Hudilainen Aleksandr Petrovič

Рувики-späi
Aleksandr Petrovič Hudilainen
Глава Республики Карелия Александр Петрович Худилайнен.jpg
Флаг
Karjalan pämez'
Флаг
24. semendkud vodel 2012 — 15. uhokud vodel 2017
Ken oli ende Andrei Nelidov
Ken tuli jäl'ghe Artur Parfenčikov
Флаг
V kucundan Piterin agjan Zakonoiden tegendan kundan pämez'
15. tal'vkud vodel 2011 — 22. semendkud vodel 2012
Ken oli ende Ivan Habarov
Ken tuli jäl'ghe Sergei Bebenin
Флаг
"Piterin agjan Gatčinan municipaline rajon"-municipalitetan administracijan pämez'
2001 — 2011
Ken oli ende Anatolii Ledovskii
Ken tuli jäl'ghe Jelena L'ubuškina
Sündundpäiv 2. semendkud 1956(1956-05-02) (70 лет)
Partii Jedinaja Rossia
Openduz
Tedostepen' ekonomikan tedokandidat
Pauklahjad
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Aleksandr Petrovič Hudilainen (ven.: Алекса́ндр Петро́вич Худила́йнен, om sündunu 2. semendkud 1956, Zlobino[d], Tverin agj) — venälaine valdmez'. Karjalan pämez' voden 2012 semendkun 24. päiväspäi voden 2017 uhokun 15. päivähasai.

Ende — Piterin agjan Zakonoiden tegendan kundan pämez', "Jedinaja Rossia"-partijan regionaližen politižen nevondišton sekretar'.

Mülüb "Vojenmeh"-Baltian valdkundaližen tehnižen universitetan korktan radmahtopenduzerišton organizacijan tarkištelendnevondištoho. Mugažo om Piterin agjan mägisuks'- da lumilaudsportan sportfederacijan prezident.

Elostarin

Rahvahuden mödhe om inkeriläine[1][2]. Tedab suomen kel't[3].

Aleksandr Hudilainen om sündunu 2. semendkud vodel 1956 RSFSRan Kalininan agjan Kal'azinan rajonan Zlobino-küläs. Vodel 1961 vanhembidenke tuli elämaha Piterin agjan Gatčinan rajonan Bol'šaja Ivanovka-külähä. Ingermanlandijaha Hudilaižen ezitatad XVII voz'sadan lopus tuliba elämaha Parikkalaspäi, mitte om Suvi-Karjalas[4].

Hänen tat P'otr Abramovič Hudilainen (sündui vodel 1921) oli voinmehen, händast ottihe artmijaha vodel 1940, oli pulem'otčikan, vojui Volhovan frontal, voinan invalid. Konz P'otrale oli koume vot, hänel koli mam, a konz hänele oli 13 — hänel koli tat. Konz hänele oli 17 vot, händast ottihe mecanelomištoho, radoi sigä mecnikan. Tatan vel'l' Aleksandr Abramovič (sündui vodel 1920) vojui 74. tedištelendjoukus, mitte voinan augotišes mülüi 71. ambunddivizijaha, koli elokus vodel 1941 läz Sortavalad. Aleksandr Petrovičale anttihe nimi hänen däd'an muštoks. Školvozil Aleksandr ühtni Leningradan mägisuks'voibuihe. Sigä händast homaiči "Vojenmehan" harjoitai, kudamban käskön mödhe Hudilainen päzui "Vojenmeh"-Baltian valdkundaližen tehnižen universitetaha. Vojenmehan openduzvoziden aigan hän jätksi mägisuks'sportad "Zenit"-sportsebras. Vodel 1979 lopi universitetan "inžener-mehanik"-specialižuden mödhe.

Meleti siš, miše lähtta elämaha Suomehe. Kezal vozil 1990—1991 radoi Suomen Julitornio-lidnas, radoi sigä svarščikan, mujutajan, tegi vezivedon kohenduzradoid. Jäl'ges jäti necen idejan, sikš ku ei tehnus "ičezeks" Suomes:

Kacmata sihe, miše minä olen igähine suomalaine, Suomes mindai pidetihe muga, kuti minä olen venälaine. En voind harjeneda sihe, miše minun rahvahuz' ei ole ezmäižel sijal.

