Urok

Рувики-späi
Urok
Moskvan škol (2023 voz')
Moskvan škol (2023 voz')
Kävutand Openduz
Sündundpäiv XVII voz'sada
Avtor Jan Amos Komenskii

Urok (ven.: Уро́к) — nece om opendusen form školas, miččen aigan opendai ohjandab openduz-tedolišt radod. Mugoiččes formas vedädas urokad openduzorganizacijoiden enambištos (školiš, licejiš, kolledžiš)[1].

Terminan istorii

Vodel 1374 augotižškolan rektor Džon Sil Cvoll-lidnas sädi lapsiden opendusen sen pohjal, mitte jäl'ges om nimitadud klassno-urokaližeks sistemaks. Hän jagoi openikoid klassoile da tegi openikoiden sirdändan toižehe klassaha ühthižen järgendusen. Hän sädi opendusen kodikelel, mitte oli voz'sadan XIV uzišt, siloi openduz oli latinan kelel.

Vozil 1537—1582 Iogannes Šturm, protestanižen gimnazijan rektor germano-francialaižes Strasburg-lidnas kehitoiti necidä sistemad. Vozil 1567—1581 gimnazii oli tehtud akademijaks. Akademijas openzihe läz 600 openikad. Šturm jagoi klassad openduzvoziden mödhe (ezmäi 7 vot, jäl'ges opendusen aigan pidenziba kahesahasai). Ku klassas oli äi openikoid, siloi klass jagoihe ližajoukuihe, joga joukus oli 10 mest vanhemban openikanke (nece oli bell-lankasterskijan sisteman ozutez, mitte sündui voz'sadan XVIII lopus — voz'sadan XIX augotišes). Šturm röunoti openduzpredmetd, ühtel urokal openziba ühten openduzpredmetan. Hän ezmäižen vaumiči da kävutoiti ühthižen openduzplanan[2].

Voz'sadal XVII Jan Amos Komenskii (ven.) (vep. — Čehian, nügüd'läižen klassan da urokan sisteman tegii. Komenskijahasai lapsed openzihe ühtes vanhembidenke, openduzprocess oli haosine. Komenskii tegi järgendusen da sisteman: urokad vedäškanziba urokoiden aigmäran mödhe, opendajad saiba erilaižen vaumičendan[3]. Päprincipad:

  • Ühten igäižiden lapsiden openduz ühtes klassas. Nece abutab opendajile vaumita opendust, otta homaičushe lapsiden kehitoitusen erigoičusid.
  • Openduzprocess om reglamentiruidud. Urokad vedädas aigmäran mödhe, mi abutab paremba kävutada openduzaigad da antta ühtejiččed voimused openikoiden täht.
  • Erivaumičend opendajiden täht. Hö opendasoiš da sadas diploman, nece abutab heile korgedladušti opeta.

Jäl'ges venälaine škol kehitoitihe germanian openduztradicijoiden painastusen al. Вместо "Urok"-sanan sijas kävutoitiba verazmaižen "ekzersis"-sanan (harjoituz), pedagogine педагогический термин "urok"-termin tuli venän kel'he voz'sadal XIX[4].

Urokan jäl'genduz

Joga urokas oma märpalad. Ned voidas olda erazvuiččes ühtenzoituses, märites urokan jäl'gendust, miččen al pidab el'geta elementad, niiden jäl'genduz da keskmäine kožumine niiden keskes. Jäl'genduz voib olda kebn da jüged, nece rippub urokan openduzmaterialan südäimištospäi, openikoiden igäerigoičusišpäi.

