Maman päiv

Рувики-späi
Necil sanal oma toižed-ki znamoičendad, kacu Maman päiv (znamoičendad).
Ozatelendkartaine Maman päiväks

Maman päiv ven.: День ма́тери — naižiden praznik, kudambad sünduba da kazvataba ühten vai erasid lapsid. Praznik praznuitas erazvuiččiš main valdkundoiš. Rahvahidenkeskeižen naižiden päiväspäi eroneb sil, miše «Maman päiv»-praznikan päivmär erasiš maiš om erilaine, sikš ku om sidotud rahvahan kul’turan da veroiden erigoičusidenke, a rahvahankeskeižen naižiden päiväd kaikes mirus oigetas 8. keväz’kud, konz kaik akad saba ozatelusid. Necel päiväl ozateldas ei vaiše mamoid da baboid, no i kohtakahid naižid, kudambad varastadas last.

Kaceg endištoho

Kaik starin om sidotud naižen arvostelusenke, kudamb jatktab mehen sugud. Endevanhad rahvahad, miččed eliba erazvuiččiš man paloiš, ülenzoitiba mamoid. Ühtenaiganikoihesai om kaičenus starinoid mamahudes. Muga, grekoiden ülemzoituses mifologijan jumaloiden mamad Reja-bogin'ad, rimalaižiden ülemzoituses mifologijan jumaloiden mamad Kibella-bogin'ad, endevanhad kel'tad ülenzoitihe Bridžit-bogin'ad[1][2].

Anglijas koume voz'sadad, voz'sadahasai ХХ joga nell'nden pühäpäivän Suren pühän aigan pidetihe Maman pühäpäivän. Necil päiväl radonandajad käskiba ičein radnikoile, kudambad eliba da radoiba edahan kanzoišpäi, voimusen kävuda kodihe da nägištada ičein kanznikoid da läheližid, hüvitelda naižid, kudambad tegiba heid, andoiba elon[2][3].

Kaikid napremba levenzoita tradicijoid praznuita maman päiväd oiba Amerikan aktivistkad. Vodel 1870 feministka Džulia Uord Hau pästi lehtesen, miččes tariči kaikid naižid ühtenzoitas mirun täht. Hänen naprindad da väged ulotui vaiše jogavoččiden joukazjoiden tegendoihe Maman päivän täht Bostonas. Se azj, miše Džulia tariči praznikad kut voibud mirus kaikes mirus nece praznik ei sand rahvahan tuged da kehitoitust[2].

Kevädel vodel 1907 amerikan opendai Enn Džarvis Öbok Virdžinijan Grafton-lidnaspäi, mäneti praznikveron ičein Enn Maria Rivz Džarvis-maman täht, kudamb oli Amerikan rahvahaližen voinan aigan aktivistka da tedotelii, koli vodel 1905. Azjtegol oli tarkas ozutadud naižiden znamoičendad kut ristituiden elom lahjoičijan. Päliči vodes praznuičemha praznikad maman täht kerazihe jo läz tuhad mest. Mäni völ koume vot da Maman päiv oli pidetud kaikiš amerikan štatoiš. Ühtel aigal Amerikanke Maman päiv praznuittihe Meksikas, Kanadas, Kitajas, Japonijas, Suvi Amerikas da Afrikas. Maman päivän levenzoitusen täht kaikes mail'mas 12. tal'vkud vodel 1912 oli tehtud Rahvahidenkeskeine necen päivän praznuičendan associacii. Vodel 1914 Amerikan prezident Vudro Vil'son todišti rahvahaližen praznikan – Maman päiv, miččen praznuitas joga semendkun toižen pühäpäivän. Erases aigas päliči Enn Džarvis zavodi erasid sudan azjoid Maman päivän komercializacijas< no ei voind vägestada ni üht niišpäi[2][4].

Erasti Maman päiv-praznikan praznuičendad pidetihe politikan süiden täht. Ozutesikš, vodel 1968 Martin L'uter King-noremban ak Koretta Skott King mäneti necidä praznikad golliden akoiden da lapsiden tugendan täht. Voz'sadan ХХ vozil 1970 erazvuiččed feministižed organizacijad kävutoitiba Maman päiv-praznikad socialižen tazo-oiktuden sabustusen täht[3].

