Georgii Stronk

Georgii Adamovič Stronk
Georgii Adamovič Stronk
	Георгий Адамович Стронк
Sündundpäiv	10. redukud 1910
Sündundsija	Petrakov-lidn, ; Pol'šan kunigahuz', ; Venäman imperii
Kolendpäiv	6. tal'vkud 2005 (95 vot)
Kolendsija	Petroskoi, Karjalan Valdkund, Venäma
Rahvahuz'	Venäman imperii; SSSR; Venäma
Žanr	modkuva[d]
Openduz'	Repini nimeline instituut[d];
	Karjalan ASSRan rahvahaline pirdai (1970)
	Karjal-Suomalaižen SSRan arvostadud taidehradnik (1947)
	Karjalan ASSRan Valdkundaline premii (1981)

Georgii Adamovič Stronk (1910—2005) (ven.: Гео́ргий Ада́мович Стро́нк) — pirdai-taidehkuvanik, grafik, Karjal-Suomalaižen SSRan arvostadud taidehradnik (1947), Karjalan ASSRan Rahvahaline pirdai (1970), Karjalan ASSRan Valdkundaližen premijan laureat (1981), Petroskoin arvostadud eläi (1996).

Elostarin

Aigaližed voded

Om sündunu Venäman imperijan Pol'šan kunigahudes Petrakov-lidnas. Maman kolendan jäl'ghe Stronkoiden kanz ajoi Vitebskaha, a vodel 1914 zavodihe Ezmäine mail'man voin. Vitebskas om männu tulijan pirdajan laps'aig.

Venäman monarhijan ajandan jäl'ghe da jäl'ghe kaht valdankumaidust (revolicijad) Georgii mäni elole Ukrainan Nikolajev-lidnaha. Sigä radoi «Andre Marti»-laivtegendzavodal radnik-vasknikan, hän kohenzi vedenaluižil laivoil gidravližid turuižid. Necel aigal hän mel'dui pirdandaha.

Siloi Georgii zavodi opeta taideht da oli oigetud opendusele sijaližehe taidehtehnikumaha, miččen lopi vodel 1932.

Üläopenduz

Vodel 1932 Georgii Stronk päzui opendamhas Piterin Repin nimel taidehakademijaha. Openzihe Isaak Brodskian openduzklassas. Möhemba Georgii Adomovič kaiken saneli, miše Isaak Izrailevič om hänen päopendai taidehes. Opendusen piduz oli kuz' vot. Vodel 1937 pästusiden aigan hän ühtni fol'klorižihe da etnografižihe tedomatkoihe Karjaladme. Neciš aigaspäi Stronk äjan radoi Karjalan tedo-oppind kul'turinstitutan azjoidme.

Vodel 1938 G. A. Stronk hüvin polesti «Puškin jäl'ges duelid»-diplomradon. Nece kuva om pandud Sv'atogorskijaha monastirihe, kus om pandud maha A.S. Puškin.

Institutas opendusen aigan Georgii Adamovič tundištoitihe Pavel Filonov-pirdajanke.

Karjalas

Opendusen jäl'ghe händast kucuiba radole Karjalan tedo-oppind kul'turinstitutaha, sikš vodel 1939 hän tuli elämaha Petroskoihe.

Vodel 1940 tegihe Karjal-Suomalaižen SSRan pirdajiden sebran ezmäižeks pämeheks. Sebras enamba oliba kodihižed taidehpirdajad da grafikad. Päliči Stronkas da ofortistas Z. E. L'vovičas, kudamb tuli Petroskoihe Moskvaspäi, karjalan tedomahtoine kuvataideh, mitte ende oli ozutadud vaiše V. N. Popovan da A. I. Kacablinan da Ju. O. Rautanenan rahvahaližen pun čapajan radoil, zavodi pätta sured sädaiproblemad.

Vodel 1941, voinan ezmäižin kuin aigan, pirdai radoi polestuztahoil da abuti evakuiruida kul'turinstitutan da Petroskoin universitetan varažomid Siktivkaraha.

Vodel 1949 Karjal-Suomalaižes SSRas praznuittihe Elias Lönnrotan täuden «Kalevala»-kirjan paindusen sadavoččen jubilejan. Petroskoiš oli männu jubilejine tedoištund, miččehe ühtniba tetabad fol'kloran tundijad da tedomehed. Otto Kuusinenen taričendan mödhe, Valdkundaline kirjpainišt tegi ühthižsojuzižen konkursan, miše pirtta «Kalevala»-eposan täht uzid kuvid (ezmäine kuvitadud painuz oli tehtud vodel 1933. Georgii Stronk zavodi pirtta kuvid da ühtni konkursaha. Ühtes Valentin Kurdovanke da Nina Akimovanke hän čomiti «Kalevalan runoutta»-kirj (ven.: «Поэзия Калевалы», Petroskoi, 1949 voz'). Konkursal Georgii Stronk sai toižen premijan. Koumanden premijan jagoiba Osmo Borodkin (surman jäl'ghe) da M'ud Mečev, ezmäšt premijad ei anttud nikelle.

