Aleksandr Paškov

Aleksandr Pavlovič Paškov
Sündundpäiv	25. tal'vkud 1920(1920-12-25)
Sündund sija	Käppesel'g-külä, Kondopogan rajon, Karjalan radkommun
Kolendpäiv	24. sulakud 1945(1945-04-24) (24 vot)
Kolend sija	Berlin
Rahvahuz’	SSSR
Voiskiden sugu	SSSRan Voin-merilaivišt
Služban voded	1939—1945
Služban nimi
Torad/voinad	Sur' Kodiman voin
Pauklahjad da premijad

Aleksandr Pavlovič Paškov ven.: Алекса́ндр Па́влович Пашко́в (25. tal'vkud vodel 1920, Käppesel'g-külä, nügüd' Karjalan Kondopogan rajon  — 24. sulakud vodel 1945, Berlinаn rajon, Germanii) — Sovetskijan Sojuzan Geroi, ezmäižen kirjutusen vanhemb.

Elostarin

Sündui maorjan kanzas, lopi seičemevoččen školan da fabrik-zavodaižen openduzškolan Kondopoga-lidnas. Radoi Kirovan raudtel mašinistan abunikan, Käppesel'skian külänevondišton pämehen, Medvežjegorskan rajonižes komsomolkomitetas.

Vodel 1939 om kuctud Rad-maorjan Rusttaha laivištoho, služi tral'ščik-laivoil Pohjoižlaivištol.

Konz zavodihe Sur' Kodiman voin, kezakuspäi vodel 1941 — meriperotan joukunke ühtni Moskvan toraha, oli ranitud, pauklahjoitud "Rohktuses"-medalil'.

Gospitalin tervehtoitandan jäl'ghe služi Volžskian voinlaivišton motorvenehen ohjandajan, ühtni Stalingradan varjoičendaha, oli kovas ranitud.

Jäl'ges gospitalin tervehtoitandad Dneprovskian voinlaivišton joukus vojui Belorussijan päzutandas, Vislo-Oderskan vointacindas.

Berlinan otandas 24. sulakud vodel 1945 kovan vastustajiden ambundlämoin al poluglisseran ohjandai Aleksandr Paškov tegi 5. iškendarmijan pävoiskvägiden ehtatusen Šprei-joges päliči öbokan jogen randale, oli ranitud molembihe käzihe, no iče seižui motorvenehen ohjandamas randahasai. Ühtes desantnikoidenke, kovas ranitud, ühtni vointoraha vihanikoidenke, ühtni vointacindaha i sai surmaližen satatusen faustpatronan poukahtusespäi.

Sovetskijan Sojuzan Gerojan nimen ezmäižen kirjutusen vanhembale 1. poluglisseroiden joukun poluglisseran ohjandajale 1. Bobruiskan jogilaivoiden joukun Dneprovskan voinlaivišton A. P. Paškovale om anttud surman jäl'ghe Socetskijan Sovetan Ülembaižen Nevondišton Prezidiuman käskön mödhe 31. semendkud vodel 1945 parahimas voinrados da ozutadud rohktudes da geroizmas. Om pauklahjoitud Leninan ordenal.

Ezmäi oli pandud maha K'ustrin-lidnaha, Brandenburgan provincijas, Germanii (nügüd' Kostšin-na-Odere, Pol'ša)*. Jäl'ges udes pandud maha velliden kaumištos № 123 voinkaumištol Gožuv-Velikopol'ski-lidnas (Val'čaka-ird), L'ubušskoje vojevodstvo, Pol'ša**. Kenotaf (kaumišton muštpacaz, miččen al ei ole todesišt kaumad) om pandud kaumištole № 1 Kondopoga-lidnas Karjalas.

Kanz

Mam — Agafja Ivanovna Paškova, sizar — Aleksandra.

Mušt

• Gerojan nimi om anttud irdale Kondopoga-lidnas.
• Modkuva A. P. Paškovan, kut i toižid Sovetskijan Sojuzan Gerojid — sündujid Karjalas, om pandud Sovetskijan Sojuzan Gerojiden Galerejaha Petroskoiš.
• Muštlaud Paškovan muštoks om pandud Venälaižen voinistorižel sebral Kondopogan rajonan Käppesel'gskian kes'kškolale, kus hän openzihe.
• Vodel 1958 Belomoro-Änižen laivišton «Eksportmec-12»-laiv (ven.: "Экспортлес-12") oli nimitadud "Aleksandr Paškov" nimel.

Homaičendad

Literatur

• Кутькова М. А. Отважный моряк. [Герой Советского Союза А. Пашков]. — Петрозаводск, Карел, кн. изд., 1964. — 60 с. с илл.
• Кутькова М. Корабли штурмуют бастионы. — Петрозаводск, 1964.
• Кликачёв А. От Невы до Одера: [Очерк о Герое Совет. Союза А. Н. Пашкове] // Карелия. Годы. Люди: Сб. очерков. — Петрозаводск, 1967. — С. 187—197.
• Герои земли советской. — Петрозаводск: Карельское книжное издательство, 1968. — С. 201—215. — 367 с. — 20 000 экз.
• Боков Ф. Подвиг моряков на Шпрее // Военно-исторический журнал. 1971. № 1.
• Герои Советского Союза: Краткий биографический словарь / Пред. ред. коллегии И. Н. Шкадов. — М.: Воениздат, 1988. — Т. 2 /Любов — Ящук/. — 863 с. — 100 000 экз. — ISBN 5-203-00536-2.

Tarkendused

• Aleksandr Paškov  (рус.). Сайт «Герои страны».
• Из наградного листа.