Maman päiv verhas mas

Ei ole üht rahvahidenkeskešt Maman päiv-praznikpäiväd, mitte oliži vahvištoitud kaikiš maiš miččel-ni organizacijan vai strukturan mödhe, ozutesikš Ühthižrahvazkundad (ÜRK) vai JUNESKO-organizacii. Kaikiš tarbhaižemban ristitun täht akan arvostelend kaikiš maiš om erazvuiččil kalendarin päivil. Paksumba mailämas Maman päiv praznuitas semendkun toižen pühäpäivän, nece oma Kanada, Avstralii, Ukrainal, Estonijas, Mal’tal, Kipral, Danijas, Suomesda, Germanijas, Italijas, Turcijas, Japonijas, Bel’gijas, Brazilijas. Semendkun jäl’mäižen päivän praznuitas necidä praznikad Švecijas da Francijas, semendkun ezmäižen pühäpäivän — JUARas. Grecijas «Maman päiv»-praznikad praznuitas 9. semendkud. Vengrijas, Ispanijas, Portugalijas da Litvas[5] maman päiv pidetas ezmäižen semendkun pühäpäivän. Bahreinas, Gonkongas, Indijas, Malaizijas, Meksikas, Omanas, Pakistanas, Kataras, Saudovskias Aravias, Singapuras da Araban Emiratoiš, Filippinoil Maman päiv oigetas 10. semendkud. Uhokun toižen pühäpäivän «Maman päiv»-praznikad oigetas Norvedijas, 14. redukud — Belorussijas, Gruzijas — 3. keväz’kud, Jegiptas – 21. keväz’kud. Armenijas 7. sulakud praznuitas Mamahuden da čomuden päiv, Uzbekistanas Maman päiv praznuitas 8. kezakud. Suomes Maman päivän zavobiba praznuita vodelpäi 1927. Estonijas «Maman päiv»-praznik praznuitas semendkun toižel pühäpäiväl vodelpäi 1992. Šveicarii oli ezmäižen evropan maišpäi, kudambas zavodiba praznuita praznikad vodel 1917. Germanijas se oli vahvištoitud oficialižeks praznikaks vodel 1933, а Toižen mail’man voinan jäl’ghe praznikan päivmär om kut i Amerikas. Suomes Maman päiv, kut oficialine praznik zavottihe praznuita vodelpäi 1927, Estonijas vodelpäi 1992. Ukrainal, Galičinas, Maman päiväd zavodiba oigeta völ vodel 1929, vaiše aigan mändes nece tradicii kadoi; nügüd’ nece praznik om ustavakaz. Belorussijas praznik pideltas Prezidentan käs’kon mödhe vodelpäi 1996[2][6].

Öbokan polen maiš da kul’turoiš, miččed oma sen painastusen al, Maman päivän praznuičend om kut Naižiden päiv Venämal. Eroneb vaiše sel, miše necel päiväl ozateldas mamoid, baboid, anopid da kohtukahid akoid. Sil päiväl akad pästtasoiš kodiradoišpäi, katas praznikstolan da vaumitas lahjoid. kanman praznikad laukoiš om äi erazvuitušt tavarad mamahuden täht. Mamoid da baboi arvosteldas mamahudes da lahjoitas heile lahjoid: vanhembad - tarkembid lahjoid, a lapsed - ičein käzitehmusid. Äjiden maiden eläjad ottihe Amerikan verod pidäda necil päiväl rusttan neilikoine-änokod rindhiš – todesine mamad armastusen znam. Necen veron mödhe ku änikon muju om rusked, ka mamanke kaik om hüvin, a vauged muju znamoičeb, miže mamad jo ei ole täs mirus, no ristit muštab da arvosteleb hänast[7][8]. Erasiš maiš kaikjal ripputadas rahvahaližid flagoid[9]. Amerikan lugendan mödhe enamba kaiked pagižimen soitandoid tuleb Maman päiväle. Niid tehtas läz 120 millionad kerdad[10].

