Äipäiv

Рувики-späi
Äipäiv
Hristan Eläbzoituz. Osios Lukas-monastirin mozaik. XI v.
Hristan Eläbzoituz. Osios Lukas-monastirin mozaik. XI v.
Tip Hristanuskond, erasiš maiš om valdkundaline
Toižin Pühä Hristan Eläbzoituz
Om tehtud Iisus Hristan eläbzoitusen muštoks I. voz'sadal
Praznuitas hristianalaižed
Päiv ezmäine pühäpäiv jäl'ghe täuz'kudamad, mitte om jäl'ghe keväz'ravnodenstvijan päiväd 21. keväz'kud
Vodel 2025 20. sulakud (katolicizm)
7 sulakud (20. sulakud) (ortodoksine uskond)
Vodel 2026 5. sulakud (katolicizm)
30 keväz'kud (12. sulakud) (ortodoksine uskond)
Vodel 2027 28. keväz'kud (katolicizm)
19 sulakud (2. semendkud) (ortodoksine uskond)
Praznuičend öl vai aigoiš homendesel loičendad jumalanpertiš, kanzan ühthižed pühästolad, rahvahan guleindad
Tradicijad Päivnouzman — äipäivmuniden da kuličiden pühätand, Päivlaskmal — lahjad, lapsiden muniden ecind, molembiš — hristosuind
Om sidotud M'asopust, Maidnedal', Prostindpäiv, Pühä aig, Birbincpühäpäiv, Strastnaja sedmica, Pühä sedmica, Antiäipäiv, Voznesenii, Stroicanpäiv, Petran aig
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Äipäiv (ven.: Па́сха, Све́тлое Христо́во Воскресе́ние, Воскресе́ние Христо́во, grek.: πάσχα, evr.: פֶּסַח [ˈpʲesəx], grek.: Ἡ Ανάστασις τοῦ Ἰησοῦ Χριστοῦ) om üks' hristanuskondan kaikid amuižiš da surembiš praznikoišpäi i kaikid suremb pühä vepsläižil. Praznuitas Iisusan Hristosan eläbzoitust I voz'sadal meiden erad Suren (Pühän) Nedalin pühäpäivän. Hristanuskondas Äipäiv znamoičeb evrejalaižen Pesah-praznikan ut el'gendust, mitte om sidotud Lähtendanke Jegiptaspäi[1][2][3].

Vodel 2026 Äipäiv praznuičese päivnouzman pashalija-lugendan mödhe 30. keväz'kud (12. sulakud), а päivlaskman — 5. sulakud. Kaik ortodoksižed jumalanpertid, paiči Suomen, da völ Koptskan kävutoitas päivnouzmad pashalija-lugendad, no katoline jumalanpert', Armenian apostoline jumalanpert', da protestanižiden sebroiden enambišt kävutoitas päivlasmad pashalija-lugendad.

Praznikan istorii

Uz' Zavet ei anda tedoid, miččed vahvištoitas, miše ezmäižil hristianalaižil oliži eriline pühä praznik vai loičend. Voib olda, hristianalaižed, kudambad oliba iudejoišpäi jatksiba jevrejalaižiden praznikoiden veroid, mi vahvištoitase tedotusil apostolan Pavlan palomnikastundal Ijerusalimaha da iudaizmal käsktud veroid tegemižel.

Äipäiv Udes Zavetas

Uden Zavetan kirjoiš iudejoiden Äipäiv, miččen nimi om Pesah, Jerusalimas om religine päazjtego, i pühämatk lidnaha praznikale iudejoil Lukan 2:41-43 da Ioannan 2:23; 11:55 Jevangelijoiš om jogapäiväine praktik. Biblijan oigetud sanoiš Jevrealaižile om sanutud Moisejevan Äipäiväs da pertiden pühätandas verel, miše lapsiden surmitai ei voind sada ezmäižid prihaižid kanzoiš (Jevr 11:28). Jevangelijan sinoptižed ozutadas Peitehtlongen kut äipäivän söndan (seder (ven.) (vep.). Ioannan mödhe Pesahan augotišeks Iisus om jo nagloitud ristha, a ehtlong' om kanman. Sikš sinoptižes tradicijas Strastid oma äipäivän söndan jäl'ghe, a Ioannan — niid ozutasoiš tulijan Äipäivän aigan; sidä aigan Iisusan surm rindatase äipäivän vodnhan surmanke, sikš ku Iisusan hibjas om sanutud ven.: «Кость Его да не сокрушится» (In 19:36)[1].

"Äipäiv"-sana žertvižen vodnhan znamoičendas metaforaks kävutoitab apostol Pavel, kudamb nimitab Hristosad "Äipäiv meiden". Hän kehitoitan reskan tahthan da muigotesen obrazad da ozutab sidä, kut jumalankodin uskolijiden joukun hengeližen puhthhust da todištab grähkid tegijoiden heitändad, miše kaita hristianalaižen joukun pühävut (1 Кor 5:1-8)[1].

