Meren da jogen laivišton radnikoiden päiv

Рувики-späi
Meren da jogen laivišton radnikoiden päiv
Онлайн-открытка С днем работников морского и речного флота.jpg
Päiv Heinkun ezmäine pühäpäiv
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš
07.07.24
06.07.25
05.07.26
04.07.27
02.07.28

Meren da jogen laivišton radnikoiden päiv (ven.: День рабо́тников морско́го и речно́го фло́та) om Venäman rahvahaližen matk- da jugulaivišton radnikoiden professionaline praznik, mitte praznuitas joga voden heinkun ezmäižel pühäpäiväl[1][2][3].

Vodel 2024 praznikan praznuičitihe 7. heinkud, vodel 2025 — 6. heinkud.

Necel päiväl praznikan praznuitas kaik ked ratas Venäman laivištos — kut laivoil, muga i randal. Nene oma matk- da jugulaivoiden joukud, portan radnikad, raderištusen ohjanduzkundan radnikad[4].

Eriži praznuitas armijan merimehiden Voin-merilaivišton päiv-praznikan.

Praznikan sädand

Praznik, mitte om omištadud meren da jogen laivišton radnikoile, tuli eloho vodel 1976. Se oli vahvištoitud Sovetskijan Sojuzan Ülembaižen nevondišton käskol[4].

Kitändkirjeine toižes sijas voibištelendas pnevmatižen vintovkaspäi Mustmeren purulaivišton "Metallurg Baikov"-laival, mitte oli heinkun 5.—12. päivil vodel 1981 Meren da jogen laivišton radnikoiden päivän da laivan matkan Sredizemnomorskijaha da Krasnoje merihe muštoks. Nece oli necen päivän ezmäine praznuičemine Sovetskijas Sojuzas.

Om mülütadud praznikoiden lugetišhe, miččed praznuitas radnikoiden arvtegoiden muštoks, Sovetskijan Sojuzan Ülembaižen nevondišton prezidiuman käskon mödhe 1. redukud vodel 1980 № 3018-X "Praznikan päiviš da muštpäiviš"[4]. Nece käsk vahvištoiti vajehtoman praznikan päivmäran[5][6]. Möhemba praznikan päivmär oli vahvištoitud Sovetskijan Sojuzan Ülembaižen nevondišton prezidiuman udes toimištos 1. kül'mkud vodel 1988 № 9724-XI "Vajehtusiš Sovetskijan Sojuzan zakonkogomusehe pranikpäiviš da muštpäiviš"[4].

Istorii

Venäma zavodi tehtas merivaldkundaks P'otr I ohjandusen aigal[4].

Kommercijan laivišton znamoičend valdkundan kehitoituses kazvoi konz Venäman imperihaha mülüi Krim vodel 1783[4].

Kacmata sihe, vaiše vodel 1902 ezmäižen kerdan oli tehtud meriajamiden administrativine ojanduzkund — Möndmerimatkan da portoiden päohjanduzkund (koumes vodes päliči, vodelpäi 1905, om Möndan da tegeližuden ministrstvan joukus)[4].

Konz tehtihe SSSRan, ka sovetskijan möndlaivišton sündundpäiväks tegihe 5. uhokud (23. vilukud vanhan stilin mödhe) vodel 1918, konz valdmehišt allekirjuti käskon laivoiden da randinfrastrukturan nacionalizacijas[4].

Heinkus vodel 1924 läksi Radon da polestusen nevondišton käsk, miččen mödhe oli tehtud "Sovetskii möndlaivišt" akcionerine ühtištuz("Sovtorgflot")[6][4].

Aktivižen kehitoitusen sovetskii möndlaivišt sai Suren Kodiman voinan jäl'ghe, a vodeks 1991 tegihe ühteks kaikiš surembišpäi mail'mas[4].

Praznuičendan tradicijad

Ezmäine oficialine praznuičend Meren da jogen laivišton radnikoiden päiväd oli pühäpäiväl, 5. heinkud vodel 1981. Necidä päiväd praznuičitihe voibištelendoil Mustmeren purulaivišton laivoil. Muga, Metallurg Baikov-purulaival heinkun 5.—12. päivil vedatihe pnevmatižen oružjan ambundvoibištelendad praznikan muštoks. Nece oli DOSAAF-sebran programman pala rahvahaližiden merimehiden voinvaumičendan mödhe Vilun voinan aigan.

Mustmeren purulaivišton varaohjandajan telegramm (lühüdašti "ČMP") Metallurg Anosov-laival. Telegrammas oma sanad "laivišton radnikoiden praznikan muštoks". Telegrammas käskon päivmär om 23 kezakud vodel 1976, nece znamoičeb, miše se om tulnu laivale 24. vai 25. kezakud.

Merilaivišton ministerstvan randan radištoil (portoiš, SRZ) praznik levedas praznuičihe spotvoibištelendoil, joukazjtegoil, kalatusel.

Jäl'ghe Sovetskijan Sojuzan murendad nece praznikan kut i edel praznuittihe Venämal da Ukrainal.

Nügüd' Venämal tradicijan mödhe necel päiväl arvosteldas jogiden da meriden mönd- da matklaivoiden, jänmurendajiden radnikoid, laivoiden kohendajid da portoiden radnikoid[4].

Praznikpäiväl pauklahjatas "Merilaivišton arvostadud radnik" da "Jogilaivišton arvostadud radnik" rindznamad, vedädas praznikazjtegoid laivoil da randal[4], festivalid, laivoiden praznikujumine vezilaival[6].

Praznuičemižen päsijad oma meren da jogen portad da lidnad[2].

Mail'mas

Vodel 2010 Rahvaidenkeskeine IMO-organizacii päti praznuita Rahvahidenkeskeižen merimehiden päivän (ven.) (vep. 25. kezakud[7].

Homaičendad

  1. ↑ Государственный Совет Республики Крым - Символы РК. crimea.gov.ru. Дата обращения: 16 tal'vkud 2025.
  2. ↑ 1 2 Ректор ГУМРФ поздравляет с Днем работников морского и речного флота! ami-voronina.ru. Дата обращения: 16 tal'vkud 2025.
  3. ↑ День работников морского и речного флота в 2024 году: история и традиции праздника. Комсомольская правда. Дата обращения: 16 tal'vkud 2025.
  4. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 День работников морского и речного флота: когда отмечают и интересные факты, РИА Новости (20230702T0132). Дата обращения: 16 tal'vkud 2025.
  5. ↑ В июле празднуют День работников морского и речного флота: Как поздравляют моряков в России, Life.ru (1 heinkud 2023). Дата обращения: 16 tal'vkud 2025.
  6. ↑ 1 2 3 С днем работников морского и речного флота!!!. Дата обращения: 16 tal'vkud 2025.
  7. ↑ Владимир Астапкович. День работников морского и речного флота. РИА Новости (2 heinkud 2023). Дата обращения: 16 tal'vkud 2025.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Meren_da_jogen_laivišton_radnikoiden_päiv&oldid=528307"