Poznan'

Рувики-späi
Poznan'
pol'š.: Poznań
Stare Miasto w Poznaniu.jpg
Флаг Герб
Флаг Герб

52°24′30″ с. ш. 16°56′01″ в. д.GЯO

Valdkund
Глава

Jacek Jaśkowiak[d]

Istorii da geografii
Pind
  • 261,85 ± 0,01 (31 tal'vkud 2010)
Aigvö

UTC+1[d], летом UTC+2:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 546 859 чел. (31 keväz'kud 2021)[2]
Lugud
Telefonan kod

61

Počtan indeksad

60-001

Avtomašinoiden nomeroiden kod

PO и PY

-

Официальный сайт(pol'š.)(angl.)(saks.)(ukr.)

Poznan' на карте

lugeda  diskussii  redaktiruida

Poznan' (jidiš: פּױזן, vepsän kirjamil Poizn) om lidn Suren Pol'šanman sodaveikundan pälidn.

Istorii

Eländpunktan aluz om pandud 10. voz'sadal. Se sai lidnan oiktusid vl 1253. Raudmetallurgijan tegim (rel'soiden pästand) radoi enččes.

Poznan' šingotase «Volkswagen»-koncernan avtotegimel, tatanmaižen «Solaris Bus & Coach»-kompanijan tegimel (avtobusad, tramvaid), sömtegimišton edheotandoil (olud), meblin tehmižel, torguindal da turizmal. Valdkundan kahtenz' znamoičendal raudtesol'm, järed logistine keskuz.

Geografijan andmused

Poznan' sijadase Vart-jogen randoil, 50..150 m korktusil valdmeren pindal päl.

Vspäi 2011 Poznan' jagase 42 osedle:ks (pol'š. osiedle) — territorialižeks lidnrajonaks.

Eläjad

Vl 2016 lidnan eläjiden lugu oli 541 561 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt oli 590 101 eläjad vl 1990. Läz 1,2 mln ristituid elädas lidnaglomeracijas.

Poznan' om znamasine opendusen keskuz, kaik om läz 130 tuhad üläopenikoid lidnas. Universitet Adam Mickevičan nimed Poznaniš[3] (37 tuh. üläopenikoid vl 2020, pol'š.: Uniwersytet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu) radab lidnas vspäi 1955, sen ühtenzoittud paloiden alusenpanendan voz' om 1919, koumanz' surtte Pol'šanmas.

Homaičendad

Irdkosketused



Pol'šanman sodaveikundad da niiden administrativižed keskused
Alakarpatan (Alaläšan (Alasilezijan (Kujavijan da Pomorjen (Lodzin (Lüblinan (Lübušan (Mazovijan (Opolen (Penen Pol'šanman (Pomorjen (Päivlaskmpol'žen Pomorjen (Silezijan (Suren Pol'šanman (Poznan') | Sventokšistan (Varminiž-Mazuran (Ol'štin)