Titov German Stepanovič

Venäman tedoakademijan azjtarkištuz

Om tehtud
Venäman tedoakademijan azjtarkištuz

Venäman tedoakademii

Prezidentan kirjišton B.N. Jel'cinan nimel materialad

Neciš kirjuteses om kävutoitud materialad Prezidentan B.N. Jel'cinan nimen kirjišton fondaspäi

К материалам

В Рувики есть статьи о других людях с фамилией Titov.

German Stepanovič Titov
Valdkund	Sovetskii Sojuz SSSR→Venäma Venäma
Special'nost'	voinlendai, lendai-kosmonavt
Voinnimi	Sovetskijan Sojuzan Voinil'mväged, general-polkovnik general-aviacijan polkovnik
Tedostepen'	vointedodoktor[d]
Tedištuzmatkad	Vostok-2
Aig kosmosas	1518 minutad (01 sutkad 01 čas 18 minutad)
Sündundpäiv	11. sügüz'kud 1935(1935-09-11)[…]
Sündundtaho	Verh-Žilino[d], Kosihan agj[d], Päivlaskman-Sibirin röun[d], RSFSR[d], Sovetskii Sojuz
Kolendpäiv	20. sügüz'kud 2000(2000-09-20)[…] (65 лет)
Kolendsija	Moskva, Venäma
Allekirjutuz
Pauklahjad	Verazmaižed pauklahjad:
Kucundnimi	Or'ol
Mediafailad RUWIKI-tedoiš

German Stepanovič Titov (ven.: Ге́рман Степа́нович Тито́в, 11. sügüz'kud 1935^[…], Verh-Žilino^[d], Päivlaskman-Sibirin röun^[d] — 20. sügüz'kud 2000^[…], Moskva) — sovetskii kosmonavt, ezmäine ristit, kudamb tegi pitkän avaruz'lendandan (enamba sutkoid), toine sovetskii kosmonavt, toine mirus ristit, kudamb tegi avaruz'lendandan arbitadme. Kaikid noremb mez', kudamb tegi avaruz'lendandan ümbri Mas. Sovetskijan sojuzan geroi (9. elokud vodel 1961). Jurii Gagarinan dubl'or; vointedodoktor.

Elostarin

German Stepanovič Titov sündui 11. sügüz'kud vodel 1935 Päivlaskman-Sibirin agjan (nügüd' Altajan agj) Kosihan rajonan Verh-Žilino-küläs. Om venälaine. Hänen tat Stepan Pavlovič Titov (1910—1993) oli venän kelen da literaturan opendajan. Suren Kodiman voinan vozil, konz Stepan Pavlovič oli frontal, hänen ak Aleksandra Mihailovna (1913—2001) German-poiganke i Zemfira-tütrenke (nimid lapsile andoi tat Aleksandr Puškinan kirjutesiden hengiden muštoks) eli vanhembidenno "Semendkun homendez"-kommunas, kus German openzihe ezmäižespäi koumandehesai klassahasai. Seičemevoččen školan hän lopi Polkovnikovo-küläs, a keskškolan — Nalobiha-küläs.

Voden 1953 heinkus German Stepanovič Titov läksi armijaha. Vodel 1955 hän lopi 9. voinaviacijan školan, kus vaumitihe lendajid (Kustanai-lidn). Vodel 1957 — Staliningradan voinaviacijan radmahttehnikuman (Novosibirsk), jäl'ges oli sližbal Sovetskijan Sojuzan voinil'mvägiš Leningradan voinübrištos (26. aviajouk, mašinad Su-7, Gatčina-aerodrom, Svirskii-aerodrom (Ordinka)).