Äipäivän praznuičemine donikeiskijas pühäpertiš

Pagišta siš, miše I voz'sadal oli eriline ortodoksine äipäiv — libo üks' voden pühäpäivišpäi, libo märitadud päiv — ei sa, sikš ku ei ole todištust lähtkiš. Pidab sanuda, miše vanhan zavetan Äipäiväd johtutiba apostolad Pavel da Ioann Bogoslov, a II voz'sadan ortodoksižed avtorad oiktas nimitiba vanhan zavetan Äipäiväd Iisusan Hristosan ristižertvaks[4]. Appolinarii Ierapol'skii läz 167 vot kirjuti, miše [nisanan] "14. päiv" om todesine Jumalan Äipäiv, kus Äipäivän žertv-vodnaižeks tegese Jumalan poig, mitte mokičese ristal da mahapandas Äipäiväl[4]. Mokičijan Iustinan Filosofan "Paginas kahten keskes iudejan Trifonanke" vanhan zavetan Äipäiv om sidotud Hristosan surmanke ristal. Avtor sanub ičeze iudejan paginikoile, miše Hristos oli ottid da surmitadud ristal Äipäiväl. Nece-žo avtor rindatab Äipäivän vodnašt mokičijan Messijanke Ijeremijaspäi da Isajanke, hän kuti ühtenzoitab messijoiden tozipaginoid Pätiknižijan vahvištoitusid Äipäiväs[3]. Paginas Diognetannole sanutas siš, miše keratud Hristosas tedod da uz' elo ei lopnu eskai Äipäiväl[5].Eriži sanutas vanhan zavetan Äipäivän openduzmel' Melitonan Sardiiskijan kirjuteses "Äipäiväs", kus ühtenzoitasoi ekspressivine pühäpagin Ristsurmas da Hristosan udessündutamižes da se om kuti gimn jumalan služban täht[2]. Melitonan traktatan augotižsanad — "Jevrejalaižen lopun kirjutuz om lugetud… " — abutaba el'geta, miše kirjutest voib lugeda kuti vanhan zavetan ližapala, mitte om lugetud Äipäivän službal Sardinkan pühäkodiš[2]. Siš-žo pagižeba tekstad Lopun kirjaspäi ortodoksižiš III—V voz’sadoiden papirusoiš, erašti liturgijan kirjutesiš[6]. Mugoine-žo teman da taban mödhe om Kelastuz-Ippolitan "Pühäks Äipäiväks"- pühäpagin: molembad tekstad abutaba el'geta niiden liturgijan kävutamižes. Siš äi kerdoid johtutadas Pričastijas. Toižil sanoil jo II voz'sadal oli eriline ortodoksine Äipäivän služb, kus oli Pričastii libo Jevharistii da lugemine Ishod (libo Lop) -kirjaspäi[2][7].Apokrifas, tutabas päivlaskmanpoles kut "Iisusan Hristosan kahten ristitun paginad" libo pühäkoditomad "Apostoloiden paginad" (latin.: Epistula apostolorum), Hristos pakičeb apostoloid johtutada Hänen surmad, toižil sanoil Äipäiväd. Praznikaline služb tehtas öl, agapanke homendesel, konz launuba kukoid[8].Ortodoksižen Äipäivän praznuičemižes da Äipäivän eriližes službas sel'ktas sanuba II voz'sadan Äipäivän ridapaginad. Ezmäine niišpäi sündui läz 155 vot Rimas, konz Polikarp Smirnskii ridli tatanke Aniketanke erazvuiččile küzundoile, siš lugus Äipäivän praznuičemižes. Malaizijan tradicii (Smirnas, Efesas da rimalaižen Azjian provincijan toižiš lidnoiš), miččen mödhe ülenzoitihe Ioannad Bogoslovad, sanui Iisusan Hristosan ristsurman 14. päiväs, Peisahan päiväs, konz oli kova post. Rimalaižed ortodoksižed uskojad ei tednugoi mugošt tradicijad[9][10]. No pontifikatan Viktor I aigaks Äipäiv praznuitihe kaiktäli, eskai äjiš regionoiš — pühäpäiväl[10]. II voz'sadan lopuks Azjan provincijan jepiskopoid ühtes Polikrat Effesskijanke ei olend muga äi, naku mugoižiden regionoiden kut — Palestinan, Osrojenan, Elladan, Gallian da Riman — eläjad praznuičiba Äipäiväd pühäpäiväl[10]. Konz Malazjijan mokičusiden Äipäiv oli ühtenzoittud rimalaižen Äipäivänke, Hristosan strastid johtutet'he pätničal edel Äipäiväd, siš om kirjutadud "Apostoloiden didaskalii"-muštkirjas, mitte oli kirjutadud III voz'sadal, sigä om sanutud Äipäivän službas da edel sidä kovas postas[11].

Äipäivän praznuičend jumalanpertiš voz'sadoiden IV—V aigan

Ridad Äipäivän praznuičendas lopihe Ezmäižel Mail'man soboral, mitte käski praznuita sidä jäl'ghe iudejalaišt Äipäiväd, pühäpäivän jäl'ghe nel'l'toštkümned päiväd täuz'kudamat[12].

Voz'sadan IV augotišeks äipäivän praznikan öloičendaha erazvuiččiš veroiš mülüiba: lugemižed Vanhas Zavetaspäi, Valatuz, Jevangelijan da Jevharistijan lugend[13][14]. Vero tehta Valatusen ani äipäivan om todištadud erazvuiččiden regionoiden tedoiš. Rimas da Milanas valatusen tehtihe vaiše Äipäivän[15][16].

Lujas arvokahad tedod äipäivän öloičendas voz'sadan IV tedoti uskolii Egeria, mitte kävui Pühäha maha voz'sadan IV lopus. Hän homaičeb, miše ijerusalimine äipäivän öloičend ühthižiš pirdoiš kožub päivlaskman praktikaha, no erigoičese erasil sijaližil pirdoil. Jäl'ghe lampoiden virigoitandad jumalanpertiš da lugendoiden serijad oli Valatuz, a sidä jäl'ghe uzid valanuzid prazniksädoiš kaimziba Eläbzoituzsijannoks, vai toižin sanuda Jumalan groban (ven.) (vep. rotondannoks, kus jepiskop lugi heiden päl loičendan. Sidä jäl'ghe hän pörzihe Martiriumaha, kus jatksihe öloičend, mitte lopihe Jevharistižel liturgijal da lühüdal službal Jumalan grobanno. Äipäivän homendesel udes mänetadihe liturgii Martiriumas, a sidä jäl'ghe uskolijad-matknikad astuiba Eläbzoituzsijan rotondannoks. Völ hän starinoičeb Pühä sedmican äipäivän služboiden kehitoituzciklas, miččehe mülüiba jogapäiväižed liturgijad lidnan erazvuiččiš jumalapertiš, mi ei olend tipiline sidä aigal. Sidä paiči, neniden kahesa päiväd aigan jogapäivän tehtihe ehtaližed astundad loičendoidenke da psalmopajatandanke Jeleon-mägele da tagaze[13]. Voib olda, neniden jumalanloičendoidenke uziden valanuziden uskolijoidenke peitbesedoiden cikl om ühtenzoitud Kirill Ijerusalimskanke[17].

Hristan päzutand adha. Kiprskan fresk

Arm'analaine kändmine Ijerusalimskan Lekcionarijad, mitte om tehtud läz voz'sadan V keskel, abutab ližata da sel'genzoitta Egerijan tedod. Necen muštpachan tedoiden mödhe, äipäivän öloičend zavodihe Eläbzoitusijan rotondas lämoin virigoičendas, sidä jäl'ghe oli ehtslužb päjumalanpertiš kaks'toštkümnenke vanhazavetan lugemižidenke. Lugemižiden jäl'gestusehe mülüi mirun tegemine da grähkolahktend, Isaakan žertvanandand, Äipäivän käsk Ishodan 12-späi palaspäi, Ionan starin, astund Rusttan meren päliči, Isajin endustuzsanad Jerusaliman lämoiš, starin Ilijan eläbzoituses, Uden Zavetan samine, Ijezekiil'an endustuz kuiviš luiš da Vavilonan otrokoiden istorii. Koumen otrokoiden pajoiden aigan jumalanpertihe tuli jepiskop uziden valanuzidenke, sidä jäl'ghe om liturgii. Lekcionarijan eripalas om kuvitadud peitnevondad, no voz'sadan V keskaigaks nece tradicii, vällištub, voib olda, lapsiden aigaližen valatusen levenzoitusen täht[18].

