Vägestusen päiv

Рувики-späi

Venäman tedoakademijan azjtarkištuz

Logo-ran.png
Om tehtud
Venäman tedoakademijan azjtarkištuz
Venäman tedoakademii

Prezidentan kirjišton B.N. Jel'cinan nimel materialad

Library.png
Neciš kirjuteses om kävutoitud materialad Prezidentan B.N. Jel'cinan nimen kirjišton fondaspäi
К материалам
Vägestusen päiv
Praznikambuslend Rusttal avoirdal Moskvas 9. semendkud vodel 2005 Vägestusen päivän 60-voččen jubilejan muštoks
Praznikambuslend Rusttal avoirdal Moskvas 9. semendkud vodel 2005 Vägestusen päivän 60-voččen jubilejan muštoks
Tip Praznikpühäpäiv, Venäman vointetabuden päiv
Oficialižesti Vägestusen päiv
Mugažo Sovetskijan rahvahan Vägestusen päiv Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945
Znamoičend Päiv, konz om allekirjutadud akt Germanian kapitul'acijas, mitte vahvištoiti sovetskijan rahvahan vägestust Suren Kodiman voinas vozil 1941—1945
Om tehtud SSSRan Ülembaižen nevondišton prezidiuman käskol 8. semendkud vodel 1945
Praznuitas

 Venäma

 Abhazii
 Azerbaidžan
 Armenii
 Belorussii
 Bosnii da Gercegovin
 Gruzii
 Izrail'[1]
 Kazahstan
 Kirgizii
 Moldavii
 Pohjoižmakedonii
 Serbii
 Slovakii[2]
 Tadžikistan
 Turkmenistan[3][4]
 Uzbekistan
 Černogorii
 Suvi-Osetii
Ripmatomad valdkundad:
 Pridnestrovje
Päiv 9. semendkud
Praznuičend voinpraznikastundad, panihidad, änikoiden panend muštpachidennoks
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Vägestusen päiv (ven.: День Побе́ды) — sovetskijan rahvahan vägestusen praznik nacistižen Germanijan vasthapäi Suren Kodiman voinan aigan. Om vahvištoitud SSSRan Ülembaižen nevondišton prezidiuman käskol 8. semendkud vodel 1945 da joga voden praznuičese 9. semendkud[5]. Vozil 1945—1947 da vodelpäi 1965 Vägestusen päiv om praznikaline pühäpäiv[6].

9. semendkud om Venäman vointetabuden päiv.

Vägestusen päiväl äjiš Venäman lidnoiš oma voinparadad da praznikambuskelendad, Moskvas mänetadas praznikastundan Tundmatoman saldatan kaumannoks änikoiden panendanke, suriš lidnoiš — praznikastundad da fejerverkad.

Vägestusen päiv praznuitas völ lähembaižiš da edahaižiš maiš, erasiš maiš nece om valdkundaline praznik.

Vozil 2010 levenzoitihe Kolmatoi polk-rahvahan astund veteranoiden modkuvidenke.

Jäl'gmäižed voinan päiväd

Berlinan tacindoperacii

Sulakus vodel 1945 Rusked armii tuli Berlin]annoks. Sidä aigan sovetskijoiš voiskiš oli 149 ambundan da 12 kavaleriiskijad divizijad, 13 tank- da 7 mehaniziruidud korpusad, 15 erilašt tank- da samohodjoukud, miččiden lugumär oli enamba 1 900 000 mest. Ezmäižes da toižes Pol'skan armijas, miččed ühtniba voinoperacijaha oli 10 pehotan da 1 tankoiden divizijad, da völ erilaine kavaleriiskii jouk, mitte lugumär oli 155 900 mest. Kaiked voinazjtegoho ühtni enamba 2 millionad saldatad da oficerad[7], 6250 tankad da artilerišt orudijad, 41 600 orudijad da minim'otad, 7500 lendandmašinad.

Nemeckii voisk seižui Oder- da Neise-jogiden päivlaskman randoiden pidust. Läz Berlinad da i lidnas oli voiskjouk, miččes oli 62 divizijad (sen lugus 48 pehotan, 4 tankovijad da 10 motorizirovanijad), 37 eripehotan polkad da läz 100 eripehotan bataljonad, da völ äi artillerijan voinerištoid. Neciš voiskjoukus oli enamba 1 millionad mest, 1500 tankad, 10 400 orudijad da minom'otad, 3300 voinlendandmašinad[8]. Berlin oli tehtud vägekahaks vahvištoitud rajonaks da oli vaumitud irdvointoroiden vedändaks. Berlinas ümbri oli tehtud koume polestuzümbrust, lidnas oli sauvotud enamba 400 raudbetoništ pit'kaigašt ambundsijad garnizonoidenke enamba tuhad mest. Berlinan garnizonan joukus oli läz 200 000 mest.

Berlinan voinazjtegon aigan Rusked armii pördutamata kadoti 78 291 mest da 274 184 mest sanitarkadotused[7]. Voib sanuda, päiväs strojaspäi läksi enamba 15 000 saldatad da oficerad. Völ 8892 mest kadotiba Pol'šan voiskad, sen lugus 2825 mest — pördutomata.

Nemeckijan polestusen rebitandan aigan, sen lugus i vointoroiš lidnas, kävutadihe tankad. Lidnan oloiš ned ei voinuded kävutada kaik ičeze edused, sikš paksus oliba nemcoiden tankoiden vasthapäi orudijoiden metoikš. Nece mugažo toi surid kadorusid: kahtes nedališ Berlinan vointoroiš Rusked armii kadoti tankoiden da SAU-orudijoiden koumandesen, nece om 1997 jedinicad. Völ oli kadotadud 2108 orudijad da minom'otad, 917 voinlendandmašinad, no voinoperacijan pätegon sovetskijad voiskad tehtihe: murenziba vihanikoiden 70 pehotan, 12 tankoiden da 11 motorizovanijan diviijad, ottihe plenha läz 480 tuhad mest[9], ottihe Germanian pälidnad da väges käskttihe Germaniad kapituliruida.

Aigoiš homendesel 1. semendkud vodel 1945, Reihstagan šturman aigan, seržant Mihail Jegorov (ven.) (vep. da noremb seržant Meliton Kantaria (ven.) (vep. noren seržantan A. P. Berestan (ven.) (vep. ohjandusel sijatsiba Vägestusen Znaman Reihstagan katusele[10].

  • Vägestusen Znam

    Vägestusen Znam

  • Allekirjutesed, miččid jättihe sovetskijad saldatad Reihstagan seinil, kaičesoiš enamba 80 vot, sidä jäl'ghe, kut Berlinad ottihe sovetskijad voiskad

    Allekirjutesed, miččid jättihe sovetskijad saldatad Reihstagan seinil, kaičesoiš enamba 80 vot, sidä jäl'ghe, kut Berlinad ottihe sovetskijad voiskad

Kapitul'acijan allekirjutand

1. semendkud vodel 1945 časun 3:50 aigal 8-nden gvardeiskijan armijan ohjanduzpunktale todihe vermahtan mavoiskiden päštaban ohjandajan pehotan generalan Kreibsan, kudamb sanui, miše hän om valdkaz ezitai vedäda paginad kesknezoi kožmuzaigas. No Iosif Stalin ei käskend vedäda paginad kesknezoi, paiči kut vastustamata kapituliruida. Nemeckijan ohjanduzkundan edes oli ezitadud ul'timatum: ku hö 10 časuhusai ei antkoi kožmust kapituliruida vastustamata, ka sovetskijad voiskad anttas sur'kulun voiniškendan. Vastust ei olend, siloi sovetskijad voiskad 10:40 časul avaižiba kovan ambundan polestusen jändusidme Berlinan keskuses. Kuz' časud ehtad tegihe sel'ged, miše küzud kapitul'acijas hül'gäitihe. Sidä jäl'ghe zavodihe jäl'gmäine lidnan keskpalan šturm, kus sijazihe Imperian kancel'arii. Kaiken ön semendkun 1. päiväspäi semendkun 2. päivähasai pidetihe vointoroid kancelarijas. Homendesel kaik honused ottihe sovetskijad saldatad.