Vodelpäi 1960 German Stepanovič Titov oli kosmonavtoiden joukus. Voden 1961 sulakus oli Jurii Gagarinan dubl'oran, konz vaumištadihe ezmäižeks lendandaks avarudehe. Möhemba Gagarin kirjuti:

Toine kosmonavt ištui minun kohtas i minä tahtota ihastelin hänen oiktoid čoman modon pirdoid, hänen korktad ocad, miččen päl näguiba pehmdad kidžerad muzavad tukad. Hän oli vaumitud, kut minä-ki, i, nacein, mahtab enambad. Voib olda, händast ei oigetud ezmäižehe avaruz'lendandaha, sikš ku kaitihe toižen lendandan täht, mitte oli jügedamb.J. А. Gagarin, "Te avarudehe", 1961

Lendand

German Titov skafandras edel lendandad

Voden 1961 elokun 6. päiväspäi elokun 7. päivähasai German Titov tegi ezmäižen istorijas avaruz'lendandan, mitte jatkui ühted sutkad üks' čas "Vostok-2"-raketal, tehtes 17 kerdust ümbri Mas. Hän lendi enamba 700 tuhad kilometrad. Lendandan aigan hänel oli kucundnimi "Or'ol". Laskendapparat laskihe maha läz Krasnii Kut-lidnad Saratovan agjas.

Lendandan pätegend oli oppida, kut il'manolo painastab ristituhu, kut vedäb ičtaze ristitun elimišt sömändan jäl'ghe da konz ristit magadab, a mugažo kodvdihe apparatan käziohjandust, kuvadamišt orbitalpäi i kaikenaigašt sidod Manke. Jäl'ges, Titovan andmusiden abul, kosmonavtoiden vaumičendprogramm oli kohetud.

Konz German Titov lendi avarudehe, hänele oli 25 vot i 330 päiväd — hän oli kaikid noremb mehiden keskes, ked lendiba avarudehe. Voden 2021 heinkun 20. päivähasai hän mugažo oli kaikid noremb lendai avarudehe, no oli 18-vozne avaruz'turist Oliver Damen, kudamb tegi suborbitaližen lendandan New Shepard-raketal.

Statistik

#	Avaruz'laiv	Start, UTC	Ekspedicii	Laskendlaiv	Laskend UTC	Lendand	Lähtend avarudehe	Aig avarudes
1	Vostok-2	06|08|1961 06:00	Vostok-2	07|08|1961 07:18	sutkad 01 čas 18 minutad	0	0

Sovetkijan Sojuzan Ülembaižen nevondišton käskön mödhe voden 1961 elokun 9. päiväspäi satusekahas lendamižes avarudehe i rohktudes majorale German Stepanovič Titovale anttihe Sovetskijan Sojuzan Gerojan arvnimi, Leninan orden i "Kuldaine Tähtaz"-medal' (№ 11158).

Vodel 1961 Titov mülüškanzi KPSSaha. Avaruz'lendandan aigan hän oli KPSSan ühtnik, no avarudes olendan aig Nikita Hruščovan pätusen mödhe mülüi kandidatan radvozihe vai stažha. Sil aigal (vodel 1961) KPSSan käskön mödhe kandidatan staž märitihe ühteks vodeks kaikiden täht. N. Hruščovan i G. Titovan telefonpaginan mödhe voden 1961 elokun 7. päiväspäi KPSSan ezmäine sekretar' sanui: "…Lugekat, miše teiden kandidatan staž jo lopihe, sikš ku kaikuččen minutan, kuni tö olit avarudes, voib lugeda äjak-se voziš. Sikš teiden kandidatan staž oldes partijan ühtnikan jo lopihe…"

8. elokud vodel 1961 German Titov tarkašti starinoiči projektan tundijoile lendandan polhe, heid enamba mel'dütoiti lendajan voind, a ei tehnižid tarkkohtoid. German Titov sanui, mi telusti hänele rata i lebaita — oksetand, opal, haman kadotuz, kibu, konz kändadad päd vai sil'mäd.

