Kaks'keližuz' Venämal

Рувики-späi

Kaks'keližuz' Venämal[1][2] (ven.: Двуязычие в России) voib vastata mugoižiš valdkundoiš kut Altai, Baškortostan, Tatarstan, Čuvašii, Jakutii, Pohjoiž-Kavkaz, Bur'atii da toižiš regionoiš. Neniš valdkundoiš maman kelel om mugoine olend: lidnan eläjad paksus pagižeb vaiše venäks libo tedab vähäižen igähižen rahvahan kel't. Külän eläjad paksus pagižeba maman kelel, hubemba tedaba venän kel't. Kaks'keližuden toine tip (venän kel' kut maman kel' da toižen kelen tedo) vastase harvemba.

Karjala

Kaks'keline (venä-vepsänkeline) külän nimi Šoutjärves, Karjalas

Karjalas kelen mail'maha painastab tulnu rahvahan sur' lugumär, päazjas nece om venänkeline rahvaz[3]. Ei ole muga äi ristituid, ked lugeba ičtaze igähižen rahvahan ezitajikš, ked pagižeba karjalan, vepsän, suomen libo saamen kelil, heid völ-ki vähemba: 11,9 % (rahvahan kijrutamine vodel 2002)[3]. Kaks'keližuz' kävutadas päazjas küliš, kus eläba igähižed rahvahad. Lidnoiš kahtel kelel pagižeba rouhad ristitud, kudambad tuliba tänna külišpäi. Hot' nügüdehesai vastasoiš ristitud, ked tedaba da pagižeba paiči venän kelel völ kahtel libo koumel kelel kesknezoi (sikš ku nene keled oma heimos i eläjad vajehtasoiš toine toiženke), norišt pagižeb enamba venäks[4].

Kacmata igähižen rahvahan vähäižehe procentaha, Karjalas pandas kaik vägi, miše kaita, kehitoitta da kävutoitta maman kelid jogapäiväižes elos: nene keled kut maman keled (ven.) (vep. opetas erazvuiččiš školoiš venän kelen ližaks libo fakul'tatival, Suomalaiž-ugrilaižes školas Lönnrotan nimel da Petroskoin universitetas — urokoiden aigan. Igähižiden rahvahaiden kelil Karjalas lähttas eloho lehtesed, kulehtesed, kirjad, teleozutesed da radiopaginad[5], teatrozutesed. Mäneb rad karjalan kelen valdkundaližen statusen samižen mödhe[6]. Voib paksus vastata laudaižid kahtel kelel, tobjimalaz venän da karjalan libo suomen kelil, sis lugus: organizacijoiden da laukoiden nimed, küliden da lidnoiden nimed avtotel da stancijoiden nimed raudtel[7].

No päazjas rahvaz pagižeb venäks.

Komin Valdkund

Komin Valdkundas kelen mail'maha painastab tulnu venäkeližen ravhan sur' lugumär. No valdkundan pämehišt paneb kaik väged kelen kaičemižehe: eländtahoiden irdoil kaik laudaižed pertiš, möndsijoiden da toižiden organizacijoiden tedod da radčasud om kirjutadud kahtel kelel: komin da venän kelil. Komin kelel paindas kirjad, literaturižed kulehtesed, valdkundaližed da rajonan lehtesed[8].

Komi-venälaine kaks'keližuz' sündui istoriližesti pit'kaigaižen keliden mahtajiden kosketusiden taguiči. Komi-venälaine joukkaks'keližuz' kehitoitaškanzihe sovetskijan aigan, konz venän kel' kävutoitaškanziba levedemba. XX-voz'sadan lopus läz 95 % külälašt komi-rahvast (ven.) (vep. pagižeba maman da venän kelil. Kazvab komi-rahvahan lugumär (päazjas, lidnas), kudambad lugeba venän kel't maman keleks. Rahvahan kirjutamižen tedoiden mödhe Sovetskijas Sojuzas vodel 1989 komi-rahvast, kudambad pagižeba kahtel kelel, oli läz 20 % kaikiš komišpäi, i vaiše 50% heišpäi kirjutiba, miše joudjas pagižeba komin kelel. Vastatas komi-venälaine kaks'keližuz'. Muga vodel 1989 1,2 % venälaižid, ked eliba Komin Valdkundas, kirjutiba, miše hö joudjas pagižeba komin kelel[9].

