Husnullin Marat Šakirz'anovič

Рувики-späi
Husnullin Marat Šakirz'anovič
Марат Хуснуллин.jpg
Флаг
Venäman valdmehišton varapämez'
Флаг
с 21. vilukud vodel 2020
(aigsijaline pämez' 7.—13. semendkud vodel 2024)
Valdmehišton pämez' Andrei Belousov (aigsijaline pämez')
Mihail Mišustin
Флаг
Moskvan lidnan varapämez' lidnsauvomižen politikan küzundoiden mödhe
Флаг
2. tal'vkud vodel 2010 — 21. vilukud vodel 2020
Gubernator Sergei Sob'anin
Ken oli ende Vladimir Resin
Ken tuli jäl'ghe Andrei Bočkar'ov
Sündundpäiv

1966(1966-08-09)[1] (58 лет)
Kazan', Tataran ASSR, RSFSR, SSSR

Partii
Openduz

Kazanin valdkundaline raha-ekonomine institut

Avaitud universitet (Velikobritanii)
Tedostepen'

ekonomikan tedokandidat

Professii

ekonomist

Pauklahjad
lugeda • diskussii • redaktiruida

Marat Šakirz'anovič Husnullin (1966, Kazan', Tataran ASSR, RSFSR, SSSR) — venälaine valdmez'. Venäman valdmehišton varapämez' 21. vilukuspäi vodelpäi 2020 (aigsijaline pämez' 7.—13. semendkud vodel 2024[2]). Ohjandai Suvifederaližes ümbruses[3]. Ekonomikan tedokandidat.

Openduz

Vodel 1983 putui Kazanin valdkundaližehe raha-ekonomižehe institutaha, no vodes päliči mäni armijaha. Vodel 1990 lopi Kazanin valdkundaližen raha-ekonomižen institutan "ekonomik"-special'nostin mödhe[4]. Vodel 2000 openzihe Avaitud universitetas Velikobritanijas "professionaline menedžment"-special'nostin mödhe[5]. Vodelpäi 2006 — ekonomikan tedokandidat. Pagižeb tataran da anglijan kelil[6][7].

Rad

Tatarstanas

Marat Husnullin Vladimir Putinanke da Mintimer Šaimijevanke Kazan'-lidnas. 20. vilukud vodel 2007

Voded 1983—1984 — Kazanin valdkundaližen federaližen raha-ekonomikan institutan laborant (ühtes opendusenke).

Voded 1984—1986 — služb Sovetskijas Armijas[8].

Voded 1986—1987 — Kazanin valdkundaližen federaližen raha-ekonomikan institutan laborant.

Voded 1987—1995 — päbuhgalter, "Temp"-sauvondkooperativan pämez' Kazan'-lidnas.[8].

Voded 1995—1997 — "Interplastservis"-kompanijan pämez'[8].

Voded 1997—2000 — Kazanin Mönd-tegeližuden "Ak Bars"-sauvondkompanijan pämez'[8].

Voded 1999—2001 — Tatarstanan Valdkundan Valdkundaližen Nevondišton deputat Prikamin ümbrusen mödhe. Konz tuli radole Tatarstanan Sauvondan, arhitekturan da kommunaližen elomišton ministerstvaha, läksi deputatan sijalpäi.

Voded 2000—2001 — "Tatenergo"-kompanijan varapämez' — pämez' raha-tehnižiden azjoiden, investicijoiden da sauvomižen mödhe[8].

11.05.2001 — 18.11.2010 — Tatarstanan Sauvondan, arhitekturan da kommunaližen elomišton ministr[8].

Hänen radon aigan ministerstvas, valdkundaha oli todud lujas äi federaližid investicijoid, ezmäi kaiked Tatarstanan eländpertiden komplekssauvomižen programman mödhe. Programm oli oigetud valdkundan suriden territorijoiden eländsijoiden tegemižehe - Kazaniš, Čelnan Naberežnajad, Nižnekamsk, Jelabugad, Al'metjevsk - lidnoiš — ühthižen sauvindladus, nece abuti vähemban rahoitusenke tehta kommunaližen, dorog-ajamižen da socialižen infrastrukturan[9].

