Vederistmäd

Рувики-späi
Kodvdud kirjutez
Vederistmäd, Bogojavlenii
«Jumalan valatuz» (jumalaine, voz'sada XVI)
«Jumalan valatuz» (jumalaine, voz'sada XVI)
Tip Ortodoksine uskond
Oficialižesti cerk.-slav. Кр҃ще́нїе гдⷭ҇а бг҃а и҆ сп҃са на́шегѡ і҆и҃са хрⷭ҇та̀
Om tehtud Iisus Hristan valatusen Ioann Valatajal Iordan-jodes muštoks
Praznuitas ortodoksižin jumalanpertiden enambištos
Päiv ortodoksižes uskondas — 6. vilukud (19. vilukud) Julianan kalendarin mödhe[1] vai 6. vilukud uden julianan kalendarin mödhe[2]; Rimsko-katoližes jumalanpertiš om pühäpäivän jäl'ges 6. vilukud; endevanhoiš päivnouzman polen jumalanpertiš — 6. vilukud
Praznuičend jumalan loičend
Tradicijad veden riständ
Логотип РУВИКИ.Медиа Mediafailad RUWIKI-tedoiš

Vederistmäd (ven.: Креще́ние Госпо́дне cerk.-slav. Кр҃ще́нїе гдⷭ҇а бг҃а и҆ сп҃са на́шегѡ і҆и҃са хрⷭ҇та̀) — üks' kaks'toštkümnespäi ortodoksižiš praznikoišpäi, jogavozne praznikan päivmär om 19. vilukud, se ei vajehtase. Lopib Sünduman aigad. Praznuiše Iisusan Hristan valatusen Joann Valatajal Jordan-joges muštoks.

Om üks' ortodoksižiden kaikiš surembiš praznikoišpäi (pühänikoišpäi). Nece om istorian tärged ortodoksine praznik. Vederistmiden päiväl lopiše Sünduma aig — kaks'toštkümne praznikpäiväd Raštvoiden jäl'ghe. Necel päiväl valatusen aigan Iordan-joges, Evangelijoiden mödhe, Iisusale lanksi Jumalan Heng kühkjaižen nägol.[3].

Istorii

Jumalan valatusen polhe kirjutiba Luka, Mark da Matvei apostolad. Jevangrlijan mödhe, jäl’ges pit’kid matkoid letetazangištos Jumalan sanankandai Ioann Predteča, kudamb endusti Iisus Hristosan tulendad, töndui Viflejemha, Jordan-jogennoks, miččen veded lugetihe pühikš da sen täht iudejad tegiba sigä tradicionaližid religian valatusen veroid. Predteča zavodi pagištoitta rahvahast kärautas Jumalaha i valatadas, miše pästaižihe heiden grähkäd Messian tulendan edel, da zavodi valatada heid Jordanas. Joan zavodi valatandan tradicijad Judejas[4].

Konz Iisusale täudui 30 vot, hän tuli Jordanjogele da pakiči, miše Joann valataiži händast[5][6][7].

Jevangelijas om sanutud, miše Jumalan sanankandai nägišti Messiad Jordanjogen randal da kumarzihe Hänele. Konz Iisus Hristos pakiči Joann Predtečan valatada händast, ka hän ezmäi kel’di da sanui, miše ei voi valatada Todesišt Jumalad. Hän sanui: «Minei tariž valatadas sinai, a Sinä-ik tulid minunnoks?». No Iisus sanui hänele: «Olgha muga. Muga meile tarbiž tehta, miše kaik oliži Jumalan tahton mödhe.»[4][6][8].

Lugese, miše necen aigan taivhad avaitihe, i Joan nägišti Jumalan Hengen, kudamb laskihe kühkjaižen kartte i päzui Iisusan päle[4][6][9].

I taivhišpäi kului än’: «Nece om minun armaz Poig, kudamb om minei mel’he» (Matvei 3:11-17)[10][11][6].

Andrea Verokkjo, «Valatuz», läz 1472−1475, Uficci-galerei

Praznikan kuvaduz

Vederistmäd — nece om üks’ kaks'toštkümnespäi ortodoksižiš praznikoišpäi: mülüb kaks’toštkümnehe jumalankodin päpäiväks, mitte om sidotud Iisus Hristan da Bogorodican maižen elonke. Nece om vajehtamatoi praznik, sen päivmär joga voden ei vajehtase[4].