— [5]

Karjera radištoiš

Aleksandr Hudilainen zavodi rata tegeližiš radištoiš:

  • vozil 1979—1984 — Leningradan mehanižel zavodal K. Libknehtan nimel (tehnologan da cehan varapämehen);
  • vozil 1984—1985 — "Sevpzpgeologii"-organizacijas (vanhemb inžener-mehanik);
  • vozil 1985—1987 — "Lengiprovodhoz"-institutas (Taicin ekspedicijan joukun ohjandai).

Taici-külän tegendvaldmehištos

Vodelpäi 1987 radab Gatčinan rajonan ičenaižes valdelimes:

  • vozil 1987—1991 — Taici-külän rahvahan deputatoiden nevondišton tegendkomitetan pämez';
  • vozil 1991—1996 — Taici-külän administracijan pämez'.

Gatčinan agjan administracijas

Tal'vkus vodel 1996 Gatčinan rajonan administracijan pämez' Anatolii Ledovskih pani Hudilaišt ičeze varapämeheks ekonomižen politikan küzundoiden mödhe.

Vodelpäi 2000 — ezmäine varapämez'.

Vozil 1999—2001 Hudilainen tarkišteli sijaližes administracijas kodiholitusiden služban da tenslužban, sauvotusen, matkajamiden da sidon küzundoid.

Hudilaižen ohjandusel oli tehtud "Gatčinan rajonan kehitoitusen koncepcii vodehesai 2010".

Gatčinan rajonan pämez'

Aleksandr Hudilainen vodel 2007 — Piterin agjan municipaližiden ümbruzkundoiden nevondišton pämez'

8. uhokud vodel 2001, konz A. Ledovskii läksi Gatčinan agjan administracijan pämehen radsijalpäi, agjan pämeheks tegihe A. Hudilainen. Hudilaižen kandidatur kactihe Piterin agjan gubernatoran V. Serd'ukovan taričendan mödhe. 10. kezakud vodel 2001 oliba valičused, miččil vägesti Hudilainen, sai 84,57 % änt.

Vodel 2004 hän tegihe ekonomikan tedokandidataks, polesti dissertacijan ven.: «Методы диагностики и прогнозирования бюджетной эффективности производственных систем»-teman mödhe.

1. vilukud vodel 2006 Gatčinan rajon ühtenzoittihe kahten toižen municipaližen ümbruzkundanke — "lidn Gatčina" i "lidn Kommunar" ühtel "Gatčinan rajon"-nimel.

Vodel 2005 IV Ühthižvenälaižen konkursan satusiden mödhe Aleksandr Hudilaižele anttihe "Parahim municipaline ohjandai"-arvnimi "Ohjanduz, ekonomik da finansad"-nominacijas. Vodelpäi 2006 Hudilainen tegihe Gatčinan municipaližen rajonan administracijan pämeheks (taritihe kandidatur).

11. keväz'kud vodel 2007 Piterin agjan Zakonoiden tegendan kundan deputatoiden IV kucundan valičusil Hudilainen oli kandidatan deputatoihe "Jedinaja Rossia"-partijaspäi, ohjanzi päivlaskman regionaližen joukun lugetišt. Deputatan mandataspäi pučihe.

Sügüz'kus vodel 2007 Hudilainen tegihe Leningradan agjan municipaližiden ümbruzkundoiden nevondišton prezidiuman pämeheks. Endišt prezidiuman pämest Sergei Jahn'ukad pandihe Piterin agjan vice-gubernatoraks. Gubernatoran Valerii Serd'ukovan tomotusen mödhe pämehen änestamine mäni Piterin agjan valdmehišton suimal. Municipaližiden ümbruzkundoiden pämehed vahvištoitiba Hudiližen kandidaturad ühthe mel'he[6].

Venäman prezidentan käskön № 1783 mödhe voden 2007 tal'vkun 29. päiväspäi Hudulainen mülüškanzi Sijaližen ičenaižen valdelimen kehitoitandan nevondištoho Venäman prezidentan ohjandusel.

27. semendkud vodel 2011 Hudilaišt valitihe "Jedinaja Rossia"-partijan regionaližen politnevondišton sekretarikš[7]. Siloi-žo hän sanui, miše tahtoib ühtneda valičusihe Piterin agjan Zakonoiden tegendan kundaha.

Leningradan agjan Zakonoiden tegendan kundas

Valičusil 4. tal'vkud vodel 2011 händast valitihe Piterin agjan Zakonoiden tegendan kundan (ven.) (vep. deputataks "Jedinaja Rossia"-partijan lugetištme. 15. tal'vkud vodel 2011 hän tegihe Zakonoiden tegendan kundan pämeheks[8].

