Ašhabad

Рувики-späi
Ašhabad
turkmen.: Aşgabat
Neutrality-Road-Ashgabat-2015.JPG
Герб
Герб

37°57′00″ с. ш. 58°23′00″ в. д.GЯO

Valdkund
Глава

Shamuhammet Durdylyyev[d]

Istorii da geografii
Tegemižen päiv

1881

Pind
Высота

219 ± 0

Aigvö

UTC+5:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
Lugud
Kod ISO 3166-2

TM-S

Počtan indeksad

744000 — 744901

Avtomašinoiden nomeroiden kod

AG

-

Официальный сайт

lugeda  diskussii  redaktiruida
Lidnan logotip.

Ašhabad vai Ašgabat (turkmen.: Aşgabat [ɑʃʁɑˈbɑt], pers.: عشق آباد Ašgabat) om Turkmenistanan pälidn, päine opendusen keskuz da kaikiš suremb lidn. Lidn om agjan (velajat:an) oiktusidenke.

Istorii

Nügüdläižen eländpunktan aluz om pandud vl 1881 amuižen lidnusen sijas. Lidn oli pandud mantazole manrehkaidusel 7,3 magnitudanke vn 1948 6. päiväl redukud i om saudud udes sil aigalpäi.

Ašhabad ümbrištonke šingotadas valdkundan pälidnan holitišil, sauvondan edheotandoil, kivivoin da gazan mašiništon tehmižel, elektrokabeliden pästandal, tekstil'kompleksal (kourad).

Geografijan andmused

Lidn sijadase Ahal-Teke-oazisas, Kopetdag-mägiden pautkidenno, 273 m keskmäižel korktusel valdmeren pindan päl. Karakuman kanal (jogi sijalaššil, turkmen.: Garagum kanaly) läbitab lidnan pohjoižpalad. Matkad lidnan röunaspäi Iranan röunhasai om 15 km suvhe orhal vai 25 km avtotedme.

Ašhabad jagase 4 lidnrajonha (etrapha): Berkararlik, Kopetdag, Bagtijarlik, Büzmejin.

Eläjad

Vl 2013 eläjiden lugu oli 860 000 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt om nügüd'.

Rahvahad (vn 2012 rahvahanlugemižen mödhe): turkmenalaižed — 85,0%, turkad — 1,1%, uzbekad — 1,1%, azerbaidžanlaižed — 1,0%, toižed rahvahad — 2,6%.

Kaik 21 üläopendusen aluzkundad oma avaitud lidnas.

Transport

Avtobusad, maršruttaksid, taksid, funikulör (vspäi 2006, lidnan suves) i monorel's (vspäi 2016, 5 km, 8 stancijad) oma kundaližeks transportaks lidnas. Jonused da kiruhjonused ühtenzoittas lidnad Turkmenistanan agjoiden keskusidenke.

Rahvahidenkeskeine lendimport (ASB / АШХ) sijadase lidnan pohjoižpäivnouzmas 10 km keskusespäi Karakum-jogen taga, tehtas reisid Azijan i Evropan maihe, sidä kesken jügureisid, mugažo Turkmenistanan järedoihe lidnoihe.

Lidnan öline nägu.

Homaičendad

Irdkosketused



Azijan pälidnad
Abu Dabi | Amman | Ankar | Astan | Ašhabad | Bagdad | Baku | Bandar Seri Begavan | Bankok | Beirut | Biškek | Dakk | Damask | Dili | Doh | Džakart | Dušanbe | El' Kuveit | Hanoi | Islamabad | Jerevan | Jerusalim | Kabul | Katmandu | Kuala Lumpur | Male | Manam | Manil | Maskat | Naip'jido | Nikosii | Pekin | Phen'jan | Pnompen' | Rijad | Sanaa | Seul | Singapur | Šri Džajavardenepura Kotte | Taškent | Tbilis | Tehran | Thimphu | Tokio | Ulanbatar | Uz' Deli | V'jent'jan