Korela (lidnoituz)

Рувики-späi
Gerb-icon.png

Venäman kul'turministerstv

Arrow-Right.png
Gerb-big.png
Venäman Federacijan kul'turministerstv
Lidnoituz
Korela
Korela Fort.JPG
61°01′47″ с. ш. 30°07′21″ в. д.GЯO
Valdkund  Venäma
Lidn Priozersk, Piterin agj
Sündundpäiv XII век
Päpäivänmärad

Ezmäine johtutez — 1294

Uden lidnoitusen sauvon novgorodlaižil — 1310
Status Venäman rahvahiden kul'turjäl'gestusen objekt federaližel znamoičendal Venäman rahvahiden kul'turjäl'gestusen objekt federaližel znamoičendal. Рег. № 471610682940016 (ЕГРОКН)
Rad poleks muretud
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

'Korela (ven.: Коре́ла, suom.: Käkisalmi — kägin salm, roč.: Kexholm — kägin sar) — kivilidnoituz Priozersk-lidnas, Vuoksa-jogen sarel, sil oli znamasine rol' Karjalan järvenkesken da edel P'otran Venäman istorijas. Nügüd' (vodeks 2023 tedoiden mödhe) lidnoituz om muzejan-arhitekturine kompleks, sen sijal om kodiröunan muzei, ozuteluzzal[1][2][3].

Istorii

Keskvoz'sadad

Keskvoz'sadoiden Korela oli Rusin ani öbokan poles[4]. Lidnoitusen lendiba novgorodlaižed XIII—XIV voz'sadoiden Uzervаn (Vuoksan) jogen sarel, miše kaita valdkundan öbokan röunad da lähtendad Ladogan järvehe ročilaižišpäi. Voden 1310 sauvotusen puseinäd 50 vodes päliči paloiba suren požaran aigan[5]. XIV voz'sadal Korelan pind oli 6 tuhad m², sihe mülüi sada pardesišt pertid, a sen eläjiden lugu oli 300 mest. Rahvaz radoi mal, püdi kalad, uskond oli hristianstv[6].

Korela-lidnoituz. Lars Torstenssonan (Pugačovan) kehker čuhunduz i vanh arsenal

Avraamkin aigkirjan mödhe vodel 1364, konz udištadihe lidnoituz lämoipalon jäl'ghe, siš ozutihe ezmäine kivisauvotuz: "Korelan lidnaižes posadnik Jakov lendi kivipažagan"[7]. Pit'kha oli mel'pido, miše nece kehker čuhunduz kaičihe meiden aigoihesai[8]. No kaivandad, miččid tegi Anatolii Kirpičnikov vozil 1970, ozutiba, miše endevanhan lidnan vai detincan sijal üksjaine čuhunduz oli letud vozil 1580[6][9][4].

Ročin aigkeskust

Livonskijan voinan (ven.) (vep. aigan, vodel 1580 vanh detinec oli anastadud ročilaižil, kudambad lendiba sen udes. Lidnoituz oli polttud Delagardin Pontusan voiskil, i 17 vodes ročilaižed udes lendiba lidnoitusen, sen jäl'ghe se tegihe nügüd'läižeks. Voden 1595 T'avzinon kožmusen mödhe lidnoituz pörttihe Venämale[2].

Car' Vasilii Šuiskii kožmusen mödhe, mitte oli allekirjutadud ročilaižidenke uhokus vodel 1609 Viborgas, toivoti antta Korela-lidnoitusen ujezdanke Švecian voinpämehele siš, miše hän abutab azotada smutad. No sijaline rahvaz pučihe hökkähtada voden 1609 kožmusen pakičusidenke. Jäl'ges sidä, konz voden 1610 kezan keskes Vasilii Šuiskii oli kükstud, Jakov Delagardi päti anastada Korelad vägel. Sikš ku ei olend kaikenaigališt voiskad, miše kaita Korelad, voisk oli tehtud sijaližiš eläjišpäi. Kaita lidnoitust vihanikoišpäi kerazihe 2000 opolčencad da 50 taugnikad I. M. Puškinan, A. Bezobrazovan, V. Abramovan i episkopan Sil'vestoran ohjandusel. Polestuses pidi vastust I. M. Puškin Men'šoi. Vodel 1610 hän ühtes A. Bezobrazovanke tuli Korelaha vedämaha paginoid kesknezoi Delagardinke[9]. Voden 1610 sügüz'kuspäi voden 1611 keväz'kuhusai jatkui lidnoitusen anastand Delagardin voiskil, lopus kaičijoil ei olen vägid vujuida i Korela anastadihe. Jäl'ges voinad eläbikš jäi 100 kaičijad, kudambad läksiba venälaižile maile[2].