Oli muga: konz tegin koumanden vai nelländen kerdusen, minä rižaškanzin päs jügut, minä meletin, miše kaik muga pidab-ki olda. <…> Rižaškanzin kibud sil'miš, konz zavodin kacta se oiktale, se hurale. <…> Ei voi sanuda, miše oli paha voind, no nece mokiči mindai. Pahoiš oloiš olin. Ka muga oli-ki. <…>German Titov

Titovan lendandale omištadud sanad

Rižoid, miččid kuvazi Titov, nimitadihe "avaruden kibuks". Mugoine voind om äjil ristituil avarudes, oldes 3-6 sutkad avarudes, se tegese paremba, harjeneb londusen oloihe. Niil vozil ei tedud necen polhe, i nacein, kuvatud oloiden da personaližen elomišton reakcijan taguiči Titovad enamba ei ottud kandidatoikš avuruz'lendndan täht.

Voinslužb lendandan jäl'ghe

Nikolai Kamanin homaiči, miše ezmäižil vozil lendandan jäl'ghe Titovan vedänd vajehtihe hondombaha polehe, hän zavodi joda vinad, humalas vedi mašinad. Möhäehtal 26. kezakud vodel 1964, vededes mašinad humalas, Titov surel pigudel "Volga"-mašinal putui teozatomudehe. Tundmatoi hänele matksebranik, mitte ištui rindal, koli sadud satatusihe. Tarkišteluzazjad vedi voinprokuratur, mitte ei löudand nimiččid pahoid tegoid Titovan polespäi. Nimitadihe tegon sü — ozatoi azj. Titovale tehtihe kova školind partijas i alenzoittihe händast radsijal, no problemad oliba edemba-ki. Päivkirjas 31. heinkud vodel 1970, nece om sidotud Titovan sirdändanke Kosmonavtoiden vaumištandkeskusespäi opendamhas Päštaban akademijaha, oli kirjutadud, miše ühesas služban vodes Kosmonavtoiden vaumištandkeskuses Titov enamba 10 kerdad keskusti järgendusen, joi vinad, keskusti telikundan sändoid, ridli milicijan radnikoidenke. Titov keskusti Pämehen käsköid — voden aigan ohjata lendint i vedäda mašinad. Hän äi kerdoid sai varutusid i vigamaksoid, no mugoižid kovid pöl'goitulusid, kut Sovetskijan Sojuzan Gerojan arvnimen heitändad, ei kävutadud hänehe, sikš ku pidi tugeta Sovetskijan Sojuzan toižen kosmonavtan arvvaldad vai prestižad.

Titov, Hruščov, Gagarin. 20, kül'mkud v. 1961.

Džon Glen, Džon Kennedi i German Titov Vauktas pertiš,1962

Voden 1962 semendkun augotišes Titov lendi Amerikaha. Vauktas pertiš händast vastsi Amerikan prezident Džon Kennedi.

Vodel 1968 German Titov lopi Voinil'man inženerakademijan N. J. Žukovskijan nimel. 17. uhokud, ühten päivän ühtes Jurii Gagarinanke, hän polesti diploman temadme "Orbitaližen üks'sijaižen lendimen projektan kaičuzsistem", miččen tegi kosmonavtoiden jouk.

11. heinkud vodel 1968 hän tegihe vanhembaks nevonikaks-kosmonavtaks i ohjanzi kosmonavtoiden tošt joukud. 21. keväz'kud vodel 1969 Titov ohjanzi nellänt erištod Kosmonavtoiden vaumištandkeskust, kus vaumištadihe lendajid "Spiral'"-avarudensisteman täht.

Vodel 1972 Titov lopi völ ühten korktan openduzerišton — Sovetskijan Sojuzan Voinvägiden päštaban voinakademijan K. J. Vorošilovan nimel.

