Marcialižed veded (kurorttaho)

Marcialižed veded
Ma	Venäma
Lebukeskusine region	Karjala
Om tehtud	1719
Radon aig	vodes ümbri
Läheline aeroport	Petroskoin aeroport
Ližatedod
Adres	Marcialižed veded, Kondopogan rajon, Karjala
62°09′19″ с. ш. 33°53′51″ в. д.
Oficialine sait
lugeda • diskussii • redaktiruida

Marcialižed veded (1719 raudasižidel mineraližidel purtkil pohjal. Om radai bal'neoligine da redutervehtoituz lebukeskuz Karjalan Kondopogan rajonan Marcial'nijad veded-poselkas.

Geografii

Sijadase 50 kilometras Petroskoišpäi öbokpolhe avtotel Petroskoi-Girvas.

Marcialižiden veziden da gabozeron redutervehtuzfaktoran harakteristik

Venäman lebukeskusižen klassifikacijan mödhe marcialižed veded oma raudasižed, azotižed, gidrokarbonatno-sul'fatižed, vähämineraliziruižed, vilud (5°С), vähämuiktad (pH 6,5). Ned oma lujas arvokahad, sikš ku niiden südäimes om äi aktivišt (kaks'valentišt) raudad, ku rindatada sidä lugumärad toižiden venäman da verazman kurorttahoiden raudpurtkidenke. Nel'l'aspäi purtkespäi, miččiden süvüz' om 7—14 metrad, valase vezi, miččen südäimes om raudad 16 — 133 milligrammoid litras vet (morm om enamba 10 milligrammad litraks vet). Paiči raudad, vedes om völ natrijad, magnijad, kal'cijad, margancad. Ühthine nellän purtken miniraližen veden debit om läz 330 000 litrad päivs. Veded nevodas joda konz om südäinkohtun vai maksan da südänmuniden kibu, vähäverižuz vai om vähä raudad veres.

Gabjärven tazangišton mikroil'mišton tehtas tervehtoituzraudaižed sul'fatno-gidrokarbonatižed purtked da sapropeližed mudan zel'l'redud. Gabjärven zel'l'reduiš om äi serovodorodad da ned oma mineraliziruidud, niiden abul tervehtoitas likundelimed, periferian nervsistemad da genekologižid läžundodid. Arvostelusen mödhe gabjärven zel'l'redun vara om 40 000 m³.

Kurorttahon istorii

P'otran I tervehtoituz Evropan kurorttahoiš

P'otr I pit'kaigaižiden läžundoiden aigan (gepatit da kuzikivine läžund) leib-lekarin nevondan mödhe voziden 1700 augotišes ei üht kerdad oli parahimiš Evropan miniraližen tervehtuzveden kurorttahoiš — Karlsbadas, Bad-Pirmontas, Spasas, Ahenas. Oppiduid miniraližen tervehtoituzveden purtkid Venämal ei olend.

XVIII voz'sada

Tal'vel vodel 1714 Končezeron raudsulandzavodan kirjuttud maorj-radnikad Vidanad-küläspäi Ivan R'abojevad (Rebojevad), kudambal oli südäinkibu, oigettihe Ravdosole Evropan da Francian maneran mödhe»), kirjuti purtken polhe pämehele — admiralale F'odor Apraksinale.

Vodel 1717 läksi P'otran I «Mineraližiden veziden ecindas Venämal» käs'k. P'otr I:en leib-lekar' Robert Erskin (Areskin) mel'dui «olonecan vezihe». Vodel 1717 hän oigenzi oppimaha purtken vet ičein abunikad Lavrentii Bl'umentrostad (jäl'ges hän tegihe Piterin tedoakademijan prezidentaks), kudamb tegi himižen veden kodvusen da, kut kirjuti Villim Gennin, «lujas kiti» sidä. Bl'umentrost homaiči, miše vedes om äi raudad da sikš vezi om nimitadud «marcialižeks» (lugetihe, miše Mars-voinjumal polestab raudale).

Tedištada, kut vezi painastab ristitun tervhudele, oli oigetud hirurg Antonii Ravinel' (Revenel'), kudamb edel sidä služi pälidnan voingospitališ. Uhokus vodel 1718 oli paindud ven.: «Подлинные дознания о действе марциальныя кончезерския воды разными человеки, изыскано херургием Ревелином, 1718 г. в месяце генваре»-kirjutuz, miččes starinoitihe kut parembzoitihe ristituiden tervhuz', kudambad joiba olonecan vet. Uhokus vodel 1718 P'otr ladi ajada tervehtoitandale. Kezaks vodel 1718 läz purtked ani sol oli tehtud puine pert' (dvorc) P'otr I:en da imperatrican Ekaterina Aleksejevnan täht, kudambad oliba tulnuded tervehtoitandale. Paiči sidä oli tehtud pert' carican Praskovja F'odorovnan täht «carevnoidenke», Antonii Ravinel'an lekarin täht da lekarin openikan Vasilii Koz'minan täht, keitimpol' da leibpaštam, karzin, kaičii oficeroiden da saldatoiden pertid, pertid kurorttahon pauktud radnikoiden täht. Carin käskon mödhe oli kovas kel'ttud «surman varaiduses» kaida son rudad läz kurorttahod.

