Bežeck
| Bežeck | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Fail:Спасская церковь. Бежецк.jpg | |||||
|
|||||
| 57°47′00″ с. ш. 36°42′00″ в. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Istorii da geografii | |||||
| Pind |
|
||||
| Высота | 145 | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod | 48231 | ||||
| Počtan indeksad | 171980 | ||||
|
|
|||||
| Официальный сайт | |||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Flag_of_Bezhetsk_(Tver_oblast).png)
_2006.gif)
Bežeck (ven.: Бе́жецк) om Venäman lidn da lidnankund Tverin agjan pohjoižpäivnouzmas. Se om Bežeckan rajonan administrativine keskuz.
Istorii
Eländpunkt mainitase vspäi 1137 kuti Bežeckii Verh (ven.: Бежецкий Верх) vai Bežiči (ven.: Бежичи) Uz'lidnan aigkirjas, se oli olmas 20 km pohjoižhe nügüdläižes lidnaspäi. Vl 1272 Tverin Svätoslav Jaroslavič-ruhtinaz mureni Bežičid, i sirtihe pätinan keskust Gorodeck-lidnushe (ven.: крепость Городе́цк). Vl 1766 udesnimitihe sidä Bežeckaks, sai lidnan statusad vl 1775, kändihe makundan keskuseks vl 1796.
«Bologoje — Ribinsk»-raudtejono läbiti Bežeckad vl 1876. Vll 1935−1990 lidn alištui agjan tobmudele oikti.
Bežeck šingotase mobiližiden buraudamižmašinoiden tehmižel i mašiništon pästandal (kompressorad[3], kuivatimed, letevaluapparatad, maižanduzmašinad[4]), mugažo raudbetonantegim[5] i maidtegim ratas lidnas.
Geografijan andmused
Lidn sijadase rajonan keskuzpalan päivnouzmas, 145 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Matkad Tverihesai om 126 km suvipäivlaskmha. Lähembaine lidn om Krasnii Holm 40 km pohjoižpäivnouzmha avtotedme.
Klimat om ven kontinentaline. Voden keskmäine lämuz om +3,2 C°, kezakun-elokun +15..+17 C°, tal'vkun-uhokun −8..−10 C°. Ekstremumad oma −52 C° i +35 C°. Paneb sadegid 585 mm vodes, enamba kezakus-sügüz'kus (62..80 mm kus), vähemba vilukus-sulakus (27..33 mm kus).
Kaik koume küläd mülüdas lidnankundha Bežeckan ližaks. Lidnankundan pind — 18,41 km².
Eläjad
Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe, lidnan eläjiden lugu oli 24 522 ristitud, lidnankundan — 25 728 ristitud, rajonan seičeme kümnendest. Kaikiš suremb lidnan ristitišt oli 29..30 tuhad eläjid vozil 1967−2001 (30 800 rist. vl 1998). Vl 2017 kaik 21 728 ristitud elihe lidnas i 22 854 ristitud kaikes lidnankundas.
Ortodoksižen hristanuskondan kaks'kümne koume pühäpertid[6] oma kaičenus i saudud lidnas: Spasan Londuseližen mel'kuvan kafedraline päjumalanpert', 13 jumalanpertid, kaks' kodijumalanpertid, viž časounäd, Blagoveššenjan naižjumalankodi (kaks' jumalanpertid). Niiden ližaks kaks' päjumalanpertid (Blagoveššenjan i Eläbzdusen) i koume jumalanpertid ei ole kaičenus.
Professionaližen opendusen aluzkundad: Bežeckan tegimištoliž-ekonomine[7], pedagogine[8] i medicinine[9] kolledžad, Tverin torguimiž-ekonomižen kolledžan filial, Tverin valdkundaližen tehnižen universitetan filial.
Galerei
- Памятник в Бежецке 1.jpg
Memorialine kompleks (2018)
- Кафедральный собор Спаса Нерукотворного образа (Бежецк).jpg
Spasan Londuseližen mel'kuvan kafedraline päjumalanpert', vn 2011 nägu
- Bezetsk 2020-12 3 3.jpg
Bežeckan «ASO»-tegim vl 2020 (kompressorad)
- Bezetsk 2020-12 4 9.jpg
«Jubileinii»-kinoteatr (2020)
Bežeck-raudtestancijan sauvuz vl 2013
Homaičendad
- ↑ OKTMO. 179/2016.
- ↑ https://rosstat.gov.ru/storage/mediabank/tab-5_VPN-2020.xlsx
- ↑ «ASO»-tegimen sait (asobezh.ru). (ven.)
- ↑ «Bežecksel'maš»-tegimen sait (bezeckselmash.ru). (ven.)
- ↑ Bežeckan raudbetontegesiden tegimen sait (bjbi.ru). (ven.)
- ↑ Bežeckan pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)
- ↑ Bežeckan tegimištoliž-ekonomižen kolledžan sait (bezhcollege.ru). (ven.)
- ↑ Bežeckan kolledžan A.M. Peresleginan nimed sait (bkimper.nubex.ru). (ven.)
- ↑ Bežeckan medicinižen kolledžan sait (studentbmk-ru.ucoz.com). (ven.)
Irdkosketused
| Tverin agjan lidnad | ||
| Andreapol' | Belii | Bežeck | Bologoje | Kaläzin | Kašin | Kimri | Konakovo | Krasnii Holm | Kuvšinovo | Lihoslavl' | Nelidovo | Ostaškov | Päivlaskmpol'ne Dvin | Ržev | Staric | Zubcov | Toropec | Toržok | Tver' | Udoml' | Ves'jegonsk | Višnii Voločok | ||