Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv

Рувики-späi
Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv
Gurbkit
Gurbkit
Tip

Ekologine

Znamoičend

Kingitada rahvahan homaitust kitoiden da toižiden meri-imetaiživatoiden problemoihe.

Tegii

Rahvahidenkeskeine kitoiden komissii

Päiv

23. heinkud vodel 1986

Om sidotud

Om kel'tüd möda sadud kitoid

lugeda • diskussii • redaktiruida

Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv (ven.: Всеми́рный день кито́в и дельфи́нов, angl.: World Whale and Dolphin Day) — ekologine praznik, mitte om tehtud vodel 1986 Rahvahidenkeskeižel kitoiden komissijan idejan mödhe. Se praznuitas 23. heinkud, sikš ku necil päiväl vodel 1982 komissii änesti kitoiden möndan kel'dändan polhe, zavottes vodespäi 1985/1986[1][2].

Kel'dänd sai vägen 19. uhokud vodel 1986. Sen taguiči kaikuččen voden 19. uhokud praznuitas völ üks' praznik — [[Mail'man kitoiden päiv][3]. Nece päiv om toižiden meri-imetaiživatoiden kaičendpäiv. Erašti erazvuiččiden maiden ekologižed organizacijad ühtes omištaba necidä päiväd miččele-se ühtele imetaiživatoiden vidale, mitte voib kadotada kogonalaz[4][5].

Istorii

Rahvahidenkeskeine kitoiden komissii tegi uden datan kalendariš vodel 1986[6].

Vodel 1982 komissii sanui suriš ekologižiš problemoiš, miččed sünduiba äjiden kitoiden da del'finoiden rikomižen taguiči. Komissijan taričendoiden pohjal 23. heinkud vodel 1986 oli kel'düd sada kitoid da möda niid. Siš aigaspäi kaikes mirus kaikuččen voden praznuitas praznik — Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv, mitte om omištadud ičeladuižile alavezimirun ezitajile[7][8].

Kitoiden samine «oppindradon täht»

Kitoiden liha mödas Tokios

Jäl'ghe sidä, konz komissii kel'di sada kitoid, Japonii sankcijoiden taguiči ühtni kožmusehe, no se jäti mugoižen oiktusen kut «Kitoiden samine «oppindradon täht»». Kvota samižen täht vodel 2007 oli 950 kitad, se znamoičeb, miše Japonii kaikuččen päivän sai läz koumad kitad. Neci-žo vodel japonialaižel «Nissin-maru»-flotilijal oli pažag, sikš «oppindradon täht» riktihe vaiše 508 živatad. Jäl'ghe necidä Japonijas taritihe möst sada kitoid naindaigan. Jäl'ghe tehtud oppindradoid živatoiden liha paksumba todas japonialaižihe restoranoihe. Japonijas mugažo om planoiš möst zavot't'a sada gurbkitoid[9].

19. uhokud vodel 2010 Avstralian premjer-ministr Kevin Radd pakiči Japonijad heitta sada kitoid, grazi avaita sidä vaste processan Rahvahidenkeskeižes kriminaližes sudas Gaagas[10].

Praznik Venämal

Aktivistad da londusenkaičijad organizacijad kaikuččen voden pidäba mitingoid, demonstracijoid da keradusid, miše kingitada rahvahan homaitust meri-imetaiživatoiden lugumäran vähenzoitamižen problemaha. Nece koskeb ei vaiše kitoiden samišt, no del'finoiden da toižiden meriživatoiden pidämišt del'fintarhoiš da okeanariumoiš, kus hö paksus oma hondoiš olendoiš[11].

Mail'man kitoiden da del'finoiden päiväl Venämal tehtas erazvuiččed azjtegod, miččed kingitaba homaitust meri-imetaiživatoiden kaičendproblemoihe. Naku oma erased niišpäi[12]:

  • Praznikaližed ekologižed programmad, ozutesikš, Arhangel'skas 23. heinkud vodel 2023 Pohjoi4meren muzejan pordhil m6ni praznikaline programm, kus oli interaktivine matk Franc-Iosifan Man arhipelagan kartadme, viktorin, master-klassad da fotosessii vauktan Mihailuška-kondjanke.
  • Memorialižed tedištuzmatkad, mugoižed kuttedištuzmatk «El'dorado»-jahtal elokus vodel 2023, konz kävutihe Franc-Iosifan Man arhipelagan tärktoid sijoidme, siš lugus Gal'l'a-sar' da Tegethoff-nem'.
  • Tedokonferencijad, ozutesikš, «Franc-Iosifan Ma: 150 vot tedištuzmatkoid»-konferencii, mitte oli sügüzel vodel 2023 da kuna ühtniba rahvahidenkeskeižed ezitajad.
    Franc-Iosifan Ma, Primorskan rajon

Homaičendad

  1. ↑ +Brakes P., Simmonds M. P.
    −{{{2}}}     Whales and Dolphins: Cognition, Culture, Conservation and Human Perceptions. — Routledge, 2013. — P. 42. — 256 p. — ISBN 9781317974697.
  2. Wayback Machine
  3. ↑ Halifax Discovery Centre celebrates 38th annual World Whale Day (англ.). Global News. Дата обращения: 4 heinkud 2024. Архивировано 15 uhokud 2020 года.
  4. ↑ Сегодня — День защиты китов и морских млекопитающих. Харьковские Известия (19 uhokud 2013). Дата обращения: 20 uhokud 2014. Архивировано из оригинала 24 uhokud 2014 года.
  5. ↑ Всемирный день китов. РИА Новости (19 uhokud 2013). Дата обращения: 20 uhokud 2014. Архивировано 24 uhokud 2014 года.
  6. ↑ Roman Paršincev. Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv: Čukotkan randoidenno kezal keradase 100 gurbkitad. mir24.tv. Мир24 (23 heinkud 2023). Дата обращения: 4 heinkud 2024.
  7. ↑ 23. heinkud — Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv. Экосфера (23 heinkud 2023). Дата обращения: 4 heinkud 2024.
  8. ↑ 23. heinkud, Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv. smmplanner.com. Дата обращения: 4 heinkud 2024.
  9. ↑ Japonii ezmäižen kerdan 20 vodes ei voind kävutada lophusai kvotad kitoiden samižen täht. RIA Uzištod (1 keväz'kud 2007). Дата обращения: 13 elokud 2010. Архивировано 26 keväz'kud 2012 года.
  10. Лента.ру (19 uhokud 2010). Архивировано 23 uhokud 2010 года. Дата обращения: 20 uhokud 2010.
  11. ↑ Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv vodel 2024: praznikan istorii da tradicijad. Komsomol'skii oiktuz'. Дата обращения: 4 heinkud 2024.
  12. ↑ Mail'man kitoiden da del'finoiden päiv praznuitasArhangel'skas. Pohjoižen tozi. Дата обращения: 4 heinkud 2024.

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Mail%27man_kitoiden_da_del%27finoiden_päiv&oldid=202674"