Nelidov Andrei Vitaljevič

Рувики-späi
Andrei Vitaljevič Nelidov
Нелидов, Андрей Витальевич.jpg
Флаг
Karjalan pämez'
(a. p. 1—21. heinkud 2010)
21. heinkud 2010 — 22. semendkud 2012
Ken oli ende Sergei Katanandov
Ken tuli jäl'ghe Aleksandr Hudilainen
Флаг
Karjalan premjer-ministr
Флаг
28. heinkud — 26. elokud 2010
Ken oli ende Pavel Černov
Ken tuli jäl'ghe radsija om heitud, hän iče om kut Karjalan pämez'
Флаг
Venäman Federaližen suiman Federacijan nevondišton ühtnik — ezitai Karjalan valdmihištospäi
Флаг
7. sulakud 2006 — 3. keväz'kud 2010
Ken oli ende Viktor Stepanov
Ken tuli jäl'ghe Devlethan Alihanov
Флаг
Piterin agjan Parlamentan deputat
2001 — 12. sulakud 2006
Флаг
Piterin agjan vice-gubernator
1996 — 1999
Gubernator Vadim Gustov
Флаг
Piterin agjan mectegeližuz'kompleksan komitetan ohjandai
1996 — 1999
Ken oli ende ei ole tedoid
Ken tuli jäl'ghe ei ole tedoid
Sündundpäiv 12. kezakud 1957(1957-06-12) (69 лет)
Partii "Jedinaja Rossia"
Openduz Piterin veziajamen institut
Tedostepen' ekonomikan tedodoktor
Professii inžener-ekonomist
Pauklahjad
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Andrei Vitaljevič Nelidov (ven.: Андре́й Вита́льевич Нели́дов, om sündunu 12. kezakud 1957, Leningrad) om venälaine vald- da politikmez', biznesmez'. Karjalan pämez' vozil 2010—2012 (a. p. 1—21. heinkud 2010). Venäman Federaližen suiman Federacijan nevondišton ühtnik, om Karjalan valdmihišton ezitai (7. sulakud 2006 — 3. keväz'kud 2010). Kiži-muzei-kaičuztahon pämez' (2013—2015). Ekonomikan tedodoktor.

Elostarin

Vodel 1980 radoi komplektovščikan Piterin veziajamen institutan (ven.) (vep. kodvuzoppindzavodal, sidä jäl'ghe päzui opendamhas neche-žo institutaha. Vodel 1985 lopi institutan inžener-ekonomist special'nostin mödhe.

Vodelpäi 1988 radoi Kemp-kooperativas, jäl'ghe "Ibaril-Invest"-kompanijas, mitte om registriruidud Gibraltaral, möhemba ühthižes sovetsko-ispanižes "Nord-Kemp"-radištos.

Piterin agjan valdmehištos (1996—1999)

Politikha tuli vodel 1996 Vadim Gustovan abul, kudamb oli valitud sidä vodel Piterin agjan gubernatoraks. Gustov pani Nelidovan mectegeližuz'kompleksan agjaližen komitetan ohjandajaks da vice-gubernatoraks. Nenil radsijoil hän lobbirui suren biznesan melentartused[1].

Biznesmez' (1999—2001)

Sügüz'kus vodel 1999 jäl'ghe sidä, kut Gustov ei vägestand Piterin agjan gubernatoran valičendoil, Nelidov pörzihe biznesaha. Sädi "Lesnaja birža"-akcionersebran, mitte pani varha da möi mecan.

Sügüz'kus vodel 1999 sädi da ohjanzi Ühthižvenälaižen politikkundaližen "Venäman mecad"-sirdändan[2].

Voden 2000 augotišespäi Andrei Nelidov om "Lesnaja birža"-kompanijan pämehiden nevondišton ohjandai, mitte mülüb Piterin "Koncern ORIMI"-akcionersebraha[3].

