21. keväz'kud
| ← Keväz'ku → | ||||||
| Ez | To | Ko | Ne | Vi | So | Pü |
| 1 | 2 | |||||
| 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
| 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 |
| 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 |
| 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |
| 31 | ||||||
| 2025. voz' | ||||||
21. keväz'kud (ven.: 21 марта) — 80. voden päiv (81. päiv visokosnijas vodes) Grigorianan kalendarin mödhe. Voden lophusai om 285 päiväd. Petroskoiš ☀️Päiväine nouzeb 6 časud 33 minutad homendest, laskese 18 časud 51 minutad ehtad. Päivän piduz' 🕒 12 časud 17 minutad. 🌗 Jäl’gmäine nelländez (kun igä 21.39 päiväd).
Vodhesai 1582 15. redukuhusai — 21. keväz'kud Julianan kalendarin mödhe, vodelpäi 1582 15. redukuspäi — 21. keväz'kud Grigorianan kalendarin mödhe.
XX da XXI — voz'sadoil sättub 8. keväz'kule Julianan kalendarin mödhe.
Praznikad da muštpäiväd
— Mail'man runotusen päiv (ven.: Всеми́рный де́нь поэ́зии).- — Rahvahidenkeskeine mecoiden päiv[1].
— Rahvahidenkeskeine tätüteatran päiv.
Azjtegod
- 1880 — Anton Čehov ezm'äžen kerdan oli paindud "Strekoza"-kulehteses.
- 1910 — Odessas lendai Mihail Jefimov ozutab ezmäižen kerdan ičeze lendandmahtoid Venämal "Farmanal-IV".
- 2014 — Venäman parlament om ratificiruinu kožmusen Kriman Valdkundan otmižes Venämale. Venäman Prezident Vladimir Putin allekirjuti zakonan Kriman ühtenzoituses Venämanke.
Sündnuded
- 1825 — Aleksandr Možaiskii (koli 1890), venälaine tegopä, ezmäine aviacijan pioner.
- 1839 — Modest Musorgskii (koli 1881), venäliane kompozitor, Mogučaja kučka-sebran ühtnik.
- 1888 — Aleksei Stančimskii (koli]]), Venälaine kompozitor da pianist.
- 1889 — Aleksandr Vertinskii] (koli 1957), venälaine sovetskii artist, pajatai, pajoiden kirjutai da pajatai, kinoakt'or, Stalinan premijan laureat.
- 1950 — Lavrov Sergei Viktorovič, venälaine diplomat, Venäman verazmaižiden azjoiden ministr (vodelpäi 2004).
Kolnuded
- 1772 — Aleksandr Kokorinov (sündui vodel 1726),venälaine arhitektor, ezmäine Imperatoran Taidehakademijan pämez' (vodelpäi 1761).
- 1936 — Aleksandr Glazunov (sündui vodel 1865), venälaine kompozitor, dirižor, muzikaktivist, vozil 1905—1928 oli Piterin konservatorijan N. A. Rimskii-Korsakovan nimel pämez'.
- 1998 — Galina Ulanova (sündui vodel 1910), balerina, opendai, Sovetskijan Sojuzan rahvahaline artistka.
Primetad
- Ku pil'ved oma korktad da ujuba taivhal hotkas — ka siloi sä linneb hüvä.
- Ku keväz'kun uhon aigan lumi lankteb pöudole lainhil da mäthaižil, ka siloi linnneb hüvä da korged kazvmusiden da leibän satuz[2].
- Aig om birbincpule kattas hobedal[3].
Kacu mugažo
Homaičendad
- ↑ Международный день лесов 21 марта. ООН. Дата обращения: 20 keväz'kud 2024.
- ↑ Народные приметы 21 марта. Дата обращения: 21 keväz'kud 2010. Архивировано 19 sügüz'kud 2011 года.
- ↑ Времена: 21 марта. Дата обращения: 21 keväz'kud 2010. Архивировано 21 elokud 2008 года.