Voz'sadan aigan vodelpäi 1611 vodehesai 1710 lidnoituz oli ročilaižiden valdas i sen nimi oli Keksgol'm[10].

Vuoksa lidnoitusen seininno

Venäman kuningahuden territorijal

Vodel 1710 Pohjoižen voinan aigan lidnoituz oli sadud tagaze ročilaižilpäi, a Venälaiž-ročilaižen voinan (ven.) (vep. (1808—1809) lopuks se kadoti röunznamoičendad[10].

Medal' Keksgol'man
anastandan muštoks
8. sügüz'kud vodel 1710

XVIII—XIX voz'sadoil se oli türman sijas valdkundaližiden pahanmehiden täht (sigä oliba Jemeljan Pugačovan kanz i dekabristad)[10][6].

Suomen territorijal

XIX voz'sadan lopuks Keksgol'm oli provincialižen lidnan, mitte mülüi Surehe Suomen kunigahudehe. Voden 1917 tal'vkuspäi sai nimen Kikisalmi. Suomes lidn oli ekonomižen kehitoitusen aigan: kehitoitihe raudtelinijad suomalaižiden da venälaižiden lidnoidenke, sädihe uzid mectegeližuden zavodoid, a mugažo sur' Val'dgofan cell'ulozan zavod. Voden 1930 tal'vkuks lidnan keskuses oli letud l'uteranine kirha[2].

Sovetskijan Sojuzan aigan i nügüdläine aig

19. keväz'kud vodel 1940 Sovetskijan-suomalaižen voinan (1939—1940) jäl'ghe lidn i sen ümbrišt mülüškanziba Sovetskijan Sojuzaha. Kahtes kus päliči Suren Kodiman voinan augotišen jäl'ghe 21. elokud vodel 1941 Keksgol'm-Käkisalmi-lidn oli okkupiruitud suomaližil voinvägil i möst tegihe suomalaižeks. 24. sügüz'kud vodel 1944 lidn mülüškanzi Sovetskijaha Sojuzaha.

Voden 1948 kezal vodel zavodihe kaivandad vanhan lidnoitusen sijal. Necen voden redukus Keksgol'm oli nimitadad Priozerskaks. Voden 1960 elokuspäi Korela -lidnoituz zavottihe endištada, voden 1962 kezakun 17. päiväspäi lidnoitusen sijal oli avaitud rahvahan istorijaliž-kodiröunan muzei. 25. heinkud vodel 1988 voden 1788 Keksgol'man gerb oli vahvištoittud Priozerskan gerbaks[6].

Voden 2023 tedoiden mödhe Korela-lidnoituz jäb Venäman sijale[10].

Olendsija

Korela-lidnoituz sijadui kahtel sarel Vuoksa (ven.) (vep.-jogensus. Vanhan lidnoitusen ansambl' kaičihe detincan sijal, mitte oli letud XIII i XIV voz'sadoiden aigröunal penel sarel. Aigan mändes lidn kazvoi i zaimi Spasskii-susedsaren territorijan. Vanhad da Ut lidnoitusid ühtenzoiti sild. Spasskii-sar' oli erigoittud pohjoižrandaspäi Vuoksa-jogen hijamal — F'odorovskaja-jogel, miččen päliči mugažo oli tehtud sild[6].

Vanh i Uz' lidnoitused Keksgol'man azotandan planal vodel 1710

Voden 1857 jäl'ghe Vuoksal ozutihe suvihijam, veden pind joges väheni. Nügüd' Uz' lidnoituz oli jogen pohjoižrandal, a Vanh lidnoituz — Kägisaren päivlaskman poles[6].

Arhitektur

XVII—XVIII voz'sadoiden planoil da grav'uroil Keksgol'm-lidnoituz (toižeks: Detinec-sar' vai Vanh lidnoituz) oli kuvatud kut üks'čuhundusine. Kaičihe kahesametran korktudel kehker polestuzčuhunduz (Lars Torstenssonan vai Pugačovan čuhunduz) oli sildan vasthapäi, mitte ühtenzoiti Vanhad lidnoitust Spasskii-sarenke. Kaks'rivine čuhunduz azegpečuroidenke. Čuhundusen seinäd oma paksud (4 metrad alarives), mi sanub siš, miše lämoinambundan polestuzsauvondan aigaks se oli jo kehitoittud[4]. Mugoižid čuhundusid Švecias lendiba saksonskijad mastarid voziden 1540 augotišespäi[6][4].

