Kiži

Kižin pagast
Kižin pagast
	карельск. Kiži
	; Pagast
Rahvahidenkeskeižen londusen kaičuzsebran kategorii — Ia (Vahvas märitadud londusen kaičuztaho (Valdkundaline londusen kaičuztaho))
Pätedod
Sündundpäiv	1714
Olendsija
Ma	Venäma;
Region	Karjalan Valdkund
Läheline lidn	Petroskoi, Kondopoga, Medvežjegorsk
	Kižin pagast
Mail'man jäl'gestusen objekt
	Kizhi Pogost; (Kižan pagast)
Tarkenduz	№ 544 Mail'man jäl'gestusen objektoiden lugetišes (en)
Kriterijad	i, iv, v
Region	Jevrop
Panend	1990 (14. сессия)
	Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Kižin pagast, Kiži (ven.: Кижский погост, Кижи)^[1]^[2]^[3]^[4] (mugažo om Кижи́-variant venäks, erased filologad nimitaba sen «tetabaks»^[5]; karj.: Kiži) — arhitekturan ansambl' Valdkundaližen istorik-arhitekturan "Kiži"-muzejan lugus, mitte om Kiži-sarel Änižel, kuna mülüb XVIII—XIX voz'sadoiden kaks' pühäpertid da kelloiden sija, miččid ühtenzoitab ühthine aid — pagastoiden tradicionaližiden aitoiden rekonstrukcii. JUNESKOn Mail'man jäl'gestusen objekt Venämal.

Nimi

"Kiži"-nimi ühten versijan mödhe sündub vepsläižes kiz (kidz) - sanaspäi, midä znamoičeb samlon, mitte kazvab veziuiton pohjal, venäks «мох (растущий на дне водоёмов)»^[2]^[3]; toižen versijan mödhe nimi sündub vepsläižes kiši - sanaspäi, venäks: «игрище, место для игр, праздников» (kognat suomen kelespäi — kisa, venäks: «состязание, игры»)^[4].

Om tetab nimi painusenke toižele tavule, vaiše Änižen taga paineg tehtas tradicijan mödhe ezmäižele tavule^[5].

Üleižed tedod

Kiži-saren londuzkuva elokus (2021 voz'). Edahan nägub Preobraženjan Gospodn'an pühäpert'

2. redukud vodel 1945 Karjalaiž-Suomalaižel SSRan Keskmäižen tegendkomitetan käskön mödhe Kižin pagastan territorii oli nimitadud valdkundaližeks kaičuztahoks^[6].

1. vilukud vodel 1966 Kižin pagastan arhitekturan ansambl'an pohjal oli tehtud Valdkundaline istorik-arhitekturan "Kiži"-muzei, kuna paiči jo tehtud ezmäižid sauvotusid oli todud äi erazvuiččid časounid, pertid, aitoid Änižen tagapäi da Karjalan toižiš regionoišpäi.

Ühten starinan mödhe Preobraženjen Gospodn'an pühäpert' Kiži-sarel oli tehtud ühtel kirvhel (ezmäiks ilman nagloita) Nester-sauvojan käzil. Hän taci kirvhen järvehe, miše niken enamba ei voiži toštta tehta mugoižen sur'znamasižen sauvotusen.

Vodel 1990 Kižin pagast tuli JUNESKOn Mail'man jäl'gestusen lugetišehe, vodel 1993 Venäman Prezidentan käskön mödhe Muzejan avaitud taivhan al arhitekturan ansambl' oli pandud Venäman rahvahiden kul'turjäl'gestusen arvokahiden objektoiden valdkundaližehe lugetišehe (Государственный свод особо ценных объектов культурного наследия народов Российской Федерации).

Kaik pühäpertid, miččed oma "Kiži"-muzei-kaičuztahon territorijal, mülüba Spaso-Kižin Patriaršin podvorjaha.

Vodelpäi 1999 Kiži-muzei-kaičuztaho mänetab tradicioanližen laivaižiden tegemižen da likundan Kižin regat-festival', mitte mäneb Änižel läz Kiži-sar't Karjalas Venämal.