Jevangelijan mödhe, necel päiväl praznuitas Iisus Hristan valatamižen, mitte oli Jordan-joges[5]. Vederistmäd-praznikan tradicijan mödhe praznuitas nel'l' päiväd predpraznikad da kahesa päiväd popraznikad — muga nimitadas paivmärad edel surt praznikad da sen jaäl'ghe[4].

Nimen juvä

Praznikal om kaks' nimid: Vederistmäd da Bogojavlenii (Teofania)[4].

Vederistmäd-praznik om sidotud Iisus Hristan maižen elonazjanke — valatamiženke, miččen hän sai, konz hänele oli 30 vot Joann Valatajal Jordan-joges. Nece azjan muštoks praznik sai-ki mugoižen nimen[4].

Toine praznikan nimi om pandud čudon muštoks, mitte ozaižihe Hristan valamižen aigan:Jumalan Heng laskihe taivhalpäi kühkjaižen kartte i än' taivhalpäi Iisusad Poigaks[4][11].

Kesk voz'sadahasai V Raštvad da Vederistmäd praznuittihe ühtel päiväl — 6. vilukud (19. vilukud uden kalendarin mödhe). Nece oli Bogojavlenija-praznik, mitte ühtenzoiti kaik raštvaližed da vederistmižed praznikazjad da paimniden vagahaižen Messian kittänd da ülenzoituz. Raštvad da Vederistmäd zvodiba praznuita toizil päivil vodelpäi 451, konz Halkidonskijan ištundal nece pätand oli vahvištoitud[4].

Praznuičendan verod

Kanman Vederistmäd 18. vilukud praznuiše Vederistmiden sočel'nik vai kanman Bogijavlenijad. Nece om kovan postan päiv, konz ei sa söda eskai kalad-ki[12]. Voib söda pühäsižen «sočivo»- vai «kutja»-bl'udan. Nece om nižu- vai rispudr kuivatud fruktoidenke. Vederistmiden sočel'nikan aigan i Vederistmiden aigan jumalanpertiš tehtas Vasilia Sur'kulun loičendan[3][4][13].

Vederistmiden praznikan päazj om veden riständ. Veden kaitas voden i se kaiken om verez. Todesižed pühäkodinikad jodas sidä homendesel pal'han vacan prosforanke. Ku vezi butuliš lopiše, ka sinna voib ližata prostad vet i se tegese pühävedeks vederistmiden vedespäi[12].

Venämas Vederistmiden edel[14] om vero risttä vet, londuseližiš vezištoiš-ki, mihe čaptihe ristanvuitte lähte jäs nimel iordan'. Kül'bind iordaniš ei ole tarbhaine azj pühäkodinikoiden täht. Necen praznikan päazj oli kävelta jumalankodihe loičendale, hengen avaidusele, pričastijale da otta vederistmiden pühävet[11].

Kül'bend lähtkes

Ristan ecindan vero Bogojavlenii-praznikan edel Grekanmas (Mikonos-sar')

Vederistmiden aigan om vero risttä vet, londuseližiš vezištoiš-ki, mihe čaptihe ristanvuitte lähte jäs nimel iordan'. Kül'bend iordaniš ei ole tarbhaine azj pühäkodinikoiden täht. Necen praznikan päazj oli kävelta jumalankodihe loičendale, hengen avaidusele, pričastijale da otta vederistmiden pühävet[11]. Edel kaikid čukaldase lähtkehe ned, ked oma ühtnüded arboindas Sünduman aigan, a mugažo čudilkad (bukoid) — miše grähkid pesta. Sid' lugese, miše Sünduman aigan kävui joudjas toine pol' iordanha lähteb. Vederistmiden aigan risttud vezi lugese tervehtoitajaks[15]. Papišt paneb vauged rizad päle necen praznikan aigan. Rahvahan arboindan-ki vero om edel Vederistmid, jätkase 12 päiväd Raštvoilpäi Sünduman aigan (kaikenlaine mugoine arboind om kel'tüd oficialižel Cerkvil). Venärahvahan kalendar' Vederistmäd-pühäd ühtištab pakaižidenke (m.n. «Vederistmiden pakaižed»). Kül'bendad oma öl vilukun 18. päivaspäi 19. päiväle vilukud vai neniden päividen aigan[13].