Öl 2. semendkud 1:50 časul radiodme oli sadud tedotuz: "Oigendam ičeze parlament'oroid Bismark-štrassen sildale. Lopim voinazjtegod". Möhemba propagandan varaministr doktor Friče kändihe sovetskijan ohjanduzkundanno taričendanke käskta radiodme ezineda Berlinan garnizonan nemeckijoiden voiskiden edes, miše lopta vastustuz. 15.00 časuks berlinan garnizonan jänuded palad (enamba 134 tuhad mest) anttihe plenha.

7. semendkud 2:41 časul (keskjevropeiskan aigan mödhe) Reimsas, oli allekirjutadud akt Germanian vastustamatomas kapitul'acijas, mitte tuli eloho 8. semendkun 23:01 časul (9. semendkud 00:01 časul Moskvan aigan mödhe). Nemeckijan Päohjanduzkundan polespäi aktan allekirjuti general Al'fred Jodl' oldes ühtes Uolter Smitanke (sojuzižiden ekspedicionižiden vägiden polespäi), generalanke Ivan Susloparovanke (sovetskijan Päohjanduzkundan polespäi), da völ francian armijan generalanke Fransua Sevezanke, kudamb allekirjuti akt kut todištai. No generalal Susloparoval ei olend laskendad Moskvaspäi allekirjutada aktad Germanian kapitul'acijas, Sovetskii Sojuz pakiči allekirjutada toišt aktad.

8. semendkud 22:43 časul keksjevropeiskan aigan mödhe (00:43 časul 9. semendkud Moskvan aigan mödhe) vermahtan general-fel'dmaršal Vil'gel'm Keitel', da l'uftvaffe general-polkovnik Štumpf da krismarine admiral fon Frideburg, kudambil oliba oiktuded D'onicalpäi, allekirjutiba völ ühten aktan kapitul'acijas, mitte mugažo tuli eloho 9. semendkun 00:01 casul moskvan aigan mödhe.

Vil'gel'm Keitel' allekirjutab Akt Germanian vastustamatomas kapitul'acijas

Ottes kapitul'acijad, Sovetskii Sojuz ei allekirjutand kožmust Germanianke, toižeks sanuda jäi Germanianke voinan oloiš. Voin Germanianke oli loptud de-jure 25. vilukud vodel 1955 SSSRan Ülembaižen nevondišton prezidiuman pätandan vahvištoitusel.

Germanian stavkan jäl'dmäine tedotuz

9. semendkud Germanian stavka, mitte oli jo ei Cossenas, mitte oli anastadud sovetskijoil voiskil, pästi ičeze jäl'gmäižen tedotusen:

Gross-admiralan D'onican stavkaspäi

Voinvägiden Ülembaine päohjanduzkund tedotab:

Päivnouzman Prussias germanialaižed voiskad tožnargen jäl'gmäižehe voimusehesai pidiba Visla-jodensud da Friše Nerung-lodon päivlaskman pol't. Sur't tetabut sai 7-nz' pehoan divizii. Sen satusiš divizijan ohjandai general fon Zauken om pauklahjoitud Raudasižen ristan Ricarin ristale dublehtesil mečidenke da briliantoil.

Meiden armijan päväged Kurl'andijas, miččed pehotan generalan Hil'pertan ohjandusel äi kuid anttihe kovad vastustust sovetskijan tankoiden da pehotan voiskvägiden vastha da rohktas pidetihe kuz' sur't vointorad, saiba ičeleze kolmatomad tetabut. Nece armijoiden jouk pučihe jogahižes edelaigaižes kaputul'acijaspäi. Jänuded lendandmašinad toiba Päivnouzmale ranitud mehid da kanzoiden tatoid. Oficerad da štabad jäiba ičeze voiskidenke. Keskön meil ottud pakičusiden mödhe joga vointegod da voiskvägeden sirdändad oliba loptud.

Breslaun kaičijad, kudambad kaks' kud vastustiba sovetskijad vointacindad, jäl'ghe gerojičeskijad vastustust jäl'gmäižel kurol anttihe vägestust vihanikoile.

Longibokan da Päivnouzman frontoil kaik pävoiskiden štabad Drezdenahasai saiba käsk lopta ambund. Čehoiden rahvahanlibund (ven.) (vep. ani kaiken Bogemijan da Moravijan tahol telusti kapitul'acijan pakičusiden tegemižele da meiden kosketusile neciš rajonas. Tedoid L'oran, Renduličan da Šerneran armijoiden joukuiš ülembaižen päohjanduzkundan štab völ ei sand tähäsai.

Edahanpäi faterlandaspäi oportahoiden vojujad kaičijad Atlantižen valdmeren randal, voiskad Norvegias da garnizonad Egeiskan meren saril, kundlijaižuden da disciplinan mödhe tugeziba germanian saldatan arvostust.

Muga, keksöspäi kaikiden frontoden oružj om vaikti. Gross-admiralan käskon mödhe vermaht lopi tolkutoman voibištelendan. Muga lopihe ani kuz'vozne gerojine voibištelend. Se toi meile surid vägestusid, no i surid iškendoid. Lopus Germanian vermaht arvostusenke sirdihe vastustajan suren voiskvägen edes. Germanian saldat, kudamb om pidäb pris'agan sanad, lophusai andab ičtäze rahvahale, tegi sidä, mi ei linne unohtadud igäs. Tagama kaikes väges tugezi händast, kacmata sihe, miše sai surid žertvoid. Frontan da tilan unohtamatomad azjtegod löutas arvostusen edeližes istorijan sudanmäričuses.

Eskai vastustai arvosteleb germanialaižiden saldatoiden surid azjtegoid da žertvoid mal, vedel da il'mas. Sikš jogahine saldat voib rohktas pästta käzišpäi ičeze oružjan da meiden istorijan jügedoil časuil rohktas kätas radho meiden rahvahan igähižen elon täht.

Necil časul vermaht muštab ičeze riktud saldatoid. Riktud saldatad käskeba meile pagižmata uskta, kundelta da armastada meiden Kodimad, mitte itkeb verel äiluguižiš satatusišpäi.

Akt Germanian kapitul'acijas. "Pravda", 9. semendkud 1945 voz'

Jäl'gmäižed vastustusen tahod

Kapitul'acijan aigaks nemcoil oli kuverz'-se punktad Francian atlantikan rahdoil (D'unkerk, La-Rošel', Lorjan), Gernsi-, Džersi- da kuverz'-se völ sarid, Germanian pohjoižpol', Keks-Jevropan pala (Germanian, Avstrian, Čehoslovakian suvipolen pala), placdarmad Dancigaspäi päivnouzman polhe Putciger-Nerung-nemel (Visla-jogensu) da Kurl'andijas (Latvijan SSRan mal), Grecian sarišton sared, Danii da Norvegian man enambišt, Gollandijan randtahod. Nemcoiden voiskad Keks-Jevropas, miččed seižuiba sovetskijan frontan edes, hül'gäitiba käsk kapitul'acijas da zavodiba sirtas päivlaskman polhe, tahtoiba mülüda anglo-amerikanižen okkupacijan ümbrushe.

10. semendkud sovetskijad voiskväged ottihe Putciger-Nerung-nemen tahon Hel'-lidnanke, 11. semendkud ottihe Kurl'andijan. Semendkun 14. päiväks Keks-Jevropas lopihe nemeckijoiden voiskiden sabustuz, miččed sirdihe päivlaskmale. 9—14. semendkud sovetskijad voiskväged ottihe kaikil frontoil enamba 1 millionad 230 tuhad nemeckijad saldatad da oficerad da 101 generalad. 15. semendkud Sovetskii tedotuzb'uro tedoti, miše kaikil frontoil lopihe ottand plenha[11].

Praznikan istorii

Vägestusen päivän praznuičmine 9. semendkud om vahvištoitud SSSRan Ülembaižen nevondištob prezidiuman käskol 8. semendkud vodel 1945, mitte käski lugeda ncidä päiväd pühäpäiväks[12].