Istorii

Ezmäižed kirjutuzlähtked, kus om kirjutadud Spasan Kižin ortodoksižen pühäpertin polhe Änižen taga pagastoiden lugus, oma Obonežjan p'atinan XVI-voz'sadan piscovijad kirjad. «Oloncan gubernijan Spasan Kižin pagastan maorjiden da bobiliden pertiden perepisnijas da otkaznijas kirjas», kus kirjutiba stol'nikad А. B. Brenčaninov da podjačii P. Kurbatov vodel 1696, om sanutud^[7]:

«… Spasan pagast Kižil Änižel Kiži-sarel, pagastal sauvdas uz', läm' pühäpert' Pokrovan Bogorodican muštoks. Neciš-žo pühäpertiš om tehtud predel Nikolai Čudotvorcan muštoks, nügüdläine Preobraženjan Gospodn'an pühäpert' da enzne Pokrovan Bogorodican pühäpert' männudel vodel 7202 году сгорели от молнии…»

Kiži. Preobraženjan pühäpert' da kelloiden sija. Voziden 1900 kuva.

Prihodan päpühäpertid oma Preobraženjan Gospodnen pühäpert' da Pokrovan Pühän Bogorodican pühäpert' Kižil, paiči necidä Kižin prihodaha XVI-voz'sadal mülüiba: Pühiden apostoloiden Petran da Pavlan pühäpert' Sandal-järvel, Pühän Ilja Prorokan pühäpert' Velikijas Gubas, Troican Živonačal'nijan da Nikolai Čudotvorcan Klimeneckii Pühän-Troican monastir'.

XVII-voz'sadan lopuks Kižin pagastal oli tehtud völ seičeme prihodad uziden pühäpertidenke: Nikolai Čudotvorcan pühäpert' Čebolakšas, Uspenjan Bogorodican pühäpert' Kosmjärven küläs, Preobraženjan Gospodnen pühäpert' Melaja Gubas, Pühän Ilja Prorokan pühäpert' Tipinicoiš, Nikolai Čudotvorcan pühäpert' Sennaja Gubas, Suren mokičijan Varvaran pühäpert' Jandomjärven küläs, Nikolai Čudotvorcan pühäpert' Ližma-küläs. Pühäpertid Kiži-sarel oliba Kižin pagastan päpühäpertid.

XVII-voz'sadal novgorodan kupec Sem'on Gavrilov zavodi tehta metallurgan tegeližuden zavodan ozutesen mödhe. Löutes vaskrudad, hän zavodi sauvda vodel 1669 vask-sulatud zavodad Kižin pagastal. Hänen augotišen jatksiba danijan mägizavodan radnikad Butenant da Marselis. Vodel 1696 heil oli jo koume zavodad (kaks' Šun'gas da üks' Kižil). XVII-voz'sadan lopuks Kižin pagastal oli avaitud völ kaks' ut zavodad. Ezmäks nene oliba zavodad vasken sulatusen täht, sid' ned zavodiba tehda raudad. Maorjad ei tahtoigoi nimiččid zavodoid, sikš ku zavodoile anttihe äi man paloid da mecad, miše sid' oigetada radole maorjid. Konz heid tahtoitihe otta vägel da oigetada tehmaha radoid zavodoil, hö ühtes starostanke tactihe zavodan radnikoiden päle. Necidä ridad tüništoiti tuldud strel'coiden otr'ad.

Kižin kaikid suremb maorjiden libutand tegihe vozil 1769—1771. Libutandan pämehed maorjad Kliment Sobolev Romanovskaja-küläspäi, Sem'on Kostin, Andrei Sal'nikov oli lödud knutal da om oigetud Sibirihe igäks. Kümnid maorjid oigetihe katorganradoile, oli ottud rekrutoihe^[8].

Jäl'ghe gubernijan reformad vodel 1775 pagastad oli heittüd. Kižin prihorad röunad oli ahtištadud Petroskoin ujezdan Oloncan agjan Kižin volostihesai. Kižin prihodan tulijoiden ristituiden keskes vodel 1785 oli 2358 ristitud.

Vodhesai 1827 Kižin prihod oli Arhangel'skan jepargijan valdas, vodelpäi 1827 se tuli Oloncan jeparhijan valdaks.

Vodel 1867 ičeze matkan aigan Venäman Pohjoižgubernijoiden mödhe Oloncan gubernijan Kiži-sarele tuli arhitekturan akademik Lev Dal'.

Vodel 1885 Kižin pagastan kaumištol oli pandud maha bilinoiden starinoičii Trofim R'abinin.

Kiži-sarel oliba adivoiš Ivan Bilibin (1904), Igor' Grabar' (1909) da Mihail Krasovskii (1916). Bilibin kirjuti: «… nikus en nägend mugošt sauvotusiden fantazijad, ut Kižil. … Ken oli nece vestai, ken tegi mugoižid pühä pertid!»

Aigan sirttes Kiži tehtas tetabaks Venäman imperijas: paindas počtkartaižed, kus om ozutadud Kižin pagast, vodel 1911 — pirdajan Iegošua Šlugleitan «Edahaižes Pohjoižes»-taidehkuvan osti imperator Nikolai II^[9].

