Anhimova Natalia Aleksandrovna

Natalja Aleksandrovna Anhimova
Natalja Aleksandrovna Anhimova
	ven.: Наталья Александровна Анхимова
Nimi:	neiččen familii
Sündundpäiv	26. redukud 1968 (57 лет)
Sündundsija:	Šoutjärv', Änižröun, Karjalan ASSR[d], RSFSR[d], Sovetskii Sojuz,; Änižröun, Karjalan ASSR[d], RSFSR[d], Sovetskii Sojuz или ; Karjalan Valdkund, RSFSR[d], Sovetskii Sojuz;
Valdkund	Venäma;
Professijad:	muzejan pämez'

Natalja Aleksandrovna Anhimova (ven.: Наталья Александровна Анхимова, om sündunu 26. redukud 1968, Šoutjärv', Karjalan ASSR^[d], Änižröun, Karjalan ASSR^[d] или Karjalan Valdkund)^[1] om Šoutjärven školan pästnik (1986), Petroskoin universitetan istoriližen tedokundan pästnik (1991), Šoutjärven vepsän etnografižen muzejan R. Loninan nimel tedoradnik (1991—1993), muzejan pämez'^[2] (vodelpäi 1993), Vepsän kul'tursebran aktivist.

Laps'aig

Natalia Anhimova om sündunu 26. redukud vodel 1968 Šoutjärv-posadas, Änižröunas Karjalan ASSRas. Vozil 1968—1986 eli Ogerišt-der'uunas Vehkojas. Vozil 1976—1986 openzihe Šoutjärven školas da lopi sen. Školan jäl'ghe vodel 1986 putui opendamhas Petroskoin universitetha istoriližehe tedokundaha da tegihe istorikaks. Lopi universitetan vodel 1991. Necil-žo vodel pörzihe Kodimale Šoutjärvehe da zavodi rata Šoutjärven vepsän etnografižen muzejas R. Loninan nimel tedoradnikan. Vodel 1993 tegihe muzejan pämeheks da ani tämbeižehe päivhasai radab sid'^[3].

Rad muzejas

Šoutjärven vepsän etnografine muzei R. Loninan nimel, kus Natalia Anhimova radab jo 33 vot da 31 vot om muzejan pämez'^[4], om Karjalan rahvahaližen muzejan filial.

Jäl'ghe Mel'kinoiden pertin restavracijad, mitte oli tehtud 200-voččeks jubilejaks, oli avaitud uz' ekspozicii. Natalia Anhimova tegihe ekspozicijan radgruppan pämeheks da ühtes tedomehidenkie Venäman tedoakademijan Karjalan tedokeskusen Kelen, literaturan da istorijan institutaspäi oli tehtud projekt. Vozil 2014—2015 müni ekspozicijan avaidamine etapoiden mödhe. Muzejas radaškanzi kaikenaigaine ozuteluz, miččen nimi om "Vepsän tannaz":

"Tradicionaližed mužikoiden käziradod. Heinuz" (kezaku, 2014);
"Tradicionaližed akoiden käziradod. Lävä. Kül'bet'" (eloku, 2014);
"Vepsläižen pertin interjer XIX voz'sadan lopus — XX voz'sadan augotišes" (reduku, 2014);
"Vepsläižed. Istorii. Kel'. Eländtahod. Kaceg miruhu" (viluku, 2015).

Kaikuččen voden N. Anhimova holdub siš, miše kaikuččen voden oliži kaks'-koume ut ozutelust muzejas. Vodel 2024 om tehtud "Rosinka znanii — umi pitajet"-ozuteluz Vepsän kul'tursebran 35-voččeks jubilejaks. Se starinoičeb Karjalan vepsläižiš tedomehiš da organizacijan znamasižiš azjtegoiš. N. Anhimovan tahton mödhe kerdan kahtes vodes pidetas "Loninan lugemižed"-konferencii^[5] Šoutjärves karjalan kelen, literaturan da istorijan institutan tedomehiden da Vepsän kul'tursebran aktivistoiden abul. Vodel 2024 se oli omištadud Vepsän kul'tursebran 35-voččele jubilejale.

Vepsän rahvahan hor paksus om muzejan adiv. Kaik muzejan radnikad ühtes Natalia Anhimovanke pajataba da kargaidaba kollektivas.

Om "Kaičii"-organizacijan ühtnik, holdub tradicionaližiden käziradoiden kaičemižes da kehitoituses. Tegeb kaiken aigan mastariden ozutelusid mujan seiniš, sirdän heiden tehmusid.

Uhokus vodel 2024 N. A. Anhimova sai Karjalan Rahvahaližen da regionaližen ministerstvan rindznaman. Pauklahjan lahjoiči Jelena Migunova.

Pauklahjad da arvnimed

"Voden laureat — 2001" (2001).
Venäman Pohjoižen, Sibirin da Edahaižen Päivnouzman polen igähižiden vähäluguižiden rahvahiden associacijan "Za vernost' severu"-medal' (2013).
Karjalan arvostadud kul'turradnik (2020).
Karjalan Rahvahaližen da regionaližen ministerstvan rindznam (2024)^[6].

Bibliografii

Анхимова Н. А. По деревням вепсского Прионежья. — Петрозаводск: Шелтозерский вепсский этнографический музей: Научно-методический журнал Педагогический вестник Карелии № 4 / 2016, 2015. — С. 71. — ISBN 978-5-904704-49-0.

Homaičendad

↑ Поздравляем с юбилеем! (неопр.)
↑ Шелтозерский вепсский этнографический музей им. Р.П.Лонина (официальный сайт) (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.
↑ «Вепсская земля». Наталья Анхимова. Республика Карелия (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.
↑ Петрозаводским школьникам рассказали о спасителе вепсской культуры Рюрике Лонине (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.
↑ Программа V Краеведческой Конференции «Лонинские Чтения» 2022 (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.
↑ Заслуженная награда (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.

Lähtked

[1] Поздравляем с юбилеем! (неопр.)

[2] Шелтозерский вепсский этнографический музей им. Р.П.Лонина (официальный сайт) (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.

[3] «Вепсская земля». Наталья Анхимова. Республика Карелия (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.

[4] Петрозаводским школьникам рассказали о спасителе вепсской культуры Рюрике Лонине (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.

[5] Программа V Краеведческой Конференции «Лонинские Чтения» 2022 (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.

[6] Заслуженная награда (неопр.). Дата обращения: 24 sügüz'kud 2025.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]