Šui (lidn)

	Šui
Флаг[d]	Герб
	56°51′00″ с. ш. 41°22′00″ в. д.GЯO
Valdkund	Venäma;
Istorii da geografii
Tegemižen päiv	1539
Pind	33;
Высота	100
Aigvö	UTC+3:00[d]
Ekonomik
Eläjad
Eläjad	▼55 225 чел. (2021);
Lugud
Telefonan kod	49351
Počtan indeksad	185504
-
	Официальный сайт
	lugeda • diskussii • redaktiruida

Šui (Šujan rajonan administrativižeks keskuseks mugažo (ei mülü sihe).

Istorii

Borisoglebskai-slabad (Safa-Girei-hanal Šui-lidn. Nimituz libub Tez-laivjogen huras sijadusespäi Kläz'man joksendha kacten (Šuiskijad-ruhtinased valdoičiba lidnal kaks' voz'sadad, hö mainitasoiš vspäi 1403. Lidn oli jarmankoiden i pölvhankanghiden tehmižen keskuz.

Šui šingotase «Akvarius»-kompanijan kompjuteroiden tehmižel, tekstil'mašinoiden tegimel, sitcan fabrikal i omblendedheotandoil, tal'jankoiden i lapsenmeblin tegimel, sauvondmaterialiden pästandal (puižed apakod), alkogoližiden jomiden tegimel, mugažo kombisötken tegim radab lidnas.

Geografijan andmused

Lidn sijadase Tez-jogen molembil randoil (Kläz'man hura ližajogi), 100 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Toižed joged oma langenii Tezha Seh (ven. Сеха) i sen Motovilih-ližajogi (ven. Мотовилиха). Matkad Ivanovon röunhasai om 20 km lodeheze orhal, 22 km avtotel vai raudtel, keskushesai — 29 km lodeheze orhal vai 31 km avtotel. Toine lähembaine lidn om Kohm 15 km päivlaskmha-lodeheze orhal, 17 km avtotedme vai raudtedme. Šui-raudtestancii radab lidnan päivlaskmas «Ivanovo — Vladimir»-keskustal. «Ivanovo — Alauz'lidn»-avtotekeskust ümbärdab lidnad suvespäi.

Šui om lidnümbrikon üks'jäine eländpunkt.

Eläjad

Vl 1939 lidnan ristitišt oli 57 910 eläjad. Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe lidnan eläjiden lugu oli 58 486 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt oli 70..72 tuhad eläjid vll 1973−1987.

Rahvahad (2010): venälaižed — 97,1%, toižed rahvahad — 2,9%.

Ortodoksižen hristanuskondan Sündun Eläbzdusen kafedraline päjumalanpert', Mikulai-čudonsädajan päjumalanpert', 15 jumalanpertid^[3], časoun' i Kaikiden Pühämehiden naižjumalankodi oma olmas lidnas.

Professionaližen opendusen aluzkundad oma Šujan tehnologine kolledž^[4], Šujan äiprofil'ne kolledž^[5], Ivanovon profopendusen koume filialad.

Galerei

Земская управа (Дом Калужских).jpg

Lidnümbrikon tobmuden sauvuz (2015, ende Kalužskijad-torgovanoiden pert')
Воскресенский собор в Шуе.jpg

Sündun Eläbzdusen kafedraline päjumalanpert', vn 2021 nägu
Здание фабрики-кухни.jpg

Torguindkeskuz i sömfabrikan sauvuz vl 2020
Здание городской управы Ленина площадь, 2.jpg

Konstantin Bal'montan literaturan i kodirandan tedištandmuzei (2015, edel Oktäbrin revolücijad lidnan tobmuden pert')
Железнодорожный вокзал в Шуе 2.jpg

Šui-päraudtestancii vl 2021

Homaičendad

↑ ^1,0 ^1,1 OKTMO. 179/2016.
↑ ^2,0 ^2,1 https://rosstat.gov.ru/storage/mediabank/tab-5_VPN-2020.xlsx
↑ Šujan pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)
↑ Šujan tehnologižen kolledžan sait (prof4.ru). (ven.)
↑ Šujan äiprofil'žen kolledžan sait (prof42.ru). (ven.)

Irdkosketused

Lidnümbrikon tobmuden aluzkundoiden sait (okrugshuya.ru). (ven.)

Šui (lidn) Vikiaitas

	Ivanovon agjan lidnad
	Furmanov \| Gavrilov Posad \| Ivanovo \| Jurjevec \| Juž \| Kinešm \| Kohm \| Komsomol'sk \| Navoloki \| Plös \| Privolžsk \| Pučež \| Rodniki \| Šui \| Zavolžsk \| Teikovo \| Vičug

[_72993c059dbea415-1] 1,0 ^1,1 OKTMO. 179/2016.

[_15bd2465f028e4c3-2] 2,0 ^2,1 https://rosstat.gov.ru/storage/mediabank/tab-5_VPN-2020.xlsx

[3] Šujan pühäpertid sobory.ru-saital. (ven.)

[4] Šujan tehnologižen kolledžan sait (prof4.ru). (ven.)

[5] Šujan äiprofil'žen kolledžan sait (prof42.ru). (ven.)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]