Džakart

Рувики-späi
Džakart
indonez.: Jakarta
яв. Jakarta
Jakarta Pictures-4.jpg
Флаг Герб[d]
Флаг Герб[d]

6°10′30″ ю. ш. 106°49′39″ в. д.GЯO

Valdkund
Глава

Anies Baswedan[d]

Istorii da geografii
Tegemižen päiv

22 kezakud 1527[2]

Pind
  • 662
Высота

8

Aigvö

UTC+7:00[d] и WIB[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 10 562 088 чел. (2020)[3]
Lugud
Kod ISO 3166-2

ID-JK

Telefonan kod

021

Počtan indeksad

10110–14540 и 19110–19130

Avtomašinoiden nomeroiden kod

B

-

Официальный сайт

Fail:Jakarta Special Capital Region in Indonesia (special marker).svg

Džakart на карте

lugeda  diskussii  redaktiruida
Lidnan keskuz

Džakart (indonez. i jav. Jakarta; edel 1527. vot — Sunda Kelapa, edel 1619. vot — Džajakart, edel 1942. vot — Batavii) om eriline pälidnalaine ümbrik (indonez.: Daerah Khusus Ibu Kota Jakarta), Indonezijan pälidn da sen kaikiš suremb lidn.

Geografijan andmused

Lidn sijadase Jav-saren lodehližel randištol, kus Čilivung-jogi (Kali Besar-jogi) lankteb Javanmerhe, 8 m ü.m.t. keskmäižel korktusel.

Džakart jagase 5 lidnrajonha ühtenke ümbrikonke. Pälidnalaižen ümbrikon pämez' nimitase gubernatoran.

Eläjad

Vl 2011 kaik 10 187 595 ristitud elihe lidnas[4]. Vn 2010 Indonezijan rahvahanlugemižen mödhe läz 28 mln ristituid elihe lidnaglomeracijas 6392 km² pindal.

Eläjiden religiozine mülükund: 85,5% oma protestantad, 4,8% — katolikad, 3,5% — buddistad, 1,0% — induistad.

Transport

Avtobusad, kiruhavtobusad, ezilidnelektrojonused da taksid oma kundaližeks transportaks lidnas i sen aglomeracijas. Monorel's da metron kaks' jonod oma sauvomas (2013−2019). Kaikiš znamasižemb valdkundas Tandžungpriok-konteinerport sijadase 13 km pohjoižhe lidnaspäi. Lidn om avto-, raud-, il'm- da meriteiden tarbhaine keskuz.

Rahvahidenkeskeine civiline Sukarno-Hatta-lendimport (CGK, indonez.: Bandar Udara Internasional Soekarno–Hatta) om saudud päivlaskmaižes Tangerang-ezilidnas 20 km lodeheze Džakartan keskusespäi. Matknikoiden vozne valu om 60 mln (2013). Tehtas passažorreisid Suvipäivnouzmaižen Azijan maihe da Indonezijadme päpaloin, jügureisid kaiked mail'madme.

Rahvahidenkeskeižed sidod

Sebruzlidnad

Partnörregionad

Homaičendad

Irdkosketused



Azijan pälidnad
Abu Dabi | Amman | Ankar | Astan | Ašhabad | Bagdad | Baku | Bandar Seri Begavan | Bankok | Beirut | Biškek | Dakk | Damask | Dili | Doh | Džakart | Dušanbe | El' Kuveit | Hanoi | Islamabad | Jerevan | Jerusalim | Kabul | Katmandu | Kuala Lumpur | Male | Manam | Manil | Maskat | Naip'jido | Nikosii | Pekin | Phen'jan | Pnompen' | Rijad | Sanaa | Seul | Singapur | Šri Džajavardenepura Kotte | Taškent | Tbilis | Tehran | Thimphu | Tokio | Ulanbatar | Uz' Deli | V'jent'jan