Karjalan pämehen radsijal

22. semendkud vodel 2012 jäl'ges Andrei Nelidovan heitändad Karjalan pämehen radsijalpäi Venäman prezident Vladimir Putinan pani Aleksandr Hudilaišt Karjalan varapämeheks[9][10]. 23. semendkud "Jedinaja Rossia"-partii tariči Venäman prezidentale Vladimir Putinale koume kandidaturad: Hudilaišt, ezmäšt vice-premjerad Jurii Kančerad da Zakonoiden tegendan kundan pämest Vladimir Sem'onovad[11].

24. semendkud Vladimir Putin tariči Karjalan parlamentale Hudilaižen kandidaturad, miše tehta händast Karjalan pämeheks[12]. Necil-žo päiväl kandidatur vahvištoittihe — Hudilaišt tugezi 39 deputatad, hänen vastte oli 8 mest. Necen jäl'ghe Aleksandr Petrovič tartui Karjalan pämehen radho[13].

Vodel 2013 22. uhokud—3. redukud — Venäman Valdkundaližen nevondišton prezidiuman ühtnik[14][15].

Vodel 2015 rida Petroskoin pämehenke Galina Širšinanke (ven.) (vep. tegihe tetabaks rahvazkundan keskes, sen satuseks hänen varapämez' Jevgenia Suhorukova sai ladindmäraigan, iče Širšinad Petroskoin lidnan nevondišton pätandan mödhe heittihe radsijalpäi. "Jabloko"-partii, mitte polesti händast, heittihe valičusišpäi lidnan nevondištoho.

Vilukus vodel 2016 Hudilainen oli "Venäman Uden voden pälidn 2016 — Sortavala" (ven.) (vep.-aigtegon avaidusel i andoi lahjoid praznikan adivoile[16].

17. uhokud vodl 2016 Venäman prezident tegi školindan Hudilaižele siš, miše hän ei sirdänd eläjid vanhoišpäi pertišpäi uzihe agjas[17]. 18. uhokud vodel 2016 Hudilainen allekirjuti käskön "Karjalan valdmehišton heitändas"[18].

15. uhokud vodel 2017 kirjuti pakičusen edelaigaližes valdoiktusiden heitändas i tedoti siš, miše hänen kandidaturad ei linne valdkundan pämehen valitusil[19].

Radsijan jätandan jäl'ghe

Konz Hudilainen jäti Karjalan pämehen radsijan, händast valitihe "Ust'-Luga Oil"-organizacijan pämehiden nevondišton pämeheks, organizacii om Jevropan suremban terminalan, kus mavoiproduktoid kormatas raudteajamišpäi meritankeroile. Sen ližaks Hudilainen ohjandab regionališt kundališt "Pierin agjan mägisuks'sportan sportorfederacii"-organizacijad i om "Raduga"-sportorganizacijan akcijoiden omištai[20][21].

Personaline elo

Ak — Tatjana Hudilainen.

Poig — Andrei Aleksandrovič Hudilainen, "Lenoblgaz"-organizacijan varapämez' ("Gazproman" gazanjagamine Piterin agjas)[22].

Melentartused

Hudilainen navedib mägisukz'sportad, mectust da kalatest.

Personaližiden rahaoloiden analiz

Voden 2010 vilukun 1. päiväspäi tal'vkun 31. päivähasai Aleksandr Hudilaižen deklariruitud voz'rahatulo oli 1 063 257 rubl'ad. Hänen omištuses mugažo om ma, mitte om Piterin agjas, sen pind om 2024 m², pertin pind om 108.5 m². Hänen omištuses om voden 2006 "Kaiman-360"-veneh. Deklaracijan tegemižen aigan hänel VTB-bankas oli kaičuzmaks 10555 rubl'ad[23].

Vodes 2011 Hudilaižen rahatulo oli 669 tuhad 250,92 rubl'ad. Hänen omištuses om ma, miččen pind om 2024 m², i pert', miččen pind om 78 m². Ajamišpäi om "Kaiman 360"-veneh. Venälaižiš bankoiš om kaks' kaičuzmaksud, niiden rahasumm oli 126 tuhad 297,02 rubl'ad. Akan rahatulo vodel 2011 oli 189 tuhad 114,76 rubl'ad. Hänen omištuses om kaks'honusine fater, miččen pind om 52,4 m², se om Venämal, i "Hyundai Tucson"-mašin[24].

