Boston
| Boston | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| angl.: Boston | |||||
|
|||||
| 42°21′37″ с. ш. 71°03′28″ з. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Глава | Michelle Wu[d][1] | ||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv | 7 (17) sügüz'kud 1630[3] | ||||
| Pind |
|
||||
| Высота | 43 | ||||
| Aigvö | UTC−5:00[d], летом UTC−4:00[d] | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod | 617 | ||||
| Počtan indeksad | 02108–02137[5], 02163[5], 02196[5], 02199[5], 02201[5], 02203–02206[5], 02210–02212[5], 02215[5], 02217[5], 02222[5], 02241[5], 02266[5], 02283–02284[5], 02293[5], 02297–02298[5], 2108, 2110, 2115, 2118, 2121, 2123, 2129, 2133, 2136, 2204, 2205, 2206, 2283, 2298, 2109, 2112, 2116, 2122, 2127, 2130, 2132, 2203 da 2284 | ||||
|
|
|||||
| Официальный сайт (angl.) | |||||
 |
|||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Flag_of_Boston.svg)
Boston (mugažo kirjutase anglijan kelel, virkmine — [ˈbɒstən]) om AÜV:oiden lidn da port niiden Atlantižen valdmeren randal. Se om Massačusets-štatan pälidn.
Istorii
Eländpunktan aluz om pandud vn 1630 7. päiväl sügüz'kud. Se sai lidnan statusad vl 1822.
Geografijan andmused
Lidnan istorine keskuz sijadase korktusil 5..7 metrad valdmeren pindan päl. Lidnan ümbrišton keskmäine korktuz om 43 metrad. Kaikiš korktemb čokkoim om Bellivju-kukkaz (101 m).
Paksud päivlaskmaižed kontinentaližed tulleid aletas valdmeren valatoitusele. Vilukun kesklämuz om −1,7 Cel'sijan gradusad, heinkun — +23 C°. Paneb 1100 mm sadegid vodes, kuidme tazomäras.
Eläjad da ižanduz
Läz 8 mln ristituid elädas Bostonan lidnaglomeracijas vl 2017 (Sur' Boston, kudenz' sija AÜV:oiš).
Boston om medicinižen da uziden materialiden tegimištoiden keskuz, rahaazjoiden kompanijoiden päfater, turizman keskuz (21,2 mln turistoid vodes 2011).
Openduzsijad
Üläopendusen kaks' surt aluzkundad sijadase lidnas: Garvardan universitet da Massačusetsan tehnologine institut (angl.: MIT). Ühthemänho enamba sadad universitetoid da kolledžid om lidnas da sen ümbrištos. Kaikuččel vodel läz millionan nelländest ristituid kändasoiš ezmäižen kursan üläopenikoikš.
Transport
Rahvahidenkeskeine Logan-lendimport (BOS) sijadase päivnouzmpolehe lidnan keskusespäi. Vspäi 1897 amerikaine kaikiš amuižemb metro radab lidnas (4 jonod, 122 stancijad, 134 km raudted). Ühthine MBTA-kompanii (angl.: Massachusetts Bay Transportation Authority) ohjandab kundaližtransportan erazvuiččil toižendoil: metro, ezilidnoiden raudte, avtobusad, trolleibusad, ehtatimed.
Lidnan nägud
Sebruzlidnad
Kaik 8 lidnad oma sebruzkosketusiš Bostonanke[6]:
Kioto, Japonii (vspäi 1959)
Strasburg, Francii (1960)
Barselon, Katalonii, Ispanii (1980)
Hančžou, Kitai (1982)
Padui, Italii (1983)
Mel'burn, Viktorii, Avstralii (1985)- Taibei, Taivan', Kitai (1996)
Sekondi-Takoradi, Gan (2001)
Homaičendad
- ↑ https://www.boston.gov/departments/mayors-office
- ↑ archINFORM (нем.) — 1994.
- ↑ (not translated to vep) Old Landmarks and Historic Personages of Boston — С. 6.
- ↑ United States. Bureau of the Census 2010 U.S. Gazetteer Files (англ.) — Washington, D.C.: U.S. Census Bureau, 2010.
- ↑ 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 https://tools.usps.com/zip-code-lookup.htm
- ↑ Boston Sister Cities (Bostonan sebruzlidnad). — Cityofboston.gov. (angl.)
Irdkosketused
| AÜV:oiden järedad lidnad | |||
| Enamba 3 mln. eläjid | Los Andželes | Nju Jork | ||
| 1—3 mln. eläjid | Čikago | Dallas | Filadel'fii | Finiks | Hjuston | San Antonio | San Diego | San Hose | ||
| 750 tuh. eläjid — 1 mln. | Džeksonvill | Fort Uert | Indianapolis | Kolumbus | Ostin | San Francisko | Šarlott | ||
| Enamba 500 tuh. eläjid | Al'bukerke | Baltimor | Boston | Denver | Detroit | El' Paso | Fresno | Las Vegas | Luisvill | Memfis | Miluoki | Našvill | Oklahoma Siti | Portlend | Sakramento | Sietl | Tuson | Vašington | ||