Vodel 1920 Okt'abr'skan revol'ucijan jäl'ges Kižin pagastan pühäpertid anttihe valdkundaližehe valdaha kut arhitekturan muštpacaz.

Vodel 1926 komissii ühtes restovratoranke Igor' Grabarinke tarkišteldihe pagastan pühäpertid.

Vodel 1937 službad Preobraženjan pühäpertiš da Pokrovan Bogorodican pühäpertiš oli azotadud. Pap' Aleksei Stepanovič Petuhov (1875—1937), kudamb oli oigetud Kižin prihodaha vodel 1933, oli tabatud 24. redukud vodel 1937, a vodel 1937 oli amptud.

Suren Kodiman voinan aigan Karjalaiž-suomalaižen SSRan okkupacijal erased ikonad pühäpertišpäi vedihe Suomehe. Sid' ikonad todihe tagaze Sovetskijaha Sojuzaha^[10].

Vozil 1949—1966 oli tehtud restavracionnijad radod pagastan pühäpertiš. Vodel 1966 pagastan päpühäpertiden pohjal oli tehtud Valdkundaline istorijan-arhitekturine da etnografine Kiži - muzei-kaičuztaho.

Vodel 1993 oli möst tehtud Kižin ortodoksine pagast, 20. elokud vodel 1994 Pokrovan Bogorodican pühäpertiš vedi službad Petroskoin da Oloncan episkop Manuil.

Kezal vodel 2000 Kiži-sarel da sen pühäpertiš oli Moskvan da kaiken Venäman patriarh Aleksii II, kezal 2010 — Moskvan da kaiken Venäman patriarh Kirill.

Kižin pagastan melentartuisijad

Preobraženjan Gospodnen pühäpert'

Pokrovan Pühän Bogorodican pühäpert'

Kižin pagastan šatrovii kelloiden sija

Kižin pagastan aid

Kižin pagastan kaumišt. Trofim R'abininan kaum

Preobraženjan pühäpert'

Preobraženjan Gospodn'an pühäpert' (1714) — kaikid tetamb ansambl'an sauvotuz. 6. kuzakud vodel 1714 oli tehtud pühäpertin altarin pohj^[11].

Preobraženjan pühäpert' — federaližen znamoičendan muštpacaz, Venäman kul'turjäl'gestusen muštpacaz (lujas arvokaz objekt). Se om tehtud Vologdan agjan Pokrovan Pühän Bogorodican pühäpertin ozutesen mödhe (1708).

Uz' pühäpert' om tehtud vanhan pühäpertin sijal, mitte paloi samaldusespäi. Pühäpertin tegijoiden todesižid nimid niken ei tada. Pühäpertin korktuz' — 37 m. Pühäpertin sauvoz om tehtud ilman nagloita. Naglad oma vaiše kehkeras čuhus. Ičeze tipan mödhe pühäpert' om — «kezaline» ilman lämituseta, tal'vel služboid ei ole. Kompozicijan pohjas om kahesačogaine sauvoz — nellänke kaks'pordhaiženke prirubanke, miččed om tehtud kaikihe polihe. Altarine päivnouzmanpolen prirubal om vižčogaine form. Päivlaskmanpolespäi om madal sömsijan sauvoz. Alahaižen kahesačogaižen sauvosen päle om pandud völ kaks' kahesačogašt sauvost penembal surudel.

Pühäpertiš om 22 päd. Niiden suruz' da form vajehtasoiš rividen mödhe, nece andab pühäpertile ritmižen kuvan. Sömsija om kattud koumepalaižel katusel. Pühäpert' om vesttud XIX-voz'sadan augotišes, päd om kattud raudal.

Ikonostas om nel'l'rivine, kus om 102 ikonad. Ikonostasan röunaižen data ei ole märitadud lophusai: XVIII voz'sadan toine pol' — XIX voz'sadan augotiž. Ikonad aigan kirjutesen mödhe stilin erigoičusiden mödhe jagasoiš koumehe gruppaha: kaks' vanhembad ikonad — «Preobraženje Gospodne» da «Pühän Bogorodican Pokrov» — om tehtud XVII voz'sadan lopus. Ikonostasan alembaižen rivin päpala om ikonoiden toine grupp, mitte om tehtud XVIII voz'sadan toižl polel. Ikonostasan koumen ülähäižen rivin ikonad om koumanz' grupp, mitte om tehtud XVIII voz'sadan augotišes, ned om todud.