Urokan planiruičend uden teman sel'genzoitusen ozutesen mödhe — oigedčogaižen parallelepipedan mülündmär:

Urokan plan
Urokan pala Aig Pätego Opendajan rad Openikoiden rad
Sädaikuro 3 min Nimilugend, augotižpala Opendai vai klassan ohjandai tegeb openikoiden nimilugendan Openikad anttas vastusen, tedod keda ei ole pandas klassan paivlehtikoho vai begunkaha
Kodiradon kodvind 2 min Kodiradon kodvind (cilindran pind) lehtikoiš vai distantišti Opendai küzub kodiradon da paneb arvznamad Openikad ozutadas hänele ičeze radon satused
Tedoiden aktualizacii[5] 5 min Urokan pala, miččel openikad ezitadas miččed mahtištod heil oma uden tedon opendamižen täht Opendai tegeb küzundoid tedoiš Openikad andaba vastused küzundoihe
Urokan teman da pätegon panend 10 min Kut lugeda parallelipipedan mülündmäran Opendai andab mülündmär-tärtusen, küzub miččil geometrižil objektoil om mülündmär Openikad andaba vastusen, miše mülündmär om äisaumaižed kalud, erased punotuzkalud (cilindr, konus, šar)
Openikan uden materialan kacumine da el'genduz 10 min Openduzkirjan lühenzoituz Opendai starinoičeb mülündmäras, erašti sel'genzoitab tundmatomid tärtusid Openikad lühenzoitas tekst da kundeltas opendajad, völ kirjutadas lehtikoho mülündmäroiden päeričused
Ezmäine vahvištoituz[6] 5 min Kebniden lugutegoiden tegend (koumen müričusen tegemine) Opendai taričeb löuta oigedčogaižen parallelipipedan mülündmäran märičusidenke 3, 4, 5. Vastusen täht voib valita jogahišt openikad Openikad löutas oigedčogaižen parallelipipedan mülündmäran. V=abc=3*4*5. Ku hö tegiba lugutegon, siloi hö voidas leta käden
Lugutegon tegend 5 min Lugutegon tegend laudanno (ozutesikš, parallelipipedan mülündmäran lödand diagonaliden mödhe) Opendai taričeb lapsile lugutegon openduzkirjaspäi, lugutegon korktuz' om ülemba keskmäšt Openikad (vai openik) tehtas lugutegon laudanno. Sidä aigan openikad tehtas lugutegon lehtikoiš
Urokan ühthevedo 2 mi Arvznamoiden panend Opendai paneb arvznamad lehtikoho (rados vai lühüdkirjutuses) vai klassan päivlehtikoho Openikad anttas ičeze lehtikod kodvindaks
Koditö 2 min Andase kuverz'-se lugutegod openduzkirjaspäi (paksumba keskmäšt korktut)
Refleksii[7] 1 min Openikoiden urokan tarkištelend Opendai küzub urokas Openikad arvosteldas tuli-ik mel'he heile urok, oliba-ik lugutegod kebnad vai jügedad, oli-ik sel'ged vai ei urokan material

Urokan tipologii

1. Urokoiden klassifikacii didaktikpätegendoiden mödhe:

  • kombiniruidud urok;
  • uden materialan ezitusen urok;
  • openduzmaterialan vahvištoitusen da praktikmahtoiden da mahtišton vaumičendan urok;
  • ičenaižen radon urok;
  • konferencii-urok da seminar-urok[8];
  • opetud materialan toštandan, ühthevedon da sistematizacijan urok;
  • tedoiden da mahtoiden kodvind da tarkištelendan urok; kontrol'tön vai ičenaižen radon urok;
  • integriruidud urok;
  • interaktivine urok. Urokan aigan kävutoitas openikan elektronine openduzkirj, opendajan elektronine openduzkirj da iteraktivine laud (ven.) (vep.. Kožumižen princip — elektronine openduzkirj om pandud openikan planšetale. Jogahižen openikan planšet om ühtenzoitud ühthe verkoho interaktivižen laudanke da opendajan planšetanke. Elektronižiš openduzkirjoiš oma giperlähtked tedokirjoile, sur' kuvaduz, kross-lähtked openduzkirjan erazvuiččiden erištoiden keskes. mugoiččes openduzkirjas voib kävutada audio- da videomaterialad, grafikad, miččed abutadas paremba opeta materialad[9].