Vodelpäi 1972 vodehesai 1973 oli Sovetskijan Sojuzan polestuzministerstvan avaruz'apparatoiden pämehen ohjandusen Voinavaruz'lendemiden ohjanduzkeskusen aigsijaližen pämehen, vodelpäi 1973 vodehesai 1979 — varapämehen, a vodelpäi 1979 vodehesai 1991 — Sovetskijan Sojuzan polestuzministerstvan avaruz'apparatoiden pämehen ohjandusen ezmäine varapämez' tedo-oppindradoiden mödhe. Oli erasiden valdkundaližiden komissijoiden pämez' raketavaruden ladehiden kodvindan mödhe. Oli avaruz'laivoiden da -apparatoiden kontrolin merilaivoiden tegendan aktivižen inženeran, tegi suren panendan projektan 1914 "Maršal Nedelin"-avaruz'laivoiden da -apparatoiden kontrolin laivan tegemižehe.

Titov oli "Aviacii i kosmonavtika"-kulehtesen aigsijaližen toimitajan.

31. vilukud vodel 1980 polesti dissertacijan Sovetskijan Sojuzan Voinvägiden päštaban voinakademijas K. J. Vorošilovan nimel i sai vointedon kandidatan arvnimen. Möhemba hän polesti doktoran dissertacijan.

Redukus vodel 1991 general-polkovnik German Titov mäni lebule.

Karjeran jäl'gmäižed voded

Vodelpi 1992 vodehesai 1993 Titov oli Rahvahidenkeskeižen kosmonavtikan da eloktronikan "Kosmoflot"-keskusen prezident, vodelpäi 1993 vodehesai 1995 — Venäman konversijan keskusen nevondišton avaruz'kompleksan aigsijaline pämez', а vodelpäi 1999 — Venäman Avaruz'tedon federacijan prezident.

Eli Moskvas.

German Titov — Venäman Valdkundaližen duman 1. kucundan deputat

Titovad valitihe Sovetskijan Sojuzan Ülembaižen nevondišton 6. i 7. kucundoiden deputataks (1962, 1966), a mugažo Venäman Valdkundaližen duman I, II, III kucundoiden deputataks (1993, 1995, 1999), hän oli KPRFan frakcijan ühtnik.

German Titov koli 20. sügüz'kud vodel 2000 südäintabadusehe. Prostindaztego oli 25. sügüz'kud vodel 2000 Venäman voinvägiden kul'turkeskuses. titovad pandihe maha Novodevičjen kaumištol Moskvas.

Kanz

Tat Stepan Pavlovič Titov (23.04.1910 — 18.10.1993), venän kelen da literaturan opendai, Suren Kodiman voinan ühtnik. Mam Aleksandra Mihailovna Titova (norudes Nosova) (10.06.1914 — 2001), emäg.

Sizar' Zamfira Puško, möhemba Averina (norudes Titova) (om sündunu 21.12.1941). Radab Moskvan agjan aptekohjandusen radnik.

Ak Tamara Vasiljevna Titova (norudes Čerkas) (om sündunu 25.12.1937, Luganskan agj). Lopi Moskvan agjan pedagogižen institutan N. K. Krupskajan nimel "istorii, ühthižkundantedo"-specialižuden mödhe; radoi Voinistorijan institutas.

Tütred Tatjana (om sündunu 23.09.1963), lopi Moskvan valdkundaližen rahvahidenkeskeižiden kosketusiden institutan, ekonomist, i Galina (om sündunu 14.08.1965), lopi Verhiden keliden voininstitutan, kändai.

Voinarvnimed

• Leitenant (11.09.1957);
• Vanhemb leitenant (16.10.1959);
• Kapitan (18.04.1961);
• Major (06.08.1961);
• Podpolkovnik (19.02.1963);
• Polkovnik (16.08.1966);
• Aviacijan general-majoir (25.04.1975);
• Aviacijan general-leitenant (16.02.1979);
• Aviacijan general-polkovnik (17.02.1988).