Vepsläižiš küliš Sünduman aig lopiše Vederistmil. Praznikan kanman om sidotud «toiženke polenke». Rist kaičeb ristituid pahas vägespäi, naku muga tegese-ki ristoid kaikil iknoil, uksil, päčil, čogiš, erazvuiččil kaluil da mahtoil: tegese veičel, pirttihe hilel vai vezimujul, säresišpäi i klejase[16]. Pohjoižvepsläižiš küliš vätihe sajid jäl'ghe Vederistmäd.

Jordanovden Bolgarijas

Bolgarijas da Grekanmas veden ristindan jäl'ghe sädase praznikastundad horugvidenke vezištohopäi. Om vero tacta puine rist vedhe, i sen jäl'ghe kül'ptas lähtkes. Sada rist vedespäi om arvokaz tego. Praznikan nimi rahvahas Bolgarijas om «Jordanovden».

Iisus Hristan valatamižen taho

Londuzkuva El'-Mahtasale (Vadi-el'-Harar) Kasr-el'-Jahudaspäi, voib olda sid' oli Iisus Hristan valatamine. Nügüd'aigaline ortodoksine nimel Joann Predteči jumalanpert'.

Todesine taho, kus Iisus Hristos tegi valatamižen om ken tedab kus. Sen polhe rideltas tedomehed, politikad, da jumalahižed. Jevangelii-kirjas nece taho om johtutadud vaiše ühten kerdan: «Nece oli Vifavaras Jordananno» (Ин. 1:28). Vifavara (Beit-Abara)-nimi arameiskijan kelel, miččel pagižiba Hristos da Joann Valatai, kändase kut «Jumalan sanankandajid ezutuztaho»[17].

Arheolog Rustom Mdžän sanui, miše Joann valiči necidä tahod Iisus Hristan valatamižen täht ei muite, a sikš, miše ei edahan Jordanjogen rindal oli kukkaz, miččel, legendan mödhe, Ilja Prorok oli ülenzoittud taivhale. Rindal oli mägionduz, kus eli Joan Valatai, i sijaližed eläjad meletiba, miše Ilja pörzihe heidennoks. Oppindmehen mel'pidon mödhe, Joan vedii ičeze pühäpaginoid Iljan ozutesen mödhe, paivnouzman polel Jordan-jogen randal. Sel aigal nece oli varutomatoi taho sikš, ku sid' ei olend riml'alaižid[17].

Aigaližiš Uden Zavetan grekan kirjutesiš Iisusan valatamižen sijaks nimitadas Vifania Zaiordanskaja-tahod (Βηθανία πέραν τοῦ ᾿Ιορδάνου). Lugese, miše «Vifavara»-nimen (евр. בית עברה, т.е. «место брода») ezmäižen tariči Origen[18][19]. Istorias Jordan-jogi äi kerdoid vajehti ičeze randoid, sikš om lujas jüged el'geta, kus se oli Iisus Hristan maižen elon aigan[20].

Matvejan Jevangelijas om kirjutadud: «Sil päivil tuleb Joan Valatai da vedab pühäpaginoid Iudejan letetazangištos» (Мatvei 3:1); Lukan Jevangelijaspäi: «…oli Än' taivhaspäi Joanale, Zaharian poigale,letetzangištos. I hän käveli kaiktäna Jordanjogen randoidme» (Luka 3:2–3); Markan Jevangelijaspäi: «Tuli Joann, valates heid letetazangištos» (Мark 1:4)[21].

Praznikan ikonografii

Vederistmäd. Mozaik, Osis-Lukas-monastir', XI voz'sada

Üks' kaikiš endevanhišpäi Vederistmän jumalaižišpäi om kaičenus riml'alaižiš aigaližiš ortodoksižiš manondusiš. Neniš da i toižiš mustpachiš voz'sadoiden IV–V (ozutesikš, Ravennan arianskian babtisterijan mozaikas) Hristos, kudamban valati Joann Valatai, oli kuvitadud noren prihan. No jäl'ges, pühäkodin starinan mödhe, levenzoitihe kuva Kaičijan Valatamižes aigvoččes igäs. Bogojavlenian kuvatusiš oma pirdad, miččid ei ole Jevangelijas. Muga, Valatusen kuvihe pirdajad ližaziba personifikacijad Jordan-jogen ozutiba vanhan ukon kartte da meren ujui naižen kartte. Neniden kuviden pirdand om tugetud psalman sanoil: «Море виде и побеже, Иордан возвратися вспять…» (Пс. 113, 3). Paiči sidä, Jevandelijas nimidä ei ole sanutud angeloiš, kudambad oliba Valatusen aigan, no aigan mändes vozsadoilpäi VI–VII, heid kaiken pirttas seištes Jordan-jogen toižel randal, tobjimalaz kuvan oiktal polel. Paksumba pirttihe koume angelad, kudambad laskettihe Hristosannoks pidädes käziš päluižid. Seižujan vedes Kaičijan päl pirttihe taivhan palan, kudambalpäi laskese kühkjaine — Jumalan Hengen simvol, da «troican lämoin» sädeged. Muga tahtoidas ozutada Jumalan il'meht, teifanijad[6][22].

