Satk
| Satk | |||||
|---|---|---|---|---|---|
 | |||||
|
|||||
| 55°03′ с. ш. 59°03′ в. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv | 1758 | ||||
| Pind |
|
||||
| Высота | 440 | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod | 35161 | ||||
| Počtan indeksad | 456910–456918 | ||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
.svg)
.png)
Satk (ven.: Са́тка, tot.: Саткы, bašk.: Һатҡы) om Venäman lidn da lidnankund Čeläbinskan agjan päivlaskmaižen sarakon päivnouzmas. Se om Satkan rajonan administrativine keskuz da kaikiš suremb lidn.
Istorii
Eländpunktan aluz om pandud vanhuskolaižiden tahondas vl 1758 kuti žilo udenno kaugedraudan da raudan tegimenno, nimitihe jogen mödhe. Kätihe radnikžiloks vl 1928. Se sai lidnan statusad vl 1937.
Satk šingotase lämoinvastaižen materialan tehmižel sijaližes magnezit-torhudespäi, ferroühthesuladusiden tegimel, sauvondmaterialiden pästandal (raudbeton, plastikiknad, alüminijasižed konstrukcijad).
Geografijan andmused
Lidn sijadase rajonan keskuzpalan pohjoižes, Sur' Satk-jogen randoil (bašk.: Оло Һатҡы 88 km pitte, Kaman hurapol'ne bassein), 440 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Satkan uit om olmas jogel lidnan suviröunal, Pen' Satk-jogi lankteb uitho lidnan suvipäivlaskmas. Matkad Baškortostanhasai om seičeme kilometrad päivlaskmha orhal, Čeläbinskhasai om 152 km päivnouzmha orhal, 184 km avtotedme vai 230 km raudtedme. Lähembaine lidn om Bakal 12 km suvipäivlaskmha orhal vai 15 km avtotel.
Ural-trassan «Uf — Čeläbinsk»-pala mäneb nelläs kilometras suvipäivnouzmha lidnaspäi. «Berdäuš — Bakal»-sarak «Uf — Čeläbinsk»-raudtekeskustaspäi läbitab lidnad, Satk-stancii radab vaiše jüguiden täht vspäi 2012.
Kümne žilod mülüdas lidnankundha Satkan ližaks.
Eläjad
Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 45 178 ristitud, lidnankundan — 46 805 ristitud, rajonan viž ühesandest. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 49..51 tuhad eläjid vll 1989−2003 (51 tuh. rist. vl 1992). Vl 2017 kaik 42 214 ristitud elihe lidnas, 43 812 eläjad oli kaikes lidnankundas.
Rahvahad (2010): venälaižed — 77,9%, totarlaižed — 13,2%, baškiralaižed — 5,4%, ukrainalaižed — 1,0%, toižed rahvahad — 2,5%.
Ortodoksižen hristanuskondan kahesa pühäpertid[2] oma saudud lidnas: ph. Mikulai-čudonsädajan päjumalanpert' (letihe vll 1908−1913), Eläban Eziauguižen Stroican jumalanpert' i kuz' časounäd. Islaman pühäpert' om avaitud[3].
Professionaližen opendusen aluzkundad oma Satkan medicinine tehnikum[4], Satkan politehnine kolledž[5] i Satkan mägikeramine kolledž.
Galerei
- Сатка, воднонапорная башня.jpg
Vezičuhunduz raudtestancijal (2008)
Ph. Mikulai-čudonsädajan päjumalanpertin nägu vl 2008
Kaugedraudan valamižtegimen nägu (2021)
«Magnezit»-kombinatan sportkeskuz vl 2008
«Magnezit»-kul'turkeskusen ocsein (2021)
Homaičendad
- ↑ https://rosstat.gov.ru/storage/mediabank/tab-5_VPN-2020.xlsx
- ↑ Satkan pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)
- ↑ Satkan rajonan mečetiden sait (islam-satka.ru). (ven.)
- ↑ Satkan medicinižen tehnikuman sait (satkamed.ru). (ven.)
- ↑ Satkan politehnižen kolledžan sait (spk-satka.ru). (ven.) (+ äikel'ne avtomatine känduz)
Irdkosketused
| Čeläbinskan agjan lidnad | ||
| Aš | Bakal | Čebarkul' | Čeläbinsk | Jemanželinsk | Jurüzan' | Karabaš | Kartali | Kasli | Katav-Ivanovsk | Kištim | Kopeisk | Korkino | Kus | Magnitogorsk | Miass | Min'jar | Näzepetrovsk | Ozörsk | Plast | Satk | Sim | Snežinsk | Suviural'sk | Zlatoust | Troick | Tröhgornii | Ust'-Katav | Üläufalei | Üläural'sk | ||