Husnullinan tahton mödhe, miše vähemba otta rahoid b'udžetaspäi, oli märitadud tipižed projektad eländsijoiden, dorogoiden, socialižiden objektoiden sauvotusen täht. Paiči necidä, “Elektronine Venäma”-projektan aigan Tatarstanas oli hüvin latt’ud elektronižiden ostmižiden sistem, laskendoiden andamine sauvondradoile da valdkundaližen irderišton ekspertizan samine, nece abuti vähenzoitta raha-andand sauvotusen täht[9].

Husnullinan radon aigan Kazaniš zavottihe sauvda spotrobjektad, erased miččišpäi oli letud Kezan Universiadaks-2013. Semendkuks vodeks 2010 Tatarstanan pälidnas oli pästtud radho 26 sportsauvotust: “Ak Bars”-vägitoran dvorec, Olimpikvaran Kazanin “Olimpijec”-učilišče, “Tezuče”, “Forvard”, “Miras”, “Itil’” – sportkompleksad, miččed radoiba Kazanin valdkundaližes universitetas, “Moskva”-sportkompleks Tatarstanan valdkundaližes učiliščes, “Ak Bure”, “Vatan”, Jädvorec, “Tatneft’ Arena”-jädvorec, “Tulpar”, “Bustan”, “Zilant”, “Triymf” sportkompleksad jäarenanke da Universaline “Triumf”-sportkompleks — basseinanke da vändsijoidenke basketbolan täht, mugažo Stendambundan kompleks, sauptud “Akčarlak”-bassein, Tennisan akademii, “KAI Olimp” - kul’tur-sportkompleks, “Piter”-voleibolkeskuz, Boksan da pöudtennisan keskuz, sauptud “Burevestnik”-bassein, Jämäčvändon keskuz heinäl, Basket-holl – sportsauvotuz basketbolan täht, Universiadan külä[10].

Völ nel’l’ objektad — Dvorec veziladuižen sportan täht, Gimnastikkeskuz, tandreh 45 tuhale sijale da Keskuz soudandladuižen sportan täht — sauvdihe jäl’ghe vot 2010, konz Husnulin läksi sauvondan, arhitekturan da kommunaližen elomišton ministran sijalpäi Tatarstanan Valdkundas[10].

Necil-žo aigal Husnullin oli “Sauvotusen ekonomikan da biznesmehiden” tedokundan docent Kazanin valdkundaližes arhitektur-sauvotuzuniversitetas[11].

Moskvas

Mihail Men’, Sergei Sob’anin da Marat Husnullin Lidnan sauvotusen politikan kompleksan kollegijan ištundal. 8. elokud vodel 2014
Marat Husnullin vedi ezmäižen radvastusen Venäman Sauvondministerstvas. 22 января 2020 года
Marat Husnullin da Vladimir Putin, 3. keväz’kud vodel 2020

18. kül’mkud vodel 2010 года Marat Husnullin oli pandud Moskva-lidnan sauvonddepartamentan pämeheks[8].

2. tal’vkud vodel 2010 tegihe Moskva-lidnan varapämeheks lidnsauvotusen politikan küzundoiden mödhe[8].

Keväz’kus vodel 2011 oli pandud Moskva-lidnan kollegijan pämeheks sauvondpolitikan küzundoiden mödhe[12]. Necil-žo vodel tegihe lidnan laudkundan pämeheks zakonotoman sauvotusen kel’dändan mödhe[13].

Vilukus — heinkus vodel 2012 ohjanzi proektan azjbumagoiden ekspertizan vedändad lidanan pakičusiden lugun mödhe, jäl’ghe necidä voi vähenzoitta rahaotandad b’udžetaspäi: sauvotusen maks vähenzoitihe 20 %, libo 18,8 mlrd rubl’ad. Möndoiden satusiden mödhe lidnalaižiden objektoiden radnikoiden maksumine oli vähenzoittud 9 %, libo 8,4 mlrd rubl’ad[14].

Husnullinan abul oli vahvištadud mugažo korktoiden sauvotusiden shemad da man kävutoitamine Bul’varkehkeruden südäimes.