Homaičendad

  1. ↑ Часть поместных православных церквей, включая Русская православная церковь, для литургических целей продолжают использовать юлианский календарь; в XX—XXI веках 6 января по юлианскому календарю соответствует 19 января по григорианскому.
  2. ↑ Большинство поместных православных церквей в 1920-х годах (или позднее) перешло на новоюлианский календарь.
  3. ↑ 1 2 Олеся Роженцова. Крещение Господне: дата и история христианского праздника. Главная современная традиция — крещенские купания. Крещение Господне в 2024 году отметят 19 января: история и традиции. РБК (19 tal'vkud 2023). Дата обращения: 15 vilukud 2024.
  4. ↑ 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Нина Рыкова. История и традиции Крещения Господня. Как и когда праздник Богоявления отмечают в 2024 году. Lenta.ru (5 vilukud 2024). Дата обращения: 16 vilukud 2024.
  5. ↑ 1 2 Крещение-2024: традиции праздника и правила купания в проруби. Крещение Господне в русском православии отмечают 19 января. РЕН ТВ (8 vilukud 2024). Дата обращения: 15 vilukud 2024.
  6. ↑ 1 2 3 4 5 Обязательно ли окунаться в прорубь на Крещение? Журнал Фома (14 vilukud 2019). Дата обращения: 16 vilukud 2024.
  7. ↑ Начало общественного служения Иисуса Христа. Дата обращения: 16 vilukud 2024. Архивировано 8 heinkud 2016 года.
  8. ↑ Iisusan valatuz // Vepsän kelen korpus.
  9. ↑ Iisusan valatuz // Vepsän kelen korpus.
  10. ↑ Iisusan valatuz // Vepsän kelen korpus.
  11. ↑ 1 2 3 4 Юрий Смитюк. Крещение Господне: история и традиции праздника. ТАСС (19 vilukud 2023). Дата обращения: 15 vilukud 2024.
  12. ↑ 1 2 Навече́рие Богоявления (Крещенский сочельник). Азбука веры. Дата обращения: 18 vilukud 2024.
  13. ↑ 1 2 Крещение Господне в 2023 году: дата, как принято отмечать праздник. РИА Новости (11 vilukud 2023). Дата обращения: 16 vilukud 2024.
  14. ↑ Sündun Valatuz // Venäman etnografine muzei (ethnomuseum.ru). (ven.)
  15. ↑ Vodosvätii // Venäman etnografine muzei (ethnomuseum.ru). (ven.)
  16. ↑ Mironova Irina. Kut vepsläižil mäni ende Sünduman aig //Kodima. — 2008. — # 1 (viluku).
  17. ↑ 1 2 "Иордана тут нет". Где на самом деле крестили Иисуса Христа. РИА Новости. Дата обращения: 16 vilukud 2024.
  18. ↑ Прот. Ростислав Снигирёв. Вифавара // Православная энциклопедия. — М., 2004. — Т. VIII : «Вероучение — Владимир-Волынская и Ковельская епархия». — С. 586. — 752 с. — 39 000 экз. — ISBN 5-89572-014-5.
  19. ↑ Вифавара (Вифания за Иорданом, Бетани). hrampokrov.ru. Дата обращения: 16 vilukud 2024.
  20. ↑ Антон Поспелов. Аль-Махтас: здесь крестился Господь. Православие (18 vilukud 2019). Дата обращения: 16 vilukud 2024.
  21. ↑ Место крещения Иисуса Христа, река Иордан — место Богоявления. Правмир. Дата обращения: 16 vilukud 2024.
  22. ↑ Крещение Господне: иконы и фрески. Православие. Дата обращения: 16 vilukud 2024.

Literatur

Tarkendused

Om sadud "https://vep.ruwiki.ru/w/index.php?title=Vederistmäd&oldid=465454"