Vodel 2000 "ORIMI" osti Belomoro-Änižen laivišton (BOP) akcijoiden päpaketan (51 %), miččen omištuses oli nel'l' portad Karjalas — Nadvoican, Belomorskan, Medvežjegorskan da Petroskoin. Nelidov oli pandud BOPan prezidentaks kut "antikrizisan" ohjandai, sikš ku BOPan pämez' Nikolai Gračev oli ridas Karjalan pämehenke Sergei Katanandovanke. Pigai Gračevad sirttihe toižehe "ORIMI"-erištoho, a Nelidov oli pandud laivišton pämeheks.[4] "Enzne pämez' om lujas oiged ekonomist da hüvä menedžer, no Venämal ei sa rata vaiše ekonomikas, pidab, miše oliži politikan element da mahtišt ladida sidoid ristituiden keskes. Necidä hänen rados ei olend", — sanui Nelidov ičeze edeltajan polhe.

Vodes päliči Nelidov sanui biznesan vedändan erigoičusiš Karjalas: "Erigoičused oma, kacmata sihe, miše Piter. Piterin agj da Karjala oma susedad. Specifik, ozutesikš, om siš, miše sigä ezmäi tugetas sijaližid biznesmehid, a ei tulijoid. Sidä paiči, 5-10 vot tagaze valdkund oli jügedpäzuine irdpoližen investoran täht. Ezmäi minä kovas lugin, miše nece valdmehišton pozicii om mel'segoituz. Nügüd' meletan toižeks. Joga tahol om ičeze mental'nost'. Ku Karjalas tegižiba kut Piteriš, ka kadotused oližiba lujas sured".

Semendkus vodel 2001, konz oli valitud Piterin agjan Zakonoiden tegendan kundaha, jäti laivišton pämehen radsijan.

Piterin agjan Parlamentan deputat (2001—2006)

Vodel 2001 Nelidov pörzihe politikaha — Piterin agjan Parlamentan koumanden kucundad valičendoil, miččed oliba 16. tal'vkud om valitud deputataks (Šlissel'burgan valičendümbrisedme № 30)[5]. Agjaližes Parlamentas hän tegihe "Jedinaja Rossija"-frakcijan koordinatoraks.

Kezal vodel 2003 Piterin agjas zavodihe vaumičend gubernatoran valičendoihe, miččed oliba 21. sügüz'kud. Päkandidatad oliba regionan pämez' da agjan eks-gubernator Valerii Serd'ukov, Federacijan nevondišton ühtnik Vadim Gustov. Andrei Nelidov, kut i erased toižed regionaližen "Jedinaja Rossija"-erišton ühtnikad, tugezi Gustovan. Nelidov ohjanzi Vadim Gustovan valičendštaban, sikš oli heittud partijaspäi "Jedinaja Rossija"-pänevodištol[6].

Vodel 2004 Nelidov om valitud Piterin Parlamentan varapämeheks, i vodel 2005 häm udes tegihe "Jedinaja Rossija"-partijan ühtnikan. Pigei sidä jäl'ghe hän ohjanzi Öbokan regionkeskeižen koordinacionižen "Jedinaja Rossija"-nevondišton[1]. Erasiden analitikoiden mel'pidon mödhe, Nelidovan karjera kazvoi sikš ku hän oli partijan pänevondišton prezidiuman sekretarin V'ačeslav Volodinan kaičendas[7].

18. uhokud vodel 2006 Nelidov oli üks' adivoišpäi Vladimir Kumarinan sündundpäiväl (hän-ki om Kum, hän-ki om Barsukov), Piterin "ristitatoi" da Tambovan OPG-gruppan ezinik, keväz'kus vodel 2019 om sudidud da jättud valdata 24 vodeks[8]. Lahjaks Piterin Parlamentan deputatkorpusaspäi Nelidov udes pajati "I vnov' prodolžaets'a boi"-pajon[9].

Federacijan nevondišton ühtnik Karjalaspäi (2006—2010)

Kevädel vodel 2006 gubernator Sergei Katanandov pani Nelidovan Federacijan Nevondišton (ven.) (vep. ühtnikaks Karjalaspäi (Valdmehišton da Karjalan pämehen ezitajaks) (Karjalan pämehen Katanandovan käsk 10. keväz'kud voden 2006 № 19, valdoiktuden om vahvištoitud Federacijan Nevondišton käskol 7. sulakud vodel 2006)[10]. 12. sulakud vodel 2006 hän heiti ičeze deputatan valdoiktuded Piterin Parlamentas[11].