Vodelpäi 2012 Husnullin ühtes lidnan valdmehišton apparatake ohjaškanzi elektronižen azjbumagoiden sisteman projektan, miše oliži kebnemba sada azjbumagad sauvondan täht, miše sada lidnan manpaloiden planad, arhitektur-lidnansauvotusen, ekspertizan pätandan sauvomižen täht elektronižesti ladus[15].

Keväz’kuspäi vodelpäi 2012 Husnullin oli Moskvan “Moskva-Siti”-möndkeskusen štaban pämehen küzundoiden pätandan da sautusiden mödhe[12] (rahakrizisan voden 2008 taguiči oli azotadud radod “Fwderacia” da “Rossia”-bašniden da “Siti Peles”-kompleksan sauvomižen mödhe: sikš ku ei olend kreditrahoid investorad azotaižihe radod, vai läksižiba projektaspäi). Oli udes kactud objektoiden samisen plan[16]. Sen sijas oli vpättud tehta erasiden irdoiden rekonstrukcijad, sauvda uded ted (seičemen äirivižen avtomašinoiden ten sauvond pidusel läz 2,5 kilometrad lopihe sügüzel vodel 2012)[17].

Sulakuspäi vodelpäi 2012 Husnullin om Nevondišton üks' pämehišpäi Moskvan raudten solmen sauvotusiden, raudten ajamiden infrastrukturan objektoiden da lähembaižiden manpaloiden kehitoituzproblemoiden mödhe[18][19].

1. heinkuspäi vodelpäi 2012 konz Moskvan agjan pala oli ühtenzoittud Moskva-lidnanke, Husnullin mugažo ohjanzi sauvondpolitikad "Udes Moskvas"[20].

Vilukus vodel 2013 hän tegihe Arhitekturnevondišton pämeheks, hänele pidi tarkištelda, kut mäneb ühthine lidnsauvomižen da arhitekturan politik lidnas. Husnulinan hökkähtusen mödhe nevondištoho mülüiba venälaižed da verazmaižedazjantedajad[21]. Sündui konkursoiden praktik tehta lidnsauvondan kehitoitusen koncepcijad suriden da znamasižiden territorijoiden mödhe[15].

Venäman valdmehišton vice-premjer

21. vilukud vodel 2020 om pandud Venäman valdmehišton vice-premjeraks[22].

29. vilukuspäi vodelpäi 2020 Husnullin tegihe Kriman Valdkundan da Sevastopolin ohjandajaks. Sulakuspäi vodelpäi 2022 om mugažo Hersonan agjan, Zaporožjen da Donbassan udessündutamižen ohjandajan[23].

11. semendkud vodel 2024 Mihail Mišustin andoi Valdkundan Dumale kacta valdmehišton kandidaturoid da tehta vice-premjeraks Husnullinad[24]. 13. semendkud Valdkundaline Duma vahvištoiti händast necile sijale[25]. 14. semendkud Venäman prezident allekirjuti käskön hänen panendas[26].

Marat Husnullin ohjandab mugoižid küzundoid: valdkundaline eländsijoiden politik da rahvahan elomišt, mugažo avtodorogoiden sauvomine, holetamine, rekonstrukcii da kohendamine, ajamižen varumatomuz', rahvahan kundaližen ajamižen kehitoituz. Vice-premjer ohjandab rahvahaližiden projektoiden tegemižen da pästamižen radod: "Eländsija da lidnan elo", "Varumatomad da hüväladuižed dorogad", "Ekologii", federaližed "Puhtaz vezi" da "Volgan parembzoitamine"-projektad.

Husnullinan ohjandusel om Kriman Valdkundan, Sevastopolin, Doneckan da Luganskan rahvahaližiden valdkundoiden, Zaporožjen da Hersonan agjoiden social-ekonomine kehitoitamine. Hussulin ohjandab Suvifederaližen ümbrusen social-ekonimišt kehitoitust, ohjandab mugoižid erištoid:

  • Venäman sauvondan da eländ-kommunaližen elomišton minivterstv;
  • Valdkundaližen regostracijan, kadastran da kartografijan federaline služb;
  • Federaline služb ekologižen, tehnologižen da atoman tarkištelusen mödhe;
  • Federaline agenstv valdkundaližen elomišton ohjandusen mödhe;
  • Federaline dorogoiden agenstv[27].

