Mail'man živatoiden kaičendpäiv

Рувики-späi
Mail'man živatoiden kaičendpäiv
Animal diversity.jpg
Tip Ekologine päiv
Oficialižesti angl.: World Animal Day
Toižin ven.: День защиты животных, День животных, Всемирный день животных
Znamoičend Kingitada rahvazkundan homaičust planetal eläjiden živatoiden erazvuiččiden roduiden promblemoihe.
Om tehtud vodel 1925
Tegii Genrih Cimmerman (germanialaine jevrejalaine kinolog, kirjutai, živatoiden oiktusiden kaičii)
Praznuitas
25x25пкс
Rahvahidenkeskeine päiv
Päiv 4. redukud
Om sidotud 4. redukud — "Pühän Franciskan päiv". XIII voz'sadan katoline pühä Francisk Assizskii Italiaspäi oli Franciskalaižiden ordenan augonpanii i londusen da živatoiden kaičii.
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Mail'man živatoiden kaičendpäiv (angl.: World Animal Day, ven.: Всеми́рный де́нь защи́ты живо́тных) — rahvahidenkeskeine ekologine päiv, mitte om sidotud planetal eläjiden živatoiden erazvuiččiden roduiden promblemoidenke. Joga voden se praznuitas 24. keväz'kud vodelpäi 1925, jäl'ges 4. redukud vodelpäi 1929. Ezmäižen kerdan om sätud Genrih Cimmermanal. Vodel 1931 oficialižesti om vahvištoittud živatoiden kaičendsebran rahvahidenkeskeižel kongressal.

Istorii

24. keväz'kud vodel 1925 Germanias Berlinan sportkodimištos germanialaine jevrejalaine kinolog, kirjutai, živatoiden oiktusiden kaičii Genrih Cimmerman sädi ezmäižen "Živatoiden päivän"[1][2].

Vodelpäi 1929 praznuičendpäiväks pandihe — 4. redukud[1]:

  • 4. redukud — "Pühän Franciskan päiv". XIII voz'sadan katoline pühä Francisk Assizskii Italiaspäi oli Franciskalaižiden ordenan augonpanijan i londusen da živatoiden kaičijan. Legendan mödhe hän mahtoi pagišta živatoidenke, a mugaži kaiči niiden oiktusid.

Sil-žo vodel "Živatoiden päiv" oli sätud i praznuitud Germanias, Avstrias, Šveicarias i Čehoslovakias.

Semendkus vodel 1931 Florencias (Italii) Živatoiden kaičendsebran rahvahidenkeskeižel kongressal oli oficialižesti vahvištoittud Mail'man živatoiden kaičendpäiv[1].

Päivän pätegend om kingitada rahvazkundan homaičust planetal eläjiden živatoiden erazvuiččiden roduiden promblemoihe.

Vodel 1948 Avstralias azjtegod oli vedetud Živatoiden kaičendan korolin ühthižkundan tugel[2].

Vodelpäi 2008 "Mail'man živatoiden kaičendpäiv" zavottihe praznuita mirun 68 mas. Rahvahidenkeskeižiden päazjtegoiden tegemižehe ühtneba ičetahtnikad kaikes miruspäi[3][2].

Mail'man živatoiden kaičendpäiv (živatoiden sötand), Amsterdam, 1964

Sidotud azjtegod

Mugažo oma toižed kundaližed da rahvahidenkeskeižed živatoile omištadud päiväd[4]:

Päiv Nimi
11. vilukud Kaičuztahoiden da rahvahaližiden puištoiden päiv
17. uhokud Pohjoižen pedran päiv
19. uhokud Mail'man meren imetaiživatoiden kaičendpäiv
27. uhokud Rahvahidenkeskeine vauktan kondijan päiv
1. keväz'kud Venäman kažiden päiv
1. sulakud Rahvahidenkeskeine linduiden päiv
20. sulakud Mail'man mezjaižiden päiv
20. kezakud Slonan päiv
23. heinkud Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv
Elokun koumanz' sobat Rahvahidenkeskeine koditomiden živatoiden päiv
Elokun jäl'gmäižed lebupäiväd Rahvahidenkeskeine öläpäkoiden päiv
Sügüz'kun toine pühäpäiv Mail'man kurgen päiv
10. tal'vkud Rahvahidenkeskeine živatoiden oiktusiden päiv
"Mail'man živatoiden kaičendpäiv" Niderlandad, 1997