Küläkund sai ezmäižen ičein nimen — Dvorcad.

Ezmäižen kerdan P'otr I tuli vezile vilukus vodel 1719. Sen tulendan aigan hän kacui Olonecan zavodad. Genninan radod tuliba mel'he carile. Olonecan komendantale oli lahjoitud carin modkuva almazoidenke, arvol 600 rubl'ad. Toižen carin tulendan aigan vodel 1720 Ivan R'abojev oigenzi carile čelobitnijan, miččes sanui, miše nece häm, R'abojev, löuzi purtken. Hänele pauklahjoittihe koume rubl'ad da obel'nijal kitändkirjeižel, mitte päzuti händast da hänen kaikid jäl'genikoid podatišpäi.

Kurorttahon sömtavaroiden pätoi, sen lugus oli vin da olut, oli pandud Aleksandr-Süvärilaine monastir'. Sömtavaroiš maksttihe Dvorcan päkancel'arijan da Admiralteistv-kollegijan rahavaroišpäi.

Vodel 1721 P'otran I projektan mödhe kurorttahol oli saudud Pühän apostalan P'otran jumalanpert' da eriline puine adivpert', miččes oli 20 sijad kurorttahon läžujiden täht.

Elokus vodel 1724 car' käski sauvoda dvorcaha hebomanežin.

Kaiken P'otr I oli tulnu tervehtoitandale nel'l' kerdad (vodel 1719 (viluku-uhoku), vodel 1720 (keväz'ku), vodel 1722 (uhoku-keväz'ku), vodel 1724 (uhoku-keväz'ku) da oli kurorttahol enamba 90 päiväd. Tal'vaigad valittihe carin tervehtoitandan täht sikš, ku te tal'vkorjas regitedme oti vähemba aigad (3 päiväd Piterišpäi).

Kurorttahole oliba tulnuded: carica Jekaterina Aleksejevna, carica Praskovja Ioannovna, knäz' Aleksandr Men'šikov, general-leitenant Robert Brüs, knäz' Jurii Trubeckoi, graf F'odor Apraksin, arhiepiskop Feodosii Janovskii, gercogin'a Anna Ioannovna.

P'otran I surman jäl'ghe kurorttaho hilläšti tegihe holimatomudeks. Vanhtuiba da murenzihe kaik petran aigan kurorttahon sauvotused.

Vozil 1752—1753 pidettihe marcialižen veden tervehtuzeričusiden oppindod Tervehtuzkancel'arijan ohjandusel. Imperatoran dvorcan päaptekar' Iogann Georg Model', kudamb tegi todud Piterihe marcialižen veden himižen kodvusen da andoi Imperatoran kabinetale negativižen loppätusen veden tervehtuzeričusiš, hän sanui, miše nene veded ei olgoi kožujad vendan täht sikš, ku päiväs päliči kadotadas tervehtuzvägen.

XIX voz'sada

Elokus vodel 1819 purtkennoks tahtoi tulda imperator Aleksandr I, kudamb oli tulnu Petroskoihe. Vaiše matk oli heittud sikš ku ted da sildad oliba lujas hubad.

Vodel 1828 tervhuztedon doktor Aleksandr Nel'ubin, kudamb oppi marciališt vet, andoi negativižen loppätusen veden tervehtuzvägen polhe.

Vodel 1833 oli tehtud purtken puhtastand, purtken päl oli pandud časovn'an vuitte šat'or. Vodel 1858 Aleksandr II tulendad edel pol'murenu šat'or oli muretud da purtken päl oli tehtud avoin paviljon.

Vodel 1840 oli paindud noren etnografan Vasilii Daškovan kirjutuz «Petroskoin ujezdan Olonecan gubernijan marcialižed veded».

Heinkus vodel 1891 purtkenno oli tulnu Olonecan gubernator Mihail Ves'olkin ühtes Olonecan lekar'ohjandamišton inspektoranke da kahten mägiinženeranke.

Vozil 1892—1894 toižen mineraližen purtken päl oli tehtud saubaline paviljon.

Voz'sadan XX augotišes pol'elämatoi kurorttaho oli kuti koume-nel'l' pertine külä P'otran jumalanpertinke, kacujan pertinke da kahten paviljonanke purtkiden päl.

XX voz'sada

Vodel 1926 Piterin londuztundijoiden sebran Borodinskan biologine stancii allekirjuti kožmusen Edvard G'ullingan valdmehištonke avtonomižes valdkundas veziuitoiden oppindoiden polhe. Stancijan olendsija tegihe Končezero (kulud mägizavodan ohjandusen sauvotused). Oppindoiden päazjaks tedomehed valittihe Končezeron järvesižen joukun, mitte ližadub Änižen Petroskoin lahtehe.