Pauklahjad i arvnimed

Venäman i Sovetskijan Sojuzan valdkundaližed pauklahjad:

• Sovetskijan Sojuzan Geroi (9. elokud 1961);
• III stepenin "Arvtegoiš kodiman edes"-orden (7. sügüz'kud 1995) — arvtegoiš valdkundan edes, sadud radonaigan satusiš, sures panendas sebruden vahvištoitandaha da ühthižradoho rahvahiden keskes;
• kaks' Leninan ordenad (17. kezakud 1961, 9. elokud 1961);
• Okt'abr'skijan revol'ucijan orden (21. uhokud 1985);
• Radon Rusttan flagan orden (15. vilukud 1976);
• Medal' "Koskmatomiden pöudoiden kündandas" (eloku 1961);
• ühesa jubileimedalid;
• Sovetskijan Sojuzan lendai-kosminavt (9. elokud 1961);
• Sovetskijan Sojuzan Voinvägiden arvostadud radnik (15. elokud 1991) — korktoiš arvtegoiš Sovetskijan valdkundan edes man vahvištoituzrados i hüväs mastarudes radol;
• Sovetskijan Sojuzan arvostadud sportan mastar' (1961);
• Venäman prezidentan kitändkirjeine (2. keväz'kud 2000) — sures panendas kodiman da mail'man avaruz'tedon sündundaha da kehitoitandaha.

G. S. Titovan muštpachišt Krasnoznamenskas

Verazmaižed pauklahjad:

• Vjetnaman Demokratižen valdkundan radon Geroi (21. vilukud 1962);
• Ho Ši Minan orden;
• Sebruden orden (Vjetnam);
• Bolgarian Socialistižen radon Geroi (27. sügüz'kud 1962);
• Georgii Dimitrovan orden (Bolgarii, 27. sügüz'kud 1962);
• Medal' "25 vod rahvahan valdale" (Bolgarii);
• Medal' "100 vot Georgii Dimitrovan sündundpäiväspäi" (Bolgarii, 14. uhokud 1983);
• Mongolian Geroi, 10. tal'vkud 1961);
• Suhe-Batoran orden (Mongolii, 10. tal'vkud 1961);
• Medal' "30 vot vägestusele Japonian päl" (Mongolii, 8. vilukud 1976);
• Karl Marksan orden (Germanii, 1. sügüz'kud 1961);
• Kuldaine medal' "Hüväs rados" (Germanii, 4. sügüz'kud 1961);
• II stepenin "Indonezijan valdkundan tähtaz"-orden (9. vilukud 1962);
• Jugoslavian Tähthan orden lentaiženke (19. sügüz'kud 1962);
• I stepenin Ruminijan Tähthan orden (14. redukud 1961);
• Arvtegoiden orden (Kongo, 03.09.1965);
• Sebruden orden (Sirii, 1988);
• Ukrainan Prezidentan arvostusen znam (11. sulakud 1995) — sures åanendas raketan-avaruden sisteman tegendaha, rahvahidenkeskeižen ühthižradon vahvištoitandaha avaruz'alovehes i ezmäižen "Zenit-2" raketan lendandan 10-voččeks jubilejaks.

Pauklahjad:

• Leninan pauklahj (1988).

Kirjad

• Титов Г. С. 700 000 километров в космосе. — М., 1961.
• Титов Г. С. Семнадцать космических зорь. — М.: ЛПН, 1962.
• Титов Г. С. Авиация и космос. — М.: Военное издательство Министерства обороны СССР, 1963.
• Титов Г. С. Первый космонавт планеты. — М.: «Знание», 1971. — 32 с.
• Титов Г. С. Голубая моя планета. — 1972. — 240 с. 
• Титов Г. С. На звёздных и земных орбитах. — М.: Детская литература, 1987. — 224 с.