Kuviti «Kalevala»-kirjad (Petroskoi, 1956).

Vozil 1960—1970 tegi «Kalevalan pämehed»-grafikkuvid. 150-viččele jubilejale «Kalevala»-kirjan ezmäižen paindusen täht hän pirdi uded eposan kuvad^[1].

Vozil 1940—1953 da 1982—1985 oli Karjalan pirdajiden Sebran pämehišton vedäjan.

Georgii Adamovič koli 6. tal'vkud vodel 2005^[2].

Ozutelused

Ozutelusiden ühtnik: lidnalaižiden Petroskoiš, valdkundaližiden (vodespäi 1939), Karjalan pirdajiden Moskvas (1951, 1959, 1980) da Piteriš (1972, 1980), regionaližiden «Sovetskii Sever» (1964—1984), «Rossiiskii Sever» (Kirov, 1998; Vologda, 2003), Venäman avtonomižid valdkundoiden pirdajiden Moskvas (1971, 1989), ühtnižvenälaižiden (vodespäi 1960), kaiken sojuzižiden (vodespäi 1946), verazmaižiden GDRas (1972, 1977), Suomes (1950, 1966, 1972, 1976), Švecijas (1971, 1976).

Nimiozutelused (Petroskoi, 1951, 1995, 2003^[3]; Moskva, 1986).

Georgijan Stronkan kuvad kaičesoiš Karjalan taidehmuzejas, Karjalan rahvahaližes muzejas, Valdkundaližes «Кiži»-kaičuzmuzejas.

Temkirjutesed

«Vauktan meren randal» ven.: «У самого Белого моря» (1963)
«Karjaladme» ven.: «По Карелии» (1979).

Pauklahjad da arvnimed

Sebruden orden (2. uhokud vodel 2004) — äivoččes hüväs rados kul'turan da taideh-oblastiš.^[4].
Rusttan Radznaman orden (22. sügüz'kud vodel 1959) — arvtegoiš karjalan taidehen da literaturan kehitoituses da Karjalan ASSRan taidehen da literaturan dekadanke Moskvas^[5].
Мedal' «Hüväs rados» (29. redukud vodel 1951) — arvtegoiš karjal-suomalaižen sovetskijan taidehen kehitoituses da Karjal-Suomalaižen muzikan da kargun nedališ Moskvas^[6].
Karjalan ASSRan Rahvahaline pirdai (1970).
Karjal-Suomalaižen SSRan arvostadud taidehradnik (1947).
Karjalan ASSRan Valdkundaline premii (1981).
Petroskoin arvostadud eläi (1996).

Homaičendad

↑ Стронк Георгий Адамович (1910—2005) (неопр.). Дата обращения: 3 keväz'kud 2013. Архивировано 22 uhokud 2014 года.
↑ Скончался художник Стронк. 8 декабря 2005 (неопр.). Дата обращения: 3 keväz'kud 2013. Архивировано из оригинала 4 keväz'kud 2016 года.
↑ Карелия Георгия Стронка (неопр.). Дата обращения: 3 keväz'kud 2013. Архивировано 28 redukud 2005 года.
↑ Указ Президента Российской Федерации от 2 февраля 2004 года № 131 «О награждении государственными наградами Российской Федерации» (неопр.). Дата обращения: 17 sulakud 2022. Архивировано 13 vilukud 2018 года.
↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 22 сентября 1959 года «О награждении орденами и медалями СССР работников искусства и литературы Карельской АССР»
↑ Указ Президиума Верховного Совета СССР от 29 октября 1951 года «О награждении орденами и медалями работников искусств Карело-Финской ССР»

Literatur

Георгий Адамович Стронк: Рек. указ. лит. / Гос. публ. б-ка Карел. АССР; Сост.: Е. И. Такала. — Петрозаводск: Карелия, 1970. — 19 с. — (Художники Карелии).

Tarkendused

[1] Стронк Георгий Адамович (1910—2005) (неопр.). Дата обращения: 3 keväz'kud 2013. Архивировано 22 uhokud 2014 года.

[2] Скончался художник Стронк. 8 декабря 2005 (неопр.). Дата обращения: 3 keväz'kud 2013. Архивировано из оригинала 4 keväz'kud 2016 года.

[3] Карелия Георгия Стронка (неопр.). Дата обращения: 3 keväz'kud 2013. Архивировано 28 redukud 2005 года.

[4] Указ Президента Российской Федерации от 2 февраля 2004 года № 131 «О награждении государственными наградами Российской Федерации» (неопр.). Дата обращения: 17 sulakud 2022. Архивировано 13 vilukud 2018 года.

[5] Указ Президиума Верховного Совета СССР от 22 сентября 1959 года «О награждении орденами и медалями СССР работников искусства и литературы Карельской АССР»

[6] Указ Президиума Верховного Совета СССР от 29 октября 1951 года «О награждении орденами и медалями работников искусств Карело-Финской ССР»

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]