Päivän temad

Vodelpäi 2018 "Mail'man živatoiden kaičendpäiväks" Velikobritanian Naturewatch-abufond joga voden valičeb päivän teman, miše vedäda rahvahidenkeskeižid päazjtegoid:

Voz' Tem
2018 "Ristitun da živatoiden mirun kosketused"
2019 "Elo veden al: ristituiden da planetan täht"
2020 "Ristit da koir"
2021 "Mecad da tarbhuded elon täht: hol' ristituiš da planetas"
2022 "Ühthine Planet"
2023 "Ned oma pened i sured, navet'kat niid kaikid!"[5]
2024 "Mir — nece om niiden-ki pert'![5]
2025 "Kaikat živatoid! Kaikat planet!"[6]

Azjtegod

"Mail'man živatoiden kaičendpäiväl" tehtas mugoižid azjtegoid[1]:

  • tedotelendazjtegoid;
  • živatoiden ozutelusid koditomiden kažiden da koiriden prijutoiš;
  • openduzorganizacijoiš vedetas tematižid urokoid, kus starinoitas, kut om tarbhašt pidäda hol't živatoiš;
  • avaitud verajiden päivid živatläžundkodiš;
  • abufondoiden akcijoid, miše abutada kolijoile živatoiden roduile;
  • "To sebranikoid"-akcijoid organizacijoiš (radnik voib tulda radole ičeze živatoidenke).

Vodel 2020 Lahoras (Pakistan) SAVERS-sebr, mitte abutab živatoile da živatlekarile äkkiližiš azjoiš, vedi azjtegoid noriden üläopenikoiden-živatlekariden täht. Tehtihe ekskursii safaridme Lahoran živattanhas, üläopenikoile ozutadihe dokumentaližen fil'man pahas pidändas živatoidenke, azegiš, a mugažo vedetihe "Fotomanii"-fotokonkurs[7].

Vodel 2025 Dubajas (Araban Ühtenzoittud Emiratad) Al Falah-živatklinikas tehtihe irdkažiden fotokonkurs. Akcijan aigan koditomid živatoid puhtastadihe sonzarišpäi da kägentäišpäi[8].

Venämal

Vodel 2000 Venämal joga voden praznuitas "Mail'man živatoiden kaičendpäiv"[1].

Valdkundaližel tasol oli vahvištoittud mugoižed zakonprojektad[9]:

  • Vodel 1995 oli tehtud zakon "Živatoiden mirus", mitte kontroliruib živatoiden mirun da sen elonümbrišton kaičendad da kävutandad.
  • Vodel 2011 oli sätud avtonomine "Edahaižpäivnouzman leopardad".
  • Vodel 2013 Venäman mantedon sebran tugel oli sätud "Amuran tigr" (ven.) (vep.-keskuz, miččen pätegend oli kaita da sureta tigroiden lugumärad.
  • Uhokus vodel 2014 oli vahvištoittud "Harvinaižiden da kadondvarus olijoiden živatoiden, kazvmusiden da babukoiden roduiden strategii vodehesai 2030", sen aigan planuitas vedäda biotehnižid azjtegoid, levenzoitta kazvatuztarhoid, kalakazvatuzkeskusid, kazvišttedoližid puištoid, a mugažo dendrarijoid, miše kaita harvinaižid da kadojid živatoiden, kazvmusiden da babukoiden roduid.
  • Tal'vkus vodel 2018 oli vahvištoittud zakon "Vastusenpidändas živatoiš", mitte kaičeb živatoid pahas pidändaspäi.
  • 2. sulakud vodel 2020 oli vahvištoittud uz' "Rusked kirj" (ven.) (vep.-toimindrad, miččehe mülüba harvinaižiden da kadondvarus olijoiden živatoiden (kaked om 443 živatoiden rodud, niišpäi 29 linduiden ut rodud da 14 imetaiživatoiden rodud).

