Rig
| Rig | |||||
| latv.: Rīga | |||||
 | |||||
| |||||
| Valdkund | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Глава | |||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv |
1201[3] | ||||
| Pind |
| ||||
| Высота |
6 ± 1 | ||||
| Aigvö | |||||
| Ekonomik | |||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
| ||||
| Lugud | |||||
| Kod ISO 3166-2 |
LV-RIX | ||||
| Telefonan kod |
66-67 | ||||
| Počtan indeksad |
LV-1000 | ||||
| Avtomašinoiden nomeroiden kod |
LV | ||||
| - | |||||
|
| |||||
|
| |||||
|
| |||||
| lugeda • diskussii • redaktiruida | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Flag_of_Riga.svg)
![Герб[d]](/wiki/Fail:Greater_Coat_of_Arms_of_Riga_-_for_display.svg)
Rig (latvijan kelel: Rīga [ˈriːɡa], latg.: Reiga) om Latvijan pälidn da kaikiš suremb lidn.
Lidn om valdkundan politikan, kul'turan da ižandusen keskuz. Se om üks' 9 lidnaspäi tazovaldkundan alištusenke.
Istorii
Eländpunktan aluz om pandud Al'bert Buksgevden-episkopal vl 1201 ühtennimižen jogen sun randoil, Daugavan randištol, üks'jäižeks ümbrištos lasketud torguindeländpunktaks. Vozil 1211−1270 Dom-päjumalanpert' om saudud. Vll 1222−1223 Rigan Nevondkund sündui, vl 1225 panihe lidnan pämehen valitud radnikust (fogt episkopan sijas), i kätihe Rigad lidnaks. Alusenpanendan aigaspäi Rig oli latvijalaižiden maiden pälidnaks kaikenaigašti.
Toižen mail'man sodan aigan nacistižen Saksanman sodaväged oliba lidnas vozil 1941−1944.
Geografijan andmused
Rig sijadase valdkundan keskuses, Daugav-jogen molembil randoil sen lanktendan sijas Baltijan meren Rigan lahthe. Lidn seižub 7 metrad keskkorktusel. Dzegužkalns-dün 28 m kortte sijadase lidnan lodehes, se om rahvalaine puišt.
Klimat om ven Baltijan meren, pil'vesekahad päiväd oma paksud (40%). Keza om läm' neps. Lämšundad oma paksud tal'vel (10 kerdad uhokus). Heinkun lämuz om +18,2 C°, vilukun −2,7 C°, uhokun −3 C°. Voden keskmäine lämuz om +7,0 C°. Paneb sadegid 669 mm vodes, enamba kezakus-redukus (70..80 mm kus).
Rig jagase oficialižešti koumeks rajonaks (üks'lugu latv.: rajons) da koumeks ezilidnaks (latv. üks'lugu: priekšpilsēta). Rajonad da ezilidnad alajagasoiš 58 lidnanlaptaks (latv. üks'lugu: apkaime).
Eläjad
Kaikiš suremb ristitišt oli 909 305 eläjad vl 1990. Vl 2013 eläjiden lugu oli 695 539 ristitud, se väheni emigracijan da madalan sündutandmäran taguiči. Läz 1,1 mln elädas lidnas ezilidnoidenke.
Vl 2015 Rig-lidnan eläjiden keskes 45,9% oma latvijalaižed, 38,0% — litvalaižed, 6,0% — toižed rahvahad.
Kodikel' (vn 2011 rahvahanlugemižen mödhe, enamba 0,2%): latvijan kel' — 43,4% (sidä kesken latgalan kel' — 5,0%), toižed keled — 0,8%.
Nil Ušakov radoi edeližen lidnan pämehen (Duman ezimehen) pit'kan aigan (2009−2019).
Sport
Lidnan futbolklubad oma «Riga FC», «FK RFS», «FC Skonto».
Transport
Avtobusad, trolleibusad da tramvaid oma kundaližeks transportaks lidnan südäimes. Elektrojonused ühtenzoittas lidnad valdkundan äjidenke municipalitetoidenke.
Baltijan maiden kaikiš surembad meriport i lendimport ratas lidnas. Rigan rahvahidenkeskeine lendimport (RIX) sijadase 10 km päivlaskmha lidnan keskusespäi, tehtas reisid Evropan äjihe maihe, mugažo Päivlaskmaižen Azijan erasihe maihe.
Homaičendad
- ↑ https://www.riga.lv/lv/jaunums/par-rigas-domes-priekssedetaju-ievelets-martins-stakis
- ↑ 2,0 2,1 archINFORM (нем.) — 1994.
- ↑ 3,0 3,1 Г. Ф., В. Р—в, Л. В. Рига (рус.) // Энциклопедический словарь — СПб.: Брокгауз — Ефрон, 1899. — Т. XXVIа. — С. 680—683.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā — Läti statistika keskamet.
- ↑ 5,0 5,1 Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās un pagastos gada sākumā - Dzimums, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods — Läti statistika keskamet.
Irdkosketused
 |
Rig Vikiaitas |
| Evropan pälidnad | ||
| Monako-lidn | Moskv | Nikosii | Oslo | Pariž | Podgoric | Prag | Reikjavik | Rig | Rim | San Marino-lidn | Sarajevo | Skopje | Sofii | Stokhol'm | Zagreb | Tallidn | Tbilis | Tiran-lidn | Vaduc | Vallett | Varšav | Vatikan | Ven | Vil'nüs | ||