G. S. Titovan kaum

Fil'mad

• 1961 — ven.: «Москва встречает космонавта-2» — Sovetskii Sojuz, Tedofil'moiden keskuzstudii;
• 1961 — ven.: «Снова к звёздам» — Sovetskii Sojuz, Tedofil'moiden keskuzstudii;
• 1962 — ven.: «700000 километров в космосе» — Sovetskii Sojuz, Tedo-popul'arižiden fil'moiden kinostudii;
• 1962 — ven.: «В 35-й раз через экватор» — Sovetskii Sojuz, Tedofil'moiden keskuzstudii, fil'm G. Titovan matkas Indonezijaha, Birmaha i Vjetnamha;
• 1962 — ven.: «Космонавт-два в США» — Sovetskii Sojuz, Tedofil'moiden keskuzstudii;
• 1963 — ven.: «Желанные гости» — Sovetskii Sojuz, Tedofil'moiden keskuzstudii, fil'm German Titovan matkas Jugoslavijaha, Jurii Gagarinan matkas Avstrijaha i Danijaha;
• 1988 — ven.: «Майское утро» — Sovetskii Sojuz, CSDF — ohjandai Rollan Sergijenko;
• 2010 — ven.: «Второй. Герман Титов» — Venäma, VGTRK;
• 2010 — ven.: «Герман Титов. Первый после Гагарина» — Venäma, studii "Vastuz", ezmäine kanal;
• 2010 — ven.: «Герман Титов. Звезда над Алтаем» — Venäma, Telekompanii "Altai";
• 2011 — ven.: «Герман Титов. Первый — второй» — Venäma, Roskosmosan telestudii;
• 2013 — ven.: «Гагарин. Первый в космосе» — Venäma. German Titovan roliš — Vadim Mičman.

Mušt

• 6. elokud vodel 2011 avaitihe uz' memorialižen G. S. Titovan muzejan pert' Polkovnikovo-küläs.

Memorialižehe kompleksaha mülüb endištadud sauvotuz, kus oli vanh seičemevozne škol, miččes openzihe tulii kosmonavt i radoi hänen tat opendajan, a mugažo uz' sauvotuz. Ezmäi materialad avaruden da ezmäižiš lendandoiš oliba penes Titovoiden kanzan pertiš. Kaikiš honusiš voib nähta personaližid kosmonavtan kaluid, pauklahoid, erazvuiččid azjbumagoid, orbitaližiden stancijoiden maketoid, raketan motoroiden paloid, kartoid, jonoštesid, pirdatusid, muštalahjoid, Mal i avarudes tehtud fotokuvid.

Memorialine Titovan muzei Polkovnikovo-küläs

G. S. Titovan laskendsija

G. S. Titovan modkuva

• Vodel 1981 oli avaitud muštpacaz Titovan laskendtahol läz Krasnii Kut-küläd Saratovan agjas.

• 4. redukud vodel 2012 muštpacaz Titovan muštoks avaitihe Voinrohktuden puištos Krasnoznam'onsk-lidnas.

• 14. sügüz'kud vodel 2015 oli avaitud Titovan muštpacaz venälaiž-vjetnamižen da vjetnamiž-venälaižen sebroiden tomotusen mödhe Titovan sarel Vjetnam).

• 9. sulakud vodel 2021 avaitihe Avaruden avaidajiden puišt Jurii Gagarinan nimel, siš tehtihe "Kosmonavtoiden galerei", kus om G. S. Titovan bareljef-modkuva.

Nimitadihe Titovan muštoks:

