Ol'štin

Рувики-späi
Ol'štin
pol'š.: Olsztyn
Fail:Olsztyn, stary ratusz..jpg
Флаг Герб
Флаг Герб

53°46′48″ с. ш. 20°29′39″ в. д.GЯO

Valdkund
Глава

Piotr Grzymowicz[d]

Istorii da geografii
Tegemižen päiv

31 redukud 1353

Pind
  • 88
Высота

88

Aigvö

UTC+1[d], летом UTC+2:00[d]

Ekonomik
Eläjad
Eläjad
  • 170 225 чел. (31 keväz'kud 2021)[3]
Lugud
Telefonan kod

89

Počtan indeksad

10-001–11-041

Avtomašinoiden nomeroiden kod

NO

-

Официальный сайт

Fail:Osiedla olsztyna.svg

lugeda  diskussii  redaktiruida

Ol'štin (Varminiž-Mazuran sodaveikundan administrativine keskuz.

Istorii

Eländpunktan aluz om pandud vl 1334 kaičendčuhunduseks jogen randal. Se sai lidnan oiktusid vl 1353. Vanhan lidnan pertišton irdoiden verk i varmitusiden pala oma kaičenus tähäsai.

Ol'štin šingotase Michelin-kompanijan järedal šintegimel (šintegim radab vspäi 1967), punümbriradmižel da meblin tehmižel, sömtegimištol (leib-, liha- da maidproduktad, olud), poligrafižel sarakol, tehtas mugažo likkuimid, sobid, sauvondmaterialid.

Geografijan andmused

Lidn sijadase Lin- (pol'š. Łyna, pruss. Alna), Vadong- (pol'š. Wadąg) da Kortuvk- (pol'š. Kortówka) jogiden da 15 penen järven randoil 7,2 km² ühthiženke pindanke, 88..154 m korktusil valdmeren pindan päl.

Klimat om ven valdmeren, kontinentaližen pirdoidenke. Voden keskmäine lämuz om +8 C°, kaikiš lujemb pakaine oli −30,6 C°. Paneb sadegid 642 mm vodes, enamba kezal (63..88 mm kuidme).

Eläjad

Vn 1988 Pol'šanman rahvahanlugemižen mödhe 159 051 ristitud eliba lidnas. Vl 2010 lidnan eläjiden lugu oli kaikiš suremb — 176 522 ristitud.

Sodaveikundan opendusen päkeskuz, Varmijan da Mazuran universitet radab vspäi 1999 koumen üläopendusen aluzkundoiden ühtištusen jäl'ghe.

Irdkosketused



Pol'šanman sodaveikundad da niiden administrativižed keskused
Alakarpatan (Alaläšan (Alasilezijan (Kujavijan da Pomorjen (Lodzin (Lüblinan (Lübušan (Mazovijan (Opolen (Penen Pol'šanman (Pomorjen (Päivlaskmpol'žen Pomorjen (Silezijan (Suren Pol'šanman (Sventokšistan (Varminiž-Mazuran (Ol'štin)