Baškortostan

Kelen mail'm Baškortostanan Valdkundas om mugoine, miše sigä kaikid enamba tegese kaks'keližid ristituid. Rahvahan kirjutamižen tedoiden mödhe vozil 2020—2021 (ven.) (vep. Baškortostanas om 1 482 740 kaks'kelišt mest, 259 558 — pagižeb koumel kelel, 28 551 tedab koume da enamba kel't[10].

4. semendkud vodel 1999 oli vahvištadud Baškortostanan Valdkundan zakon "Baškortostanan Valdkundan rahvahiden keliden polhe", mitte vahvištab baškiran da venän keled valdkundaližikš.

Kaks' kel't kävutoittas päazjas küliš, kus rahvaz pagižeb kesknezoi maman kelel. Baškortostanan päivnouzmanpolen külälaižiš rajonoiš om levitoittud venä-baškiran kaks'keližuz'; päivlaskmanpolen rajonoiš om mugažo venä-tatarialaine kaks'keližuz'. Paksumba kaiked paginoiš rahvahiden keskes kävutoittas venän kel', harvemba tataran libo baškiran keled. Ozutesikš, rahvahan kirjutamižen tedoiden mödhe vodel 2020, 31 438 etništ venälašt da 91 581 tatarad pagižeba baškiran kelel. Hot' kel'eroid baškiran da tataran keliden keskes ei ole, sikš ku nene oma heimkeled. Keliden ičeladuine kävutamine regionas om sidotud baškiran da tataran keliden diglossijanke (ven.) (vep., kahten kelen lähetusenke da alapaginoiden kävutamiženke (mišaran alapagin, tept'arad, baškiran kelen päivnouzman alapagin). Valdkundas eläb äi čuvašid, marilaižid da udmurtoid, hö mugažo pagižeba baškiran libo tataran kelel jogapäiväižes elos.

Tal'vkuks vodeks 2024 Baškortostanas om avaitud 9 äikelišt školad, kus openduz mäneb ühtel aigal venäks, kodikeleks da verhal kelel, mugažo 50 päivkodiš radab 72 äikelišt gruppad[11].

Baškortostanan lidnoiš rahvaz pagižeb kesknezoi paksumba kaiked venäks.

Ken pagižeb Baškortostanan valdkundaližil kelil
(rahvahan kirjutamižen tedoiden mödhe vodel 2020) 		Venälaižed Baškirad Tatarad Čuvašid Mariicad Ukrainalaižed Mordvalaižed Udmurtad Toižed Rahvahuz'
ei ole kirjutadud
Baškiran kel'[12] 31 438 802 065 91 581 2 696 2 479 229 106 2 223 903 3 977
Venän kel'[12] 1 507 803 1 239 536 963 396 79 480 84 403 14 798 10 934 17 024 13 137 50 271
Знает другие языки[12]:
Anglian kel' 59 045 30 665 33 013 1 564 1 673 563 165 851 1 375 1 679
Kazahan kel' 284 621 446 9 18 16 1 8 19 9
Mari-rahvahan kel' 2 183 1 743 876 63 56 131 17 9 173 501 390
Germanian kel' 10 108 4 926 4 879 333 593 135 44 97 74 197
Tataran kel' 28 257 216 400 549 158 5 726 9 186 339 180 5 002 1 315 4 155
Udmurtan kel' 419 1 175 300 2 89 3 1 13 498 11 25
Ukrainan kel' 2 826 198 207 30 12 4 119 6 5 36 34
Francian kel' 1 554 594 822 24 126 28 2 5 108 38
Čuvašan kel' 3 237 1 030 932 48 565 76 31 111 3 56 179

Tatarstan

Kaks'keline laudaine Kazanin metros

Tatarstanan Valdkundan konstitucijan 8. kirjutesen mödhe venän da tataran keled vahvištoittas ühtejiččikš kaikes valdkundas. Neciš-žo kirjuteses sanutas, miše molembad keled kävutoittas ühtejiččikš valdmehištos, sijaližiš erištoiš, valdkundaližiš organizacijoiš Tatarstanan Valdkundas.