Ijerusaliman irpolel äipäivän öloičendan tobjimalaz oli kuz' vai seičeme lugendad[15].

Voz'sadoiden II—VI äipäivän pühäpaginad

Äipäiv om päsijal hristianižes aigaližes literaturas. Necen praznikan pühäpaginoiš oma ozutadud Iisus Hristosan kaičendurohtegon istoriližed da hengeližed sel'genzoitused, da völ tipiline sel'genzoituz vanhan zavetan äipäivän sändoid da veroid uden zavetan tulendan edel. Äipäivän gomilijan žanran mödhe voib kävutada tekstad äipäivän öloičendan aigan da niil om soteriologine znamoičend. Mugomiš kirjutesiš paksus om ozutadud Jumalan elomišton sauvondan päpalad — mirun tegemine, grähklanktend, grähkäspäi da sen jäl'gestusespäi päzund, — а Vanhan Zavetan istorii om kuti Kaičijan tulendan vaumičend. Äipäivän pühäpaginoiden enambištol om Vanhan da Uden Zavetoiden rindatuz, mitte om ühtenzoittud Hristan Eläbzoitusenke. Jäl'ghe sidä, kut äipäivän öloičendaha oli mülütadud Valatuz-loičendad mugomiš tekstoiš kazvab Valatusen da Jevharistijan azjoiden tem, no möhemba äipäivän nevondoiden pala sirdäse toižile äipäivän ciklan päivile[19][20][21].

Pühä Meliton Sardskovan kirjutez "Äipäiväs", voib olda, oli kirjutadud voziden 160 da 170 aigan, avaidase kut todesine tö. Se painasti Vizantian služban verole da jäl'geližele bibliikirjutesiden sel'genzoitusele[22].

Lujas suren painastusen hristianalaižen Äipäivähä andoi Origen, kudamban kirjutesiden luguhu mülüb "Äipäiväs"-kirjutez. Pit'kän aigan se lugihe kadotadud, no oli löutud vaiše voz'sadal XX. Strukturan da südäimišton mödhe se rad om lähen äipäivän pühäpaginoihe, no tobjimalaz se lugese kut pühäkirjutez, miččes om kaks' palad: ezmäine om starin Lopus (Lop 12), toižes avaidase hristianižen Äipäivän hengeline jüvä[23]. Origenovan tradicijan painastuz om äjiden voz'sadoiden III—IV avtoroiden äipäivän gomilijoiš, sen lugus Grigorii Bogoslov da Grigorii Nisskii. Pühä Grigorii Bogoslovan sana "Äipäiväle", mitte om kirjutadud voden 380 jäl'ghe, kehitoitab vanhazavetižed päsändod, miččed oma Origenal[24]. Sidä aigan siš oma dogmatižed erištod, miččiš avaidasoiš Jumalan elomišt, Hänen mail'man da mehen elomišton sauvond, Jumalan sana da Hänen kaičendazjoiden znamoičend mehen täht. Nece pühäpagin tegihe bogoslovižen üläozutesen Äipäivän jüvän pätegoks da painzi ortodoksižen äipäivän službale. Siš om äipäivän služban liturgine kuvatuz, mi ližadab tekstan sidomust jumalanpertinke. Grigorii Nisskovan pühäpaginoiš allegorine sel'genzoituz, mitte kožub Origenaha, ližadub hengeližel südäimištol[24][25].

Äipäivän pühäpaginoiden luguspäi, miččed kaičihe Ioann Zlatoustan nimel, oppindmehiden mel'pidon enambišton mödhe "Pühä Äipäiväle"-gomelii om todesine. Vizantijan tradicijas levenzoitihe ven.: "Слово огласительное на Святую Пасху"-loičend, mitte i nügüd' mülüb äipäivän služban joukuhu. Tobjimalaz se ei lugese todesižeks, hot' sen südäimišt om lähen toižihe pühäpaginoihe Ioann Zlatousas[1].

Kirill Aleksandriiskan korpus, miččes om kaks'kümne ühesa "Äipäivän oigetud kirjutest", vai "Äipäivän gomolijad", oma jogavoččed kirjutesed Pühän aigan, Äipäivän da P'atides'atnican päivmäroidenke da nevondoidenke, miččil om dogmatine da moraline südäimišt[26].

Latinialaižel Päivlaskmal suren painastusen tedole Äipäiväs tegi pühä Avgustin. Hänen korpusas jäi äi aipäivän pühäpaginoid, miččed om ühtenzoitud joukuihe teman mödhe da aigan mödhe, konz niid pidab sanuda. Neniden pühäpaginoiden enambišt om sakramentologižen, moraližen znamoičendan nevondad, miččed ezmäi kaiked om oigetud katehumenoile (ven.) (vep.[27].

Völ päivlaskmhristianalaižen veron kirjutesihe, miččed om omištadud Äipäiväle, mülüdas Gaudecii Briksiiskan aipäivän kümne pühäpaginad[28], nel'l'toštkümne Zenon Veronskovan pühäpaginad[29] da koume Hromatii Akvileiskovan gomilijad[1].

Voz'sadan V keskaigal Celii Sedulii kirjuti vides kirjas "Äipäivän runo" runoelman, miččes Ezmäižil oigetud sanoil Korinf'anoile pohjal ozuti vanhan zavetan proobrazoid kahten Zavetoiden istorijan tegemižen ramkoiš. Sidä paiči, hän kirjuti ičeze radon starinoičusen, mitte nimi om "Temkirjutez Äipäiväs"[30]. Om kaičenus Lev Suren enamba 20 äipäivän pühäpaginad, miččed om omištadudIisus Hristosan mokičusile da Hänän Eläbzoitusele[31].

Voz'sadan V toižes nelländeses om keratud P'otr Hrisologan pühäpaginoiden kogomuz, miččen lugus erinedas ven.: «Слово о святом дне Пасхи» da kümne "Jumalan Eläbzoituses"-pühäpaginad, miččed sel'genzoitas Jevangelijan Äipäivän azjtegoid jäl'gendusen mödhe[21].

