Maidnedal'

Prezidentan kirjišton B.N. Jel'cinan nimel materialad

Neciš kirjuteses om kävutoitud materialad Prezidentan B.N. Jel'cinan nimen kirjišton fondaspäi

К материалам

Maidnedal'
Tip	Rahvahan-hristianine
Toižin	Maidnedal'
Mugažo	Sagudsedmic
Znamoičend	tal'ven kaimdand
Praznuitas	päivnouzman slavilaižil
aigal	ezmärgespäi jäl'ges Lihapühäpanomad
lophusai	Prostindpühäpäiv
Päiv	kahesanz' nedel' edel Äipäiväd
Vodel 2025	с 11 uhokud (24. uhokud) по 17 uhokud (2. keväz'kud)
Vodel 2026	с 3 uhokud (16. uhokud) по 9 uhokud (22. uhokud)
Vodel 2027	с 23 uhokud (8. keväz'kud) по 1 keväz'kud (14. keväz'kud)
Praznuičend	rahvahan gul'bišč
Tradicijad	paštta kürzid, sirnikoid, täputada varenikoid, kävelta adivoihe, katta stolan, huzaita reguzil, kävelta kulikoile, poltta veropölgöitimen
Om sidotud	Suren pühänke
Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Maidnedal' (ven.: Ма́сленица) — rahvahan keväz'praznik päivnouzman slavilaižil. Se praznuitas jäl'gmäižel nedalil edel Sur't pühäd, om pühäkodin kalendarin Sagudnedalin pojav. Om Razvakahan tožnargen da karnavalan pojav, miččid praznuitas katoližiš da protestantižiš maiš. Maidnedalin veroiš kaičihe erased hristanedeližed elementad.

Maidnedalin päivmär vajehtase kaikuččen voden, se rippub Äipäivän praznuičendaspäi. Vodel 2026 Maidnedal' zavodiše 16. uhokud i lopiše 22. uhokud.

Tradicionaližed sömižed venälaižil — kürzad, belorusoil da ukrainalaižil — varenikad da sirnikad. Ukrainan da belorussijan rahvahan kul'turas om ustavzoitandvero vändformas neniden prihoiden da neiččiden täht, ked ei olgoi nainu vai mehel — kolodka.

Nügüdläižes aigas Maidnedalin päverod oma rahvahan gul'bišč da pölgöitimen poltand.

Znamoičend

Maidnedal' tradicionaližes venän kul'turas znamoičeb uziden manradoiden voden augotišt. Necen aigan vero om sidotud kahten temanke: satuz (manradon, ližadamižen, naindan temad) da ezitatoiden mušteltand (eläbid da kolnuzid).

Sikš ku Maidnedal' om siloi-žo konz Sagudnedal' ortodoksižen pühäkodin kalendarin mödhe, ilotuz om kel'tüd Suren pühän aigan.

Nedalin lopuks praznikmel' kazvoi. Ezmäižil päivil vaumištadihe verovändoihe da ilotusihe, miččed zavodihe nellänz'päiväspäi, konz tuli "Leved Maidnedal'".

Rahvahan gul'bišč Maidnedalin aigan Piteriš Admiralteiskaja-avoirdal. K. J. Makovskii, 1869.

Maidnedalin pätem, Vladimir Proppan melen mödhe, om vägev ma, mitte om sidotud ezitatoiden mušteldandanke, lahjoiden vajehtusenke, ližadamiženke da naindanke. Maidnedalin verod ühtenzoitaba ičesaze nenid motivoid. XXI voz'sadan augotišeks kaičihe vaiše erased verod, i praznuičendan pätegendan oli tundištadas erasidenke tradicijoidenke. Jogapäiväližes elos kaičihe mugomad tradicijad, kut kävelta adivoihe da söda kürzid, a mugažo pakita prostindad toine toižel prostindpühäpäivän.

