Oktäbr'skii
Oktäbr'skii | |||||
bašk.: Октябрьский | |||||
| |||||
Valdkund | |||||
---|---|---|---|---|---|
Глава | |||||
Istorii da geografii | |||||
Tegemižen päiv |
1937 | ||||
Pind |
| ||||
Высота |
140 | ||||
Aigvö | |||||
Ekonomik | |||||
Eläjad | |||||
Eläjad |
| ||||
Lugud | |||||
Telefonan kod |
34767 | ||||
Počtan indeksad |
452600–452616 | ||||
- | |||||
| |||||
Официальный сайт(ven.) | |||||
lugeda • diskussii • redaktiruida |
Oktäbr'skii (Baškortostanan Tazovaldkundas, sen videnz' surtte lidn. Sijadase tazovaldkundan päivlaskmaiženno röunanno.
Istorii
Lidnan territorii da sen ümbrišt oma elänzoittud amussai, tetas Mullino II-seižutest kodikoittud hebon jändusidenke (7.−6. voz'tuhad e.m.e.).
Nügüdläižen eländpunktan aluz om pandud Soclidn-žiloks (ven.: Соцгород) vl 1937 šingotamha kivivoin löudmižsijad. Kävutihe türmatud da ottud plenha mehiden töid. Oktäbr'skii-radnikžilo sai lidnan statusad tazovaldkundan alištusenke vn 1946 5. päiväl sulakud.
Kivivoin samine, mašiništon tehmine samha kivivoid, metalližkonstrukcijoiden da sauvondmaterialiden pästand (raudbetontegesed, keramine apakut) i kebn tegimišt oma olmas Oktäbr'skii-lidnas, mugažo avtoladimiden tegim, porcellanastjoiden tegim i plastiktegesiden edheotand.
Geografijan andmused
Lidn sijadase Ik-jogen oiktal randal, Bugul'man i Belebein ülüden kukhil, 140 m ü.m.t. keskmäižel korktusel. Tatarstan om jogen vastrandal, matkad Ufahasai om 160 km päivnouzmha orhal vai 180 km avtotedme. Lähembaižed lidnad oma Tuimazi 10 km pohjoižpäivnouzmha i Bavli (Tatarstan) 10 km suvipäivlaskmha.
Oktäbr'skii om lidnümbrikon üks'jäine eländpunkt. Jagase nomeruidud mikrorajonikš (7, 21, 23..26, 28, 29, 32, 34..38, 40) i läz 13 nimitadud lidnanlaptaks.
Eläjad
Vn 2010 kaiken Venäman rahvahanlugemižen mödhe eläjiden lugu oli 109 474 ristitud. Kaikiš suremb ristitišt oli 114 194 eläjad vl 2019.
Rahvahad (enamba 1% vl 2010, ozutadud rahvahudenke): baškiralaižed — 13,3%, čuvašalaižed — 1,8%, marilaižed — 1,2%, toižed rahvahad — 3,4%.
Islaman koume pühäpertid (sidä kesken Zajitovon päpühäpert', 2007) da «Nurul' islam»-medrese oma olmas lidnas. Ortodoksižen hristanuskondan kaks' pühäpertid[3] oma avaitud: Sretenjan kafedraline päjumalanpert' (om letud vll 1995−2008) i ph. Sergii Radonežalaižen jumalanpert'.
Edeližed lidnan Administracijan pämehed oma Sergei Molčanov (2003−2013), Jurii Korol'kov (1992−2003).
Transport
Avtobusad da taksid oma kundaližeks transportaks lidnas. «Ural»-avtote (M5) ümbärdab lidnad suvespäi. Nariševo-raudtestancii om sarakon čup i vaiše jüguiden täht, passažirstancii sijadase Tuimazi-lidnas.
Sportlendimpöud levigandeb ühesa kilometrad suvipäivlaskmha lidnaspäi.
Galerei
- Вид на площадь Ленина - panoramio.jpg
Lidnan tobmuden sauvuz (2013)
- Площадь им. Ленина.jpg
Leninan nimed torg (2014)
- Октябрьский мечеть.JPG
Zajitovon pämečet', vn 2007 nägu
- Уфимский государственный нефтяной технический университет, Октябрьский филиал. - panoramio.jpg
Ufan valdkundaline kivivoin tehnine universitet, Oktäbr'skii-lidnan filial (2014)
- Дом техники1.JPG
Tehnikan pert'kulu (2011)
- Sports Palace. 60th.jpg
Sportkeskuz 1960-nzil vozil
- Avtovok.jpg
Avtostancii vl 2005
- Фонтаны в сквере около парка Победы - panoramio (2).jpg
Fontanad skveras Vägestusen puištonno vl 2006
Homaičendad
Irdkosketused
Oktäbr'skii Vikiaitas |
Baškortostanan Tazovaldkundan lidnad | ||
Agidel' | Baimak | Belebei | Beloreck | Birsk | Blagoveščensk | Davlekanovo | Dürtüli | Išimbai | Janaul | Kumertau | Meleuz | Mežgor'je | Neftekamsk | Oktäbr'skii | Salavat | Sibai | Sterlitamak | Tuimazi | Učali | Uf | ||
- Рувики:Статьи со ссылками на элементы РУВИКИ.Данных без подписи
- Eländtahod kirjamišton mödhe
- ПРО:АТД: Викиданные: указано свойство: код ГКГН
- ПРО:АТД: Викиданные: указано свойство: код Викимапии
- ПРО:АТД:Последняя правка: в позапрошлом году
- Oktäbr'skii
- Venäman lidnad
- Eländpunktad kirjamišton mödhe
- Baškortostanan Tazovaldkundan lidnad
- Baškortostanan Tazovaldkundan lidnümbrikod
- Kaartidega leheküljed