11. sügüz'kud

11. sügüz'kud (ven.: 11 сентября) — 254. voden päiv (255. päiv visokosnijas vodes) Grigorianan kalendarin mödhe. Voden lophusai om 111 päiväd. Petroskoiš ☀️Päiväine nouzeb 6 časud 0 minutad homendest, laskese 19 časud 24 minutad ehtad. Päivän piduz' 🕒 13 časud 23 minutad. 🌘 Vanh kudmaine (kun igä 28.84 päiväd).

Vodhesai 1582 15. redukuhusai — 11. sügüz'kud Julianan kalendarin mödhe, vodelpäi 1582 15. redukuspäi — 11. sügüz'kud Grigorianan kalendarin mödhe.

XX da XXI — voz'sadoil sättub 29. elokule Julianan kalendarin mödhe.

Praznikad da muštpäiväd

• Venäma — Vointetabuden päiv Tendran nemen toran gerojoiden muštoks (ven.: День воинской славы в честь героев сражения у мыса Тендра (1790 год)).
• Venäma — Gran'onan stokanan päiv ezmäižen tehtud Sovetskijas Sojuzas st'oklzavodal Gus'-Hrustal'nijas gran'onijan stokanan muštoks vodel 1943 год (ven.: День гранёного стакана в честь изготовления первого в СССР гранёного стакана на стекольном заводе в Гусь-Хрустальном).
•  Argentin — Rahvahaline opendajan päiv (ven.: Национальный день учителя).
• Pakistan Pakistan — Rahvahaline Muhammad Ali Džinnan muštpäiv (ven.: Национальный день памяти Мухаммада Али Джинны).
•  Efiopii,  Eritrei — Uden voden augotišen praznik (ven.: Праздник начала нового года (Энкутаташ)).

Azjtegod

• 1813 — Piteriš om avaitud Kamennoostrovskii sild.
• 1825 — Piteriš om pühävalatadud Mihailovskii dvorec.
• 1832 — Piteriš Dvorcan avoinirdal Napoleon I vägestusiden muštoks om tehtud Aleksandrovskaja kolonna korktudel 47,5 m.
• 1854 — Sevastopolin varjoičendan aigan (1854—1855) oli uppotadud kahesa vanhad laivad.
• 1855 — Mihailovskan artellerijan učiliščas Piteriš om tehtud Mihailovskan voin artillerijan akademii.
• 1882 — Moskvas om avaitud üks' ezmäižiš Venämal dramteatroišpäi — F'odor Koršan teatr.
• 1943 — st'oklzavodal Gus'-Hrustal'nijas om tehtud ezmäine sovetskii gran'onan stokan.

Sündnuded

• 1804 — Aleksandr Poležajev, venälaine runoilii, kändai.
• 1882 — Boris Žitkov, venälaine sovetskii kirjutai, kirjoiden avtor lapsiden täht.
• 1934 — Gennadii Zaicev, «Al'fa»-eriližen erišton komandir vozil 1977—1988 da 1992—1995, Sovetskijan Sojuzan Geroi.
• 1935 — German Titov, Sovetskijan Sojuzan lendai-kosmonavt, Sovetskijan Sojuzan Geroi.
• 1937 — Iosif Kobzon, estradpajanik da aktivine ristit, Sovetskijan Sojuzan rahvahaline artist.
• 1961 — F'odor Dobronravov, teatran da kinoakt'or, Venäman rahvahaline artist.
• 1965 — Asad Bašar, valdmez', Sirian prezident (17. heinkuspäi vodelpäi 2000 - 8. tal'vkuhusai vodhesai 2024).

Kolnuded

• 1800 — Aleksei Nariškin, peitnevonik, senator, kirjutai, Tedoakademijan ühtnik.
• 1858 — Aleksandr Guril'ov, venälaine muzikan tegii, pianinan da skripkan vändai.
• 1875 — F'odor Bruni, venälaine taidehpirdai italialaižiden juridenke.
• 1906 — Nikolai Panov, venälaine runoilii.
• 1971 — Nikita Hruščov, sovetskii valdmez', Sovetskijan Sojuzan Ministroiden Nevondišton pämez' (1958—1964).
• 2025 — Vieno Mikšijeva, Venäman arvostadud artist (2000), Karjalan ASSRan rahvahan artist (1982).

Primetad

Golovosek. Ivan Postnii.

• Necil päiväl ei sa tehta nimidä veičel.
• Ivan Postnii — sügüzeb ristitat.
• Kurged suvehe — tal'v aigoiš.
• Kodalindud pit'khä ei lendagoi — kuivaks sügüzeks.
• Jäl'ghe Ivan Postnijad kerada kazdud jurid.

Homaičendad

Tarkendused