SSSRan Ülembaižen nevondišton prezidiuman käsk semendkun 8. päiväspäi vodelpäi 1945 "Tedotuses 9. semendkud vägestusen praznikan tegemižes"

9. semendkud vodel 1945

Homendesel 9. semendkud läksi Ülembaižen Päohjandajan Iosif Stalinan käsk nomer 369:

KÄSK
Ülembaižen Päohjandajan
Rusttan Armijan voiskidme
da Voin-laivištodme

8. semendkud vodel 1945 Berlinas Germanian ülembaižen päohjanduzkundan ezitajad allekirjutiba aktan Germanian voiskiden vastustamatomas kapitul'acijas.

Sur' Kodiman voin, miččen pidi sovetskii rahvahaz nemecko-fašistižiden vihanikoiden vastha, vägestusenke lopihe, kaik Germanii om muretud.

Armijan da laivišton krasnoarmeicad, krasnoflotcad, seržantad, staršinad, oficerad, generalad, admiralad da maršalad, ozatelen teid vägestusenke Sures Kodiman voinas.

Täuden vägestusen Germanian päl muštoks tämbei, 9. semendkud, Vägestusen päiväl, 22.00 časul ehtad meiden Kodiman Moskva-pälidn Kodiman nimelpäi andab praznikambuskelendan Rusttan Armijan voiskile, laivoile da Voin-merilaivišton paloile, miččed saiba arvokast vägestust, tuha orudijan koumekümnel artilleriiambundal.

Igähine mušt geroile, kudambad koliba vointoroiš meiden Kodiman valdas da ripmatomudes! Elägaha Rusked Armii da Voin-merilaivišt!

Ülembaine Päohjandai Sovetskijan Sojuzan maršal I. Stalin

9. semendkud vodel 1945

Sidä paiči, necil päiväl läksi SSSRan Ülembaižen nevondišton prezidiuman käsk ""Vägestuses Germanijan päl Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945" medalin sädandas".

Ezmäine praznuičend, mitte oli 9. semendkud vodel 1945, lopihe sur'kulul praznikambuskelendal. Sovetskijoiden ristiruiden muštos se jäi igäks. Vägestusen Germanian päl praznuičendan finalaks tegihe Vägestusen parad, mitte oli 24. kezakud vodel 1945.

Praznuičemine vozil 1945—1964

Vozil 1945—1947 Vägestusen päiv oli pühäpäivän[5], no SSSRan Ülembaižen nevondišton prezidiuman käskon mödhe 23. tal'vkud vodel 1947 pühäpäiv oli heittud: Vägestusen päivän sijas Uz' voz'-praznikan tehtihe pühäpäiväks[13]. Vaiše päliči 17 vot, Leonid Brežnevan aigal, jubileivodel 1965 Vägestusen päiv möst tegihe pühäpäiväks[14][15].

Praznikan nügüd'läižed kalud sünduiba ei ühtes päiväs. Ozutesikš, ezmäižiš kaks'kümnes vodes jäl'ghe voinad om tehtud vaiše üks' parad Vägestusen päivän muštoks — 24. kezakud vodel 1945. Neniš 20 vodes praznikan päazjtego oli praznikambuskelend, no kaik ma ühtes veteranoidenke praznuiči Vägestusen päivän, hot' nece oli radinpäiv[16].

Kut Stalinan, muga i Nikita Hruščovan aigan praznikan praznuičemižen "scenarii" oli ühteitte: pälugendlehtesiden ezmäižil lehtpolil painziba praznikozatelendad, mänetiba praznikehtad, kaikiš suriš SSSRan lidnoiš tehtihe 30 artillerijan praznikambuskelendad. Hruščovan aigan ei olend Stalinan da männuden voinan päohjandajiden arvostelendad sikš, ku Hruščov äjidenke heišpäi oli ridas[16].

Ezmäine Vägestusen jubilei, mitte oli 9. semendkud vodel 1955 oli jogapäiväline radinpäiv, voinparadata, sidä paiči erasiš lidnoiš oliba praznikkeradused. Oliba koncertad da rahvahaližed praznikad avoirdoil da puištoiš. Sidä paiči, Moskvas, sojuzižis valdkundoiš da lidnoiš-gerojiš oli praznikambuskelend 30 artilleriiambundaspäi[17].

Vodelpäi 1958 niühten SSSRan valdkundaližen praznikan aigan Rustal avoirdal ei olend il'mparadad[18].

Voziden 1948—1964 aigan Vägestusen päiv oficalisti ei praznuičihe[19].

Praznuičendad vozil 1965—1991

Sovetskijan aigan Vägestusen päiv Rustal avoirdal praznuičihe vaiše jubeleivozil 1965, 1975, 1985.

Vägestusen päiv tegihe toižeks rahvahaližeks praznikaks znamoičendan mödhe (Suren Redukun socialistižen valdankumaidusen jubilejan jäl'ghe) Germanian murendan 20-voččen jubilejan aigan. Brežnev tegi znamasižed vajehtused Vägestusen päivän praznuičendaha, miččed kävutoitas i nügüd'aigal[16]:

  • mänetadihe voinparad Rusttal avoirdal da praznikištund Kremlin suimoiden dvorcas;
  • Vägestusen päiv möst tegihe pühäpäiväks.

9. semendkud vodel 1965 oli toine parad, mitte oli omištadud Suren Kodiman voinan vägestusen muštoks[18].

Sidä aigaspäi praznikan azjtegoiden suruz' vaiše kazvoi. Vodel 1967 Vägestusen päiväl Brežnev iče ühtni Tundmatoman saldatan kaum (ven.) (vep.-memorialkompleksan avaidusel. Jubilejan azjtegoihe 9. semendkud vodel 1975 mülüiba Leninan Mavzolejanno da Tundmatoman saldatan kaumanno änikvenkoiden panend (35 minutad), 13:00 časud päiväd mänetadihe Moskvan norišton praznikmanifestacijan Rusttal avoirdal[20] (45 minutad), 15:00 časul — praznikištund, 18:50 časul — vaikastusen minut, 21:00 časul — praznikambuskelend[16].

Sidä paiči, vozilpäi 1960 voinparadad 9. semendkud zavodiba pideta äjiš SSSRan lidnoiš. Necil päivälvoinerištod da opištod astuiba lidnoiden irdoidme kolnuziden saldatoiden memolialoidennoks vai muštpachidennoks, kus oliba mitingad da änikoiden panend[16].

9. semndkud vodel 1985 oli koumaz' praznikparad (Vägestusen 40-voččen jubilejan muštoks)[19]. 9. semendkud vodel 1990 oli nel'l'änz' parad. Paradal oli Suren Kodiman voinan vointehnik[19].

Praznik nügüd'läižel Venämal

SSSRan murendan jäl'ghe voinparadoid 9. semendkud Rusttal avoirdal ei olend vodehesai 1995. Siloi Moskvas oli kaks' paradad: Rusttal avoirdal (oli jaugpraznikastund) da Poklonnaja-mägel (miččehe ühtniba voiskväged da vointehnik). Sidä aigalpäi paradad Rusttal avoirdal zavodiba tehta joga voden, no ezmäižel aigal vointehnikata.

9. semendkud om Suren Kodiman voinan loppäiv, nece om Venäman vointetabuden da muštpäiv[21].

Vodelpäi 1997 valdkundan pämehed lopiba libuda Mavzolejanpäle, miše vastata paradad, a zavottihe sauvoda Mavzolejan edes aigsijaližid tribunoid.

Vodelpäi 2005 Leninan Mavzolejan paradan aigaks kattas fanerščitoil, miččiden kuval man valdmehišt vasttab paradan. Sidä vodel Moskvan paradal oliba sured verazmaižed adivod Amerikan prezident Džorž Buš, Francian prezident Žak Širak, Kitajan ohjandai Hu Czin'tao, Italian premjer-ministr Sil'vio Berluskoni, da Germanian kancler Gerhard Šr'odar.

Vodel 2006 Venäman prezidentan käskol om sätud "Vointetabuden lidn"-arvnimi.

Vodelpäi 2007 praznuičemižen aigan zavottihe kävutada Georgijan lentaižed, kut rahvahan ühtmuden, veteranoiden arvostelendan da mušton simvol[22].

Vodelpäi 2008 paradan pidetasvointehnikanke, sen lugus voinaviacijanke.

Vodel 2010 Moskvan paradaha ühtniba Venäman man-ühtištusen Gitleran vastha sojuzižiden voiskväged Franciaspäi, Angliaspäi, Amerikaspäi da Pol'šaspäi. Sidä vodel Vägestusen parad ühtel aigal oli Venäman 72 lidnas.