Znamasižembad projektad lidnan sauvondpolitikas

Metropolitenan kehitoitamine

Husnullin "R'azanskaja" - sauvodntahol. 16. tal'vkud vodel 2017

Vodelpäi 2011 Hulnullinan radon aigan oli sauvdud 101 km metropolid, kuna mülüi kapitaline rekonstrukcii passažiroiden ajamižen täht Moskvan keskuzkehkeran 54 km, aigemba se kävutadihe tavaroiden vedämižen täht. Metropolitenan sauvondan maks vähenzoitihe minimum 25 %, siš lugus jevropalaižiden standartoiden projektoiden tegemižen taguiči da süvän panemižen stancijoiden projektoiden heitämižen taguiči, miše sauvda stancijoid ei muga süvä[28]. Metron sauvondaig vähenzoitihe keskmäras 30 %.

Lidnsauvomižen politik

Vodelpäi 2011 Husnullin tegihe lidnalaižen laudkundan pämeheks, miše azotada sauvomišt ičeze tahton mödhe. Husnulinan radon ühesas vodes Moskva-lidnas zavottihe pästta eloho renovacijan projektad — heitta vanhoid muretud äižiruižid pertid da sirtta elole eläjid uizihe pertihe[7].

Vodelpäi 2012 husnullin ühtni programman pästamižehe, miččen nimi oli "Rubl' metras", kudamban aigan Moskvan Valdmehišt andoi arendaks 49 vodeks investoroile kul'turjäl'gestusen objektoid, ku hö tegeškandeba lujas hüvin tedorestavracijad vides vodes. Elokun lopuks vodeks 2012 programman aigan oli restavriruitud viž moskvalašt lebupertid: XVIII — XIX voz'sadoiden Morozovoiden lidnan lebupert' da N. P. Baulinan pert' (pohjas — XVIII voz'sadan palatad) Nikolojamskijan irdal; XVIII—XIX voz'sadoiden arhitektoran Konstantin Bussen lidnan lebupert' Podsosenskijan irdkujos; Kolesnikovan-Šarginoiden-Sapatinan lebupert' Taganskan avoinirdal; maorjan Sisojevan pert' (znamasine "pert' kariatidoidenke"), mitte seižub Pečatnikovan irdkujos. Voden 2013 lophusai oli anttud arendaks völ 50 kul'turjäl'gestusen objektad, miše udessündutada niiden irdnägo[29].

Vodelpäi 2013 Husnullinan ohjandusel oli tehtud Moskva-lidnan kehitoitusen generaline plan vodhesai 2035 Uden Moskvan ühtenzoittud territorijoidenke[30].

Kezakus vodel 2017 "Lužnikoiden" rekonstrukcii oli loptud vodeks aigemba. Vodel 2018 "Lužnikad" tegihe sijaks, kus pidetas Mail'man čempionat jaugmäčun mödhe 2018[31].

Vodeks 2018 Husnullinan ohjandusel om tehtud Zar'adje-puišton projekt Moskvan keskuses, kus aigemba oli "Rossia"-adivpert'. "Rossia"-adivpertin demontaž zavottihe uhokus vodel 2006 da lopihe voden 2010 augotišeks. Vodel 2012 oli pidetud rahvahidenkeskeine sädandkonkurs Zar'adje-puišton kehitoitusen parembaha koncepcijaha, neche azjaha voi ühtneda kaikutte tahtnik. Ičeze projektad territorijan parembzoitusen mödhe tegi 240 sebrad kaikes miruspäi. Konkursan lopus oli vaumitud "rahvahaline tegend", kus oli taritud vähenzoitta sauvomišt man päl i aktivižemba sauvda man al, mugažo kaita lidnan istoriližen palan kul'turtahod. Puištos om nel'l' landšaftan zonad, paviljonad, avtoseižutim, muzejad, ozuteluzzalad, lendai sild Moskva-joges päliči, unikaline koncertzal — filarmonii[32].