"KommersantЪ"-lehtesen tedoiden mödhe, necen panendan üks' pätegoišpäi om ridan heitänd Nelidovan da Piterin vice-gubernatoran Pustotinan keskes, kudamban Nelidov kovas pakiči ustavzoitta keskustusiš zel'joiden ostandan aigan. Valičendan aigan Karjalan gubernator homaiči Nelidovan radmahtištod BOPas[12]. Federacijan Nevondištos hän ühtni SNG arjoiden komitetan da kul'turan laudkundan radoho.

Vodel 2008 Nelidov oli sirttud "Jedinaja Rossija"-partijan koordinacionižen nevondišton pämehen radsijalpäi "Jedinaja Rossija"-partijan Keskmäižen kodvuzrevizionižen laudkundan ohjandajan varapämehen radsijale. Necidä sirdändad partijan ijerarhijas alenzoitusenke om nimitadud Boris Grizlovan apparatvägestuseks. Vajehtusiden sü om tegihe Jedinaja Rossija-ühtnikoiden tugedusen pen' procent regionaližiden zakontegendoiden kundoiden valičendoil, partijan südäinerod da Kondopogan joukkeskustused tegihe necen sirdändan sükš.

Keväz'kus vodel 2010 Nelidov edel aigad heiti ičeze Federacijan Nevondišton ühtnikan valdoiktuded, pästi radsijan pandud hänen sijale karjalaižen politikale Devlethan Alihanovale. Sidä aigan Nelidovan heitändad, "Jedinaja Rossija"-ohjanduzkundan mel'pidon mödhe, pidenzoiti Federacijan Nevondišton pämehez' Sergei Mironov[13][14].

Karjalan pämez'

1. heinkud vodel 2010, jäl'ghe Sergei Katanandovan edel aigališt lähtendad Karjalan pämehen radsijalpäi, Nelidov om pandud Karjalan aigsijaližeks pämeheks[15].

Karjalan pämehen radsijale panendan aigahasai Andrei Nelidov jatksi kontraktan valdkundaližen valdmehištonke.

17. heinkud vodel 2010 Venäman prezident Dmitrii Medvedev mülüti Nelidovan kandidaturad Karjalan Parlamentan ištundan kacundaha, miše vahvištoitta hänen Karjalan pämehen valdoiktuded[16]. 21. heinkud vodel 2010 om vahvištoitud Karjalan pämehen radsijal.

26. heinkud vodel 2010 Nelidov allekirjuti käskon, miččen mödhe pani ičeze päle Karjalan premjer-ministran valdoiktuded.

…minä painzin käskon, miččes panin ičein päle völ Karjalan premjeran valdoiktuded. Nece om ühtel aigal koncepcijanke, miččen mö änestim inauguracijal. Valdmehišton struktur vajehtaškandase. Jagada funkcijad politižikš da politikatomikš ustavakahan Venäman subjektan täht om värin. Laske politikaha ühtnedas toižed mehed, kudambad pidädas ses vastusenpidändad. A meile pidab kävutoita politikad, miččele mö andoim sanan. Nece om Venäman Prezidentan da premjeran politik. Sikš olen mugošt mel't, miše voib ühtenzoitta nene funkcijad da völ sen tagut penenzoitta apparatan[17].

Konz zavodi radon, ka tedoti, miše tahtoib kaita ičeze radsijad kahten viž-voččen märaigan da ei jatkta politikad, miččen mäneti hänen edelnik Sergei Katanandov. Valdkundan kehitoitusen pätedoted oma turizm da mectegeližuden kompleks. 28. heinkud oficiališti tuli Karjalan valdmehišton (ven.) (vep. premjer-ministran radsijale, heittes radsijalpäi Pavel Černovad.

16. elokud vodel 2010 Nelidovan tomotusen mödhe Karjalan Parlament vahvištoiti "Vajehtusiden panendas Karjalan zakonkogomusehe"-zakonan, miččen mödhe 27. elokuspäi vodelpäi 2010 Karjalan valdmehišton premjer-ministran radsija om heittud, a valdkundan Pämez' sai valdoiktuded tehta valdmehišton Karjalan Parlamentan vahvištoituseta.