Paiči gomiletišt literaturad, tipiline vanhan zavetan starinoičend Äipäiväs om i ekzegetižiš sel'genzoitusiš kirjoile ven.: Исход, Числа и Второзаконие, miččid kirjutiba Kirill Aleksandriiskii da Feodorit Kirskii[1].

Äipäivän služb Päivnouzmal voz'sadoil VI—XII

Jo voz'sadal IV Riman imperian päivlaskman da päivnouzman agjoiš Äipäiv praznuičihe kut öloičend sobatalpäi pühäpäiväle, no jä'ghe Vizantijan praktikas nece öslužb Valatusenke da Jevharistijanke oli mülütadud Pühä sobataha, a Äipäiv tegihe Eläbzoitud Hristan ülenzoitusen päiväks erižes palas, miččehe mülüi uz', bibblijan irdpoližen gimnografijanke da vanhemboitusiden lugemiženke. Mugoman kehitoitusen eziolod oma jo ijerusalimskijan voz'sadan IV voziden 80 praktikas, mitte om tutab Egerian "Pühämatk"-kirjutusen nimel, miččes Äipäivän oli völ üks' Jevharistine liturgii, kacmata sihe, miše praznikliturgii jo oli äipäivän öloičendas. Sikš ku Egeria ei luge necidä erigoičust vaiše ierusalimižeks, ka voib sanuda, miše mugoine vero oli i Päivlaskmal. Gruzialaižes Ijerusalimskan Lekcionariran kändmižes, mitte ozutab voz'sadoiden VI—VII praktikad, äipäivän öloičend jo om mülütadud Pühä sobatan služboiden joukuhu, а Äipäiväks om ozutadud lühüd homendezloičend, Božestvenaja liturgija da ehtloičend[14][32]. Amuižen äipäivän öloičendan erigoičusen augotišes Äipäivän jumalanloičendaspäi todištab Grigorii Bogoslovan gomilii ven.: "На святую Пасху", mitte, voib olda, oli lugetud vodel 383 Nazianzas[24][33]. Voz'sadalpäi V äipäivän jumalanloičendan keskusikš Päivnouzman täht tegesoiš Ijerusalim da Konstantinopil'[13][34].

Ijerusalimas

Ijerusalimskan veros äipäivän öloičend zavodiše koumekerdaižespäi astundaspäi jumalanpertin ümbri kadenijanke da psalmoiden pajatandanke, sidä jäl'ghe oma ektenijad, loičendad, mirun lobzanii da tohuziden viritand. Sidä jäl'ghe služb jatksihe ehtpsalmoiden da Isajin runon pajatandal: ven.: Светися, светися, Иерусалиме…". Sidä jäl'ghe oli ven.: "Свете тихий", tulend da Psalman 147 runon praznikpajatand: ven.: "Похвали, Иерусалиме, Господа…", а ektinijan da loičendan jäl'ghe — prokimen ven.: "Воскресни, Боже…". Sidä jäl'ghe jepiskop mäni valatamha uskolijoid, a jumalanpertiš diakonad lugiba kaks'toštkümne paremijad[14].

Paremijoiden da jäl'geližen ektenijan jäl'ghe jumalanpertihe tuliba uz'valanuded uskolijad ven.: "Елицы во Христа крестистеся"-pajonke, da zavodihe apostolan Iakovan Božestvennaja liturgija. Sen aigan pajatadihe ven.: "Христос воскресе из мертвых…"-tropar'. Jevangrlijan jäl'ghe pajatadihe toižed äipäivän pajod, a heruviman sijas kului "Alliluija"[14].

Äipäivän, mitte amugruzialaižiš tedoiš nimitase ven.: «полноты» vai «исполнения»-päiväks, oli völ üks' apostolan Iakovan Božestvenii liturgii Martiriumas (Jumalan Groban Jumalanpertin päprestolal).[14] Sidä päivän ehtal oli stacionaline jumalanloičend: Eleonan mägel lugihe da pajatadihe Jevangelije kahtes matknikas Emmausaha, sidä jäl'ghe kaik mändihe Sionale, kus oli ehtloičend da lugihe Jevangelije[14]. Jäl'ghe nece ijerusalimskan jäl'genduz oli ozutadud Sv'atogrobskan Tipikonas, miččes amuine öloičend zavodihe völ aigemba — päivän ühesandel časul, а jumalanloičendaha mülüiba kut konstantinopolin verod, muga i uden palestitatn verod[35][36].

Konstantinopolin vero

Konstantinopoliš Äipäiv ezmäi kaiked oli öloičend, miččehe mülüiba Pühä Kirjutesen lugemižed, Valatuz da Jevharistii. No Pühä Sofian jumalanpertin äipäivän loičendas tarkkohtaižed kirjutesed jo mülüdas ikonoborčeskan aigan jäl'ghe. Suren jumalanpertin Tipikonan mödhe, äipäivän öloičend oli Pühä sobatan ehtal da sihe völ mülüi Valatuz, no lapsiden valatuz oli edel, Lazar'an sobatal. Jumalanloičend zavodihe antifonoil, sidä jäl'ghe oli tulend Jevangelijanke, miččiden jäl'ghe zavodihe Vanhan Zavetan lugemine. Ierusaliman veros om 12 lugemišt, a Suren jumalanpertin Tipikon lugeb 15 paremijad. Niiden üks' pala om ozutadud eriži: miččiden-se lugemižen jäl'ghe oliba prokimnad, a ezmäine, toine da jäl'gmäine peremijad oliba ühtenzoitud patriarhan valatusen azjtegoidenke, mitte sirdihe baptisterijaha, tegi Valatusen da sidä jäl'ghe pörzihe tagaze uziden valanuzidenke jumalanpert'he[34][36].

Kuni kuluiba peremijad, patriarh peresobihe vauktoihe sädoihe, pühäti vet da jelejad, valati uskolijoid da ühtes heidenke pörzihe jumalanpertihe, miččes lopihe jäl'gmäine paremii. Sidä jäl'ghe zavodihe ven.: "Елицы во Христа крестистеся"-pajatand, miččen jäl'ghe lugii lugi Apostol Rimalaižile Kirjutesespäi, а jogapäiväližen alliluiarijan sijas pajatadihe ven.: Воскресни, Боже…", mitte oli ühtenzoitud Eläbzoitusen da Valatusen temoidenke. Matvejan Jevangelijan lugemižen jäl'ghe jatksihe Božestvennii liturgii[34].