Nügüdläižen fol'kloran tundijan A. B. Morozan melen mödhe ei ole süid sanuda, miše Maidnedal'-praznikal om pahauskondan sündund. Maidnedalin veroil oma toižed znamoičendad, mi taričeb pühäkodi. Suren pühän aigan oma sömpidätused, sikš edel pühäd pidab sötta ližaks. Maidnedalin pahauskondan pävero — pölgöitimen tegend da poltand. No nece pölgöitim nikonz ei olend idolan, a necil verol oma vändjured.

Verod

Muštmižiden verod

Maidnedalin täht oma tipiližed erased muštmižiden verod. Rahvahan kalendarin mödhe kolnuziden keväz'muštpäiväl polttas nodjoid, södas kürzid, kävudas kaumoile, sätas kulikoikš i polttas pölgötim. A pühäkalendarin mödhe necen päivän täht om koume vanhembiden sobatad, konz mušteltas kolijoid.

Kürzad da toižed sömižed

Endevanhoiš aigoiš ristitud uskoiba, miše kolnuded oldes mal voiba painastada vägevaha maha. Kürzad oliba muštmižsömižen, niid ottihe kaumoile vai pandihe iknoile kolnuziden täht, miše sada abud manradoiš. Kürzid anttihe gollile i södihe niid kolnuziden muštoks. Maidnedalin jäl'gmäižen päivän — prostindpühäpäivän — kävuiba kaumoile "prostidamhas".

Sen-žo aigan kürzad oma endevanh sömine, sidä om kebnas tehta, se om razvakaz i sil voib teravas södas külläks. Kaik nened faktad tegeba kürzid praznikan päsömižeks. Sen ližaks pühäkodin kalendarin mödhe ei sa söda lihad Sagudnedalin aigan, nece sel'genzoitab azjan, mikš praznikstolal ei ole lihasömižid. Voib söda kalad, munid da maidsömižid.

Proppan melen mödhe ühtenzoitand Maidnedalihe om sidotud vägevan manke, nece voib olda uden voden jäl'gestusen, mitte praznuitihe keväz'kus vodehesai 1348. Magine uden voden ühtenzoitand kevädenke ei kadond praznikan sirdändanke. Sen ližaks sömižil adivoičetadihe eläbid heimolaižid. Ühthine sönd vahvištoiti socialižid kosketusid. Ližasönd da humaloičend mugažo heitiba etižid barjeroid kosketusiš eri-igähižiden mužikoiden da naižiden keskes.

F. V. Sičov. Kargud. 1911

Noriden ozatelend

Maidnedalin aigan sur' homaičuz anttas naindveroihe, mugažo nece om sajiden lopindaig. Veroid, miččed om omištadud norile, tehtas toižil-ki voz'aigoil (Äipäiväl, Ivanan da P'otran päivil). Al'bert Baiburinan melen mödhe nened verod abutaba ristituile hüväksida noriden ut statusad, а mugažo mülütada sajan kalendarin praznikoihe da rahvahan tradicijoihe.

Veroihe voib mülütada pohjoižvenälaine vjunišnik (ozatelendpajod noriden täht), celovnik (tulend noriden adivoihe, adivoičend da adivod tervehtoitaba nevestad), noren prihan huzaidand mägilpäi i anopen kürzad — konz nored tuleba akan venhembiden pert'he. Nored kävuiba adivoihe ristvanhembidennoks da toižiden heimolaižidennoks. Visit vanhembiden heimolaižidennoks mugažo voib sidoda Maidnedalin veronke — ezitatoiden mušteltandanke.

Ristituid, kudambad ei pidägoi veroid Maidnedalin aigan, simvoližesti ustavzoittas. Ozutesikš, ukrainalaižile da belorussialaižile neiččile da prihoile, ken ei lähtend mehele männudel vodel, riputadihe kolodkoid.