Nelidov ühtni Karjalan Parlamentan valičendoihe, miččed oliba 4. tal'vkud vodel 2011. Hän ohjanzi "Jedinaja Rossija"-partijan valdkundaližen lugetišen, mitte valičendoiden satusiden mödhe sai 30,12 % änestajiden än't'. Muga Nelidov sai deputatmandatan videnden kucundan Karjalan Parlamentaha. No Nelidov pučihe sišpäi i deputatan mandatan sai Anatolii Vasiljev, Kem'-lidnan lekar', toižen kucundan Kemin lidnaližen eländtahon nevondišton ohjandai[18].

Voden 2012 augotišes Nelidov om mülütadud "126 korrupcionerad"-lugetišhe, mitte om tehtud Rahvahidenkeskeižen korrupcijan vasthapäi komitetal da paindud "Uz' lehtez"-lehteses[19].

Rahvahan kirjutamižen aigan voden 2012 sanui, miše rahvahuden mödhe om karjalaine[20], erased lehtezmehed arvostiba sidä populizmaks[21].

22. semendkud vodel 2012 om heittud Karjalan pämehen radsijalpäi ičeze tahton mödhe[22][23].

Kiži-muzei-kaičuztahon pämez'

Vilukus vodel 2013 Venäman kul'turministran Vladimir Medinskijan käskon mödhe om pandud Kiži-muzei-kaičuztahon pämeheks[24]. Nece panend radsijale sai rahvazkundan da muzejan radnikoiden negativižen vastusen[25][26].

Kriminaline azj

24. sügüz'kud vodel 2015 Nelidovan pidätadihe da värittihe sures rahamäran otandas. Venäman kriminaltedištuzkomitetan tedoiden mödhe Nelidov kesknikan abul sai 500 tuhad rubl'ad möndan voimuses Kiži-muzei-kaičuztahonos. Ecindazjoiden mödhe rahamäran suruz' om sadud 23. sügüz'kud. Om avaitud kriminaline azj p. "v" p. 5 st. 290 VF KK[27][28]. Sidä jäl'ghe, konz sudanmäričuz tuli zakonvägestusehe, Andrei Nelidov oli petroskoin IK № 9 t'urmas. Sidä jäl'ghe hänen läžundan täht händast sirdihe Medvežjegorsk-lidnan t'urman läžundkodihe[29].

Petroskoin lidnaline sud 2. keväz'kud vodel 2018 andoi Andrei Nelidovale 8 vot t'urmad, pani vigamaksun 27,5 mln. rubl'ad da oti valdkundaližen pauklahkjan tagaze[30].

Keväz'kus vodel 2021 om pästtud t'urmaspäi UDO-pästandan mödhe[31], pörzihe Piter-kodilidnaha, radoi inženeran mägi-metallurgižen "Noril'skii nikel'"-kompanijas Noril'sk-lidnas, а vodelpäi 2023 radab Turcian ezmäižel atomelektrostancijal, miččen zavottihe leta vodelpäi 2018 kut sauvotusen ohjandai nevonik ekonomikan azjoiš[29].

Kanz

Om nainu toižen kerdan Arina Nelidovanke. Toižes kanzas om poig Andrei, kudamb om sündunu tal'vkus vodel 2011.[32]

Ezmäižes kanzas Andrei Nelidoval om koume tütärt[5]. Vodel 2008 Andrei Vitaljevičan vanhembal tütrel sündui Nikita-vunuk. Vodel 2010 keskmäižel tütrel sündui toine Danila-vunuk.

Mel'pidod

Petroskoin randištol pit'kha seižui Andrei Nelidovan debarkader, miččel hän matkazi Karjalan järvidme[33], mitte jäl'ghe oli buksiruidud Kiži-muzei-kaičuztahon territorijale Kižin šarištoho kohendusen täht[34].

