Ostin (Tehas)
| Ostin | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| angl.: Austin | |||||
 | |||||
|
|||||
| 30°18′00″ с. ш. 97°44′00″ з. д.GЯO | |||||
| Valdkund | |||||
| Глава | Q6415545?[1] | ||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv | 1835 | ||||
| Pind | |||||
| Высота | 149 ± 0 | ||||
| Aigvö | UTC−6:00[d] da UTC−5:00[d] | ||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
|
||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod | 512 | ||||
| Počtan indeksad | 78701–78705, 78708–78739, 78741–78742, 78744–78769, 78701, 78704, 78709, 78711, 78714, 78717, 78719, 78722, 78724, 78728, 78730, 78734, 78737, 78742, 78746, 78749, 78751, 78752, 78757, 78759, 78760, 78763, 78765 da 78769 | ||||
|
|
|||||
| Официальный сайт (angl.) | |||||
| Fail:Travis County Austin.svg | |||||
 Mediafailad RUWIKI-tedoiš | |||||
.jpg){kind=link}
Ostin (angl.: Austin [ˈɔːstən], britanine virkand: [ˈɒstɪn], [ˈɔːstɪn]) om AÜV:oiden suvižen Tehas-štatan pälidn. Se om štatan nellänz' i valdkundan 11nz' lidn eläjiden lugun mödhe, mugažo Trevis-ümbrikon administrativine keskuz, levigandeb lähižiden Heis- i Uil'jamson-ümbrikoiden territorijoihe.
Istorii
Eländpunktan aluz om pandud 1830-nzil vozil kuti Vaterlu-külä (angl.: Waterloo). Voziden 1835−1836 soda Tehasan ripmatomudes lopihe satusekahas, i vl 1839 eciškanzihe sijad uden valdkundan pälidnan täht. Panihe pälidnan alust Vaterlu-külän čomas kukhikahas tahondas vn 1839 lopus. Nimitihe tehasalaižen Stiven Fuller Ostin-politikan (1793–1836) kanzannimen mödhe. Vll 1841−1845 sirtihe štatan pälidnad tagaz Hjustonha pordaigaližešti indejalaižiden londoiden tagut.
Ostin šingotase korktoiden tehnologijoiden äjiden kompanijoiden koncentracijal (sen tagut lidn sai «Olasižed kukhad»-närituznimed), farmacijan i biotehnologijoiden edheotandoil. Järedan sömtavaroiden «Whole Foods Market»-verkon päfater om saudud lidnas. Tehasan universitet baziruiše Ostinas.
Geografijan andmused
Lidn sijadase štatan keskuzpalan suvipäivnouzmas, Kolorado-jogen randoil, 88..405 m ü.m.t. korktusil. Severz'-se ratud lebujärvid padoseiniden taga om sätud lidnas reguliruimha jogen vedhut.
Klimat om subtropine neps. Voden keskmäine lämuz om +20,6 C°, absolütine minimum oleskeli −19 C°. Paneb sadegid 865 mm vodes, enamba semendkus-kezakus (109..112 mm kus) i redukus (98 mm), toižidme kuidme 47..70 mm.
Eläjad
Vn 2010 AÜV:oiden rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 790 390 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt om nügüd'. Lidn om Sur' Ostin-aglomeracijan keskuz (2,2 mln rist. vl 2019 11,1 tuh. km² pindal, 29. sija valdkundas), sen ristitišt ližadui kahthe kerdha vspäi 2000.
Augotižlibundan mödhe (2010): evropalaižed — 68,3% (ispanijalaižed — 19,6%), afrikalaižed — 8,1%, latinoamerikalaižed (ispanijalaižita) — 15,5%, azijalaižed — 6,3%, indejalaižed — 0,9%, valdmerimalaižed — 0,1%, segoitadud augotižlibundanke — 3,4%.
Homaičendad
- ↑ https://www.austintexas.gov/department/mayor-1
- ↑ United States. Bureau of the Census 2016 U.S. Gazetteer Files (англ.) — Washington, D.C.: U.S. Census Bureau, 2016.
- ↑ United States. Bureau of the Census 2010 U.S. Gazetteer Files (англ.) — Washington, D.C.: U.S. Census Bureau, 2010.
Irdkosketused
- Lidnan ohjandusen oficialine sait (austintexas.gov). (angl.) (+ äikel'ne avtomatine känduz)
| AÜV:oiden järedad lidnad | |||
| Enamba 3 mln. eläjid | Los Andželes | Nju Jork | ||
| 1—3 mln. eläjid | Čikago | Dallas | Filadel'fii | Finiks | Hjuston | San Antonio | San Diego | San Hose | ||
| 750 tuh. eläjid — 1 mln. | Džeksonvill | Fort Uert | Indianapolis | Kolumbus | Ostin | San Francisko | Šarlott | ||
| Enamba 500 tuh. eläjid | Al'bukerke | Baltimor | Boston | Denver | Detroit | El' Paso | Fresno | Las Vegas | Luisvill | Memfis | Miluoki | Našvill | Oklahoma Siti | Portlend | Sakramento | Sietl | Tuson | Vašington | ||