Pekin

Рувики-späi
Pekin
кит. 北京市
Skyline of Beijing CBD with B-5906 approaching (20211016171955).jpg

39°54′15″ с. ш. 116°24′27″ в. д.GЯO

Valdkund
Адм. центр

Tongzhou District[d]

Глава

Yin Yong[d]

Istorii da geografii
Pind
  • 16 410,54
Высота

43

Aigvö

UTC+8:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 21 893 095 чел. (1 kül'mkud 2020)[1]
Lugud
Kod ISO 3166-2

CN-BJ

Telefonan kod

10

Počtan indeksad

100000

-

Официальный сайт
Официальный сайт(angl.)
Официальный сайт
Официальный сайт(fr.)
Официальный сайт(kor.)
Официальный сайт(jap.)
Официальный сайт(saks.)
Официальный сайт(isp.)
Официальный сайт(ven.)
Официальный сайт(arab.)

Pekin на карте

lugeda  diskussii  redaktiruida

Pekin (pin'jin': Běijīng, sanasanhal'ne känduz «pohjoine pälidn») om Kitain pälidn, keskuzalištusen lidn.

Pekin om valdkundan politikan, kitaižen kul'turan da ižandusen innovacijoiden keskuz.

Vl 2008 lidn vastsi Kezaližid Olimpižid vändoid, vl 2022 linneb vedada Tal'veližid Olimpižid Vändoid.

Geografijan andmused

Lidn sijadase 43 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Se om maröunoiš Hebei-provincijanke koumil polil da Tän'czin'-lidnanke suvipäivnouzmpolel.

Pekin jagase 14 rajonaks da kahteks makundaks. Ned alajagasoiš 273 peneks administrativižeks ühtnikaks: 125 irdankomitetad, 119 žilod, 24 volostid i 5 nacionališt volostid.

Transport

Pekin om valdkundan kaikiš suremb raudte- da avtoteiden sol'm. Kaikiš suremb rahvahidenkeskeine Šoudu-lendimport (znamoičeb «pälidn»; angl.: Beijing Capital Airport, PEK) om lidnas, mugažo viž sodalendimportad oma olmas.

Galerei

Homaičendad

Irdkosketused



Azijan pälidnad
Abu Dabi | Amman | Ankar | Astan | Ašhabad | Bagdad | Baku | Bandar Seri Begavan | Bankok | Beirut | Biškek | Dakk | Damask | Dili | Doh | Džakart | Dušanbe | El' Kuveit | Hanoi | Islamabad | Jerevan | Jerusalim | Kabul | Katmandu | Kuala Lumpur | Male | Manam | Manil | Maskat | Naip'jido | Nikosii | Pekin | Phen'jan | Pnompen' | Rijad | Sanaa | Seul | Singapur | Šri Džajavardenepura Kotte | Taškent | Tbilis | Tehran | Thimphu | Tokio | Ulanbatar | Uz' Deli | V'jent'jan