Jousne
| Anna Jousne | |
|---|---|
 | |
| Üleižed tedod | |
| Nimi sündundan aigan | Anna Vasiljeva |
| Täuz' nimi | Vasiljeva Anna Andrejevna |
| Sündundpäiv | 30. semendkud 1983 (43 года) |
| Sündundsija | |
| Ma |
 Venäma |
| Professijad | pajanik, taidehpirdai |
Jousne (ven.: Юсне), todesine nimi — Anna Vasiljeva (ven.: Анна Васильева, om sündunu 30. semendkud 1983, Petroskoi) - vepsläine, "Jousnen Järved"-kollektivan pajanik da pajoiden tegii, taidehpirdai[1][2].
"Jousnen Järved" (ven.: Озера Лебедя)-kollektiv, mitte pajatab folkpajoid. Kollektiv oli tehtud Karjalas vodel 2009. Kaikil pajanikoil oma vepsläižed da karjalaižed jured[3].
Annan jured oma vepsläižes Šokš-posadaspäi Karjalaspäi. laps'aigaspäi Annale oli mel't möto ičemoi röunan, karjalaižiden da vepsläižiden kul'turjäl'gestuz[4].
Ozutelused
Taidehpirdai Anna Jousne pirdab kuvid ekspressionizman da postimpressionizman stiliš. Hänen taidehkuvad oma tetabiden muzikantoiden da prod'usseroiden personaližiš kogomusiš, mugažo Venäman da Suomen ozutelusil[2]. Hänen taidehkuvad oli ozutadud:
- Personaline ozuteluz Rahvahaližes "Karjalan gornic"-restoras, Petroskoi (2013);
- "Taidehkuvaspäi faterahasai", ven.: «От картины до квартиры», "Sberbank Rossii" - ozuteluz-mönd, SKK-keskuz (2014);
- Personaline ozuteluz, Nügüdläižen taidehen "Kimberlitan trubk"-galerei (2014);
- Personaline ozuteluz, "Sberbankan Vip-erišton" - ozuteluz-mönd, Petroskoi (2015);
- Ühthine ozuteluz Vladimir Fominanke, Karjalan rahvahaline teatr, Petroskoi (2016);
- Personaline ozuteluz, Karjalan rahvahaline teatr, Petroskoi (2017);
- Karjalan taidehpirdajad, ven.: «Художники Карелии», ozuteluz Karjalan taidehmuzejas, Petroskoi (2017, 2018, 2019, 2022)[5];
- Personaline ozuteluz-mönd, Taidenlauk, Petroskoi (2017, 2018);
- Uz'vozline ozuteluz, Sound Supreme-studii, Hämeenlinna-lidn, Suomi;
- Personaline ozuteluz-mönd, "Kivač"-tervhuz'kodiš, Karjalan Valdkund (vodelpäi 2015);
- Jogavozne irdaline taidehjarmark, Piter, Nevskii prospekt (vodelpäi 2019);
- Personaline ozuteluz Piterin kirjištos Gribojedovan nimel (2022, 2023);
- Akvareližed akcentad-joukozuteluz, Pohjoiž-Venäma, Pskov (2024)[6];
- Karjalaine kaceg hahkatoman Piterin päle, ven.: «Карельский взгляд на (не)серый Питер», Rahvahaližiden literaturoiden kirjišt, Piter (2025);
- Vägen sija. Augotiz, ven.: ««Место силы. Начало»», Rahvahaližiden literaturoiden kirjišt, Piter (2025)[7].
Anna Jousnen taidehkuvad oma personaližiš kogomusiš:
- Muzikaližel prod'useral da muzikan tegijal Viktor Drobišal (Moskva),
- Venäman prod'useral da muzikan tegijal Piter Kunal,
- Moskvan socialižes fondas,
- Vantaa-municipalitetas (Suomi),
- Karjalan Valdkundan prokuraturas,
- Venälaižel teatran da kinoakt'oral, režiss'oral Andrei Dežonoval,
- Karjalan Valdkundan tetabal arhitektoral A.A.I[6].
Homaičendad
- ↑ Jousnen Järved. Дата обращения: 10 redukud 2025.
- ↑ 1 2 Художник Анна Юсне. Дата обращения: 10 redukud 2025.
- ↑ Анна Юсне. Дата обращения: 10 redukud 2025.
- ↑ Карельский взгляд на (не)серый Питер. Дата обращения: 10 redukud 2025.
- ↑ Ирина Ларионова. «Онежская палитра». В поисках портрета. gazeta-licey.ru. Дата обращения: 10 redukud 2025.
- ↑ 1 2 Галерея Юсне. Предметы искусства. Дата обращения: 10 redukud 2025.
- ↑ Музыкальное открытие выставки «Место силы. Начало». Дата обращения: 10 redukud 2025.