San Diego
| San Diego | |||||
| angl.: San Diego | |||||
 | |||||
| |||||
| Valdkund | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Глава | |||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv |
16 heinkud 1769 | ||||
| Pind |
| ||||
| Высота |
422 | ||||
| Aigvö | |||||
| Ekonomik | |||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
| ||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod |
619 и 858 | ||||
| Počtan indeksad |
92101–92117, 92101, 92104, 92105, 92110, 92113 и 92116 | ||||
| - | |||||
|
| |||||
|
Официальный сайт(angl.) | |||||
|
| |||||
| lugeda • diskussii • redaktiruida | |||||
San Diego (mugažo Kalifornii-štatan suves, Meksikan valdkundröunanno, štatan kahtenz' lidn eläjiden lugun mödhe, om San Diego-ümbrikon administrativižeks keskuseks.
Istorii
Eländpunktan aluz om pandud vn 1769 16. päiväl heinkud. Se sai lidnan oficiališt statusad vn 1850 keväz'kul.
San Diego om AÜV:oiden sodamerilaivišton päbazaks Tünen valdmeren randištol, laivankohendusen keskuz. Qualcomm-korporacijan päfater, Nokia-, Kyocera- i LG Electronics-kompanijoiden ezitaikundad sijadasoiš San Diegos.
Geografijan andmused
Lidn sijadase ühtennimižen süvän merilahten randal (nimitadud vl 1602), 0..485 m korktusil, 19 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Om konurbacijas Tihuan-lidnanke (läz kaht millionad eläjid, Meksik).
Klimat om subtropine kuiv. Voden keskmäine lämuz om +17,6 C°, heinkun-sügüz'kun +21..+22 C°, tal'vkun-uhokun +13..+14 C°. Ekstremumad oma −3,9 C° i +43,9 C°. Paneb sadegid 265 mm vodes, enamba vilukus-uhokus (50..58 mm kus), vähemba semendkus-sügüz'kus (11 mm pordos).
Eläjad
Vn 2010 AÜV:oiden rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 1 307 402 ristitud. Läz koumed millionad ristitud elädas San Diegon lidnaglomeracijas.
Kalifornijan universitetan aluzkund radab lidnas.
Edeline lidnan pämez' om Kevin Folkoner (keväz'ku 2014 — tal'vku 2020, Kevin Faulconer).
Transport
Avtobusad, kiruhtramvai, taksid i velosipedad oma kundaližeks transportaks.
Rahvahidenkeskeine soda- da civiline San Diegon lendimport[4] (angl.: San Diego International Airport, SAN / KSAN, 22 mln passažiroid vl 2022) radab vides kilometras lodeheze lidnan bizneskeskusespäi. Tehtas reisid AÜV:oiden äjihe lidnoihe, Kanadan i Meksikan järedoihe lidnoihe, Londonha, Münhenha, Tokioho.
Sebruzlidnad
Edinburg, Šotlandii, Sur' Britanii (vspäi 1977)
Šan'dun, Kitai (1985)
Jokoham, Japonii (1957)
Leon, Meksik
Päivlaskmaine Avstralii, Avstralii- Taičžun, Taivan', Kitai (1983)
- Alakalifornii, Meksik (1993)
Merenrandaline rand, Venäma
Homaičendad
- ↑ https://www.sandiego.gov/mayor
- ↑ 2,0 2,1 Thomson Reuters Open Perm ID — Thomson Reuters.
- ↑ 3,0 3,1 United States. Bureau of the Census 2016 U.S. Gazetteer Files (англ.) — Washington, D.C.: U.S. Census Bureau, 2016.
- ↑ San Diegon rahvahidenkeskeižen lendimportan sait (san.org). (ven.)
Irdkosketused
- Lidnan tobmuden aluzkundoiden oficialine sait (sandiego.gov). (angl.)
- Lidnan turizman oficialine äikel'ne sait (sandiego.org).
 |
San Diego Vikiaitas |
| AÜV:oiden järedad lidnad | |||
| Enamba 3 mln. eläjid | Los Andželes | Nju Jork | ||
| 1—3 mln. eläjid | Čikago | Dallas | Filadel'fii | Finiks | Hjuston | San Antonio | San Diego | San Hose | ||
| 750 tuh. eläjid — 1 mln. | Džeksonvill | Fort Uert | Indianapolis | Kolumbus | Ostin | San Francisko | Šarlott | ||
| Enamba 500 tuh. eläjid | Al'bukerke | Baltimor | Boston | Denver | Detroit | El' Paso | Fresno | Las Vegas | Luisvill | Memfis | Miluoki | Našvill | Oklahoma Siti | Portlend | Sakramento | Sietl | Tuson | Vašington | ||