Piteriš Leningradskii-živattanhas joga voden vedetas openduzakcijoid, lugetas lekcijoid živattanhoiden tarbhudes harvinaižiden da kadutandvarus olijoiden živatoiden roduiden kaičendan täht. Mugažo necil päiväl erasid tervehtoittud živatoid pästtas londusele, oigendaba kondjid tal'vunehe, tegeba ozutezsöndoid. Piterin valdkundaližes živattervhuz'tedon akademijas lugetas lekcijoid da tehtas ozutelusid[1][10].

"Äned živatoiš"-organizacii tegeb ferman živatoiden kaičendan programman, miččen aigan openduzerištoiš vedetas tedotelenradod, sirttas edehe zakonprojektoid, vastustaba ferman živatoiden pahad pidändad vaste[10].

Jogavoččed azjtegod:

  • Moskvas da Moskvan agjas lidnživatoiden kaičendfond tegeb programman kodi- da irdživatoiden kaičendan täht, tegeba varumatomid oloid vezilinduiden poigiden täht, a mugažo keskaigaižid kodid kaitud kažiden täht, keradab aburahoid mairhes eläjiden živatoiden täht[10].
  • Murmanskas openduzorganizacijoiš vedetas holen urokoid živatoiden polhe[10].
  • Kazaniš vedetas "Koiranpoigiden čas"-augopenduzčasuid koirankacujiden täht, niiden aigan starinoitas kazvatusen erigoičusiš, socializacijas da živatoiden vedändan keles. Tehtas azjtegoid lapsiden täht: kvestoid, viktorinoid da mastar'-klassoid[10].

Vodel 2015 Moskvas nügüdläižes "Vinzavod"-taidehkeskuses Animals Alive Event-abuprojektan aigan radoi "Minä en voiškande…"-foto-ozuteluz. Sil oli ezitadud moskvalaižiden kuvadajiden Arsenii Džabijevan, Grigorii Šeluhinan, Ol'ga Žadanin da Filipp Gončarovan fotoradoid. Tehtihe mastar'-klassoid aigvoččiden da lapsiden täht, ozutadihe fil'm da pagištoituz fotoprojektan ühtnikoidenke, a mugažo tehtihe lotorei lahjoidenke. Mugažo radoi ozuteluz-projekt, miččen aigan ozutadihe 30 tvinglerad (kaks'poližid pövuid tegonahkaspäi, niiden südäinpolišpäi om tehtud taidehpirdajiden kuviden printoid). Pövud ühtniba kidamöndaha, a sadud ližarahad oli oigetud Kalugan ven.: «Душа бродяги»-prijutha koditomiden živatoiden täht[11].

Vodel 2023 Balašov-lidnan (Saratovan agj) keskuzkirjištos tehtihe kirjoiden-kaluiden "Planetan živatoiden mir"-ozuteluz, mitte oli kahtes palaspäi: "Čudokahad londusen olijad" da "Kaiče mindai!"[12].

Necil-žo vodel Moskvas Valdkundaližes Darvinan muzejas (ven.) (vep. mäni praznikprogramm, mitte oli omištadud mägrale, sen aigan tehtihe "Mägran tozi"- da "Kaikid-kaikid"-tedovändod, tematine "Voden živatad"-kvest, interaktivižid "Tropikoiden kuz'jaugaižed eläjad"-openduzčasuid, mastar'-klassoid, kus tehtihe čomitesid, lugetihe ven.: «PROбарсука»-tedolekcii i muga edemba[13].

Vodel 2024 mäniba mugoižed azjtegod:

  • Kavkazan kaičuztahos Hristofor Šapošnikovan nimel ekotedotelenderištos lugetihe lekcii, tehtihe vastusid, openduzčasuid da ekskursijoid. Mugažo azjtegod mäniba "Laura"- da "Guzeripl'"-ekokeskusiš[14].
  • Moskvas mecživatoiden "Janišan pert'"-tervehtumižen keskuses mäni konferencii nimel ven.: «Актуальные вопросы ветеринарной медицины диких животных и сохранения биоразнообразия»[14].
  • Mäni jogavozne Ühthižvenälaine socialine "Kaikuččele pidab sebranik!"-akcii. Nece akcii vedetas lapsiden päivkodiš, školiš, kirjištoiš i toižiš kul'turorganizacijoiš, tehtas lapsiden pirdatusiden, tehmusiden, fotokuviden ozutelusid. Akcijoiden pätegend om sündutada vastusenpidändad živatoiden polhe[15].
Vastustuzakcii "Mail'man živatoiden kaičendpäiväks", 2022, Baku