Ajandpolitik

Vodel 2011 Husnullin projektan suren maksun taguiči tugezi Nelländen ajandkehkerusen sauvonad heitämišt üleižel pidusel 60 km, mitte vähenzoitaiži painust MKADaha da Koumandehe ajandkehkerusehe da parembzoitta sidoid Moskvan rajonoiden keskes. Projekt oli vajehtadud da oli tehtud Öbokan, Pohjoiž-Päivlaskman polen da Suven rokadad[33].

Venäman Valdmehištos

21. vilukuspäi vodelpäi 2020 Husnullin oli pandud Venäman Mihail Mišustinan valdmehišton varapämeheks. Hänen holes oli eländpolitik, ipotekan kreditad, valdkundaline sauvondan da arhitekturan politik, kommunaline elomišt, avtodorogoiden rekonstrukcii da ekspluatacii, dorogoiden ajamižen varumatomuz', valdkundaližen elomišton ohjandamine.

Hän ohjandab valdmehišton radod regionoiden kehitoituses (paiči Edahaižen Päivnouzmanpolen federališt ümbrust), Kriman Valdkundan, Sevastopolin, Kaliningradan agjan social-ekonomižes kehitoituses, holdub ühthižrados Abhazijanke da Suvi-Osetijanke. Heinkuspäi vodelpäi 2021 Husnullin ohjandab Suvifederališt ümbrust.

Husnullin ohjanzi Kriman sildan udessündutamišt jäl'ghe kaht Ukrainann terroristišt aktad voinvozil 2022-2023[7].

Pauklahjad da arvnimed

Marat Husnullin 8. Moskvan urbanistižel forumal. 18. heinkud vodel 2018
  • Medal' "Venäman rahvahan kirjutamižen hüväs vedändas" (2002)
  • Medal' "Kazanin 1000-voččen jubilejan muškoks" (2005)
  • "100 vot Venäman profsojuzoile"-medal' (2005)
  • Tatarstanan Valdkundan Ministroiden kitändkirjeine (2007)
  • Tatarstanan Valdkundan Prezidentan kitändkirjeine (2008) (2010)
  • Ordenan II stepenin medal' "Kodiman hüväs rados" (2008)[34]
  • Orden "Hüväs rados Tatarstanan Valdkundas" (2010)
  • "Venäman eländ-kommunaližen elomišton arvostadud radnik"-arvnimi (2010)
  • Venäman arvostadud sauvoi - arvnimi (2013) — äivoččes hüväs sauvondrados[35]
  • Venäman Sauvondan da eländ-kommunaližen elomišton ministerstvan arvznam (2016)
  • 2. stepenin znam "Hüviš satusiš "Venälaižed raudted" kompanijan kehitoituses (2016)[36]
  • Londusen kaičendan arvostadud radnik - arvnam (2016)
  • Arvostelusen orden (2018)[37]

Elomišt

Vodel 2011 Husnullin osti fateran pindal 186,7 m² ei edahan Kremlišpäi. Vodel 2016 hän lahjoiči sen Malika-tütrele.

Vodel 2020 tuliba tedod, miše Husnullin eläb dvorcas, mitte maksub läz 1 mlrd rubl'ad Hobedaižes Pedajištos (в Серебряном Бору) Moskvas.