2. Urokoiden klassifikacii mahtišton vaumičendan paloiden mödhe:

  • eziurok;
  • harjoituzurok;
  • lopurok.

3. Urokoiden klassifikacii tedoližen melentartusen kävutadud aktivizacijan mahtoiden mödhe da tedoližen radon mödhe:

  • praktikum-urok;
  • seminar-urok;
  • lekcii-urok;
  • tedonkodvuz-urok;
  • vänd-urok;
  • konferencii-urok;
  • tundištoituzmatk-urok.

4. Urokoiden klassifikacii openduzprocessan ühtnikoiden kosketuzvaumičendan mödhe:

  • urok radon vaumičendan dinamižiš paroiš vai vajehtuzjoukun paroiš;
  • urok radon vaumičendan statistižiš paroiš vai kaikenaigaižen joukun paroiš;
  • urok radonke peniš joukuiš;
  • kollektivižen openduzmahtišton urok;
  • Distantionižen opendusen (ven.) (vep. tip. Venämal distantionižen opendusen kehitoitusen oficialine päivmär om 30. semendkud vodel 1997, konz eloho tuli Venäman Openduzministerstvan käsk № 1050, mitte käski tehta distancionižen eksperimentaп opendusen oblastiš. Vodel 2020 COVID-19-läžundan (ven.) (vep. täht oli saubatud äi openduzškolid kaikes mail'mas. Sidä aigan äjad školad sirdihe distancionižehe opendusehe Zoom, Cisco Webex, Google Classroom, Microsoft Teams, D2L da Edgenuity, Skype platformoiden abul[10][11].

5. Urokoiden klassifikacii openduzmetodan mödhe:

  • tedoandandan urok;
  • probleman urok;
  • oppindurok;
  • evristine urok.

6. Urokoiden klassifikacii openduzpredmetoiden ühtenzoitusen mödhe:

  • integriruidud urok;
  • kirjišton urok;
  • kluban urok;
  • mediaurok[12].

7. Völ oma avoinuded urokad da klassan irdpoližed urokad. Ozutesikš, vodelpäi 2022 joga ezmärgen kaikiš Venäman školiš ezmäine urok om "Paginad tärktoiš azjoiš". Sen pätemad oma sidotud mehen elon päaspektoidenke nügüd'läižes Venämas.

Vladimir Putin avoinuden "Paginad tärktoiš azjoiš"-urokan aigan školas № 20 Kodiman Gerojiden nimel (Tiva Valdkund, Kizil, 2024 voz')

Urokan piduz'

Jan Amos Komenskovan sisteman mödhe klassanke kuverz'-se aigad (tobjimalaz, 4 časud) radoi üks' opendai, hän päti kuverz' aigad pidi rata miše tehta erazvuiččed harjoitused. Jäl'ges vanhembiden openikoiden tarkištelendan al openikoile pidi 4 časud rata ičenašti.

Akademižen da Moskvan universitetan gimnazijan sändoiden mödhe, urokoiden piduz' oli 2 časud, kävutadihe voččen aigmäran. Urokad jagoihe kodiurokoikš da školurokoikš, miččed völ jagoihe personaližikš (opendajanke) da ühthižikš (eriigäižiden lapsidenke, opendajidenke da administracijankeс). Völ oliba aigaližed urokad (vaumičendurokad), miččil vanhemb openik toižespäi klassaspäi (auditor) tarkišteli vaumičendan da kirjuti satusid. Vodel 1828 gimnazijan urokan piduz' oli 90 minutad[13], vodel 1865 — 60 minutad[14].