Homendezloičendas Äipäivän Suren jumalanpertin Tipikonas om kirjutadud lühüdas: sihe mülüb antifonad narteksas, jumalanpert'he tulend, kaiken tvarin painastuses troparin pajatand, Vavilonan otrokoiden pajo da sidä jäl'ghe pühäpäiväline ven.: "Днесь спасение миру…"-tropar'. Homwndezloičendad jäl'ghe papišt mäni patriarhan rezidencijaha hristosovanijan da Grigorii Bogoslovan ezmäižen äipäivän sanan kundelmahan täht. Sidä jäl'ghe möst oli praznikan Liturgii Pühä Sofian jumalanpertiš, miččehe ühtni imperator. Služban lopus patriarh pani imperatoran pähä koronan, mil todišti vai udišti hänen valdoiktuded. Čin erigoičihe äipäivän antifonoil, Trisv'atovan vajehtusel ven.: "Елицы во Христа…", Psalman 117 prokimnal, Apostolal Dejanijoišpäi, Psalman 101 alliluiarijal da Ioannan Jevangelijan Ezisanoiden lugemižel. Heruvimoiden pajo pajatadihe koume kerdad, a liturgijan lopus oliba imperatoran lahjoiden andand, anafora, pričaščenii, papišton praznikištund da praznikan lop patriarhijas[37][34].

Ezmäižen tuhandesen lopuks Konstantinopoliš ühtel aigal kafedraližen tradicijanke, levenzoitihe "sv'atogradcan čin", miččen pohjas om Studiiskan (ven.) (vep. monahoiden käskkirj, mitte om Konstantinopolin da Palestinan monahoiden veroiden ühtenzoituz. Sen pohjas oma Palestinan časoslov (päivän vajehtamatomad loičendoiden tekstad), Ierusaliman Psaltir', mitte om jagadud kaks'kümnehe kafizmaha, da völ gimnografii — kanonad da stihirad, miččed sünduiba Palestinas voz'sadoiden VII—VIII aigan. Biblijan lugemižiden sistem, da völ loičendad Božestvenii liturgijan da toižiden činoiden täht neciš veros oli ühteitte, mitte i kafedraližes Konstantinopolin jumalanloičendas. Valatust Äipäivän necen käskkirjan mödhe ei olend[1].

Studiiskan monastirin "Ipotiposisan" mödhe (842 voz'), Äipäivän homendezloičend zavodihe ön keskaigal: vellid noustatadihe, i kaik kerazihesoiš jumalanpertin pertedeses. Jäl'ghe jumalanpert'he tulendad, kadenijad da äipäivän tropar'ad oli Äipäivän kanon biblijan pajoidenke, Grigorii Bogoslovan ezmäižen äipäivän sanan lugemine, ven.: "Воскресение Христово видевше"-kondakan pajatand da 50-nden psalman pajatand. Homendezloičend lopihe äipäivän tervehtoitandal, miččehe ühtniba kaik monahad, a lopus lugihe Ioann Zlatoustan äipäivän sana da tegihe blaslovind. Liturgijal "Ipotiposis" käsked äipäivän antifonoid. Nece-ki järgenduz om i voden 1034 Studiisko-Aleksejevskan Tipikonas[35][38].

Äipäivän služb voz'sadalpäi XI

Ezmäine äipäivän öloičend

Ezmäižehe äipäivän öloičendaha, mitte mülüb Pühä sobataha, mülüb praznikehtloičend, miččes om 15 paremijad. Jäl'ghe Vanhan Zavetan lugemižid pajatase ven.: "Елицы во Христа крестистеся"-pajo, lugese apostol, sidä jäl'ghe pajatase ven.: "Воскресни Боже, суди земли"-pajo. Sidä aigal služba tegese praznikaližeks, praktikal necel aigal sädod vajehtasoiš vauktoikš. Edemba lugese Jevangelije angelan tulendas pal'has grobas, ierusalimine heruvimoiden pajo ven.: "Да молчит всякая плоть человеча" da sen jäl'ghe Suren Vasilian Liturgii. Pričaščenijan jäl'ghe om leibän da vinan söndan täht blaslovenii, mitte pidab tehta ani jumalanpertiš, miččes velliden jouk jab Dejanijoiden Kirjad kundelmaha. Möhembaižes jumalanloičendan praktikas ehtloičendad da Pühä sobatan liturgijad kaikjal mänetadas homendesel, a Pühä sobatan kanonan pajatand apostoloiden Dejanijoiden lugemiženke sirdäse ehtaks i se näguse jo kut vaumičend äipäivän homendezloičendaha[1][39].

Ön homendezloičend da Liturgii

Läz kesköd zavodiše ristastund (ven.) (vep..

Ortodoksižed pühämehed koume kerdad pajatadas Äipäivän tropar': ven.: "Христос воскресе из мертвых, смертию смерть поправ и сущим во гробех живот даровав" ("Христос восстал из мёртвых, Своею смертью победив смерть, и пребывающим в могилах подарив жизнь")

Grekan praktikas sidä edel mäneb äipäivän lämoin vero: pühäkodiš heittas lämoi, pühämez'lähteb altarišpäi viritadud tohudenke, miččespäi viritadas tohuded kaik uskolijad jumalanpertiš; nece azj jatktase 7-ndel Jevangelijan stihiran pajatandal da pajol ven.: "Приидите, приимите свет"[40]. Venälaižes veros sen sijas pühämez' koume kerdad mäneb ümbri prestolad äipäivän trisvečnikanke da kadilanke stihiran ven.: "Воскресение Твое, Христе Спасе" pajatandanke, sidä jäl'ghe ristastund fonarinke, prestoltagaižen ristanke, Bogorodican obrazanke, horugv'amidenke, Jevangelijanke da Hristan Eläbzoitusen obrazanke lähteb jumalanpertišpäi da mäneb ümbri pühäkodiš. A Grecijan veros mäneb eriži tehtud tahonnoks, kus lugese Markan Jevangelije 16:1-8[41]. Äipäivän homendezloičend kaikiš vizantijan monahoiden veron käskkirjoiš mülüti velliden keradusen jumalankodin pertedeses, altarin, jumalanpertin da pertedesen každenijan, prazniktulendan jumalanpert'he, äipäivän tropar'an psalmoiden 67 da 117 runoiden pajatandan — toižikš sanuda äipäivän augotiž -, Äipäivän kanon jektenijoidenke, lühüdpajatandan da pühälugemiženke stihiroiden lugendan, hristosovanii da služban lop. Praznikan päpajo om äipäivän tropar', mitte toštase äi kerdoid:

«Христос воскресе из мертвых, смертию смерть поправ, и сущим во гробех живот даровав»

— [40]

Äipäivän ven.: "Воскресения день"-kanonan avtoraks tobjimalaz nimitadas Ioann Monahale, kudambad nimitadas völ Ioann Damaskinaks[1]. Kanonan tekstas oliba ottud sanad pähätajan Grigorii Bogoslovan äipäivän sanoišpäi da äjad all'uzijad Vanhan Zavetan Pühä sobatan lugemižile. Kanonan koumanden pajon jäl'ghe kaikiš käskkirjoiš om Äipäivän ipakoi, kudenden jäl'ghe — kondak ikosomanke, а uhesanden pajon jäl'ghe — eksapostilarii[40].