Praznikastundad Vägestusen päivän muštoks pidetas kaikiš lidnoiš-gerojiš, voinümbruzkudoiš, erasiš suriš Venäman da SNG-ühtištusen maiden lidnoiš. Necel päiväl tradicijan mödhe vastasoiš veteranad, pandas änikoid Tundmatoman saldatan kaimanno, vointetabuden muštpachidennoks, kulub praznikambuskelend.

Vodel 2012 Tomsk-lidnas ezmäižen kerdan om mänetadud "Kolmatoi polk"-akcii, miččen ühtnikad astuba kolonnal da pidäba käziš ičeze heimoilaižiden voinmehiden fotokuvad: vanhembiden, dedoiden da pradedoiden[23]. Vodelpäi 2013 nece tradicii levenzoitihe kaiked Venämadme da sen manröunan taga, joga voden akcijan ühtnikoid tegese enamba[24]. Vodel 2015 akcijaha ühtni 12 millionad mest, kudambad ühtniba akcijaha Venämal[25]. Ühtes Moskvas akcii kerazi 500 tuhad ühtnikad[26], sen lugus oli Venäman prezident V. V. Putin[27].

  • Vägestusen päiv Rusttal avoirdal, 2010 voz'

    Vägestusen päiv Rusttal avoirdal, 2010 voz'

  • Vägetusen parad Moskvas, 2016 voz'

    Vägetusen parad Moskvas, 2016 voz'

Vägestusen parad Moskvas

  • 1995 voz' — Vägestusen 50-vozne jubilei. Memorialkompleksan Poklonnaja-mägel da maršalan G. K. Žukovan muštpachan Manežnaja-avoirdal avaidamine. Veteranoiden jaugparad Rusttan avoirdal, vointehnikan Poklonnaja-mägel.
  • 2000 voz' — Vägestusen 55-vozne jubilei. Oli jäl'gmäine veteranoiden jaugparad Rusttal avoirdal.
  • 2005 voz' — Vägestusen 60-vozne jubilei. Paradal oli kaks' palad: istoriline da nügüd'läine. Paradan päazjaks tegihe veteranoiden ajand "polutorka"-mašinoil, veteranoiden lugumär oli 2600 mest. "Georgijan lentaižen"-akcijan start.
  • 2008 voz' — Vägestusen 63-vozne jubilei. Paradan aigan ezmäižen kerdan venäman nügüd'aigaižes istorijas om kävutadud jüged vointehnik[28].
  • 2009 voz' — Vägestusen 64-vozne jubilei[29].
  • 2010 voz' — Vägestusen 65-vozne jubilei. Paradaha ühtni Venäman Voinvägiden 11 335 voinmest, da völ 13 verazmad, 161 vointehnikan edinicad, 127 lendint da pöruilendint[30].
  • 2011 voz' — Vägestusen 66-vozne jubilei. Paiči Venäman Voinvägid paradal oli 106 bronetehnikan üksikod[31].
  • 2012 voz' — Vägestusen 67-vozne jubilei. Paradaha ühtni 14 tuhad voinmest, vointehnik da lendimed[32].
  • 2013 voz' — Vägestusen 68-vozne jubilei. Praznikastundaha ühtni 11 tuhad voinmest, äi vointehnikad, da völ 68 lendint da pöruilendint[33].
  • 2014 voz' — Vägestusen 69-vozne jubilei. Kaiken voinparadaha ühtni 11 tuhad voinmest, 151 vointehnikan üksikod, 69 lindint da pöruilendint[34].
  • 2015 voz' — Vägestusen 70-vozne jubilei. Paradas Rusttal avoirdal oli enamb 15 tuhad voinmest, 194 mavointehnikan üksikod, sen lugus uz' Armata-tank, 143 lendint da pöruilendint[35].
  • 2016 voz' — Vägestusen 71-vozne jubilei. Paradaha ühtni läz 10 tuhad mest da 130 vointehnikan üksikod[36].
  • 2017 voz' — Vägestusen 72-vozne jubilei. Paradaha ühtni enamba 10 tuhad mest da 114 tehnikan üksikod, sen lugus "Taifun-K" da "Taifun-M" bronemašinad[37].
  • 2018 voz' — Vägestusen 73-vozne jubilei. Rusttadme avoirdadme praznikparadal astui enamba 13 tuhad mest da parahiman vointehnikan 150 üksikod. Taivhadme lendi 75 lendint da pöruilendint. Ezmäižen kerdan paradal oliba Terminator-voinmašin, Uran-robot, "Katran" da "Korsar" mehitomad lendandmašinad[38].
  • 2019 voz' — Vägestusen 74-vozne jubilei. Paradaha ühtni 13 tuhad mest da 130 vointehnikan üksikod. Tehnikuzištod oliba Aurus (ven.) (vep.-mašin, da Ak-12-avtomatad. Paradan il'mvägiden palad ei olend sän oloiden tagut[39].
  • 2020 voz' — Vägestusen 75-vozne jubilei. 9. semendkud COVID-19-läžundan tagut oli vaiše paradan il'mvägiden pala, toižed azjtegod oliba sirttud semendkun 24. päiväle. Voinparadaha ühtni enamba 14 tuhad voinmest, enamba 200 vointehnikan üksikod, 75 lendint da pöruilendint[40].
  • 2021 voz' — Vägestusen 76-vozne jubilei. Paradaha Rusttal avoirdal Moskvas ühtni 12 tuhad saldatad da oficerad, 191 voinmašinad, da völ 76 lendint da pöruilendint[41].
  • 2022 voz' — Vägestusen 77-vozne jubilei. Paradaha Rusttal avoirdal ühtni 11 tuhad voinmest da 131 nügüdläšt voinoruzjad da tehnikad[42].
  • 2023 voz' — Vägestusen 78-vozne jubilei. Paradaha ühtni 8 tuhad mest. Vointehnikan ezitadihe "Taifun", "Tigr", "BMP-2M" kolesvoinmašinoil, da erilaižen znamoičendan raketkompleksoil: С-400, "Iskander-M" da "Jars" (ven.) (vep., da völ "Т-34-85" tankoil. Aviacijad ei olend.
  • 2024 voz' — Vägestusen 79-vozne jubilei. Paradaha ühtni 9 tuhad mest da 61 vointehnikan kalud. Ezmäižen kerdan istorijas Vägestusen paradan aigan pani lunt.
  • 2025 voz' — Vägestusen 80-vozne jubilei. Paradaha ühtni enamba 11,5 tuhad voinmest, heiden keskes — enamba 1,5 tuhad Eriližen voinoperacijan Ukrainal ühtnikad. Jaugastuikolonas avoirdadme astui 55 paradjoukud, sen lugus 13 verazman joukud. Eriližen voinoperacijan Ukrainal ühtnikoiden joukus oli 20 Venäman Gerojad, 44 Georgijan ristan kavalerad da 54 Rohktuden ordenan kavalerad. Ezmäižen kerdan Vägestuzparadaha ühtni mehitomiden lendandmašinoiden voiskiden jouk (ven.) (vep..
  • Paradan il'mpala Rusttal avoirdal Moskvas 70-voččen jubilejan muštoks

    Paradan il'mpala Rusttal avoirdal Moskvas 70-voččen jubilejan muštoks

  • Vägestusen parad vodel 2015

    Vägestusen parad vodel 2015

  • Vägestusen parad Dvorcan avoirdal Piteriš, 2014 voz'

    Vägestusen parad Dvorcan avoirdal Piteriš, 2014 voz'

  • Moskva om čomitadud flagoil Vägestusen päiv-praznikaks, 9. semendkud vodel 2021

    Moskva om čomitadud flagoil Vägestusen päiv-praznikaks, 9. semendkud vodel 2021

Simvolik

Suren Kodiman voinan vägestusen päsimvoloikš SSSRas oliba Igähine lämoi, memorialad lidnoiš-geroiš, Kodiman oinan orden, gvardeiskii lentaine, rusked gvozdika-änik, saldatanpilotk rusttan tähthaiženke da toižed. Möhemba niiden keskhe mülüi Georgijan lentaine-akcii Venämal da sen pojavad akcijad toižiš SNG-ühtištusen maiš.