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 Дважды «медведь» Северо-Запада: Нелидов Андрей Витальевич. Zaks.ru (9 kezakud 2005). Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 25 sügüz'kud 2015 года.
  2. ↑ Общероссийское политическое общественное движение «Леса России». Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 25 sügüz'kud 2015 года.
  3. ↑ Санкт-петербургский концерн «ОРИМИ» реформирует БОП (недоступная ссылка — история). Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  4. ↑ Карельский аргумент. Концерн «Орими» готов поделиться карельскими портами. Газета «Коммерсантъ С-Петербург», № 21 (2151), 07.02.2001. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 25 sügüz'kud 2015 года.
  5. ↑ 1 2 Нелидов, Андрей. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  6. ↑ Единороссы продолжают чистку своих рядов. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  7. ↑ «Коммерсантъ» рассказал, на чем мог погореть бывший директор музея «Кижи» Андрей Нелидов (2 kül'mkud 2012). Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  8. ↑ «Руки у него по локоть в крови». Lenta.ru. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 23 sulakud 2019 года.
  9. ↑ Андрей Нелидов зажигательно поет песню про Ленина. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  10. ↑ Постановление Совета Федерации Федерального Собрания Российской Федерации. О представителе в Совете Федерации Федерального Собрания Российской Федерации от исполнительного органа государственной власти Республики Карелия. archive.is. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  11. ↑ Андрей Нелидов сложил с себя полномочия депутата ЛеноблЗакСа и стал сенатором от Карелии. zaks.ru. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  12. ↑ Глава Карелии двинул питерского. Коммерсантъ. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  13. ↑ Карелия повторила попытку сменить сенатора. Коммерсантъ. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  14. ↑ Несостоявшееся сенаторство Алиханова как способ разобраться с оппонентом. zaks.ru. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  15. ↑ Дмитрий Медведев подписал Указ «О досрочном прекращении полномочий Главы Республики Карелия». Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 9 heinkud 2010 года.
  16. ↑ Медведев предложил избрать главой Карелии Андрея Нелидова. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  17. ↑ Новый глава Карелии возложил на себя обязанности премьер-министра республики. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  18. ↑ «Паровозы» отцепились, Вести. Карелия.ру, 13.12.11. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  19. ↑ Назначение экс-главы Карелии директором музея «Кижи» вызвало протесты. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 14 semendkud 2013 года.
  20. ↑ Экс-глава Карелии Андрей Нелидов: всего два года на посту | РИА Новости. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 25 sügüz'kud 2015 года.
  21. ↑ Андрей Нелидов покидает Карелию, так и не сумев выстроить диалог с местной элитой. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  22. ↑ Президент принял отставку Главы Республики Карелия Андрея Нелидова. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  23. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 22.05.2012 № 689 «О досрочном прекращении полномочий Главы Республики Карелия». Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  24. ↑ Музей-заповедник «Кижи». Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 3 uhokud 2013 года.
  25. ↑ Музейный скандал. Кто спасет «Кижи» от Нелидова? Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  26. ↑ Нелидов обещает покинуть должность директора музея «Кижи», если не найдет общий язык с сотрудниками. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 14 semendkud 2013 года.
  27. ↑ В Петрозаводске задержали бывшего главу Карелии. Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  28. ↑ Возбуждено уголовное дело в отношении директора музея-заповедника «Кижи», подозреваемого в получении взятки в крупном размере. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 10 sulakud 2021 года.
  29. ↑ 1 2 Экс-губернатор Карелии Нелидов строит атомную электростанцию в Турции, factornews (8 tal'vkud 2025). Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  30. ↑ Нелидов приговорен к 8 годам колонии строгого режима. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 2 keväz'kud 2018 года.
  31. ↑ Суд удовлетворил прошение об УДО экс-главы Карелии Нелидова, РИА Новости (12 keväz'kud 2021). Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  32. ↑ У Андрея Нелидова родился сын!, 14.12.2011. Дата обращения: 1 vilukud 2026. Архивировано 25 sügüz'kud 2015 года.
  33. ↑ Губернатор на плаву (16 sügüz'kud 2010). Дата обращения: 1 vilukud 2026.
  34. ↑ Дебаркадер Нелидова. Дата обращения: 1 vilukud 2026.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Nelidov_Andrei_Vitaljevič&oldid=529240"