Äipäivän "Pühä Äipäiv meile ozutase"-stihiras, kut i kanonas oma citatad Grigorii Bogoslovan sanoišpäi. Sidä jäl'ghe om ühthine hristosovanii. Lopiše homendezloičend äipäivän sanoiden lugendal, paksumba ven.: "Слова огласительного на Святую Пасху", mitte kirjutadas Ioann Zlatoustale[40].

Äipäivän augotišen aigan ezmäižen kerdan kuluba tervehsanad ven.: "Христос воскресе!", miččen vastha rahvahaz sanub: ven.: "Воистину воскресе!". Sidä jäl'ghe nene tervehsanad äi kerdad toštasoiš äipäivän služboiden aigan[1].

Časud da liturgii nügügläižes praktikas oma homendezloičendad jäl'ghe keskustata; liturgii, kut i kaik Äipäivän da Pühä sedmican službad mäneb avaitud carin uksidenke, a Äipäivän ezmäižel päiväl pühätadas artos. Venälaižes veros äipäivän liturgijan aigan lugedas Jevangelije erazvuiččil kelil; Grecijan praktikas mugoine lugend sirdäse Äipäivän ezmäižen päivän ehtloičendale, mitte mäneb ei ehtal, keskpäivän aigan[1].

Äipäivän časuiš Studiiskan da Ierusalimskan käskkirjoiš ei ole psalmoid, ned oma kuti äipäivän pajoiden lühüd korpus[40]. Liturgijal kaik käskkirjad käsktas antifonan "Елицы во Христа крестистеся"-antifonan, a biblijan lugemižed kožudas Suren jumalanpertin Tipikonan jäl'gendusele[1].

Äipäivän ehtloičend

Ehtloičend Äipäivän päiväl, kut i homendezloičend, zavodiše äikerdaižespäi äipäivän tropar'an pajatandaspäi (toižikš sanuda äipäivän augotuž). Sidä jäl'ghe om mirnaja ektenija, ven.: Господи, воззвах" stihiroidenke, ven.: "Свете Тихий", tulend Jevangelijanke, prokimen, Jevangelijan Ioannan mödhe lugemine altarišpäi, ektenii, ven.: "Сподоби, Господи", Äipäivän stihirad da blaslovind[1].

Päivlaskmal

Riman veros Äipäiv ezmäi oli sidotud öloičendanke sobatan ehtaspäi pühäpäivän homendesehesai vai ökeskaigahasai. Äipäivän službal lugetihe Vanhan Zavetan palad, sidä aigan baptisterijas pidetihe valatusen. Voz'sadan IV lopuks, voib olda, oli äipäivän tohuden pühätoitandan vero, miččen viritamižespäi da diakonan äipäivän pühävestin ezitandaspäi zavodihe praznuičemine. Voz'sadalpäi VI Äipäivän homendesel Rimas oli messa.

Arhijepiskop Pavel Pecci zavodib Lämoin Liturgijan ven.: Непорочного Зачатия-jumalanpertin tanhal Moskvas

Katehumenatan heitändan jäl'ghe valatusen vero kadoi službaspäi, vigilii zavodiškanzihe sobatan lopus, da enamba sihe ühtniba klirikad da monahad. Uskolijad praznuičiba Äipäivän pühäpäivän homendezloičendal da messal.

Amuižen äipäivän öloičendan pördutamine sobatalpäi pühäpäiväle öks Rimsko-katoližes Jumalanpertiš zavodihe völ II Vatikanan soborahasai liturgijan sirdändan aktivistoiden abul[42][43]. Vodel 1956 om paindudPühä nedalin čin (latin.: Ordo Hebdomadae Sanctae instauratus), mitte om mülütadud Missalaha vodel 1962.[44] II Vatikanan soboran jäl'ghe reform jatksihe da lopihe Pühä Äipäivän Tridenstvijan praznuičendan ühthižiden normiden tegemižel (latin.: Sacrum Triduum Paschale)[45][46].

Bdenii (vigilija) avaidase Lämoin Liturgijal, se-žo om lampoiden služb (latin.: lucernarium).Jumalanpertin tanhal viritadas pažagan, miččespäi virirtase äipäivän tohuz' (pashal). Jäl'ghe sidä pimedas jumalanpertiš todud pashalaspäi viritadas tohuded kaik jumalanpertin tulijad da ezitadas Äipäivän tulendad (Exsultet-pajatand).

«Да ликуют сонмы ангелов в небе, да ликуют силы небесные, и да возвестит труба спасения победу столь славного Царя! Да радуется земля, озаряемая столь дивным светом, и, наполняемый сиянием вечного Царя, весь мир да познает своё избавление от мрака! Да веселится и Матерь Церковь, украшенная блистанием света! И да исполнится это место великого гласа людского.

Посему и вы, возлюбленные братья и сёстры, представ перед чудесным сиянием этого света, призывайте вместе со мною милосердие Всемогущего Бога, чтобы Он, удостоивший меня незаслуженно быть в числе Его служителей, наполнил меня сиянием Своего света и сподобил воспеть славу этой свечи.

(С. Господь с вами. Н. И со духом твоим.)

С. Вознесём сердца. Н. Возносим ко Господу. С. Возблагодарим Господа Бога нашего. Н. Достойно это и праведно.

Воистину достойно и праведно всем сердцем и душой многогласно славить невидимого Бога Отца Всемогущего и Его Единородного Сына Господа нашего Иисуса Христа; Он за нас предвечному Отцу заплатил долг Адама и Своею Кровью милостиво изгладил начертание древней вины.

Ибо ныне — пасхальные торжества, когда совершается заклание истинного Агнца, и Его кровь освящает двери верных.

Это ночь, в которую некогда отцов наших, сынов Израиля, Ты вывел из Египта и перевёл через Красное море сухими стопами. Это ночь, когда тьму греховную рассеял столп света. Это ночь, которая ныне во всём мире верующих во Христа, освобождённых от мирских пороков и тьмы греховной, возвращает к благодати и собирает в общение святых. Это ночь, когда, разрушив узы смерти, Христос от ада взошёл победителем.