Praznik enččes Sovetskijan Sojuzas

Vägestuzpäiv praznuičese da om pühäpäiv ani kaikiš Ripmatomiden valdkundoiden ühtištusen maiš: Azerbaidžanas, Armenias, Belorussias, Kazahstanas, Kirgizias, Moldavias, Venämal, Tadžikistanas, Turkmenistanas[3][4], Uzbekistanas, da völ Gruzias, Abhazias, Suvi-Osetias[43], ripmatomas Pridnestrovias. Joga voden Rossotrudničesto-erištoiden tugedusen abul mänetadas sures Vägestuzpäivän praznikazjtegod verhiš maiš. Joga voden mugomad azjtegod pidetas erazvuiččiš man röunoiš. Baltian maiš da Ukrainal oficialižed praznikazjtegod necil päiväl om heittud vai kel'tüd[44][45].

Azerbaidžan

Azerbaidžanas erihomaičusel om 9. semendkud da Suren Kodiman voinan veteranad. Vodelpäi 1994 Azerbaidžanan prezidentan Geidar Alijevan käskon mödhe 9. Semendkud joga voden praznuičese Azerbaidžanas kut Vägestusen päiv da om pühäpäiv. Tradicijan mödhe 9. semendkud Azerbaidžanan prezident Il'ham Alijev vastase voinan veteranoidenke kaks'kerdaižen Sovetskijan Sojuzan Gerojan Azi Aslanovan kaummuštpachanno[прим. 1][46], paneb änikoid muštpachannoks da muštab kaikid Azerbaidžanan saldatoid, kudambad koliba Suren Kodiman voinan aigan[47][48][49].

Azerbaidžanan prezident Il'ham Alijev vastusel Suren Kodiman voinan veteranoidenke kaks'kerdaižen Sovetskijan Sojuzan Gerojan Azi Aslanovan kaummuštpachanno Baku-lidnas. 9. semendkud 2016 voz'

Vodelpäi 2016 Baku-lidnas mänetadas jogavoččen Kolmatoi polk-akcijan, miččen tugedab Azerbaidžanan kazakoiden Zeml'ačestv. Akcijan ühtnikad keradasoiš Bakun Narimanovskan rajonan voinmehiden-päzutajiden, kudambad koliba Suren Kodiman voinan aigan, velliden kaum-memorialanno da pandas venkoid da mušttas gerojid, kudambad paniba ičeze elon, miše vägestada fašizmad[прим. 2][46][50][51].

Armenii

Nügüd'aigaižes Armenias mušt Suren Kodiman voinan geroiš da žervoiš om koskmatoi, a Vägestusen päiv "kaičihe kut Armenian rahvahan rohktuden da udessündutamižen päiv"[52].

Kanman Vägestusen päiv-praznikad suriš lidnoiš joga voden mänetadas Georgijan lentaine (ven.) (vep.-akcijan[53][54][55]. Vodelpäi 2016 patriotine "Armenian kolmatoi polk"-organizacii joga voden Jeravanas da G'umri-lidnas mänetab "Kolmatoi polk" da "Mušton te" akcijad[56][57][58]. Vodel 2020 völ oli "Minun gerojan istorii" onlain-akcii, miččes jogahine man eläi voi starinoita ičeze heimolaižes — voinan ühtnikas[59].

Vägestusen puišt da Mam Armenii-muštpacaz, 9. semendkud vodel 2020

Sidä paiči, Armenian ülembaižed valdmehed jonoštadas istoriližen mušton päznamoičendad Sovetskijan Sojuzan rahvahan voibištelendas Germanijan vasthapäi da varutaba sen aigan azjoiden kelastuses[52].

Uzbekistan

Uzbekistanas vodelpäi 1999 semendkun 9. päiväl praznuitas rahvahaline praznik — Mušton da arvostusen päiv[60].

Ukraina

Vozil 1991—2015 Vägestusen päiv Ukrainal oficialisti praznuičihe kut Vägestuzpäiv Suren Kodiman voinas. No 9. sulakud vodel 2015 Ukrainan Ülembaine rada eziti zakonan "Panendas muštho vägestust nacizman päl Toižen mail'man voinan voziden 1939—1945 aigan", 9. semendkud zakonan allekirjuti prezident da 21. semendkud se tuli eloho[прим. 3].

Vägestusen päiv Kijevas Kreščatnik-tahol 9. semendkud vodel 2010, tank "Т-34-85"

Oficialisti praznuitas Mušton da kožmusen päiv-praznik (8. semendkud) da Vägestuzpäiv nacizman päl Toižen mail'man voinan aigan (9. semendkud). Völ vodelpäi 2015 Ukrainal man dekommunizacijan ramkoiš om kel'tüd sovetskii simvolik[61], sen lugus Vägestusen Znaman[62].

Kacmata sihe, Vägestusen päiv klassikvariantas praznuitas, no se ei ole oficialine. Ozutesikš, vodel 2017 erasiš Ukrainan agjoiden keskusiš pidetihe Kolmatoi polk-astundad, miččed lopihe toravastusil nacistoiden organizacijoiden ühtnikoidenke. Vodel 2018 necen akcijan ramkoiš oli tora Kijeva. Sidä paiči, Vägestuzpäivän praznuičemižen aigan Ukrainal oliba türmatud ristitud, kudambad kävutadihe kel'tüd simvolikad (kaiked valdkundadme oli türmatud 14 mest).

Vodelpäi 2023 valdkundaline oficialine praznik om Mušton da vägestuse nacizman päl Toižen mail'man voinan voziden 1939—1945 aigan päiv, mitte praznuitas 8. semendkud мая. 9. semendkud praznuitas Jevropan päiv, mitte om omištadud ühtmudele da mirule kontinental[63].

Praznik Sovetskijan Sojuzan maiden röuniden irdpolel

 Izrail'. Izrailiš mugažo praznuitas Vägestusen päivän. Neciš mas 9. semendkud tegihe valdkundaližeks praznikaks vodel 2000, jäl'ghe sidä, kut oli vahvištoitud zakon Toižen mail'man voinan veteranoiš da blokadnikoiš, praznikan todihe SSSRan repatriantad (edel da jäl'ghe sidä murendad), kudambad saiba voimusen praznuita Vägestuzpäiv-praznikad valdkundaližel korktudel. Praznikparadoiden ühtnikad om Suren Kodiman voinan veteranad, kudambiden rol' Germanian murendamižes möhemba, no kaiken-se sai Izrailin arvostelust[прим. 4]. Heinkus vodel 2017 Izrailin parlament oficialisti vahvištoiti zakon Vägestuzpäivän nacistižen Germanian praznuičemižes 9. semendkud[64][65].

 Serbii. 9. semendkud om valdkundaline praznik.

 Germanii. Germanii oficialisti praznuičeb 8. semendkud Päzutandan päiv. Nece päiv ei ole valdkundaline praznik, no kaikes valdkundas, pidetas erazvuiččed muštazjtegod, ezmäi kaiked jubileivozil. Paiči sidä, Berlinas 9. semendkud Treptov-puištos mänetadas muštazjtegod, pandas voinmehen-päzutajan muštpachannoks venkoid da sätas rahvahaližed praznikad, miččihe ezmäi kaiked ühtneb venäkeline rahvaz[66].

 Velikobritanii. Vodelpäi 2007 Londonas (Velikobritanii) joga voden praznuitas Vägestusen päivän. Sen homaičusen keskznam oma Pohjoižed satajad (konvojad), miččiš Velikobritanijal oli pärol'. Praznuičemine om 9. semendkud da sihe mülüb praznikeraduz Belfast-kreiseral (om muzei, mitte seižub Temza-jogen suvirandal), miččehe ühtnedas britanialaižed da venälaižed veteranad, Britanian kunigahan kanznikad, venälaižed da britanialaižed diplomatad. Vodelpäi 2012 praznuičemine om levenzoitud Kunigahan filarmonijan orkestran avoin koncertal, miččen programmas kaiken om P. I. Čaikovskovan uvert'ur "1812 voz'", miččen aigan kaiken amptas kreiseran puškoišpäi.