Kat'a Ličeva urokal školas

Voz'sadan XX keskaigan "urok"-termin levenzoitihe opeduzharjoitusiden aigale da znamoičeškanzi niiden pidust. Voz'sadal XXI maiš om erazvuitte urokoiden piduz':

  • Amerik — 45 — 90 minutad (urokan pidusen vahvištoitab joga škol).
  • Francii — 55 minutaspäi 2. čashusai (piduz' rippub openduzpredmetaspäi).
  • Kanada — 75 minutad.
  • Izrail' — 90 minutad (2×45).
  • Indii — 35 minutad.
  • Kitai — 40 minutad.
  • Germanii — 90 minutad (учитель может закончить урок через 45 мин).
  • Japonii — 45—50 minutad.
  • Suomi — urokan piduz' rippub opendajaspäi.
  • Venäma — 40—45 minutad, augotižškolas 30—35 minutad[4]. Kanman praznikoid urokoiden aig voib olda lühetud openduzorganizacijan administracijan käskon mödhe. Tobjimalaz, nedalin aigan urokad zavodisoiš märaigal[3].

Galerei

  • Pirdandan urok

    Pirdandan urok

  • Anglijan kelen urok

    Anglijan kelen urok

  • Biologijan uroj

    Biologijan uroj

  • Mantedon urok

    Mantedon urok

  • Astronomijan urok

    Astronomijan urok

  • Matematikan urok

    Matematikan urok

  • Himijan urok

    Himijan urok

  • Urok augotižškolan 1. klassas, Saratov, 1955—56 openduzvoz'

    Urok augotižškolan 1. klassas, Saratov, 1955—56 openduzvoz'

  • Urok keskškolan 7. klassas blokadan Piteriš, 1942 voz'

    Urok keskškolan 7. klassas blokadan Piteriš, 1942 voz'

Homaičendad

  1. ↑ Сластенин В.А. Педагогика: Учеб. пособие для студ. высш. пед. учеб. заведений / В. А. Сластенин, И. Ф. Исаев, Е. Н. Шиянов; Под ред. В.А. Сластенина. — Издательский центр «Академия», 2000. — 576 с.
  2. ↑ Классно-урочное обучение: предшественники Я.А. Коменского - История педагогики и образования - Сидоров С.В. Сайт педагога-исследователя. si-sv.com. Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025.
  3. ↑ 1 2 Кто придумал учить уроки. Ян Амос Коменский: Человек, который подарил нам уроки 📚, Telegraph (22 elokud 2024). Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025.
  4. ↑ 1 2 Владимирович, Могилев Александр. Очевидное-невероятное: что такое школьный урок (20 redukud 2017). Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025.
  5. ↑ Актуализация знаний, как этап современного урока. Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025. Архивировано 21 vilukud 2022 года.
  6. ↑ Этап - первичное закрепление. Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025. Архивировано 28 kül'mkud 2020 года.
  7. ↑ Рефлексия как этап урока: виды, приемы, примеры. Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025. Архивировано 4 redukud 2020 года.
  8. ↑ Это формы, а не виды уроков. Семинар может проводиться и на уроке закрепления, и на уроке-проверке, равно как и конференция
  9. ↑ Об электронном учебнике / Департамент образования Москвы. — 2015. Архивная копия от 28 sügüz'kud 2018 на Wayback Machine
  10. ↑ Hood, Micaela. Virtual learning gets mixed reviews from Pocono parents, poconorecord.com. Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025.
  11. ↑ Как в других странах школы перешли на онлайн-обучение. Российская газета (12 vilukud 2021). Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025.
  12. ↑ Методическое пособие по созданию современного урока по ФГОС. Дата обращения: 14 sügüz'kud 2025. Архивировано 21 vilukud 2022 года.
  13. ↑ Такая продолжительность занятий характерна для ВУЗов и называется парой
  14. ↑ Саввина О.А., Марушкина И.А. Урок математики в дореволюционной средней школе.. — М.: Инфра-М, 2013. — С. 18. — 80 с. — ISBN 978-5-16-006909-8.

Literatur

  • Жеребило Т. В. Словарь лингвистических терминов. — Назрань: Пилигрим, 2010. — 485 с.
  • Саввина О. А., Марушкина И. А. Урок математики в дореволюционной средней школе. — М.: Инфра-М, 2013. — 80 с. — ISBN 978-5-16-006909-8.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Urok&oldid=528493"