Ибо тщетным было бы наше рождение, если бы Он не искупил нас! О, сколь чудесно Твоей милости о нас благоволение! О, сколь неизреченно богатство любви: ради искупления раба, Ты предал Сына! О воистину необходимый грех Адама, который изглажен смертью Христа! О счастливая вина, заслужившая столь славного Искупителя! О воистину блаженная ночь — та единственная, что удостоилась знать время и час, когда Христос воскрес от ада!

Это ночь, о которой написано: и ночь будет светла как день; и ночь — свет мой в ликование мне. Освящение этой ночи изгоняет зло, смывает вину, возвращает падшим невинность и унывающим радость, изгоняет вражду, рождает согласие и покоряет всякую власть.

По благодати этой ночи прими, Отче Святой, вечернюю жертву хваления, которую в торжественном приношении этой свечи — плода трудов пчелиного роя — совершает руками Твоих служителей святая Церковь.

Но теперь мы знаем, что возвещает эта свеча, которая пылает огнём во славу Божию; и её сияние не угасает, хотя её пламя разделяется, раздавая свет. Его питает тающий воск, который дала мать-пчела для создания этого драгоценного светильника. О воистину блаженная ночь, в которой соединяется земное с небесным, человеческое с Божественным!

Итак, мы молим Тебя, Господи, пусть эта свеча, освящённая во славу имени Твоего, продолжает гореть не угасая, чтобы рассеять мрак этой ночи. И пусть она, принятая, как приятное благоухание, соединится с небесными светилами.

Пусть её пламя сияет до той поры, когда его встретит Утренний Свет, Солнце незакатное — Христос, Сын Твой, Который, взойдя от ада, озарил Своим мирным светом человеческий род и живёт и царствует во веки веков. Аминь.»

— Exsultet-tekst

Sidä jäl'ghe mäneb Sanan Liturgii: Vanhan da Uden Zavetoiden lugemine, sen lugus Lopun-kirjan 14 palaspäi. Lugendan jäl'ghe om Valatuz vai valatuzveroiden uzištuz, sidä jäl'ghe äipäivän messa, mitte lopiše ön keksaigaks vai aigemba[47].

Homendesel mäneb homendezloičend (latin.: Laudes), sen jäl'ghe — pühäpäiväline messa[46].

Äipäivän verod

Rahvahaližes veros Äipäivänke om sidotud ei vaiše ühtnend jumalanloičendoihe, no i vaimičend da sönd prazniksöndad: kuličid, pashad, munid[48]. Äipäiväližen söndan todas jumalanpertihe pühätandan täht; käskkirjan mödhe, pühätandan pidetas jäl'ghe äipäivän Liturgijad, no praktikal voib olda Pühä sobatal[1].

Mugomad verod levenzoitasoiš hristianalaižiš maiš. Praznikan päazjaks jab Hristos Eläbzoitusen johtutez erzvuiččiden uden elon da mirun simvoloiden päliči. Hot' praznik kožub kulinarijan palas (erileibän da mujutadud muniden sönd), sen praznuičendan formad erigoičesoiš erazvuiččil rahvahil da konfessijoil. Ühthižed oma tervehsanad ven.: "Христос воскрес — Воистину воскрес"![49].

Ozatelend Äipäiv-praznikanke

Rahvahaližed verod ortodoksižiš maiš

Venämal, Belorusijas, Ukrainal da toižiš maiš päivnouzmslav'analaižes alovehes södas kuličid, pashan saguišpäi da mujutadud munad. Äipäivän söndan pühätand tobjimalaz om jumalanpertiš, paksumba Pühä sobatal vai äipäivän liturgijan jäl'ghe. Erasiš regionoiš kävutadas munad vändoiš, vajehtasoiš lahjoil da äipäivän tervehsanoil[50].

Grecijas da toižiš Balkanan maiš mugažo mujutadas munad, pašttas äipäivän leibäd da vaumitadas lihasömišt[51].

Rahvahaližed verod päivlaskmaižiš hristianalaižiš maiš

Francias, Italias, Ispanias, Portugalias da toižiš katoližiš maiš Äipäivän om rahvahan joukgulendad. Erasiš tahoiš mänetadas astundad, miččiden ühtnikad kanttas käzil Hristan, Bogorodican da Pühämehiden kuvad, da tehtas Strast'nedalin azjtegoiden teatrozutelused. Äjiš regionoiš kaičese vero lahjoita šokoladmunad, äipäiväližid jänoid da keväden da uzištusen simvolad. Ispanias da Italias pašttas erilaižen äipäiväližen leibän. Kävutoitas ühthižed pühästolad[49].

Protestanskijoiš maiš äipäiväližil veroil om kanzaline znamoičend. Germanias, Velikobritanias, Amerikas da Skandinavias levedas küvutoitas dekorativižed munad, äipäivän puzuižed, lapsiden muniden ecindvändod[52].

Nügüdläižed formad

Voz'sadoil XX da XXI äipäivän verod saiba kul'turižen da kundaližen ližamäričusen. Jumalanloičendanke ühtes, päsijal oma kanzaližed keradused, hüväntegii akcijad, festivalid, lidnalaižed astundad da kundaližen ümbrišton čomitand. Äjiden mehiden täht, kudambad ei kävutagoi jumalanpertin verod, äipäivän praznikad om školpästusiden, turizman da kulinarižiden praktikoiden aig.