 Bolgarii. Vozil 1945—1989 Rahvahaline Bolgaria Valdkund joga voden praznuiči Vägestuzpävän. Jäl'ghe 10. kül'mkud vodel 1989 Vägestusen päiv om heittud valdkundan oficialižiden praznikoiden lugetišespäi. No bolgarialaižed — rusofil'skijoiden organizacijoiden, Bolgarian hurapolitikpartijoiden ühtnikad da mehed, kudambil om kehitoitud ortodoksine uskond da slav'alaine ičetundmuz — joga voden praznuitas Vägestusen päivän[67]. Vodelpäi 2005 bolgarialaižed, kudambad praznuitas Vägestusen päivän pidädas Georgijan lentaine-simvol[68].

 Slovakii. Slovakias valdkundaližel korktudel arvosteldas Rusttan armijan rolid Čehoslovakian da Päivnouzman Jevropan päzutandas Toižen mail'man voinan aigan. Slovakian päzutandan aigan om kolnu 63 tuhad sovetskijad voinad. Vägestusen päiv nacizman päl om valdkundaline praznik da praznuičese 8. semendkud, prezident da premjer-ministr necil päiväl tradicijan mödhe pandas änikod voinmehiden-päzudajiden muštpachidennoks da memorialoidennoks. Miše vahvištoitta muštod Slovakian päzudajiš suren panendan tegi ičeze ezitusiš slovakian politik, äikerdaine premjer-ministr Robert Fico[69][70].

  • Änikod voinmehen-päzutajan muštpachanno Berlinas, 9. semendkud vodel 2010

    Änikod voinmehen-päzutajan muštpachanno Berlinas, 9. semendkud vodel 2010

  • Bolgarialaižed Sovetskijan armijan muštpachan edel Sofia-lidnas, 9. semendkud vodel 2015

    Bolgarialaižed Sovetskijan armijan muštpachan edel Sofia-lidnas, 9. semendkud vodel 2015

Pauklahjad, miččed om omištadud Vägestuz päiväle

Sovetskii Sojuz

Орден "Победа" Orden "Vägestuz"
Медаль "За взятие Берлина" Medal' "Berlinan otandas"
Медаль "За победу над Германией в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." Medal' "Vägestuses Germanijan päl Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"
Юбилейная медаль "Двадцать лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." "Vägestusen 20 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'
Order of Glory Ribbon Bar.png "Vägestusen 25 vot Sures Kodiman voinas"-rindznam
Юбилейная медаль "Тридцать лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." "Vägestusen 30 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'
Юбилейная медаль "Сорок лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." "Vägestusen 40 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'

Bolgarii

Медаль "Отечественная война 1944—1945 гг." Medal' "Kodiman voin vozil 1944—1945"
Медаль "За участие в антифашистской борьбе" Medal' "Ühtnedas antifašistižes voibištelendas"
Медаль "30 лет Победы над фашистской Германией" Medal' "30 vot Vägestuses fašistižen Germanijan päl"
Медаль "40 лет Победы над фашизмом" (НРБ) Medal' "40 vot Vägestuses fašizman päl"
Vägestusen 30-voččen jubilejan muštoks jubileimonet, 1975 v.

Jugoslavii

Партизанский памятный знак 1941 года Voden 1941 Partizanoiden muštznam
Медаль "30 лет победы над фашизмом" Medal' "30 vot Vägestuses fašizman päl"
Медаль "Смерть фашизму — свобода народу" Medal' "Surm fašizmale — vald rahvahale"

Venäma

Медаль "50 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." "Vägestusen 50 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'
Медаль 60 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг. "Vägestusen 60 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'
Медаль "65 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." "Vägestusen 65 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'
70 victory rib.png "Vägestusen 70 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'
Медаль "75 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." "Vägestusen 75 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'

Azerbaidžan

Медаль "75 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." (Азербайджан) "Vägestusen 75 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal' (Azerbaidžan)

Belorussii

60 лет освобождения Республики Беларусь от немецко-фашистских захватчиков "Belorussian päzutandan 60 vot nemecko-fašistižiš vihanikoišpäi"-jubileimedal'
65 лет освобождения Республики Беларусь от немецко-фашистских захватчиков "Belorussian päzutandan 65 vot nemecko-fašistižiš vihanikoišpäi"-jubileimedal'
70 лет освобождения Республики Беларусь от немецко-фашистских захватчиков "Belorussian päzutandan 70 vot nemecko-fašistižiš vihanikoišpäi"
75 лет освобождения Беларуси от немецко-фашистских захватчиков "Belorussian päzutandan 75 vot nemecko-fašistižiš vihanikoišpäi"-jubileimedal'
75 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 годов "Vägestusen 75 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal' (Belorussii)
Vägestusen 20-voččen jubilejan muštoks monet, 1965 v.

Ukraina

Muštznam "Ukrainan päzutandan 50 vot"
Юбилейная медаль "60 лет освобождения Украины от фашистских захватчиков" "Ukrainan päzutandan 60 vot fašistižiš vihanikoišpäi"-jubileimedal'
Медаль "70 лет освобождения Украины от фашистских захватчиков" "Ukrainan päzutandan 70 vot fašistižiš vihanikoišpäi"-jubileimedal'
Юбилейная медаль "70 лет Победы над нацизмом" "Vägestusen 70 vot nacizman päl"-jubileimedal'
Орден Богдана Хмельницкого (Украина) Bogdan Hmel'nickovan orden

Kazahstan

Медаль "60 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." (Казахстан) "Vägestusen 60 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal' (Kazahstan)
Медаль "65 лет Победы в Великой Отечественной войне 1941—1945 гг." (Казахстан) "Vägestusen 65 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal'(Kazahstan)

Luganskan rahvahaline valdkund

Юбилейная медаль "70 лет Победы" "Vägestusen 70 vot"-jubileimedal'

Moldavii

Орден Республики (Молдавия) Valdkundan orden

Turkmenistan

  • "Vägestusen 60 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal' (Turkmenistan)
  • "Vägestusen 75 vot Sures Kodiman voinas vozil 1941—1945"-jubileimedal' (Turkmenistan)

Izrail'

Медаль "Борец с нацизмом" Medal' "Borec nacizmanke"

Vägestusen päiv kul'turas

Muzik

  • Vägestusen päiv (pajo)

Televidenii

  • "Vägestusen praznikambuskelend" (Sovetskijan Sojuzan pätelevidenijan 7 koncertprogrammad, ohj. Viktor Čerkasov, 1983—1985)
  • "9. semendkud. Personaline kaceg (ven.) (vep." (teleal'manah, 2008—2010)

Kino

  • Vägestusen päiv (Sergei Loznican dokumentaline fil'm, 2018)

Filatelii

  • Počtmark Vägestuz praznik-kirjutusenke, SSSR, 1945  (SSSRan počtmarkoiden lugetiž [АО "Marka"] № 962)

    Počtmark Vägestuz praznik-kirjutusenke, SSSR, 1945  (SSSRan počtmarkoiden lugetiž [АО "Marka"] № 962)

  • Počtmark "Elägaha meiden Vägestuz!", SSSR, 1945

    Počtmark "Elägaha meiden Vägestuz!", SSSR, 1945

  • Počtblok Vägestusen 65-voččen jubilejan muštoks, Azerbaidžan, 2010

    Počtblok Vägestusen 65-voččen jubilejan muštoks, Azerbaidžan, 2010

  • Jubileipočtmark Vägestusen 60-voččen jubilejan muštoks, Ukraina, 2005

    Jubileipočtmark Vägestusen 60-voččen jubilejan muštoks, Ukraina, 2005

  • SSSRan počtmark, 1985

    SSSRan počtmark, 1985

  • Voden 2015 počtmark, Belorussii

    Voden 2015 počtmark, Belorussii

  • Jubileipočtmark Vägestusen 70-voččen jubilejan muštoks (2015 мщяэ), Armenii

    Jubileipočtmark Vägestusen 70-voččen jubilejan muštoks (2015 мщяэ), Armenii

Vägestusen päiv Venälaižes ortodoksižes jumalanpertiš

Äipäiväižiš prazniksanoiš vodel 1945 Moskovskan da kaiken Venäman Patriarh Aleksii kirjuti[71]:

Äipäiväine ihastuz Hristan Eläbzoituses nügüd' ühtenzoitase sel'ktan toivonke lähembaižes vägestuses Germanian fašizman pimedusen päl, miččen meiden sil'mil muretas ühtenzoittud voiskvägel rohktad meiden da sojuznikoiden voiskad.