• Avaruz'apparatoiden kodvusen da ohjandusen päkodvusenkeskuz G. S. Titovan nimel;
• Krasnijan Kutan kodirandan muzei Saratovan agjas (läz "Vostok-2"-raketan laskendtahod);
• Barnaulan aeroport;
• Airbus-aeroflotan lendim 320 VQ-BCM (2010);
• Titovan krater Kudmaižen toižel polel;
• Asteroid (13010) Germantitov;
• sar' Tonkinan lahtes (Vjetnam, koordinatad 20.858704, 107.080418);
• vedenaluine mägi (Titov Seamount) Tünäs valdmeres (suvi-päivnouzman polehe Beiker-sarespäi);
• Titovan mägi Antarktidas (koordinatad: 71°58′ ю. ш. 10°52′ в. д.).
• Altajan optik-lazeran keskuz;
• Barnaul-lidnan nägemusiden da sportan kodimišt;
• Baikonur-lidnan keskuzird, Kazahstan;
• irdad Barnaulas, Volgogradas, Volkolamskas, Viborgas, Jekaterinburgas, Krasnii Kut-lidnas, Kizilas, Lipeckas, Mahačkalas, Novosibirskas, Penzas, Saranskas, Piteriš, Himki-lidnas, Kostromas, Balašovas i toižiš Venäman i Ripmutomiden valdkundoiden ühtištusen lidnoiš;
• škol-gimnazii № 45 Barnaulas;
• licei № 1 Krasnoznamenskas (Moskvan agj);
• keskškol № 11 в Moskvan agjan Ščolkovon rajonas;
• Gumanitariž-estetine škol-gimnazii № 20 Šimkent-lidnas, Kazahstan;
• keskškol Almati-lidnas, Kazahstan;
• lapsiden lager' "Anohovan laht" (Pskovan agj);
• avaruz'tedon klub noriden täht (Piter);
• Podol'sk-lidnan keskškol № 19 (Moskvan agj);
• puišt Svatovo-lidnas (Luganskan agj).

• 

  Kirjeiženkor', 1962

• 

  Kirjeiženkor', 1962

• 

  Kirjeiženkor', 1962

• 

  Venäman počtmark

Homaičendad

Literatur

• Берег Вселенной: воспоминания ветеранов космодрома Байконур / под общ. ред. сост. сб. Болтенко А. С. — Киев: Феникс, 2014. — 537 с. — ISBN 978-966-136-169-9.
• Осташев А. И. Испытание ракетно-космической техники — дело моей жизни. События и факты. — Королёв, 2001. — 213 с.
• Осташев, А. И. Сергей Павлович Королёв — гений XX века: прижизненные личные воспоминания об академике С. П. Королёве. — Королёв: Изд-во Московского гос. ун-та леса, 2010. — 128 с. — ISBN 978-5-8135-0510-2.
• С. П. Королёв. Энциклопедия жизни и творчества / под редакцией В. А. Лопота. — «Энергия» им. С. П. Королёва]], 2014. — 704 с. — ISBN 978-5-906674-04-3.
• Военный энциклопедический словарь ракетных войск стратегического назначения / Министерство обороны РФ; Гл. ред.: И. Д. Сергеев, В. Н. Яковлев, Н. Е. Соловцов. — М.: Большая Российская энциклопедия, 1999. — 632 с. — 8500 экз. — ISBN 5-85270-315-X.. — С.535.
• И. А. Маринин, С. Х. Шамсутдинов, А. В. Глушко (составители). Советские и российские космонавты. 1960—2000 / Под редакцией Ю. М. Батурина. — М.: ООО Информационно-издательский дом «Новости космонавтики», 2001. — ISBN 5-93345-003-0.
• Первушин А. И. Тяжёлый рейс // warspot.ru. — 2021. — 6 август.
• Сомов, К. К. . — Воронеж: Макс-Принт, 2015.

Lähtked

• Titov German Stepanovič  (рус.). Сайт «Герои страны».
• Герман Титов. Космическая энциклопедия  (рус.). Архивная копия от 23 sügüz'kud 2015 на Wayback Machine
• Наш Герман — статья о Германе Титове  (рус.).
• Донские селяне и российские космонавты  (рус.). krestianin.ru. Архивная копия от 4 keväz'kud 2016 на Wayback Machine
• В Алтайском крае открылся мемориальный музей Германа Титова  (рус.).
• Музей космонавтики имени Германа Титова  (рус.). Архивная копия от 13 sulakud 2012 на Wayback Machine
• Алтайский государственный мемориальный музей Г. С. Титова  (рус.). Архивная копия от 7 sügüz'kud 2019 на Wayback Machine
• Интернет-выставка «Голубая моя планета…». К 50-летию полета Г. С. Титова на космическом корабле «Восток-2»  (рус.).
• Официальный сайт администрации г. Байконур. Почётные граждане города  (рус.). Архивная копия от 29 keväz'kud 2019 на Wayback Machine