Medvežjegorskan rajonine muzei

Рувики-späi
Gerb-icon.png

Venäman kul'turministerstv

Arrow-Right.png
Gerb-big.png
Venäman Federacijan kul'turministerstv
Medvežjegorskan rajonine muzei
Medvezhyegorsk museum 2021.jpg
Augonpanendan päiv 1962
Olendsija
Adres Karjala, Medvežjegorsk, Džeržinskovan ird, 22
Pämez' Grišanina Jelena Jurjevna
Sait Muzejan sait
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Medvežjegorskan rajonine muzei (ven.: Медвежьегорский районный музей om istoriline muzei, mitte sijadase Medvežjegorsk-lidnas Karjalas. Om tehtud vodel 1962 kut školan muzei, nügüd'aigaižen nimen sai vodel 2006[1].

Muzejan istorii

Ezmäižen muzejan ohjandai om škol-internatan № 4 (vozil 1960—1974) geografijan opendai, kodi-istorijan tundii Viktor Petrovič Jeršov (sündui vodel 1937). Ühtes openikoidenke hän käveli matkoihe rajonadme, kus hö keraziba kaluid tulijan muzejan täht[2][3]. Pigai Jeršov tegi internatas noriden kodi-istorijan tundijoiden ven.: КЮКР-kluban, mitte jäl'ges sai Vos'merik-nimen. Vodel 1960 zavodihe školan muzejan tegemižen rad. Oli anttud sija škol-internatan ezmäižel žirul — enzne Belbaltlkombinatan adivpert'. Muzejan ekspozicijan tegiba iče škol-internatan openikad opendajan ohjandusel[4].

Muzei om avaitud 7. sulakud vodel 1962 kut školan muzei[5], vodel 1969 tegihe Kiži-muzei-kaičendtahon erištoks, a vodel 1977 mülüi Karjalan rahvahaližen muzejan strukturaha.

Vodeks 1985 muzejan keradamištos oli läz 4 tuhad kalud, miččiden keskes oliba arheologine keradamišt (Sandarmoh-taholpäi kalud da toižed), londuztedoližed materialad, elon da etnografian kalud, käzitehmused, foto da dokumentaližed materialad rajonan istorian polhe. Ozuteluz oli koumes zalas da oli 218 kv. metral: Živatoidem mir da sen kaičend; Medvežjegorskan rajonan käzitehmusiden taideh; Medvežjegorskan rajon Suren Kodiman voinan aigan. Joga voden muzejaha kävui läz 7 tuhad mest[6].

Vodelpäi 1991 muzei tegihe ičenaižeks, sai lidnalaižen statusan. Muzejan sädajan tegihe Medvežegorskan rajonan sijaližen valdelimiden administracii. Vodel 2006 muzei lidnalaižespäi tegihe rajonižeks da sai nügüd'aigaižen nimen "Medvežjegorskan rajonine muzei".

Vodel 2000 Medvežjegorskan muzejan "Sandarmoh — surman taho"-projekt sai Sorosan fondan grantan, miččen abul muzei voi ostta tedomašinoiden tedotamižen, tehta mehiden jändusiden ecindradoid da igästoitta muštod tahol, kus "suren terroran" aigan om riktud ühesa tuhad mest. Joga voden 4. elokud Medvežjegorskaha tuleba kaiken meiden man da verhan man olnuded gor'as mehed[7].

8. elokud vodel 2000 Karjalan valdmehišton käskon mödhe Sandarmoh (ven.) (vep. om tehtud Venäman rahvahiden kul'turjäl'gestusen objektaks regionaližen znamoičendad. Kacund da mugavuz neciš tahos om pandud Medvežegorskan muzejale regionaližen da rajonižen büdžetan rahoile[8].

Pert'

Muzei sijadase ezmäižel žirul enččes Belbaltlkombinatan adivpertiš, mitte om voziden 1930 sovetskijan istoriližen aigan znam. Pert' om tehtud vodel 1935, se om arhitekturan muštpacaz federaližen znamoičendad, kaičese valdkundal.

Muzejan ozutelusen pala

Fondad

Nügüd'läižel aigal muzejan keradamištos om enamba 16 tuhad kalud[9]. Fondad om ezitadud keradamištol, miččes om Pohjoižen pirdandškolan enamba 200 jumalahišt, ned om todud Änižtagaižen, Vigorecijan (ven.) (vep. da Sägjärven polišpäi; Änižtagaižiden tamburomblusel tehtud poimitešiden keradamištol; Pudožin, Pomorjan, Änižtagaižen da Sägjärven röuniden kožaliden keradamištol; erazvuiččiden akoiden biserčomitesiden keradamištol (kurtuhkad-lipkaižed, korunad, ožereljad). Erilaine melentartuz' om necen röunan vanhan veron eläjiden (Sergievo-külän da Danilovo-külän) elon da kul'tan kalud: puižed da kivisižed vesttud jumalaižed, vaskižed kalud: jumalaižed, ristad, jumalankodin kalud, kaglristaižed da toižed. Oma erazvuiččiden aigoiden tohesižed, puižed, metallan kodikaluiden da kaludišton keradamištod. Muzejas om keratud äi Suren Kodiman voinan aigan materialoid, sen lugus oma saldatoiden kirjeižed, fotokuvad, painand- da käzikirjutesed, azjbumagad da sur' videoarhiv[7].

Ekspozicii

Vides zalas radab kaikenaigaine ekspozicii, mitte starinoičeb sijaližiden eläjiden elos voz'sadoiden 18—19 aigan, Belomoro-Baltižen kanalan sauvondas da voziden 1930—1940 aigas, da völ Änižtagaižes poimetišes: «Voz'sadoiden röunal», «Karhumägi», «Belomorsko-Baltine kanal», «Änižtagaižed kuvad. Istorii da nügüd'aig». Oma keskagaižed ozutelused[9].

Homaičendad

  1. ↑ Муниципальное казенное учреждение "Медвежьегорский районный музей". Госкаталог. Дата обращения: 3 sügüz'kud 2025.
  2. ↑ Ершов В. П., 2020.
  3. ↑ Ершов В. П., 2008.
  4. ↑ Пашков А. Виктор Ершов: краевед, педагог и коллекционер. Лицей. 2017. 12 апреля.. Дата обращения: 3 sügüz'kud 2025.
  5. ↑ Медвежьегорский районный музей отмечает юбилей. Дата обращения: 3 sügüz'kud 2025.
  6. ↑ Исторические и краеведческие музеи СССР: каталог / Центр. Музей революции СССР; сост. Л. Н. Годунова и др. — М., 1988. С. 7—8.
  7. ↑ 1 2 Ружинская И. Н. Туризм как фактор возрождения провинциального музея (на примере Медвежьегорского районного музея) // Труды Санкт-Петербургского государственного университета культуры и искусств. — СПб. : СПб., 2012. — Т.193. — С.72—76.
  8. ↑ Флиге И. А. Сандормох: драматургия смыслов. СПб.: Нестор-История, 2019. С. 81. Дата обращения: 3 sügüz'kud 2025. Архивировано 20 vilukud 2022 года.
  9. ↑ 1 2 Сайт Медвежьегорского районного музея. Дата обращения: 3 sügüz'kud 2025. Архивировано 22 vilukud 2022 года.

Literatur

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Medvežjegorskan_rajonine_muzei&oldid=510729"