Pühäpert' om tehtud ilman pohjata da om pandud kividen päle. Material — pedai. Sömsijan, pordhaižed da lavad om tehtud pedajaspäi da kuzespäi.

Pokrovan pühäpert'

Pühän Bogorodican Pokrovan pühäpert' om tehtud vodel 1694, paloi (om udeks tehtud vodel 1764). Pühäpertin korktuz' — 26 m, üleine piduz' — 32 m, leveduz' — 8 m, material — pedai, hab. Om restavriruitud А. V. Opolonnikovan projektan mödhe vozil 1949—1959^[12].

Nece pühäpert' — «tal'vesine» (lämbitadas), služb om sigä 1. redukuspäi Äipäivhasai.

Kelloidensija

Kelloidensija om tehtud vozil 1863—1874 vanhan šatrovijan kelloiden sijal, mitte oli peittud vanhan olendan taguiči vodel 1862. Uden kelloiden sijan Projekt oli tehtud vodel 1854 Pühän Stefanan Romanovskijan abul. Vodel 1872 I. I. Kopošev tegi projektan kut udes sauvad kelloiden sijad. Vodel 1874 nene radod oli tehtud ülähäižes sen palas. Vodel 1900 jäl'ghe kohenduzradoid heitthe lavad.

Vozil 1951—1954 oli vajehtadud kelloiden sijan katuz da erased pachad. Sur' kohenduzrad oli tehtud vodel 1991^[13].

Puine aid

Aid pidusel 300 metrad om tehtud parzišpäi kaks'poližen katusenke korktal pohjal kivišpäi. Pätulend pagastale om tehtud läz Pühän Bogorodican Pokrovan pühäpertinno, keskuses oma rüustod kahes palaspäi^[14]. Om udes sündutadud vodel 1959 ozutesen mödhe kaitud Pohjoižes pagastan aid parzišpäi А. V. Opolovnikovan projektan mödhe.

Kaumišt

Vodel 1885 Kižin pagastan kaumištol oli pandud maha bilinoiden starinoičii Trofim R'abinin.

Mušt

Muštlaud
Kižin rahvahanlibundas vodel 1771
Muštlaud
Trofim R'abininan mahapanendas

Monetad da počtmarkad

Sovetskijan Sojuzan počtmarkad (1968)
Venäman počtmarkad (2008)
Venäman bankan monetad, 3 rubl'ad, revers. Hobed. (1995)
Ezmäižed Venäman počtmarkad. "Kižin" arhitekturan ansambl' Karjalas.

Homaičendad

↑ Агеенко Ф. Л. Словарь собственных имён русского языка Архивная копия от 3 keväz'kud 2021 на Wayback Machine
↑ ¹ ² Кижи // Nügüdläižiden geografižiden nimiden vajehnik / Рус. геогр. о-во. Моск. центр; Под общ. ред. акад. В. М. Котлякова. Институт географии РАН. — Екатеринбург: У-Фактория, 2006.
↑ ¹ ² Кижи // География. Современная иллюстрированная энциклопедия / Под редакцией проф. А. П. Горкина. — М.: Росмэн, 2006.
↑ ¹ ² Власов В. Г. Кижи // Новый энциклопедический словарь изобразительного искусства: В 10 т. — СПб.: Азбука-классика, 2004—2009.
↑ ¹ ² З. Люстрова, В. Дерягин, Л. Скворцов, 'Kut oikti: Ки́жи libo Кижи́ // Наука и жизнь, 1976, № 2, С. 139.
↑ Календарь знаменательных дат (неопр.). Дата обращения: 30 vilukud 2016. Архивировано из оригинала 1 keväz'kud 2016 года.
↑ Документы и материалы по истории Кижского архитектурного ансамбля (1694—1945 гг.). Архивная копия от 7 kül'mkud 2017 на Wayback Machine — Петрозаводск: Карельский научный центр РАН, 2013. — 140 с.
↑ Кижское восстание 1769-71 / 27703 // Sur' tedokirjan vajehnik / Гл. ред. А. М. Прохоров. — 1-е изд. — М. : Большая российская энциклопедия, 1991. — ISBN 5-85270-160-2.
↑ Из истории становления музея-заповедника «Кижи» (неопр.). Дата обращения: 8 uhokud 2012. Архивировано 3 redukud 2012 года.
↑ Пийронен Э. В часовенной Карелии Архивная копия от 7 kül'mkud 2017 на Wayback Machine. — Пиексямяки, 1984. — С. 115.
↑ Метрика по получению верных сведений о древне-православных храмах Божиих…Олонецкой губернии, 23 марта 1887 года
↑ Церковь Покрова Богородицы (неопр.). Дата обращения: 4 kül'mkud 2017. Архивировано 7 kül'mkud 2017 года.
↑ Карелия: энциклопедия: в 3 т. / гл. ред. А. Ф. Титов. Т. 2: К — П. — Петрозаводск: ИД «ПетроПресс», 2009. — С. 75. — 464 с.: ил., карт. — ISBN 978-5-8430-0125-4 (т. 2)
↑ Ограда Кижского погоста (неопр.). Дата обращения: 4 kül'mkud 2017. Архивировано 7 kül'mkud 2017 года.