Melentartuižed faktad

  • 34000 tuhad kazvmusiden da živatoiden rodud oma kadondvarus[1].
  • Kaikuččel časul planetal kadob 3 živatoiden rodud[1].
  • Venäman londuzvaroiden da ekologijan ministerstvan tedoiden mödhe vodeks 2023 jäl'gmäižes 400 vodes kadoi živatoiden 9 rodud (tur, tarpan, stellerlehm i toižed)[9].
  • Vodel 1865 Venäman imperijas oli sätud abuorganizacii, mitte abuti živatoile. Mugažo oli sätud Živatoiden polestandsebr, mittušt ohjanziba dvor'anoiden da činovnikoiden akad[1].
  • Ühthižvenälaižen kundaližen mel'pidon oppindkeskusen statistikan mödhe Venäma (man rahvahan 66 %) om koumandel sijal mirus kažiden pidändan mödhe (33,7 mln — 49 %), videndel sijal koiriden pidändan mödhe (18,9 mln — 34 %)[1][14].
  • Venäman erasiš regionoiš om ičeze "Rust kirj", miččes tedod udištadas kaiken aigan[1].
  • Kitajas om "Vauged kirj", miččehe mülüba Kitajan arvokahambad mecživatad, miččed om valdkundan kaičendas, Amerikas radab "Zakon kadojiš roduiš"[14].
  • Meksikas om paindud kirj — art-projekt Rexistencia, mitte om omištadud kolijoiden živatoiden roduile. Teks da kuvad om tehtud šolkpgrafijan tehnikas[14][16].

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 Всемирный день защиты животных 2025: какого числа, история и традиции праздника. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  2. ↑ 1 2 3 4 октября — Всемирный день животных, Издательство AST. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  3. ↑ Всемирный день защиты животных - Дай, Джим, на счастье лапу мне - Блоги Sports.ru, Спортс’’. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  4. ↑ Корякина, Александра. Всемирный день защиты животных в 2025 году: сохраним животный мир многообразным, ВФокусе Mail. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  5. ↑ 1 2 4 октября — Всемирный день животных: какой теме посвятят праздник в 2024 году, Известия. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  6. ↑ Day, World Animal. Save Animals, Save the Planet! - World Animal Day, World Animal Day. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  7. ↑ Day, World Animal. World Animal Day 2020 - World Animal Day, World Animal Day. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  8. ↑ Day, World Animal. Al falah veterinary clinic's world animal day street cat photo contest (Dubai, UAE) - World Animal Day, World Animal Day. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  9. ↑ 1 2 Всемирный день защиты животных, РИА Новости. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  10. ↑ 1 2 3 4 5 Всемирный день защиты животных 2025: когда и как отмечают, Халва медиа. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  11. ↑ В Москве пройдет фотовыставка «Я не смогу…» о защите животных, snob.ru. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  12. ↑ «Животный мир планеты» / выставка-просмотр / — Муниципальное учреждение "Городская централизованная библиотечная система". balbibl.ru. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  13. ↑ Всемирный день защиты животных 0+, «Научная Россия» - электронное периодическое издание. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  14. ↑ 1 2 3 4 5 Всемирный день защиты животных 2025: когда, история, традиции - Российская газета, Российская газета. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  15. ↑ «Каждому нужен друг!»–акция во Всемирный день защиты животных — описание, программа мероприятия, дата, время. Адрес места проведения — . Афиша. Культурный регион - Культурно-туристический портал Белгородской области. Дата обращения: 11 vilukud 2026.
  16. ↑ Rexistencia. Вымирающие животные и охраняемые виды в Мексике. Коллективная графическая папка. Rexistencia. Вымирающие животные и охраняемые виды в Мексике. Коллективная графическая папка. Дата обращения: 11 vilukud 2026.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Mail%27man_živatoiden_kaičendpäiv&oldid=528772"