Homaičendad

  1. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 Неклюдов, К. В.; свящ. Желтов, М.; Петров, А. Е.; Ткаченко, А. А. Пасха // Православная энциклопедия. — 2019. — Т. 54. — С. 695–731.
  2. ↑ 1 2 3 4 Мелитон Сардийский. О Пасхе / / пер. с греч. А.Г. Дунаева. — Мелитон Сардийский. О Пасхе. — СПб.: Алетейя, 1999. — С. 520—694..
  3. ↑ 1 2 Иустин Философ. Диалог с Трифоном иудеем. — пер. и коммент.. — М., 1995.
  4. ↑ 1 2 Аполлинарий Иерапольский. Фрагменты. — Патристика и богословие ранней Церкви. — 2003.
  5. ↑ Послание к Диогнету.
  6. ↑ van Haelst, J. Catalogue des papyrus littéraires juifs et chrétiens(fr.). — Paris, 1976.
  7. ↑ Псевдо-Ипполит. На святую Пасху. — Сочинения древнехристианских авторов. — М., 2000.
  8. ↑ Guerrier, L. Le Testament en Galilée de Notre-Seigneur Jésus-Christ(fr.). — Paris, 1913.
  9. ↑ Ириней Лионский. Письмо к Виктору Римскому. — Церковная история Евсевия Кесарийского. Кн. V. — М., 2010.
  10. ↑ 1 2 3 Евсевий Кесарийский. Церковная история / Ввод. ст., коммент. И.В. Кривушина. — СПб.: «Изд. Олега Абышко», 2013.
  11. ↑ Дидаскалия, т. е. кафолическое учение двенадцати апостолов и святых учеников нашего Спасителя. — Томск, 1913.
  12. ↑ Книга I, Церковная история - Сократ Схоластик. Православный портал «Азбука веры». Дата обращения: 3 sulakud 2026.
  13. ↑ 1 2 3 Паломничество по Святым местам конца IV века. — Православный палестинский сборник. Вып. 20. — СПб., 1889.
  14. ↑ 1 2 3 4 5 6 Renoux, Ch. Lectionnaire arménien de Jérusalem(fr.). — Turnhout, 1971. — Т. 1.
  15. ↑ 1 2 Talley, Th. The Origins of the Liturgical Year (angl.). — New York, 1986.
  16. ↑ Schmitz, P. Die Taufpraxis der Alten Kirche(saks.). — 1975.
  17. ↑ Кирилл Иерусалимский. Поучения огласительные и тайноводственные. — М., 1991.
  18. ↑ Renoux, Ch. Lectionnaire arménien de Jérusalem(fr.). — Turnhout, 1971. — Т. 2.
  19. ↑ Паломничество Эгерии. — Паломничества раннехристианского Востока. — М., 2000.
  20. ↑ Исихий Иерусалимский. Пасхальные гомилии(fr.). — Homélies pascales: Cinq homélies inédites / ed. M. Aubineau. — Paris, 1972.
  21. ↑ 1 2 Petros Chrysologos. Collectio sermonum(latin.). — Corpus Christianorum. Series Latina. — Turnhout, 1981. — Т. 24A.
  22. ↑ Мелитон Сардийский. О Пасхе. — Мелитон Сардийский. О Пасхе / пер. и коммент.. — М., 1979.
  23. ↑ Ориген. Sur la Pâque(fr.). — Paris, 1979.
  24. ↑ 1 2 3 Григорий Богослов. Слово 45, на Святую Пасху. — Творения : в 2 томах / свт. Григорий Богослов, архиеп. Константинопольский. — М., 2007.
  25. ↑ Григорий Нисский. 8 // Слова на Святую Пасху. — Творения святого Григория Нисского.. — М., 1871. — С. 26–91.
  26. ↑ Кирилл Александрийский. Epistulae paschales (др.-греч.). — Patrologia Graeca. — Т. 77.
  27. ↑ Блаженный Августин. Пять пасхальных проповедей - П.С. Озерский, С.А. Степанцов. Православный портал «Азбука веры». Дата обращения: 6 sulakud 2026.
  28. ↑ Gaudentius. Tractatus Paschales(latin.). — Corpus Scriptorum Ecclesiasticorum Latinorum. — Wien, 1936. — Т. 68. — С. 18–101.
  29. ↑ Zeno Veronensis. Пасхальные проповеди(latin.). — Corpus Christianorum. Series Latina. — Turnhout, 1971. — Т. 22.
  30. ↑ Coelius Sedulius. Carmen Paschale; Opus Paschale(latin.). — Sedulii Opera omnia. — Wien, 1885. — Т. 1. — С. 1–303.
  31. ↑ Leo Magnus. Пасхальные проповеди(latin.). — Patrologia Latina. — Т. 54.
  32. ↑ Tarchnischvili, M. Grand Lectionnaire de l’Église de Jérusalem(fr.). — Turnhout, 1959–1960.
  33. ↑ McGuckin, J. A. St. Gregory of Nazianzus: An Intellectual Biography (angl.). — Crestwood (NY), 2001.
  34. ↑ 1 2 3 4 Mateos, J. Le Typicon de la Grande Église(fr.). — Roma, 1962. — Т. 2.
  35. ↑ 1 2 Дмитриевский, А. А. Богослужение Страстной и Пасхальной седмиц во св. Иерусалиме IX–X в.. — Казань, 1894.
  36. ↑ 1 2 Дмитриевский, А. А. Древнейшие патриаршие Типиконы: Святогробский Иерусалимский и Великой Константинопольской церкви. — Киев, 1907.
  37. ↑ Bertonière, G. The Historical Development of the Easter Vigil and Related Services in the Greek Church (angl.). — Roma, 1972.
  38. ↑ Пентковский, А. М. Студийско-Алексеевский Типикон 1034 года. — М., 2001.
  39. ↑ Служба в Светлое Христово Воскресение. Православный портал «Азбука веры». Дата обращения: 6 sulakud 2026.
  40. ↑ 1 2 3 4 5 Bertonière G. The Historical Development of the Easter Vigil and Related Services in the Greek Church (angl.). — Rome: Pontificium Institutum Studiorum Orientalium, 1972.
  41. ↑ Дмитриевский А. А. Богослужение Страстной и Пасхальной седмиц во св. Иерусалиме IX–X в.. — Казань, 1894.
  42. ↑ Acta Apostolicae Sedis(latin.). — 1951. — Vol. 43. — P. 128–137.
  43. ↑ Acta Apostolicae Sedis(latin.). — 1955. — Vol. 47. — P. 838–847.
  44. ↑ Ordo Hebdomadae Sanctae instauratus(latin.). — Roma, 1956.
  45. ↑ Sacrosanctum Concilium; Missale Romanum (postconciliarum editiones)(latin.).
  46. ↑ 1 2 Missale Romanum(latin.). — 1970.
  47. ↑ Пасха Светлое Христово Воскресение – Литургическая Тетрадка - Библиотека Конгрегации Кларетинов. claret.ru. Дата обращения: 6 sulakud 2026.
  48. ↑ Агапкина Т. А., Белова О. В. Пасхальные яйца в обрядности и фольклоре славян. — Москва, 2011.
  49. ↑ 1 2 Easter - ReligionFacts (англ.). Дата обращения: 6 sulakud 2026.
  50. ↑ Easter traditions around the world (англ.). Дата обращения: 6 sulakud 2026.
  51. ↑ Greek Orthodox Easter: Religious Traditions, Customs and Food Habits (англ.). Дата обращения: 6 sulakud 2026.
  52. ↑ Easter traditions around the world a comparison of Europe and the United States (англ.). Дата обращения: 6 sulakud 2026.
Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Äipäiv&oldid=523849"