Azjbumagoiš vodel 1926 johtutase Petroskoin ujezdan P'otran volostin Dvorec-külä. Vodelpäi 1927 jäl'ges administrativno-territoriališt reformad, konz ujezdoiden da volostiden sijas oli tehtud 26 administrativišt rajonad, külä om Petrovskan rajonas.

Vodel 1932 Karjalan ASSRan Narkomzdravan pakičendan mödhe Keskmäine tedo-oppindindan geologo-tedištelendinstitutan gidrogeologine sektor oigenzi veden oppindon täht tedomehen N. N. Slav'anovan. No voib olda, loppätandan täht sättutadud G'ullinganke sauvotusen augotišes oli pättud kucta nevondoiden täht germanialaižen bal'neoklimatologad Berlinan universitetan professorad Adol'f Bikel'ad (saks.: Adolf Bickel). Vodel 1933 oli pandud küzund sojuzižen znamoičendan kurorttahon tegendas.

Valdmehišt kändihe kurorttahon sauvondan küzundaha vaiše vodel 1940 Sovetsko-suomalaižen voinan (1939—1940) jäl'ghe.

Vozil 1941—1944 Suren Kodiman voinan aigan territorii oli suomalaižen valdan al.

22. keväz'kud vodel 1946 Petrovskan rajonan Dvorci-küläs Karjal-Suomalaine SSRan Rahvahan Komissaroiden Nevondišton käskon mödhe oli tehtud kurorttahon muzei. Vodel 1948 oli rohkaiduz tehta zavodan marcialižen veded valandas.

Heinkus vodel 1954 Karjal-Suomalaižen SSRan mecradnikoiden da bumagtegeližuden profsojuzan komitet tariči zavodida kurortan sauvondan, a vodel 1955 Karjalan valdmehišt kärauzihe Sovetskijan Sojuzan ministroiden nevondištoho taričendanke zavodida sauvondad. Vodel 1956 zavodiba kurorttahon territorjan oppindod da projektradod.

Vodel 1958 zavodihe kurorttahon projektan todenzoituz, miččen sädi Piterin territorialine kurortoiden, sanatorijoiden da lebukeskusiden ohjanduz. Oliba tehtud nel'l' skvažinad 7-14 metrad süvüdel, miččiden ühthine debit oli läz 330 000 litrad minerališt vet päiväs.

Vodel 1963 Marcialižed veded-kurorttahon ezmäine sauvondradon pala oli loptud.

Uhokus vodel 1964 oli avaitud ühthižsojuzine bal'neologine sanatorii, mitte sai Marcialnijad veded-nimen. Sanatorii oli udes tehtud Gabrozeron purtkiden da zel'l'reduiden pohjal. sanatorijas tervehtoitaba erasid verenpörundelimid, sömänsulatuzelimid, südäinläžundoid, likundkibud, hengituzelimid da äi toižid.

Vodel 1965 enzne Dvorci-külä sai Marcialižed veded-nimen (ven.: Марциальные Воды). Sanatorii oli alištadud Piterin territorialižen nevondišton profsojuzan kurorttahoiden ohjandusen alle.

Vodel 1980 sanatorijas oli tehtud reabilitaciierišt läžujiden täht, kel oli kova infarkt miokarda.

Vodel 1990 om avaitud likundkibun invalidoiden reabilitaciikeskuz.

• 

  Avoin
  paviljon

• 

  Sanatorijan korpus

• 

  Saubaline
  paviljon

• 

  Muštmark

Homaičendad

Literatur

• Вишневский С. А. Санаторий «Марциальные воды». — Петрозаводск : Карельское книжное издательство, 1966. — 25 с.
• Вишневский С. А. Санаторий «Марциальные воды». — Петрозаводск : Карелия, 1972. — 30 с.
• Капуста Л. И. Марциальные Воды. Страницы истории первого русского курорта(ven.). — СПб.: Дмитрий Буланин, 2006. — 100 с. — 1000 экз. — ISBN 5-86007-511-1.
• Карелия: энциклопедия: в 3 т. / гл. ред. А. Ф. Титов. — Петрозаводск: ИД «ПетроПресс», 2009. — Т. 2: К — П. — С. 195—196. — 464 с. — 3000 экз. — ISBN 978-5-8430-0125-4.
• Мегорский В. П. Олонецкие марциальные воды при Петре Великом // Вестник общества ревнителей истории. Вып. 2. Пг., 1915. С. 119—126.
• Самойлов Н. Петр Великий на Марциальных Водах. — СПб., 1852.
• Собисевич А. В., Широкова В. А. Курорт «Марциальные воды» как памятник истории науки // История науки: источники, памятники, наследие Вторые чтения по историографии и источниковедению истории науки и техники. 2016. С. 251—254.
• Чудинов И. К. Олонецкие марциальные воды // Олонецкие губернские ведомости. 1857. № 43-48, 1858 № 1, 2, 4, 5, 16, 17.
• Яковлев М., Аникин И. Л., Трохачёв С. Ю. Материалы к истории болезни Петра Великого // Военно-медицинский журнал. 1990. № 12.

Tarkendused

• Первому российскому курорту «Марциальные воды» — 280 лет. 22 января 1999
• Марсова вода