Kulikad da ilotused

Maidnedalin aigan sädand kulikoikš om praznikan znamasine vero, se kožub karnavaloihe. Venälaižiden da sovetskijoiden etnografoiden sanoiden mädhe sätihe živatoikš (hebo, kozl, härg, kondi, kana), pahoikš hengikš (lemboi, mechine, kikimor), kolijoikš (ded, mamš) vai verhikš (šläbaidai, gol'l', rauh mamš, mel'nicnik, čigan, turkalaine). Verod kulikoidenke oliba kut verhiden astund, mi johtuti haosad, mitte om tarbhaine mirun keväzližen udištamižen da uden kacundan täht. Maidnedalin päazjan oli pölgötimen poltand kut päzund vanhaspäi. Ozutesikš, pölgötimen päle pandihe vanhoid sobid.

F. V. Sičkov. Praznikilotuz

Mugažo Maidnedalin ilotused om sidotud lämoinke da pigudenke. Niihe mülüba nodjad, palai kezr, ajand vallastadud heboiš regel, huzaidand mägilpäi, čibud, horovodad, Maidnedalin pajoiden pajatand. Lidnan kul'turas oliba popul'arižed Maidnedalin balaganad, kondjiden ilod, nürkvoibud da voinvändod, mugoižed kut "lumesižen lidnan otand".

V. I. Surikov. Lumesižen lidnan otand. 1891

Ilotusiden sido vägevan manke om hauiktan vaihišton kal't. Huiktad ilotused da pajod, sanad, sädamine toižikš ristituikš vai živatoikš toba ristituile ilod, mitte tob elonsündundan väged.Maidnedalin fol'klorerotik vahvištoitab karnavalan haosad, se painastab vägevaha maha da živatoiden jagamižehe.

Maidnedalin mahapanend

Maidnedalin jäl'gmäižel päiväl tehtihe surid nodjoid. Nored käveliba ezitanhoidme, keraziba pädegid, barboid, toskeliba snapuid, — kaik nece paniba ühthe surehe kogoho i sütutiba. Lämoihe paksus tactihe jändusid da vanhoid kuluid (ozutesikš, venehid da puzuid): tarbhatomiden kaluiden poltand znamoiči prostindad männuden vodenke da uden voden vastust. Nodjoho pandihe ol'ged. Man elomištos ol'g oli sidotud juvänke da leibänke, sikš se kävutadihe veroiden aigan.

A. M. Vasnecov. Maidnedalin pölgötimen poltand XX voz'sadan augotišes

Maidnedalin mahapanend om popul'arine vero, se ühtenzoitab kolijoiden da satusen temad. Vero voib erineda regionoiš, rahvahil, no kaikjal tätüižele vai ristitule anttas Maidnedal'-nimi. Lopus tätüine rebitadihe paloikš i tactihe niid pöudodme. "Mahapanend" da rebitand paloikš oli nagrdes. Maidnedal' voi olda mužikan vai naižen.

Möhemba tuli pöl'götimen poltandan vero. Nodjon vai pölgötimen poltand znamoiči vanhan voden da tal'ven lähtendad, a lämoi da räk znamoičiba sündundad, päiväšt da lämäd.

Prostind

Pühäkodin vero pakita toine toižel prostindad andoi nimen Maidnedalin jäl'gmäižele päiväle — prostindpühäpäiv. Necil päiväl kaik ilotused lopihe i ristitud pakičiba prostindad. Kanznikad pakičiba prostindad kodiš. Oli vero, miččen mödhe mehel olijad tütrile lapsidenke pidi tulda tatannoks. Edel lähtendad kaik prostihe. Norembad kumartes pakičiba prostindad vanhembil, jäl'ges vanhembad norembil, i lähttes koume kerdad tervehtihe.

K. Križanovskii. Prostindpäiv manradnikan kanzas. XIX voz'sada

Istorijaližed lähtked

Ende Maidnedalin venälaižiš tradicijoiš starinoičiba verazmaižed, kudambad oleskeliba Moskvan sures valdkundas. Sigizmund Gerberštein (1526) tedotab, miše Suren pühän ezmäine nedal' "moskovitoil" om Syrna, mi znamoičeb "sagudeine" (latin.: caseacea), hö söba maidsömižid". Mugažo hän mülütab Maidnedalid praznikoihe, konz voib joda humaljomižid (saks.: Faschang).