Pauklahjad

  • Arvostusen orden (2006);
  • Sebruden orden (2018)[25];
  • II stepenin "Arvtegoiš Kodiman edes"-ordenan medal' (2003)[26];
  • Medal' "Arvtegoiš Ühthižvenälaižen rahvahan kirjutamižen tegemižes";
  • Medal' "Kazanin 1000-voččen jubilejan muštoks" (2005);
  • Medal' "150 vot sudpristavoiden institutan augonpanendaspäi" (9. heinkud vodel 2015, Venäman Sudpristavoiden federaližen služban käsk № 1412-к)[27];
  • Muštmedal' "20 vot Piterin agjan Zakonoiden tegendan kundale" (2014);
  • Pühän Gennadii Važeozerskijan medal' (16. semendkud vodel 2016, Venäman ortodoksižen pühäkodin Karjalan mitropolii)[28];
  • IV Ühthižvenälaižen "Parahim municipaline ohjandai"-konkursan "Ohjanduz, ekonomik da finansad"-nominacijan laureat (2005)[29].

Homaičendad

  1. ↑ Блог Александра Худилайнена. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  2. ↑ Карелию возглавит спикер парламента Ленобласти. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  3. ↑ «Рафинированный финн». Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  4. ↑ Новый пункт пропуска на границе с Финляндией может открыться в 2014 году. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  5. ↑ Интервью Главы Республики Карелия Александра Худилайнена финской газете Helsingin sanomat. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  6. ↑ Избран новый председатель Президиума Совета муниципальных образований. 26.09.2007. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  7. ↑ Областных единороссов возглавит Александр Худилайнен. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  8. ↑ Спикером ЗакСа Ленобласти стал Александр Худилайнен. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  9. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 22.05.2012 № 689 «О досрочном прекращении полномочий Главы Республики Карелия». Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  10. ↑ Президент принял отставку Главы Республики Карелия Андрея Нелидова. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  11. ↑ Единороссы представили Путину кандидатов в главы трех регионов. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  12. ↑ Владимир Путин внёс кандидатуру Александра Худилайнена на должность Главы Республики Карелия. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  13. ↑ Парламент Карелии утвердил кандидатуру Худилайнена. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  14. ↑ Распоряжение Президента Российской Федерации от 22.02.2013 г. № 65-рп «О президиуме Государственного совета Российской Федерации». Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  15. ↑ Распоряжение Президента Российской Федерации от 03.10.2013 г. № 368-рп «О президиуме Государственного совета Российской Федерации». Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  16. ↑ Новогодняя столица (неопр.). gazetaladoga.ru. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  17. ↑ Путин объявил выговор главе Карелии за срыв обязательств по переселению из ветхого жилья. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  18. ↑ Глава Карелии Александр Худилайнен решил досрочно сложить полномочия. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  19. ↑ Глава Карелии Худилайнен объявил о решении досрочно сложить полномочия(ven.), ТАСС. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  20. ↑ Худилайнен, Александр Петрович. ТАСС. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  21. ↑ Экс-глава Карелии стал совладельцем спортивной компании. karelia.rbc.ru (19 uhokud 2024). Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  22. ↑ Папа — губернатор, сын — начальник в «Газпроме»… Почему карельское правительство так рьяно помогает «Газпрому» бюджетными деньгами? Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  23. ↑ Сведения о доходах за 2010 год и об имуществе кандидатов в депутаты Законодательного собрания Ленинградской области пятого созыва. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  24. ↑ Спикер отчитался добровольно. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  25. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 30 мая 2018 года № 281 «О награждении государственными наградами Российской Федерации». Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  26. ↑ Указ Президента России от 14 февраля 2003 года № 191 «О награждении государственными наградами Российской Федерации». Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  27. ↑ Видные государственные и общественные деятели Российской Федерации и иностранных государств, награждённые ведомственными наградами Федеральной службы судебных приставов. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  28. ↑ Митрополит Константин наградил Худилайнена медалью преподобного Геннадия Важеозерского. Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.
  29. ↑ Лауреаты IV Всероссийского конкурса «Лучший муниципальный служащий». Дата обращения: 27 tal'vkud 2025.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Hudilainen_Aleksandr_Petrovič&oldid=529696"