Fašizman mustad väged ei voinugoi telustada, Hristosan lämoile da vägele, da Jumalan ülävald ozutihe kelazhengižen mehen vägen päl.

Loičendan erigoičused

26. sulakud (9. semendkud), Vägestusen päiväl, Venälaine ortodoksine jumalanpertiš mušttas kolnuzid vai riktud voinmehid — nece om üksjäine erimuštpäiv, miččel om märitud päiv. Jäl'ghe liturgijad jumalanpertiš vedädas panihidan kolnuziden voinmehiden muštoks[72]. Jogavozne Vägestusen päivän voinmehiden muštlend ven.: "за веру, Отечество и народ жизнь свою положивших, и всех страдальчески погибших в годы Великой Отечественной войны 1941—1945 годов" om sätud vodel 1994 Venäman ortodoksižen jumalanpetin Arhijereiskan Soboral[73].

Vodel 2010 Vägestuzpäiv-praznikan kanman Moskvan da kaiken Venäman patriarh Kirill blaslovi mänetada kaikiš Venäman ortodoksižiš jumalanpertiš molebnan ven.: " об избавлении народа нашего от страшного, смертельного врага, от опасности, которой не знало Отечество наше за всю историю"-muštoks. Patriarh vaumiči necen molebnan täht eriloičendan, miččen pohjaha oti Pühä Filaret Moskovskijan loičendan, mitte om omištadud venälaižen armijan vägestusele Napoleonan vasthapäi[74].

Azjtegoiden arvostelend

Vägestusen teman ramkoiš, Patriarh Kirill homaiči, miše pidab muštta, miše vägestuz tuli eloho Jumalan valdan abul, a voin, hänen sanoiden mödhe, oli Jumalan kodvuz', mitte pidab otta pokajanijaha[74]:

Vastusehe Jumal tegeb čudoid, kut hän tegi-ki Moskvan, meiden man da kaiken Jevropan kaičendas.

— Interfaks Patriarh Kirill kirjuti eriloičendan Vägestusen päiväks.[74]

Patriarhan Kirillan sanoiden mödhe, Filaret Moskovskijan aigan (voz'sadal XIX) Venälaine jumalanpert' lugi Napoleonan armijan vointacindad kaiken rahvahan grähkiden süks. Hän johtuti, miše vodel 2009 homaiči, miše Vägestuz om Jumalan milost' rahvahan jügedan kodvdusen jäl'ghe, miččen aigan tuliba eloho mehiden grähkad, da todišti, miše sil aigal čududelihe: äjad lehtezmehed hänen sanoid arvosteliba nenid sanoid kritikan mödhe[74].

Arvostelendad, miččiden mödhe Sur' Kodiman voin om "Jumalan vällenduz" rahvahan grähkan tagut oliba ende-ki.Ozutesikš, andrimandritan Kirill (Pavlovan) sanoiden mödhe[прим. 5] vozil 1990 "sur' opak Kodiman voin om-ki Jumalan vällenduz voimuses eläda Jumalata, lopta uskondad da vahvištoitta ateizmad[75].

Jumal endusti vihanikoiden planad, da miše ei pästa niid eloho, Jumal ei telustand voinale. Nece ei ole muite..

— Arhimandrit Kirill (Pavlov). Minä astuin Jevangelijanke da ei varaidand…[75]

"Vägestuz päiv"-sanan istorii Suren Kodiman voinas

Ezmäine "Vägestusen päiv"-sanan kävutand venälaižes literaturas sündui Moskvan vointoran aigan, nedalin päliči, sidä jäl'ge, kut Rusked Armii ezmäižen kerdan töndui kontrtacindaha. 12. tal'vkud vodel 1941 kirjutajan Ilja Erenburgan "Vägestusen oza"-kirjuteses, mitte oli paindud Moskvan raudteradnik-lugendlehteses da omištadud terav raudan matkoiden radnikoile, oli sanutud:[76][77].

Raudted oma man verisoned, miččiden mödhe jokstas ambused, leib, bombad da mavoi. Rusked Armii uskob raudteradnikoihe: nece oma sebranikad oružjadme — üks' ambub, toine andab patronad. Meiden raudtenradnikad oma rohktad noinmehed. Lendajiden, tankistoiden, artilleristoiden, merimehiden ühtes hö tehtas kaiken Vägestusen täht. Minä nägin Br'anskas, kur radoiba raudteradnikad ambundlämoin aigan. Lanksiba bombad, no rohktad mehed hilläs sirttihe vagonad ambundvaroidenke… Konz tuleb Vägestusen päiv, meiden saldatad johtutadas raudteradnikoid[76][78]…

Homaičendad

Sel'genzoitused

  1. ↑ Vodelpäi 2020 COVID-19-pandemijan tagut da varun täht sada necidä läžundad ristituile, kudambile om enamb 65 vot azjtegod ei olend.
  2. ↑ Vodel 2021 COVID-19-läžundan tagut akcii oli onlain-formatas.
  3. ↑ В соответствии с Указом президента Украины от 10 июня 1997 года № 503/97 "О порядке официального обнародования нормативно-правовых актов и вступления их в силу" закон вступает в силу на следующий день после его официального опубликования.
  4. ↑ В частности, министр абсорбции Израиля Софа Ландвер в 2013 году отметила: "сейчас впервые в Израиле осознали, что без той роли, которую эти люди сыграли в разгроме гитлеровской Германии, не было бы, наверное, и нашего еврейского государства"
  5. ↑ Erilaižiš lähtkiš johtutase kut shiarhimandrit.