Ričard Čensler (1553) kirjutab, miše jäl'gmäine nedal' edel Sur't pühäd nimitadas "voiližeks" (angl.: Butterweek), i "necil aigal hö nimidä ei sögoi paiči maidod da void. No minä meletan, miše nikus toižes mas ei jogoi humalad muga äjan"Ченслор Р..

Žak Maržeret (1606) starinoičeb Prostindpühäpävän polhe:

Tuleba toine toižehennoks, tervehtase, prostiše, ladiše, ku ken-ni abidoiči tošt sanal vai azjal; konz vasttase, — eskai hot' nikonz ende ei nähnugoi toine tošt, — eskai irdal tervehtoitaba toine tošt. Prosti mindai, ole hüvä, sanub üks'; Jumal prostib, sanub toine.

— ven.: «Состояние Российской державы и Великого княжества Московского», Maržeret

Adam Olearii (1647) johtutab Maidnedalin praznuičendas:

Suren pühän ezmäine nedal' nimatadas Maidnedalikš, konz hö ei sögoi lihad, kalad, vaiše söba void da munid, muga joba vodkad da olut, miše ei muštkoi ičtaze; nece kaik tob moralitomudehe, a ende äi oli rikondoid da tacindoid. Toižen nedalin hö eläba hilläšti, söba met da kazvmusid, joba vasad da vet, kävuba kül'betihe, pezeba edeližel nedalil sadud grähkid.

Maidnedal' Sovetskijan Sojuzan aigan

Okt'abr'skijan revol'ucijan jäl'ghe zavottihe heitta religiipraznikoid i vajehtada niid:

Vanhan Maidnedalin sijas ühtes gul'biščanke da humaloičendanke küläs tehtas Rusked Maidnedal' uziden veroiden mödhe.

— Rusked Maidnedal' // Izvestija. 14. tal'vkud vodel 1923.

No religiivastaine astund ei tulen mel'he rahvahale i praznik kadoi oficialižes kalendarišpäi voziden 1920 keskes.

Maidnedal' Belgorodas, 2015

Nimi Maidnedal' zavodiše pörttas tagaze voziden 1960 lopuspäi. Maidnedal' tegese lidnan praznikaks, mitte tehtas kul'turradnikad, kudambad praznikan vaumištandan aigan kävutaba vaumhid materialoid. Praznik tegese standartižeks kaikedme madme, paksus se vedetas sijaližiden eläjiden tradicijoiden vaste. Maidnedalin simvoloiden da tradicijoiden keskes tärged sija anttas päiväižele.

Enččen Sovetskijan Sojuzan Venämal

Ku aigemba Maidnedalin praznikad vaumičiba iče ühtnikad (tegiba pölgötimen, nodjan, poltiba sen, vaumičiba vändoid), ka lidnoiš praznikan täht programm vaumištadihe valdmehišton ohjandusel. Kundaližiš sijoiš, ezmäi kaiked lidnan puištoiš, tehtas jarmarkoid da konkursoid, adivoičetadas kürzil, polttas pölgötim. Pojavid praznikan scenarijoid kävutadas openduzerištoiš, kus lapsiden täht tehtas tematižid praznikoid.

Nügüdläižed praktikad ozutaba, miše paksumba pölgötim sobitadas naižeks i se polttas, i neciš veros ei ole "mahapanendan" processad. Kacmata sihe, miše Maidnedal' om ilotuzazjtego, simvolsido kaičese: pölgötimen polttand om sidotud tal'ven kaimdandanke, a nodjon läm' — lämän tulendanke da päiväiženke. Nügüdläižes Maidnedalin praznuičendas ladidas udessündutada tradicionaližid veroid.

Maidnedal' paksus praznuitas radkundoiš, om tradicii kävelta adivoihe.

"Kürziden indeks"

Tradicijan mödhe kanman Maidnedalid joukvestištos lugetas "kürziden indeks".

