Novokuzneck
| Novokuzneck | |||||
 | |||||
| |||||
| Valdkund | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Глава | |||||
| Istorii da geografii | |||||
| Tegemižen päiv |
1618 | ||||
| Pind |
| ||||
| Высота |
190 | ||||
| Aigvö | |||||
| Ekonomik | |||||
| Eläjad | |||||
| Eläjad |
| ||||
| Lugud | |||||
| Telefonan kod |
3843 | ||||
| Počtan indeksad |
654000–654103 | ||||
| - | |||||
|
| |||||
| lugeda • diskussii • redaktiruida | |||||
![Флаг[d]](/wiki/Fail:Flag_of_Novokuznetsk.png)
Novokuzneck (Novokuzneckan rajonan administrativižeks keskuseks.
Istorii
Eländpunktan aluz om pandud vl 1618 kuti Kuzneckan lidnuz (ven.: Кузнецкий острог), vl 1620 sirtihe lidnust Tom'-jogen oiktaha randha. Se sai lidnan statusad vl 1622, udesnimitihe Kuzneck-Sibirskijaks.
Vspäi 1929 zavottihe sauda metallurgišt tegint i panihe Sad-lidn-žilod senno. Vn 1931 kombinat radaškanzi sijaližel torhudel (raudkivend Taštagolaspäi 160 km suvhe, pästab rel'soid), i 3. päiväl heinkud kätihe žilod Novokuzneck-lidnaks. Vn 1932 joksten ühtištuihe lidnoid, vhesai 1962 nimitihe Stalinsk:aks, sid' nügüdläižikš. Vspäi 1964 toine metallurgine Päivlaskmaižen Sibirin kombinat om saudud (koks, vanund), vspäi 2011 vanh kombinat mülüb sihe.
Novokuzneck šingotase kivihilen samižel (kaivuded i kar'jerad, seičeme kompanijad) i energijan tehmižel, raudan, sen ühthesuladusiden i alüminijan metallurgijal, mašiništonsauvomižel i sömtegimištol, mugažo cementtegim i londuseližen gazan nozoltusen tegim ratas.
Geografijan andmused
Lidn sijadase Kondom-jogen (Tomihe randoil (Obin oigedpol'ne bassein), 192..445 m ü.m.t. korktusil. Matkad Kemerovohosai om 188 km lodeheze-pohjoižhe orhal, 218 km avtol vai raudtedme. Lähembaižed lidnad oma Osinniki 7 km suvhe i Prokopjevsk 10 km lodeheze orhal sen röunhasai.
Klimat om ven kontinentaline. Voib olda manrehkaidusid kudhe ballhasai.
Novokuzneck om lidnümbrikon üks'jäine eländpunkt. Lidn jagase kudeks administrativiž-territorialižeks rajonaks, ned ei olgoi municipaližikš ühtnikoikš: Tegimiden, Kuzneckan, Kuibiševan, Novoil'jinskii (vspäi 1998), Ordžonikidzen i Keskuzrajon.
Eläjad
Vn 2010 Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 547 904 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt oli 602 tuh. eläjid vl 1991.
Rahvahad (enamba 0,3% vl 2010): saksalaižed — 0,6%, tadžikalaižed — 0,5%, azerbaidžanlaižed — 0,4%, šorijalaižed — 0,3%, toižed rahvahad — 1,6%, rahvahuden ozutandata — 2,1%.
Galerei
- Tsentralnyy rayon, Novokuznetsk, Kemerovskaya oblast', Russia - panoramio (7).jpg
Lidnan tobmuden aluzkundoiden sauvuz (2009)
- Спасо-Преображенский собор (rgfoto).jpg
Spasan Toižetamižen päjumalanpert' (ortodoksine hristanuskond), vn 2014 nägu
Ph. Ioann Kuldansun pühäpert' (katoline jumalankodikund), vn 2010 nägu
- West Siberian Metal Plant (ZSMK) - panoramio.jpg
Päivlaskmaižsibirin metallurgine kombinat vl 2011
Kuzneckan metallurgižen tegimen kontor vl 2005
Novokuzneckan GTEK (elektrostancii) vl 2014
Južkuzbassugol'-kompanijan kontor vl 2007
- Новокузнецк, Дворец металлургов, 2.jpg
Metallurgiden kul'turkeskuz (2017)
Kuzneckan metallurgiden sportpert'kulu (2009)
Siti Moll (2014)
Novokuzneck-Spičenkovo-lendimportan aerovagzal vl 2013
- Новый вокзал.jpg
Novokuzneck-päraudtestancijan sauvuz vl 2013
Kuzneckan lidnuz (2013)
Irdkosketused
- Lidnan Rahvahan Ezitajiden Nevondkundan oficialine sait (gorsovetnkz.ru). (ven.)
- Lidnümbrikon Administracijan oficialine sait (admnkz.info). (ven.)
 |
Novokuzneck Vikiaitas |
| Kemerovon agjan lidnad | ||
| Anžero-Sudžensk | Belovo | Berözovskii | Gur'jevsk | Jurg | Kaltan | Kemerovo | Kiselövsk | Leninsk Kuzneckii | Mariinsk | Meždurečensk | Miski | Novokuzneck | Osinniki | Polisajevo | Prokopjevsk | Salair | Taig | Taštagol | Topki | ||
- ↑ 1,0 1,1 OKTMO 179/2016 — 2016.