Kaks'keližuden küzund om aktivine tem paginoiden täht Tatarstanas[13], necen teman mödhe vedeltas oppindradod[14], paindas kirjutesed[15]. Jogapäiväižes paginas paksus voib kulištada venä-tatarialaine suržik (ven.) (vep., konz tatarialaižehe paginaha ližadas venälaižed vaihed, kelen konstrukcijad da kogonaižed sanundad. Lidnalaine tatarankeline rahvaz tahtoib paremba teta venän kel't, küliš kävutoittas tataran kel' kodiš, a radol, irdal, venänkeližiden sebranikoidenke pagištas venäks.

Tatarstanan külälaižiš rajonoiš, kus enamba eläb tataroid da čuvašid, paginas kesknezoi hö kävutaba tataran kel't. Venänikad, kudambad eläba Tatarstanan tatarialaižiš küliš, mugažo opendaba tataran kel't da pagižeba sil jogapäiväižes elos susedoidenke-tataroidenke. Ku Tatarstanan čuvašiden vanhemban polven täht päpaginkeled oma čuvašin da tataran keled, ka čuvašialaižen norišton keskes tataran kel' sirdihe toižel sijalpäi koumandele, andoi ičeze sijan venän kelele. Čuvašialaižiden enambišt Tatarstanas pagižeb čuvašin, venän da tataran kelil muga, miše heid el'getas jogapäiväižes elos.

Sil-žo aigal küzelusen tedoiden mödhe vodel 2001 53,8% küzeltut tatarad Tatarstanan Valdkundaspäi tahtoiba opeta ičeze lapsid venäkeližiš školoiš, kus lapsed voiba opeta tataran kel't urokoil. Valdkundan neftin rajonoiš 15% tatarialašt da 16,5% venälašt prihad da neiččed lugeba kodikel't ičeze rahvahan kaičemižeks; 31% tatarialašt da 59,5% venälašt nored mehed lugeba kodikel't paginkeleks kesknezoi[16].

Čuvašijan Valdkund

Čuvašijan Valdkundan külälaižiš rajonoiš, kus eläb enamba čuvašid da tataroid, rahvaz pagižeb enamba kesknezoi čuvašin kelel. Nügüdläižel aigal čuvašin kel' vajehtase venän kelel.

Jakutii

Sahan Valdkundan (Jakutijan) konstitucijan 46. kirjutesen mödhe Jakutijas valdkundaližed keled oma jakutian da venän kel', niil oma ühtejiččed oiktuded. Jakutii om üks' Venäman vähäižembiš rajnoišpäi, kus venän kel' ei sirdänd jakutian kel't da ned molembad kävutoittas paginas[17]. Jakutijan igähižiden rahvahiden keskes (dolganad, evenad, evenkad, jukagirad da jakutad) rahvaz pagižeb jakutian kelel. Äjiš školoiš (enamba külälaižiš) erazvuiččiš klassoiš, a erašti kogonaižiš školoiš-ki openduz möneb vaiše jakutian kelel. Avtobusoiš kaik seižutimed änestadas kahtel kelel. Äjad laudaižed da teznamad mugažo om kirjutadud kahtel kelel. Oma lehtištod jakutian da venän kelil, mugažo vähäluguižiden pohjoižrahvahiden kelil. Oficialižed keled oma venän da jakutian keled. Edahaižiš küliš voib nägištada, kut venänikad opendaba jakutian kel't, aigan sirttes se tegese äjile kodikeleks.