Uhokus vodel 2025 "Biznes FM" lugi, miše kesklugus Venämadme kürziden andmusen (südäimeta) maks oli läz 150 rubl'ad.

Uhokus vodel 2026 Rosstat lugi, miše sömtavarad kürziden vaumištandan täht kanzaks linneb 208,9 rubl'ad.

Muštatišed da primetad

• ven.: Не всё коту Масленица, будет и Великий пост.
• ven.: Не по все дни свадьба, не всегда коту Масленица.
• ven.: Пируй и гуляй баба на Масленице, а про пост вспоминай.
• ven.: Масленица объедуха, деньгам приберуха.
• ven.: Выпили пиво об Масленице, а с похмелья ломало после Радуницы.
• ven.: Масленица — семикова племянница.
• Mitte päiv Pühäpanoman, mugoine i Äipäiv.
• Pühäpanomas emägale ei sa verda magatta keskpäiväl.

Maidnedalin pojavad praznikad toižil rahvahil

• Lihapühäpanom — slavilaižed;
• Lihapühäpanom vai Fašank — čehad, slovakialaižed;
• Zapusti vai Ostatki — pol'akad;
• Kurentovanje — slovenialaižed;
• Sai pedajanke — slovenialaižed;
• Fašnik (horv.: Fašnik) — horvatialaižed;
• Zvončari — horvatialaižed;
• Bušojarš — šokci (horvatialaižed Vengrias);
• Poklade (serb.: Покладе) — serbialaižed;
• Vastlabji — danialaižed, norvegialaižed, pohjoižed germanialaižed, estilaižed, latvialaižed
• Fastnaht — suvigermanialaižed, avstralialaižed, šveicarialaižed
• Mardi Gra — franciankeližed jevropalaižed, amerikalaižed
• Razvakaz tožnarg — angliankeližed jevropalaižed, amerikalaižed, avstralialaižed
• Karnaval — päivlaskman hristialaižed
• Bun Barekendan — armenialaižed
• Užgavenes — litvalaižed
• Meteni — latvialaižed
• Apokries — grekalaižed
• Laskiainen — suomalaižed

Maidnedal' taidehes

• ven.: «Не всё коту масленица» — Aleksandr Ostrovskijan pjes (1871);
• ven.: «Ишь ты, Масленица!» — ohjandajan Robert Saak'ancan pirttud mul'tfilm (1985);
• ven.: «Сибирский цирюльник» — ohjandajan Nikita Mihalkovan taidehfil'm (1998). Maidnedalin praznuičendan oteg Venämal vodel 1885;
• ven.: «Февраль. Масленица» — «Времена года» — P'otr Čaikovskijan fortepainoncikl;
• ven.: «Проводы Масленицы» — N. A. Rimskii-Korsakovan operan pala ven.: «Снегурочка»;
• ven.: Народные гулянья на Масленой — Igor' Stravinskijan baletan kuva ven.: «Петрушка»;
• ven.: «Масленица» — Boris Kustodijevan kuva (1916);
• ven.: «Взятие снежного городка» — Vasilii Surikovan kuva (1891).

Homaičendad

Literatur

• Байбурин А.К. Ритуал в традиционной культуре. — СПб., 1993.
• Бахтин М. Творчество Франсуа Рабле и народная культура Средневековья и Ренессанса. — М.: Худ. лит., 1990.
• Виноградова Л.Н. Зимняя календарная поэзия западных и восточных славян. — М., 1982.
• Ивлева Л.М. Ряженье в русской традиционной культуре. — СПб., 1994.
• Пропп В.Я. Проблемы комизма и смеха. — Л., 1976.
• Пропп В.Я. Русские аграрные праздники. — Л., 1963.
• Толстая С.М. Полесский народный календарь. — М., 2005.
• Славянские древности. Этнолингвистический словар. В 5 т. Т.3.ь. — М., 2004. — 194 – 199 с.
• Некрылова А.Ф. Русские народные городские праздники, увеселения и зрелища. — Л., 1988.
• Шангина И.И, Некрылова А.Ф. Русские праздники. — СПб., 2015.