↑ 1 2 День пограничника в 2025 году. Вести.ру (17 sulakud 2025). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  23. ↑ 1 2 Зеленые фуражки: Кто из известных людей был пограничником. Коммерсантъ (28 semendkud 2024). Дата обращения: 27 semendkud 2026.
  24. ↑ Никита Федорович Карацупа — самый известный следопыт. Портал Госуслуг Алтайского края. Дата обращения: 27 semendkud 2026.

Literatur

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Maröunanvarjoičijan_päiv&oldid=528028"