Kehkeran čuhundusen ližaks lidnoitusen polestuzsauvotusiden keskes oliba kaks' bastionad Klok-bastion- i Bastu-bastion-nimil, ned oli ühtenzoittud kehkeran čuhundusenke madaloil kurtinoil. Lidnoitusen ezitanhal om Vanh arsenal, Porohkarzin Kavaljer-bastionanke i Uz' arsenal. Sur' kivesine porohkarzin, mitte om poleks kaidud maha, ühtenzoitase Vanhaze arsenalaha homendezbokan polespäi. Bembel'tulend karzinaha lidnoitusen ezitanhalpäi vedäb alahaks pordhidme. Karzn'an lagel om tehtud bastion , XVII voz'sadal se oli Trubnii-nimel, XVIII — Kavaljer-bastion-nimel. Päverajiden ližaks lidnoitusehe oma Časuidenverajad, miččed oma Časuidenbastionan al longibokan Veziverajad-kurtinas[6].

Kuvad

  • Korela-lidnoituz. Irdnägo pälpäi.

    Korela-lidnoituz. Irdnägo pälpäi.

  • Kehker čuhunduz i lidnoitusen päverajad.

    Kehker čuhunduz i lidnoitusen päverajad.

  • Kehker polestuzčuhunduz i lidnoitusen päverajad.

    Kehker polestuzčuhunduz i lidnoitusen päverajad.

  • Kehker polestuzčuhunduz (Pugačovan) i vanh arsenal.

    Kehker polestuzčuhunduz (Pugačovan) i vanh arsenal.

  • Porohkarzin Kavaljer-bastionas (1592)

    Porohkarzin Kavaljer-bastionas (1592)

  • Porohkarzin

    Porohkarzin

  • Uz' arsenal (1776)

    Uz' arsenal (1776)

  • Časuidenverajad Časuidenbastionas.

    Časuidenverajad Časuidenbastionas.

  • Časuidenbastion.

    Časuidenbastion.

  • Časuidenverajad

    Časuidenverajad

  • Veziverajad (Mel'nicverajad), 1590

    Veziverajad (Mel'nicverajad), 1590

  • Longibokan kurtina Veziverajidenke da porohkarzn'anke, 1590

    Longibokan kurtina Veziverajidenke da porohkarzn'anke, 1590

  • Longibokan kurtina i rova

    Longibokan kurtina i rova

  • Lidnoituz öl

    Lidnoituz öl

Kinematografas

  • Redukus vodel 1996 Korela-lidnoitusenno kuvatihe ohjandajan Aleksei Balabanovan ven.: «Брат»-kinofil'man epizodoid[11].

Homaičendad

  1. ↑ Приозерский филиал Государственного бюджетного учреждения культуры Ленинградской области "Музейное агентство" - Музей-крепость "Корела". Госкаталог. Дата обращения: 20 keväz'kud 2026.
  2. ↑ 1 2 3 4 Крепость Корела. История крепости. Древние крепости Северо-запада России. Дата обращения: 20 keväz'kud 2026.
  3. ↑ Крепость Корела. Приозерский муниципальный район Ленинградской области. Дата обращения: 20 keväz'kud 2026.
  4. ↑ 1 2 3 4 Кирпичников А. Н. Крепость Корела. Русский город. Архитектура. История сооружений. Дата обращения: 20 keväz'kud 2026.
  5. ↑ Новгородская первая летопись. — 367 с.
  6. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 8 Керимов А.С. Крепости Карелии: Корела, Кемская крепость, крепость города Олонца (Опыт сравнительного рассмотрения). Кижский вестник. Дата обращения: 20 keväz'kud 2026.
  7. ↑ Летопись Авраамки // Полное собрание русских летописей, т. XVI. — СПб., 1889. — 90 с.
  8. ↑ Косточкин В. В., Драги А. А . Костёр посадника Якова в Кореле // Памятники культуры, вып. 4. — М.—Л., 1963. — С. 17—18.
  9. ↑ 1 2 А.Н.Головкин. История Тверской Карелии.. — Тверь: Студия-С, 2008. — С. 360. — 432 с.
  10. ↑ 1 2 3 4 Музей-крепость «Корела» в Приозерске. Комсомольская правда. Дата обращения: 20 keväz'kud 2026.
  11. ↑ Маршрут по местам съемок фильма "Брат" в Петербурге. Туристический портал "Петербург центр". Дата обращения: 20 keväz'kud 2026.

Lähtked

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Korela_(lidnoituz)&oldid=530209"