Bankok

	Bankok
	tail.: กรุงเทพมหานคร
	Флаг
	13°45′00″ с. ш. 100°31′00″ в. д.GЯO
Valdkund	Tailand;
Istorii da geografii
Tegemižen päiv	21 sulakud 1782
Pind	1568,737;
Высота	2
Aigvö	UTC+7:00[d]
Ekonomik
Eläjad
Eläjad	▼5 676 648 чел. (31 tal'vkud 2018);
Lugud
Kod ISO 3166-2	TH-10
Telefonan kod	02
Počtan indeksad	10###
-
	Официальный сайт(tail.)(angl.)
	Fail:Thailand Bangkok locator map.svg
	Fail:Map of Bangkok center.png
	lugeda • diskussii • redaktiruida

Tarbhaine lehtpol'

Anglijankel'ne tarbhaine lehtpol'

Bankok (tail.: กรุงเทพมหานคร Krung Thep Maha Nakhon — lühetud nimituz, oficialine täuz' nimi kogoneb 20 sanaspäi) om Tailandan pälidn da kaikiš suremb lidn.

Istorii

Eländpunktan aluz om pandud 15. voz'sadal. Vn 1782 21. päiväl sulakud Rama Ezmäine-kunigaz sirdi valdkundan pälidnad sihe.

Geografijan andmused

Lidn sijadase Čauphrai-jogen oiktal randal sen lanktendan sijanno Siaman lahthe, 1,5 metrad korktusel valdmeren pindan päl. Läksijad jogespäi äiluguižed kanalad läbitadas lidnan territorijad verkoks. Jogi vedab sadegmaid i sen del't sirdab merhe pol'metran polhe vodes.

Klimat om subekvatorialine mussonine. Päivän lämuz om +26..+29 C° vodes läbi. Paneb 1648 mm sadegid vodes, kuivsezon oleskeleb tal'vkus-uhokus (6..20 mm kus).

Bankok jagase 50 ümbrikoks (tail.: เขท khet), ned alajagasoiš 154 administrativižeks lidnanlaptaks (tail.: แขวง khveng).

Tobmuz

Kaik rahvaz valičeb lidnan pämehen (gubernatoran). Hänen valdatusiden strok om nell' vot, kahtenden strokun om voimuz. Jäl'gmäine valitud Sukhumbhand Paribatra-gubernator om oigetud erindha sodahuntal vn 2016 redukus.

Eläjad da ižanduz

Vn 2010 Tailandan rahvahanlugemižen mödhe ühthine eläjiden lugu oli 8 280 925 ristitud, no vaiše 5 692 284 eliba kaikenaigaižikš. Lidnan aglomeracii (Sur' Bankok, tail.: ปริมณฑล parimonthon) koskeb 5 lähišt agjad, sen ristitišt om 14,5 mln eläjid (2010).

Ižandusen päsarakod oma elektronikan paloiden tehmine, avtoiden pästand, laivansauvomine, sauvond, kivivoin ümbriradmine, turizm. Om kaks' lendimportad — südäimižiden reisiden täht (Don Miang) da rahvahidenkeskeine — Suvarnabhum (BKK).

Sebruzlidnad

Kaik kaks'kümne koume sebruzlidnad da lidnad-partnörad om Bankokal (2013).

Homaičendad

↑ ^1,0 ^1,1 archINFORM (нем.) — 1994.
↑ ^2,0 ^2,1 http://stat.dopa.go.th/stat/statnew/statTDD/views/showDistrictData.php?statType=1&year=61&rcode=10 — Department of Provincial Administration.

Irdkosketused

Lidnan oficialine sait (bangkok.go.th). (tail.) (angl.)

Bankok Vikiaitas

	Azijan pälidnad
	Abu Dabi \| Amman \| Ankar \| Astan \| Ašhabad \| Bagdad \| Baku \| Bandar Seri Begavan \| Bankok \| Beirut \| Biškek \| Dakk \| Damask \| Dili \| Doh \| Džakart \| Dušanbe \| El' Kuveit \| Hanoi \| Islamabad \| Jerevan \| Jerusalim \| Kabul \| Katmandu \| Kuala Lumpur \| Male \| Manam \| Manil \| Maskat \| Naip'jido \| Nikosii \| Pekin \| Phen'jan \| Pnompen' \| Rijad \| Sanaa \| Seul \| Singapur \| Šri Džajavardenepura Kotte \| Taškent \| Tbilis \| Tehran \| Thimphu \| Tokio \| Ulanbatar \| Uz' Deli \| V'jent'jan

[_ef4e4fb0487c0d23-1] 1,0 ^1,1 archINFORM (нем.) — 1994.

[_9575661122503c40-2] 2,0 ^2,1 http://stat.dopa.go.th/stat/statnew/statTDD/views/showDistrictData.php?statType=1&year=61&rcode=10 — Department of Provincial Administration.

[1]

[2]