Sidokeled Venämal

Erašti venän kelen da sijaližen kelen kosketused sündutada pidžinoid (ven.) (vep. da segoitud kelid (ven.) (vep.. Pohjoiž-Venämal pomorad teziba russenorskad[18]. Edahaižes päivnouzmanpoles venälaižed da igähižed rahvahad kävutoitiba k'ahtinan kel't, venä-kitajan pidžinad[19][20]. Völ üks' pidžin venän kelen pohjal oli Taimiral, sidä kävutoitiba paginas dolganad, nganasanad, encad, evenkad[21].

Homaičendad

  1. ↑ Вафеев Равиль Айсавич. Двустороннее национально-русское двуязычие в регионе. cyberleninka.ru. Дата обращения: 7 heinkud 2025.
  2. ↑ Балыхина Татьяна Михайловна. Мультиэтничность современных государств и проблема раннего билингвизма. rusist24.rudn.ru. Дата обращения: 7 heinkud 2025.
  3. ↑ 1 2 Luge kirjutez: Karjalan eläjad (ven.) (vep.
  4. ↑ Нагурная Светлана Викторовна. Двуязычие в городском языковом ландшафте (на примере г. Петрозаводска). cyberleninka.ru. Дата обращения: 8 heinkud 2025.
  5. ↑ Luge ližatedod: Petroskoin lehtišt (ven.) (vep.
  6. ↑ Luge: Karjalan Valdkund#Karjalan kelen status
  7. ↑ Двуязычные вывески. Республика (5 heinkud 2019). Дата обращения: 8 heinkud 2025.
  8. ↑ Е.А.Кондрашкина Современная языковая ситуация в Республике Коми. Дата обращения: 9 heinkud 2025.
  9. ↑ Айбабина Е. А. Двуязычие // Коми язык. Энциклопедия / Отв. ред. Г.В. Федюнёва. — М., 1998. — С. 93.
  10. ↑ Владение языками и использование языков населением по муниципальным образованиям Республики Башкортостан. (Дата обращения: 3 heinkud 2025)
  11. ↑ Гульназира Ишбердина. Акмуллинский университет помогает развивать полилингвальное образование. "Российская газета" (24 tal'vkud 2024). Дата обращения: 3 heinkud 2025.
  12. ↑ 1 2 3 Владение языками населением наиболее многочисленных национальностей МО РБ. (Дата обращения: 3 heinkud 2025)
  13. ↑ В Казани обсудят проблемы билингвизма в технических вузах. Дата обращения: 8 heinkud 2025.
  14. ↑ Двуязычие в Татарстане. Дата обращения: 8 heinkud 2025.
  15. ↑ О проблемах двуязычия в Татарстане. Дата обращения: 8 heinkud 2025.
  16. ↑ Я. З. Гарипов. Языковое развитие полиэтнического региона Архивная копия от 9 heinkud 2025 на Wayback Machine // Социологические исследования. — 2012. — №4. — С. 68.
  17. ↑ Алпатов В. М. Языковая ситуация в регионах современной России.
  18. ↑ Русско-норвежский пиджин. Дата обращения: 9 heinkud 2025.
  19. ↑ Е.В.Перехвальская. Сибирский пиджин (дальневосточный вариант). Формирование. История. Структура (недоступная ссылка — история). Дата обращения: 9 heinkud 2025.
  20. ↑ Русско-китайский пиджин. Дата обращения: 9 heinkud 2025.
  21. ↑ Е.А.Хелимский «Говорка» – таймырский пиджин на русской основе // Компаративистика. Уралистика: Лекции и статьи. М.: Языки русской культуры, 2000

Literatur

  • 150 языков и политика: 1917—1997. Социолингвистические проблемы СССР и постсоветского пространства. М.: Институт востоковедения РАН. 1997. 192 с. ISBN 5-89282-022-X (Изд. 2-е, дополненное (…1917—2000). М.: Крафт + Институт востоковедения РАН, 2000. 224 с.)
  • Пунегова Г. В. Функционирование русского языка в условиях двуязычия в Республике Коми. Сыктывкар, 2008. 184 с.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Kaks%27keližuz%27_Venämal&oldid=514734"