Päivnouzman polen maiš Maman päivän praznuičend ei erone lujas öbokan maiden veroišpäi. Ses-žo Kitajas, endevanhas valdkundas ičenaižen kul’turanke, veroidenke da tradicijoidenke praznikad oigetas semendkun toižel päiväl. Nügüdä se om lujas čoma, bohat rahvahaline praznik, kudamban keskes om kodilämoiden kaičijad. Mamoile lahjoitas alhjoid, ozateldas, da päivnouzman kartte ozutadas armastust. Äjiš lidnoiš tehtas hüvid, lämmid lapsiden praznikoid mamoiden täht laskvan armastusenke. Japonii zavodi pidelta Maman päiväd vodel 1915, konz verhas maspäi tuliba tedod, miše om mugoine vero. Praznik tuli mel’he da paiči sidä kirjutiba rahvahaližen pajon mamn polhe, kudamban nügüd’ pajatadas praznikan aigan kaikuččes kanzas. Satusekahad japonalaižed necel päiväl tahtas ailuguižed lopmöndoid, kus mödas tavaroid prazniksimvolikanke[7].

Latinskijan Amerikan maiš maman päiv om sidotud jumalankodin veroidenke. Ozutesikš, Meksikas praznik Dia-de-la-Madre zavodiše tradicionaližen murginaspäi erasen rahvahaližen somänke, jäl’ges kanzad keradasoiš jumalankodiš, kävudas loičendale,edel ku mända pajo- da kargfestivalile. Panamas Maman päiv om ühtel päiväl Puhthan kohtustundan päivänke ven.: Праздником непорочного зачатия. Necil päiväl bankad, valdkundaližed azjmehištod da äjad toižed organizacijad ei rakoi. Kaik kanzad käveltas jumalankodihe, miše kumartas Deva Marijale. Irdoil pertišpäi pertihe käveltas mizikantoiden pened joukud, miččed pajatadas pajoid mamoiden polhe. Parahimikš lahjoikš lugesoiš šokolad, kirjeižed, kudambad oma kirjutadud kädel, tradicionaline söm da änikod[11].

Maman päiv Venämal

Praznuita necidä praznikad Venämal tariči Valdkundaline Duman naižiden, kanzan da norižton azjoiden Komitet 30. vilukud vodel 1998 Venäman Prezidentan allekirjuti käskon № 120 «Maman päiväs», miččen mödhe Venämal zavottihe praznuita Maman päiväd jäl’gmäižel päiväl kül’mkud. Necil päiväl tradicijan mödhe, ozateldas kaikid mamoid da baboid, da eriži naižid, kudambad saiba surid sabustusid lapsiden kazvatandas, äilapsižid da üksjäižid mamoid[2].

Istorijan toziazj

Voz'sadal XVIII Venämal venälaižen maorjan Fedor Vasiljevan ak (hänen nimen polhe ei ole jänu tedoid) pani ičenaižen ülitusen — hän sünduti ičein elon piduses 69 last. Hän om sündutanu 27 kerdad: kuverz'-se kerdad oliba kaks'jäižed, koumeižed da laske nel'l' last kerdalaz. Kacmata sihe, miše sil aigal oli lujas sur' lapsiden koliimär, neciš kanzas vagahaižes aigas koli vaiše kaks' last[12].

Homaičendad

  1. Российская газета (25 kül'mkud 2022). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  2. ↑ 1 2 3 4 5 6 День матери: история и традиции празднования в разных странах. РИА Новости (25 kül'mkud 2012). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  3. ↑ 1 2 День матери: как появился праздник и где его принято отмечать. Рамблер (27 kül'mkud 2016). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  4. Hürriyet (14 semendkud 2023). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  5. ↑ День матери в Литве. Дата обращения: 28 elokud 2023. Архивировано из оригинала 18 vilukud 2017 года.
  6. ↑ Когда отмечают День Матери в разных странах мира. NNMama.ru (11 kül'mkud 2011). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  7. ↑ 1 2 Ольга Смирнова. Как празднуют День Матери в разных странах — 13 интересных обычаев. Онлайн журнал «13 идей для любого праздника» (5 heinkud 2023). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  8. ↑ День матери в России и других странах. pravmir.ru (26 semendkud 2012). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  9. Sputnik (14 redukud 2019). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  10. ↑ День матери - краткая история праздника. istmira.com. Дата обращения: 28 elokud 2023.
  11. ↑ День матери: праздничные традиции со всего мира. FloMarket (16 kül'mkud 2021). Дата обращения: 28 elokud 2023.
  12. kp.ru. Дата обращения: 28 elokud 2023.

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Maman_päiv&oldid=248382"