Homaičendad

  1. ↑ https://eur-lex.europa.eu/legal-content/FR/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:042I:FULL&from=FR
  2. ↑ Правительство России переходит в статус и.о. до назначения нового состава. TACC. Дата обращения: 7 semendkud 2024.
  3. ↑ Михаил Мишустин назначил вице-премьеров кураторами федеральных округов. Дата обращения: 19 heinkud 2021. Архивировано 19 heinkud 2021 года.
  4. ↑ Хуснуллин Марат Шакирзянович. Дата обращения: 4 sügüz'kud 2013. Архивировано из оригинала 30 vilukud 2013 года.
  5. ↑ Marat Khusnullin // Коммерсантъ.
  6. ↑ Поймали за язык
  7. ↑ 1 2 3 Энциклопедия ТАСС. Хуснуллин Марат Шакирзянович
  8. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 8 Хуснуллин Марат Шакирзянович — Биография. Дата обращения: 4 sügüz'kud 2013. Архивировано из оригинала 7 elokud 2013 года.
  9. ↑ 1 2 Портал строителей города — про жильё
  10. ↑ 1 2 Спортивные объекты Универсиады в Казани
  11. ↑ Казанский государственный архитектурно-строительный университет
  12. ↑ 1 2 Ъ-Справочник. Дата обращения: 4 sügüz'kud 2013. Архивировано из оригинала 6 sügüz'kud 2013 года.
  13. ↑ Хуснуллин возглавил комиссию по пресечению незаконного строительства вместо Ресина
  14. ↑ М.Хуснуллин подвел итоги деятельности Стройкомплекса Москвы за семь месяцев 2012 года
  15. ↑ 1 2 Заседание Правительства Москвы
  16. ↑ «Лужники», «Москва-Сити» и другие перестройки Москвы
  17. ↑ «Москва-Сити» ищет выезд
  18. ↑ Совет занимается разработкой решений для органов исполнительной власти Москвы и подразделений РЖД по повышению эффективности использования территорий МЖД, объектов инфраструктуры и прилегающих к ним участков, реализации на них инвестиционных проектов
  19. ↑ Градостроительным развитием территорий железной дороги в Москве займется специальный совет
  20. ↑ Недвижимость-2013: обращение заместителя Мэра Москвы Марата Хуснуллина
  21. ↑ Архитектурный совет Москвы возглавил Кузнецов (недоступная ссылка)Категория:Рувики:Статьи с нерабочими ссылками
  22. ↑ Новый состав правительства. Полный список. РБК. Дата обращения: 21 vilukud 2020.
  23. ↑ Как Марат Хуснуллин будет восстанавливать Херсон, Запорожье и Донбасс | Республика Крым (неопр.). ФедералПресс. Дата обращения: 23 semendkud 2022.
  24. ↑ О чем говорит новая конфигурация российского правительства. РБК (11 semendkud 2024). Дата обращения: 13 semendkud 2024.
  25. ↑ Госдума утвердила Хуснуллина вице-премьером. РИА Новости (13 semendkud 2024). Дата обращения: 13 semendkud 2024.
  26. ↑ Президент подписал указы о назначении членов Правительства Российской Федерации и директоров служб. kremlin.ru (14 semendkud 2024). Дата обращения: 14 semendkud 2024.
  27. ↑ Михаил Мишустин утвердил распределение обязанностей между вице-премьерами. government.ru (17 semendkud 2024). Дата обращения: 17 semendkud 2024.
  28. ↑ Стоимость строительства метро в Москве снизили на 25 %. Дата обращения: 4 sügüz'kud 2013. Архивировано из оригинала 18 kezakud 2013 года.
  29. ↑ До конца года в льготную аренду может быть сдано около 50 объектов культурного наследия
  30. ↑ Марат Хуснуллин: «В Москве будет построено 300 гостиниц». Дата обращения: 4 sügüz'kud 2013. Архивировано из оригинала 18 heinkud 2013 года.
  31. ↑ Марат Хуснуллин: Реконструкцию «Лужников» можно начать лишь в мае 2014 года
  32. ↑ Первая очередь парка «Зарядье» была завершена в 2017 году, торжественное открытие парка состоялось 9 сентября 2017 года, в день празднования 870-летия Москвы. 4 ландшафтные зоны, павильоны, парковка, музеи, выставочные залы, парящий мост через Москву-реку — все это открыто для посетителей. Уникальный концертный зал — филармонию — планируют завершить и открыть в 2018 году.
  33. ↑ Более 230 км дорог реконструируют в Москве за три года — Хуснуллин
  34. ↑ Deputy Mayor for Urban Development and Construction / Marat Khusnullin / The official website of the Mayor and the Government of Moscow. web.archive.org (9 elokud 2016). Дата обращения: 1 keväz'kud 2022.
  35. ↑ S:Указ Президента РФ от 21.12.2013 № 929|Указ Президента Российской Федерации от 21 декабря 2013 г. № 929 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»
  36. ↑ Фотофакт. www.gudok.ru. Дата обращения: 20 tal'vkud 2016.
  37. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 27 декабря 2018 года № 756 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Husnullin_Marat_Šakirz%27anovič&oldid=282435"