Lähtked

  1. ↑ Парламент Израиля утвердил празднование Дня Победы 9 мая. РИА Новости. Дата обращения: 15 semendkud 2026.
  2. ↑ Президент Словакии отметила роль Красной армии в освобождении Восточной Европы. День Победы над фашизмом является в стране государственным праздником и отмечается 8 мая. ТАСС (8 semendkud 2023). Дата обращения: 15 semendkud 2026.
  3. ↑ 1 2 Национальные праздники Туркмении. Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  4. ↑ 1 2 В Туркменистане утверждён новый перечень праздничных и памятных дат. Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  5. ↑ 1 2 Указ Президиума Верховного Совета СССР от 8 мая 1945 г. «Об объявлении 9 мая праздником победы». Дата обращения: 7 semendkud 2026. Архивировано 17 heinkud 2019 года.
  6. ↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 26 апреля 1965 г. «Об объявлении 9 мая нерабочим днём». Дата обращения: 7 semendkud 2026. Архивировано 21 elokud 2017 года.
  7. ↑ 1 2 Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооружённых сил. Дата обращения: 7 semendkud 2026.
  8. ↑ Берлинская операция 1945 — статья из Большой советской энциклопедии
  9. ↑ «За Берлин» в Учительской газете. Дата обращения: 7 semendkud 2026.
  10. ↑ Oma toižed versijad siš, ken sijatsi sovetskijan flagan Reistagan päl. Kacu tarkemba Reihstagan šturm-kirjutez.
  11. ↑ Сводка Совинформбюро за 15 мая 1945 года. Дата обращения: 9 semendkud 2026.
  12. ↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 8 мая 1945 г. «Об объявлении 9 мая праздником победы». Дата обращения: 9 semendkud 2026. Архивировано 18 vilukud 2012 года.
  13. ↑ 70-летие Великой Победы. Гарант. РУ, информационно-правовой портал.. Дата обращения: 12 semendkud 2026.
  14. ↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 26 апреля 1965 г. № 3478-VI «Об объявлении 9 мая нерабочим днём». Дата обращения: 12 semendkud 2026. Архивировано 23 kül'mkud 2015 года.
  15. ↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 26 апреля 1965 г. № 3479-VI «О признании утратившей силу статьи 1 Указа Президиума Верховного Совета СССР от 23 декабря 1947 г.» Дата обращения: 12 semendkud 2026. Архивировано 22 semendkud 2015 года.
  16. ↑ 1 2 3 4 5 Денис Бабиченко. Эти дни Победы. Итоги, № 19/465 (10 semendkud 2005). Дата обращения: 15 semendkud 2026.
  17. ↑ «Этот День Победы»: когда 9 мая стало выходным и как отмечали праздник в СССР и России. ТАСС. Дата обращения: 12 semendkud 2026.
  18. ↑ 1 2 История парадов Победы на Красной площади — Биографии и справки — ТАСС. Дата обращения: 12 semendkud 2026. Архивировано 10 vilukud 2021 года.
  19. ↑ 1 2 3 История парадов Победы на Красной площади — Биографии и справки — ТАСС. Дата обращения: 12 semendkud 2026. Архивировано 10 vilukud 2021 года.
  20. ↑ «Этот День Победы»: когда 9 мая стало выходным и как отмечали праздник в СССР и России — ТАСС. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 13 semendkud 2021 года.
  21. ↑ Федеральный закон от 13 марта 1995 г. № 32-ФЗ «О днях воинской славы и памятных датах России». Kremlin.ru. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 26 kül'mkud 2021 года.
  22. ↑ "Георгиевская ленточка": история акции, РИА Новости (20070424T1254). Дата обращения: 15 semendkud 2026.
  23. ↑ Бессмертный полк. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 16 sulakud 2015 года.
  24. ↑ Акция «Бессмертный полк» пройдёт 9 мая в 800 городах 12 стран мира. РИА Новости (2 sulakud 2015). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  25. ↑ В шествии «Бессмертного полка» участвовали 12 миллионов россиян. РИА Новости (9 semendkud 2015). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  26. ↑ Что увидел и чего не увидел Запад в День Победы. РИА Новости (12 semendkud 2015). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  27. ↑ Путин с портретом отца-фронтовика присоединился к шествию «Бессмертного полка». ТАСС (9 мая). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  28. ↑ Военный парад в честь 63-й годовщины Победы в Великой Отечественной войне. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  29. ↑ Военный парад на Красной площади. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  30. ↑ На Красной площади состоялся парад в честь 65-й годовщины Великой Победы. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  31. ↑ Военный парад на Красной площади. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  32. ↑ Военный парад в честь 67-й годовщины Великой Победы. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  33. ↑ Военный парад в честь 68-й годовщины Великой Победы. Дата обращения: 15 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  34. ↑ Парад Победы на Красной площади. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  35. ↑ Парад в честь 70-летия Великой Победы. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  36. ↑ Военный парад на Красной площади. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  37. ↑ Военный парад на Красной площади. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  38. ↑ Военный парад на Красной площади. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 2 semendkud 2022 года.
  39. ↑ Парад Победы — 2019. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 9 semendkud 2021 года.
  40. ↑ Парад в честь 75-летия Великой Победы. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 8 sulakud 2022 года.
  41. ↑ Чем запомнился Парад Победы 2021 года. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 31 tal'vkud 2021 года.
  42. ↑ Парад военной техники и авиации 9 мая // kp.ru. — 2022. Архивировано 13 semendkud 2026 года.
  43. ↑ В Южной Осетии утверждён календарь праздничных дней и памятных дат. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 30 kül'mkud 2012 года.
  44. ↑ День Победы в странах бывшего СССР. Досье. Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  45. ↑ В ряде стран постсоветского пространства проходят торжества по случаю 80-й годовщины Победы, Anadolu. Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  46. ↑ 1 2 В России и Азербайджане отмечают 76-ю годовщину Победы в Великой Отечественной войне. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 18 kezakud 2021 года.
  47. ↑ Ильхам Алиев и Мехрибан Алиева посетили могилу Ази Асланова. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 10 semendkud 2022 года.
  48. ↑ Ильхам Алиев и Мехрибан Алиева посетили могилу Ази Асланова. Дата обращения: 13 semendkud 2026. Архивировано 10 semendkud 2022 года.
  49. ↑ Ильхам Алиев посетил могилу Ази Асланова. Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  50. ↑ Победа объединяет: акция «Бессмертный полк» прошла в Баку. Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  51. ↑ Мы их помним, значит, они живут вечно: как в Баку отметили День Победы — фото. Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  52. ↑ 1 2 Енокян А.В. Историческая память о Великой Отечественной войне в Армении // Постсоветские исследования. — 2020. — Т. 3, № 5. — С. 403—408.
  53. ↑ В Ереване стартовала акция "Георгиевская ленточка", РИА Новости (28 sulakud 2019). Архивировано 28 sulakud 2022 года. Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  54. ↑ В Ереване дан старт акции «Георгиевская ленточка», Армянский музей Москвы (1 sügüz'kud 2021). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  55. ↑ В Армении стартовала акция "Георгиевская лента", https://ru.armeniasputnik.am (27 sulakud 2022). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  56. ↑ К шествию «Бессмертный полк» в Ереване присоединился и президент Армении Армен Саркисян, panorama.am (9 semendkud 2018). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  57. ↑ Бессмертный полк Армении пройдет по Еревану в четвёртый раз, rusarminfo.ru (9 sulakud 2019). Архивировано 12 sulakud 2021 года. Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  58. ↑ Безмолвная акция «Бессмертный полк» прошла в Ереване // ru.armeniasputnik.am/. — 2022. — 9 semendkud. Архивировано 10 semendkud 2022 года.
  59. ↑ В Армении достойно отметили 75-ю годовщину Победы в Великой Отечественной войне, russia-armenia.info (11 semendkud 2020). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  60. ↑ maksad. День Памяти и Почестей в Узбекистане – как он возник (неопр.). nuz.uz (8 semendkud 2022). Дата обращения: 13 semendkud 2026.
  61. ↑ Порошенко велел отказаться от понятия «Великая Отечественная война». Взгляд (интернет-газета) (15 semendkud 2015). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  62. ↑ День без Победы — Как Киев борется с праздником 9 Мая. Lenta.ru (8 semendkud 2016). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  63. ↑ Mail', Редакция 'ВФокусе. Парад Победы: в каких странах СНГ отказались от 9 мая, ВФокусе Mail (9 semendkud 2025). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  64. ↑ Парламент Израиля утвердил празднование Дня Победы 9 мая. Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  65. ↑ Закон о Дне победы над нацистской Германией (2017). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  66. ↑ Gedenken am «Tag des Sieges» — Tausende Menschen am Ehrenmal in Treptow (нем.). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  67. ↑ Росица Младенова. 9 Май - ден на победата, ден на почит към загиналите за Отечеството (болг.). Национальное движение «Русофилы» (Болгария) (12 semendkud 2014). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  68. ↑ Мирослав Ганчев. Георгиевска лента – символ на Победата (болг.). Национальное движение «Русофилы» (Болгария) (4 semendkud 2015). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  69. ↑ Партия «пророссийского» экс-премьера победила на выборах в Словакии. РБК (1 redukud 2023). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  70. ↑ Президент Словакии отметила роль Красной армии в освобождении Восточной Европы. День Победы над фашизмом является в стране государственным праздником и отмечается 8 мая. ТАСС (8 semendkud 2023). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  71. ↑ Божиею милостию смиренный Алексий, Патриарх Московский и всея Руси преосвященным архипастырям, пастырям и верным чадам Православной Русской церкви // «Журнал Московской Патриархии». — 1945. — № 5, май.
  72. ↑ Елизавета Киктенко. Родительские субботы (foma.ru). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  73. ↑ Православный церковный календарь на 2016 год. Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  74. ↑ 1 2 3 4 Патриарх Кирилл написал специальную молитву для Дня Победы. Интерфакс (6 semendkud 2010). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  75. ↑ 1 2 Проповеди схиархимандрита Кирилла (Павлова). azbyka.ru. Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  76. ↑ 1 2 Харланович И. В. Они везли победу на запад! // Евразия Вести. — 2005. — IV. Апрель. Дата обращения: 14 semendkud 2026. Архивировано 1 sulakud 2019 года.
  77. ↑ Провидение Эренбурга. Гудок (8 semendkud 2019). Дата обращения: 14 semendkud 2026.
  78. ↑ Московская железная дорога: 55 лет движения вперёд / Под ред. В. В. Мягкова. — М., 2014. — С. 19—20.

Literatur

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Vägestusen_päiv&oldid=527689"