18. sügüz'kud
| ← Sügüz'ku → | ||||||
| Ez | To | Ko | Ne | Vi | So | Pü |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | |
| 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 |
| 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 |
| 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 |
| 28 | 29 | 30 | ||||
| 2026. voz' | ||||||
18. sügüz'kud (ven.: 18 сентября) — 261. voden päiv (262. päiv visokosnijas vodes) Grigorianan kalendarin mödhe. Voden lophusai om 104 päiväd. Petroskoiš ☀️Päiväine nouzeb 6 časud 20 minutad homendest, laskese 19 časud 4 minutad ehtad. Päivän piduz' 🕒 12 časud 43 minutad. 🌓 Ezmäine nelländez (kun igä 6.31 päiväd).
Vodhesai 1582 15. redukuhusai — 18. sügüz'kud Julianan kalendarin mödhe, vodelpäi 1582 15. redukuspäi — 18. sügüz'kud Grigorianan kalendarin mödhe.
XX da XXI — voz'sadoil sättub 5. sügüz'kule Julianan kalendarin mödhe.
Praznikad da muštpäiväd
— Mail'man veden ladun tarkišteluzpäiv.- — Rahvahidenkeskeine Elektronižen kirjan päiv.
Azerbaidžan — Rahvahaližen muzikan päiv (ven.: День национальной музыки).
Armenii — Astronomijan päiv (ven.: День астрономии).
Iran — Persian literaturan da runoihuden päiv (ven.: День персидской литературы и поэзии).
Azjtegod
- 1739 — Venäman da Osmanan imperijoiden keskes om tehtud Belgradan mirun kožmuz.
- 1925 — om vahvištoitud ezmäine sovetskijas istorijas «Tarbhaižes voinslužbas» zakon [1].
- 1955 — om avaitud Oloncan lapsiden sportškol.
- 1995 — Kalevalan rajonan Voinica-küläs om avaitud Vaassilan kivi-muštpacaz, mitt om omištadud tetabale karjalan starinoičijale Vaassila Kijeleväiženale. Mučtpachan vestai om М. Aiha (Suomi).
- 2024 — Bartaševič Lidia Viljevna äilapsine mam Venäman prezidentan käskon mödhe om pauklahjoitud "Mam-geroin'a"-arvnimel.
Sündnuded
- 1819 — Žan Bernar Leon Fuko (koli vodel 1868), francialaine fizik, mitte tegi giroskopan da Fuko-majatnikan.
- 1899 — Aleksandr M'asnikov (koli vodel 1965), sovetskii terapevt, SSSRan tervhuz'akademijan akademik.
Kolnuded
- 1911 — P'otr Stolipin (sün. vodel 1862), Venälaine valdmez', premjer-ministr (1906—1911).
- 1936 — Vasilii Nemirovič-Dančenko (sün. vodel 1845), venälaine kirjutai, Lehtezmez' da matknik, Vladimir Nemirovič-Dančenkon vanhemb vel'l'.
- 1995 — Mihailov Aleksandr Viktorovič, sovetskii da venälaine filolog-germanist da kul'turtedomez', literaturtedomez', muziktedomez', Moskvan konservatorijan opendai da kändai.
Primetad
Zaharii da Elisaveta.
- Ku mecas om äi pihl'ad — sügüz' linneb vihmakaz, а vähä — kuiv.
- Ku lehtesed pihl'al pakuštuiba aigoiš, ka sügüz' linneb aigaline da aigaline vilu tal'v.
- Päiv lugese ozakahaks arboindan täht, sikš ku necil päiväl Pühä Jelisaveta endusti Maria Neiččele Iisus Hristosan sündundad [2].
Kacu mugažo
Homaičendad
- ↑ Закон СССР от 18.09.1925 «Об обязательной военной службе». Дата обращения: 18 sügüz'kud 2020. Архивировано 12 sulakud 2021 года.
- ↑ Приметы. Российская газета (18 sügüz'kud 2008). Дата обращения: 2 sügüz'kud 2010. Архивировано 24 sügüz'kud 2009 года.