Literatur

Ополовников А. В. Кижи. Изд. 2-е. (Изд. 1-е — 1970). — М., Стройиздат, 1976. 159 с. (Памятники зодчества).
Бирюкова Н. В. История архитектуры. — ИНФРА-М, 2014. — 222 с. (Ансамбль кижского погоста).

Tarkendused

Из истории Кижского прихода XVI—XX столетий Архивная копия от 7 kül'mkud 2017 на Wayback Machine
Музей-заповедник «Кижи» (официальный сайт) Архивировано 24 elokud 2011 года.
«На глазах у всего мира» реставрация памятников Кижского погоста Архивная копия от 6 vilukud 2014 на Wayback Machine
Реставрация церкви Преображения грозит ей гибелью. Статья в журнале «Русский репортёр» Архивная копия от 21 sügüz'kud 2020 на Wayback Machine
Чертежи Кижского погоста Архивная копия от 13 semendkud 2021 на Wayback Machine
Реставрация Преображенской церкви Архивная копия от 2 semendkud 2014 на Wayback Machine
Неизвестный остров. История первая (неопр.). Архивировано из оригинала 2 semendkud 2014 года.
Кижские колокол (неопр.). Архивировано из оригинала 2 semendkud 2014 года.

[ageenko-1] Агеенко Ф. Л. Словарь собственных имён русского языка Архивная копия от 3 keväz'kud 2021 на Wayback Machine

[ssgn-2] ¹ ² Кижи // Nügüdläižiden geografižiden nimiden vajehnik / Рус. геогр. о-во. Моск. центр; Под общ. ред. акад. В. М. Котлякова. Институт географии РАН. — Екатеринбург: У-Фактория, 2006.

[gsie-3] ¹ ² Кижи // География. Современная иллюстрированная энциклопедия / Под редакцией проф. А. П. Горкина. — М.: Росмэн, 2006.

[sii-4] ¹ ² Власов В. Г. Кижи // Новый энциклопедический словарь изобразительного искусства: В 10 т. — СПб.: Азбука-классика, 2004—2009.

[lyustrova-5] ¹ ² З. Люстрова, В. Дерягин, Л. Скворцов, 'Kut oikti: Ки́жи libo Кижи́ // Наука и жизнь, 1976, № 2, С. 139.

[6] Календарь знаменательных дат (неопр.). Дата обращения: 30 vilukud 2016. Архивировано из оригинала 1 keväz'kud 2016 года.

[7] Документы и материалы по истории Кижского архитектурного ансамбля (1694—1945 гг.). Архивная копия от 7 kül'mkud 2017 на Wayback Machine — Петрозаводск: Карельский научный центр РАН, 2013. — 140 с.

[8] Кижское восстание 1769-71 / 27703 // Sur' tedokirjan vajehnik / Гл. ред. А. М. Прохоров. — 1-е изд. — М. : Большая российская энциклопедия, 1991. — ISBN 5-85270-160-2.

[9] Из истории становления музея-заповедника «Кижи» (неопр.). Дата обращения: 8 uhokud 2012. Архивировано 3 redukud 2012 года.

[10] Пийронен Э. В часовенной Карелии Архивная копия от 7 kül'mkud 2017 на Wayback Machine. — Пиексямяки, 1984. — С. 115.

[11] Метрика по получению верных сведений о древне-православных храмах Божиих…Олонецкой губернии, 23 марта 1887 года

[12] Церковь Покрова Богородицы (неопр.). Дата обращения: 4 kül'mkud 2017. Архивировано 7 kül'mkud 2017 года.

[13] Карелия: энциклопедия: в 3 т. / гл. ред. А. Ф. Титов. Т. 2: К — П. — Петрозаводск: ИД «ПетроПресс», 2009. — С. 75. — 464 с.: ил., карт. — ISBN 978-5-8430-0125-4 (т. 2)

[14] Ограда Кижского погоста (неопр.). Дата обращения: 4 kül'mkud 2017. Архивировано 7 kül'mkud 2017 года.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]